Jaunas recesijas risks ne tikai ASV, bet arī eirozonas perifērijā, kā arī Liebritānijā un Japānā sasniedzis jau 50%, sarunā ar ASV telekanālu CNN uzsvēris slavenais profesors un ekonomists, kurš paredzēja iepriekšējo finanšu krīzi, Nouriels Raubini.

Pirmās recesijas laikā bija pārāk daudz parādu privātajā sektorā, taču tagad to ir pārāk daudz valsts sektorā. «Ja jūs samazināt finanšu izdevumus, lai ietaupītu, jūs panākat lēnu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik tā ir pārāk lēna – tas ir apmēram tā pat kā ar lidmašīnu, kas zaudē augstumu – jums ir divas iespējas – vai nu palielināt ātrumu, lai izrautos no augstuma zaudēšanas, vai arī turpināt krist,» klāsta ekonomists.

«Es baidos, ka pašlaik mēs jau esam brīvajā kritienā – tāpēc, ka iepriekšējos gados, kad vien bija kādas ekonomiskas nedienas, mēs esam izmantojuši jau visus pieejamos līdzekļus to risināšanai,» skaidro N. Raubini, akcentējot, ka pasaules līderu rīcībā nav palicis nekādu instrumentu, lai novērstu recesiju.

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.

Iespēja, ka pasaule piedzīvos atkārtotu recesiju, kas var novest pie nekontrolētas eirozonas izjukšanas, ir lielāka nekā 50%, paziņojis pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Manuprāt eksistē liela iespēja – vairāk nekā 50%, ka nākošo 12 mēnešu laikā pasaules attīstītās ekonomikas piedzīvos vēl vienu recesiju. Ja mēs aplūkojam situāciju ASV, Eiropā un Lielbritānijā – var redzēt, ka atkārtotas recesijas iespējas ir ievērojami pieaugušas,» paziņojis N. Raubini, vēsta Businesweek.

Tāpat ekonomists izteica iespēju, ka vēl vienai recesijai var būt neprognozējamas sekas, kas, iespējams, pat izraisītu eirozonas sabrukumu. «Ja mēs uzdodam jautājumu – vai recesija būs viegla, vai smaga – atbilde ir atkarīga no tā, kas notiek eirozonā,» stāstīja N. Raubini.

Nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pastāv liela iespēja, ka daļa valstu izlems pamest eirozonu un notiks monetārās savienības sabrukums. Tas gan nenotiks pēkšņi, bet drīzāk izskatīsies kā vilciena avārija palēninājumā, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nouriels Raubini, kuram iepriekš izdevās paredzēt globālo finanšu krīzi.

Virzoties uz eirozonas sabrukumu pieaugs ekonomiskās grūtības, finanšu pārstrukturizācija, bet monetāro savienību sāks pamest dalībvalstis. «Atsevišķas valstis piedzīvos grūtības noteiktos laika posmos. Tas nebūs krass sabrukums,» intervijā laikrakstam Financial Times sacīja N. Raubini.

Līdz šim eirozona krīzes risināšanai ir spērusi tikai nelielus bērnu solīšus. «Problēma pašlaik ir tāda, ka eirozonā ir iestājusies atkārtota recesija. Tā ir sākusies ne tikai perifērijā, bet arī galvenajās kodola valstīs,» uzsvēra N. Raubini.

Ekonomists arī norādīja, ka līdz brīdim, kad netiks atjaunota ekonomikas izaugsme, nekādi finanšu taupības pasākumi nebūs pietiekoši. «Taupība īstermiņā krīzi tikai saasina, tas notiek tāpēc, ka tiek palielināti nodokļi un samazināti valdības tēriņi. Lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un padarītu eirozonu dzīvotspējīgu, nepieciešama vesela virkne savādāku pasākumu,» klāstīja ASV ekonomists.

Ungārijas Ekonomikas ministrija apsūdzējusi ekonomistu Norielu Raubini, kuš dažreiz tiek dēvēts par Dr. Pastardienu, saistībā ar nacionālās valūtas forinta vērtības krituma izraisīšanu. Forinta vērtība nedēļas sākumā samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā.

Budapešta atsaucās uz N. Raubini kompānijas Roubini Global Economics aizvadītajā nedēļā investoriem izteikto rekomendāciju pārdot forintu, kam sekoja Ungārijas valūtas kritums līdz 295,36 forintiem par vienu eiro. Pazīstamā ekonomista kompānija ieteica pārdot forintu pēc tam, kad Ungārija nespēja panākt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF).

Ungārijas valdība norādīja, ka valūtas spekulanti izlēmuši uzbrukt forintam un izmantojuši N. Raubini ieteikumus kā attaisnojumu. Iepriekš valsts ekonomikas ministrs Ģērģs Matolči pauda, ka Ungārijai būtu jāatsakās no tradicionāliem ekonomikas modeļiem, ieskaitot mehānismus, kuri uztur forinta kursu, lai tādējādi apkarotu inflāciju. Tomēr vēlāk Ungārija paziņoja, ka forinta kursa kritumam nav nekāda sakara ar ministra izteikumiem, un visa atbildība gulstas uz N. Raubini.

Pasaules 20 attīstīto un attīstības ekonomiku grupa G20 sevi uzskata par labi sagatavotu iespējamai negatīvai ietekmei no Lielbritānijas lēmuma atstāt Eiropas Savienību (ES) un no citām neskaidrībām pasaulē, liecina Vācijas ziņu aģentūras DPA pirmdien rīcībā nonākušais G20 samita komunikē projekts.

«G20 dalībvalstis ir labās pozīcijās, lai preventīvi risinātu potenciālās ekonomikas un finanšu sekas, ko radītu referendums [Lielbritānijā par izstāšanos no ES]. Mēs ceram, ka nākotnē Lielbritānija būs tuva ES partnere,» lasāms dokumenta projekta tekstā.

Pasaules līderi pirmdien pulcējas vēsturiskajā Handžou pilsētā Ķīnas austrumos uz G20 samita otro un pēdējo dienu.

Pēdējās samita dienas atklātajā sesijā tā dalībnieki centīsies vienoties par tālāku sadarbību un attīstību jautājumos, kas saistīti par pasaules un finanšu pārvaldību, starptautisko tirdzniecību un investīcijām, iekļaujošo attīstību. Tāpat gaidāms, ka viņi runās par veidiem, kā cīnīties pret terorismu un bēgļu krīzi.

Dažādu ekonomikas apstākļu dēļ 2013.gadā pasaules ekonomikā gaidāma «perfekta vētra», uzskata ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), vēsta CNBC.

Raubini, kurš paredzēja 2008.gada finanšu krīzi, sacījis, ka ASV, Eiropas valstis un citas valstis ir kļuvušas pietiekami lietpratīgas attiecībā uz to problēmām, tādēļ patiesā krīze līdz 2013.gadam nav gaidāma.

Taču, kad tas notiks, sekas, visticamāk, būšot sāpīgas.

«Mana prognoze par perfektu vētru nav attiecībā uz šo gadu vai nākamo gadu, bet 2013.gadu,» sacījis ekonomists, norādot, ka ir problēmas ASV, Ķīna «pārkarst», tāpēc galu galā gaidāma smaga piezemēšanās.

Tuvākā termiņā Raubini redz lēnu, bet stabilu izaugsmi ASV, bet kā negatīvie faktori turpinās būt bezdarbs un mājokļi.

Demonstrācijas un sociālie nemieri, kas pieredzēti arābu pasaulē, Izraēlā, Grieķijā un nesen arī Apvienotajā Karalistē, nebeigsies. Tie izplatīsies uz citām attīstītajām ekonomikām un jaunattīstības tirgiem, uzskata ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Raubini, profesors, kurš pirms četriem gadiem precīzi paredzēja globālo finanšu krīzi, teicis, ka pašreizējā pasaules ekonomikas sistēma - kapitālisms - paliks krīzē, kā jau ekonomists Kārlis Markss prognozēja vairāk nekā pirms simts gadiem. Tā tas būšot līdz tiks īstenotas lielas sistēmiskas reformas.

Pēc Raubini domām, gan sociālos nemierus, gan protesta akcijas izraisa tikai viens apstāklis, kas ir kapitālisma krīzes periods - ekonomikas sistēmas nopietnākā krīze kopš Lielās Depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Visas tautas, kuras pieredzējušas sociālos nemierus un demonstrācijas, nomācot vienādas problēmas: pieaugošā nevienlīdzība, nabadzība, bezdarbs un bezcerība.

Īrijas banku rekapitalizācija būs slikta, ja tiks veikta par valsts naudu, jo tā vēl vairāk mazinās valsts spēju finansēt sevi, sacījis Roubini Global Economics priekšsēdētājs Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), ziņo CNBC.

Kā vēstīts, vēlu ceturtdien Īrija atklāja banku stresa testa rezultātus, kas liecina, ka kredītiestādēm nepieciešami vēl 24 miljardi eiro. Tas gan saskan ar tirgus prognozēm.

Īrijas valdība varētu maksāt 17,5 miljardus eiro, lai rekapitalizētu savas bankas, bet Eiropas Centrālā banka un Īrijas centrālā banka arī dos savu ieguldījumu finansējumā, pavēstījis valsts finanšu ministrs Mihaels Nonans (Michael Noonan).

Taču Raubini esot citādās domās. «Es neesmu pārliecināts, ka tas būs pietiekami,» viņš sacījis, piebilstot, ka nebūtu pareizi šo naudu ņemt no valsts.

Raubini arī sacījis - viņš ir noraizējies, ka gaidāmā procentu likmju paaugstināšana no Eiropas Centrālās bankas puses varētu kaitēt vājākajām eirozonas valstīm, kuru ekonomikas neaug.

Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.

«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.

Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Ir maldīgi uzskatīt, ka Grieķijas privātie kreditori, kas Atēnu parādu pārstrukturizācijas ietvaros uzņemas pamatīgu savu investīciju «griezumu», ir zaudētāji, kamēr valsts sektora ieguldījumi ir aizsargāti, uzskata pazīstamais ekonomists Nouriels Raubini, vēsta CNBC.

Ekonomists norāda, ka darījums par parādu restrukturizāciju, kura ietvaros privātie kreditori būs spiesti piedzīvot zaudējumus vairāk nekā 50% apmērā, patiesībā ir ļoti labs.

«Realitāte ir tāda, ka privātie kreditori saņems ļoti jauku darījumu, kamēr lielākā daļa esošo un nākotnes zaudējumu tiek pārcelti uz valsts sektoru,» rakstā Financial Times norādīja N. Raubini. Viņš arī uzsvēra, ka valsts sektors jau iepriekš uzsācis savu personīgo parādu pārstrukturizāciju.

«Valsts sektors parādu restrukturizāciju uzsāka daudz agrāk nekā privātais sektors. Tika pagarināti maksājumu termiņi un vairākkārt samazinātas procentu likmes,» skaidro ekonomists.

Roubini Global Economics (RGE), ekonomikas izpētes firma, kuras dibinātājs ir atzītais ekonomists Nouriels Raubini, izlikta pārdošanā, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, pie kuriem vērsusies investīciju banka, kas organizē firmas pārdošanu, ziņo CNBC.

RGE kopš dibināšanas esot strauji augusi. Raubini ir tās priekšsēdētājs. Tai ir vairāk nekā 85 darbinieki, un tā joprojām zaudē naudu.

Saskaņā ar cilvēku, kuri iepazinušies ar pārdošanas piedāvājumu, teikto firmas ieņēmumi šogad tiek plānoti 14 miljonu ASV dolāru apmērā, bet zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 2 miljonus ASV dolāru. Nākamgad tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums par 8%, kam sekošot ieņēmumu pieaugums par 40% 2013. gadā.

Raubini, kurš atrodas Korejā, nav atbildējis uz tālruņa zvaniem, bet firmas pārstāvis atteicies sniegt jebkādus komentārus.

Pretendentiem tiekot prasīts iesniegt cenas piedāvājumus, taču neesot skaidrs, vai kāds piedāvājums jau ir saņemts.

Eiropai nepieciešams palielināt līdzekļu apjomu, kas veltīti parādu krīzes apkarošanai, un iepludināt ekonomikā divus triljonus eiro pirms nav par vēlu, sarunā ar Bloomberg paziņojis Nouriels Raubini, kurš pirms četriem gadiem paredzēja globālo finanšu krīzi.

«Es esmu ļoti norūpējies par notikumu izkļūšanu ārpus kontroles,» klāstīja N. Raubini. «Nepieciešams milzīgs līdzekļu iepludinājums, vismaz divu triljonu eiro apmērā, taču nedrīkst ar to vilcināties. Tas jāizdara nākošo nedēļu laikā,» uzsver N. Raubini.

«Problēma nav tikai ar Grieķiju, bet ar to, ka istabā ir divi lieli ziloņi – Itālija un Spānija. Tie ir pārāk lieli, lai atļautu tiem krist, bet arī pārāk lieli, lai glābtu,» stāsta ekonomists.

Lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos, nepieciešams spert pamatīgus soļus. Nepieciešams ne tikai mainīt Eiropas Centrālās bankas politiku un likmes, samazināt eiro vērtību, rekapitalizēt Eiropas bankas un «ļaut Grieķijai pamest eirozonu», bet arī piemērot liela apmēra finanšu stimulu galvenajām eirozonas valstīm, lai nepieļautu recesiju visās Eiropas valstīs.

Doktors Pastardiena jeb ASV ekonomists Nuriels Raubini paliek uzticīgs savam pērnajam pravietojumam, ka īstās globālās ekonomiskās ziepes mums vēl priekšā – tās būšot 2013. gadā.

Pirms gada Db.lv jau atspoguļoja globālās ekonomikas un finanšu analīzes kompānijas Roubini Global Economics šefa kārtējo drūmo pareģojumu. Gada laikā viņa nostādnes palikušas nemainīgas; mainījušies ir tikai daži fakti, kas, šķiet, apstiprina ekonomikas kataklizmas tuvošanos.

Aģentūrai Bloomberg Raubini pauž, ka ES nesenais samits bijusi izgāšanās un, ja vien eirozonas valstu parādi netiks kopīgoti, ECB šo parādu nemonetizēs un EFSF/ESM glābšanas mehānismi netiks četrkāršoti, tad Itālijas un Spānijas parādzīmju ienesīgums celsies no dienas uz dienu, un krīze būs «ne pēc pusgada, bet divām nedēļām».

Eiropa nepiedalās G20 sanāksmē, lai saņemtu pamācības ekonomikā. Tā apgalvo Žozē Manuels Barrozu, uzstājoties G20 sanāksmē ar emocionālu runu un cenšoties atspēkot valdošo noskaņojumu par ES īstenoto politiku. Sanāksmē, kas norisinās Meksikā, tiek izdarīts spiediens uz ES, mudinot rast risinājumu eirozonas krīzei.

Šobrīd Meksikā notiekošajā G20 valstu līderu sanāksmē liela uzmanība un kritika tiek veltīta ieilgušajai eirozonas krīzei.Vairāku valstu līderi izsaka aicinājumus Briselei pēc iespējas ātrāk tikt galā ar krīzi eirozonā. Arī eksperti notiekošo bažīgi dēvē par «lielāko risku globālajai ekonomikai» un aicina nekavējoši veikt nozīmīgas strukturālas reformas. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu to atspēkodams norādīja: «Ekonomiskie izaicinājumi nav tikai Eiropai, tie ir globāli. Atgādināšu, ka krīze nesākās Eiropā, bet gan Ziemeļamerikā. Liela daļa Eiropas finanšu institūcijas tika inficētas neierastas dažu finanšu sektoru darbības dēļ. Tomēr, mēs neuzveļam vainu saviem partneriem, bet gan aicinām sadarboties. Līdz ar to es sagaidu, ka G20 līderi tuvākajās dienās izrādīs stingru atbalstu ES uzņemtajam kursam krīzes risināšanā. No visiem tiek sagaidīta arī izpratne, jo ES sastāv no atvērtu un demokrātisku valstu savienības un tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšana demokrātiskā ceļā dažkārt prasa vairāk laika. Mēs šeit sagaidām nevis padomus ekonomikā un demokrātijas veidošanā, bet gan ciešu sadarbību krīzes risināšanā. Ne visas šeit sapulcējušās G20 valstis ir demokrātiskas. Mēs esam ļoti atvērti pasaulei savu problemātisko jautājumu risināšanā, un varētu tikai vēlēties, lai visas G20 valstis būtu tik atvērtas savu problēmu risināšanas procesā.»

Ar peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām ir jācīnās globāli, sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).

Dombrovskis skaidroja, ka jautājumos par tā saukto nodokļu bāzes eroziju un peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām nepietiek tikai ar Eiropas Savienības (ES) vai kāda cita reģiona iesaisti.

«Tā ir globāla problēma, tādēļ šie jautājumi ir jārisina globāli. Aizvadītais G20 līderu forums tam bija ļoti piemērots, lai šo jautājumu aktualizētu, lai pasaules lielākās ekonomikas šo jautājumu arī uzturētu savā dienaskārtībā,» sacīja Dombrovskis, atgādinot, ka tuvākajā laikā tiks uzsākta automātiska informācijas apmaiņa starp G20 administrācijām, mazinot iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas par ārvalstīs gūto ienākumu.

Žurnāls Forbes par pasaulē ietekmīgāko ekonomistu atzinis Ņujorkas Biznesa skolas profesoru, ASV prezidenta Baraka Obamas padomdevēju ekonomikas jautājumos, analītiskās kompānijas Roubini Global Economics Monitor direktoru padomes priekšsēdētāju un Nobela prēmijas ekonomikā laureātu Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

N. Raubini jau 2005. gadā paredzēja, ka ASV sprāgs hipotekāro kredītu burbulis, atstājot ietekmi uz pasaules tirgiem un rezultējoties globālā ekonomikas krīzē. 1990. gadā N. Raubini arī prognozēja drīzu sabrukumu pasaules jaunajos tirgos. Vairumā gadījumu viņa prognozes ir pesimistiskas.

Iepriekš The Times šo ekonomistu ierindoja arī savā 100 pasaulē izcilāko iedzīvotāju saraksta kategorijā «domātājs».

Forbes pasaulē ietekmīgāko ekonomistu sarakstā iekļuvuši arī ASV Centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman).

Risks, ka Ēģiptes nedienas varētu izplesties uz citām pasaules daļām ir pieaudzis, un dumpim ir negatīva ietekme uz izaugsmi, kā arī tas veicina cenu pieaugumu, sacījis ekonomists Nouriels Raubini, ziņo CNBC.

Kā vēstīts, protestētāji Ēģiptē pieprasa prezidenta Hosni Mubaraka atkāpšanos, kurš valdījis valstī jau 30 gadus.

Raubini norādījis, ka notikumus Ēģiptē ietekmējuši notikumi Tunisijā, un «ģeopolitiskais risks pieaug». «Tam ir negatīva ietekme uz izaugsmi un pieaugošo inflāciju. Tas viss nav labi,» stāstījis ekonomists.

Taču viņš piebildis, ka situācija vēl nav tik nopietna, lai novestu pie vēl vienas lejupslīdes.

Pēc Raubini domām, protesti varētu pāriet uz citām valstīm, piemēram, Indiju, Pakistānu, Ķīnu un pat Latīņameriku, kur «varētu mest izaicinājumu tādiem režīmiem kā Čavesa» (Venecuēlas prezidents Ugo Čavess).

Eirozona atsakās pieņemt faktu, ka atsevišķas tās dalībvalstis ir bankrotējušas, kā arī nespēj izdzīvot un nodrošināt ekonomisko izaugsmi monetārās savienības ietvaros, uzskata pazīstamais ekonomists Noriels Raubini.

Situāciju nākamgad pasliktinās arī spriedze, kas saistīta ar eiro, un tas izraisīs nesaskaņas eirozonas dalībvalstu vidū, Financial Times interneta vietnē publicētajā rakstā norāda ekonomists. Savukārt eirozonas parādu krīze attīstīsies pēc «nekārtīgā» scenārija.

Ekonomists akcentē, ka politiskie apsvērumi neļaus eirozonas valstu līderiem pieņemt smagus lēmumus, kas radīs daudzas problēmas. «Nākamgad kļūs skaidrs, ka «bundžas spārdīšana pa ceļu» ir spēle, kurā var tikai zaudēt,» raksta nesenās krīzes pareģis.

N. Raubini arī uzskata, ka nākamgad Ķīnas ekonomiku var sagaidīt «cietā piezemēšanās», bet ASV nākamā gada beigās piedzīvos atkārtotu recesiju.

Vispirms vārds un pēc tam biznesa ideja, ko šajā vārdā ietērpt. Tāds ir zīmola pARTapis idejas autores Kristīnes Kalējas stāsts.

Viņa atminas, ka pati ideja par vārdu pārtapis un to, kāda izskatīsies zīmola vizuālā identitāte, prātā ienākusi jau pirms aptuveni pieciem gadiem. Tolaik gan viņai nebija ne jausmas, kas slēpsies zem tā. Reālākas aprises zīmols ieņēma pagājušajā rudenī, kad Kristīne sāka plašākam pulkam piedāvāt pašas darinātus apģērbus, kas radīti no jau esošiem apģērbiem, kas ir kvalitatīvi, bet dažādu iemeslu dēļ vairs netiek valkāti un kam šādi tiek iedota otrā dzīve.

Atgriežas pie sirdslietas

Kristīnei radošās izpausmes nav svešas, viņa jau vairāk nekā desmit gadus veido oriģinālas, personalizētas dāvanas un pašā krīzes uzplaukumā atvēra arī mākslas salonu Ādažos. Pirms trim gadiem viņa ar domubiedriem-radiniekiem savā dzimtajā pusē Jaunjelgavā nodibināja biedrību RADI Jaunjelgavā un tās paspārnē organizējusi dažādas radošās darbnīcas, kurās cilvēkiem mācīts dzīvot zaļāk, pielietot savā ikdienā zero waste (bezatkritumu) principu. «Pagājušajā gadā īstenojām arī Eiropas projektu, kura laikā apmācījām 500 cilvēkus. Tas bija tāds neprātīgs mērķis, taču to paveicām un visi kopā dažādās meistarklasēs pārstrādājām dažādus materiālus – sākot no pudelēm, platēm un beidzot ar tekstilu. Neviļus sāku savam priekam veidot arī apģērbu – salieku kopā dažādus apģērbu, auduma gabalus un izveidoju jaunu fasonu. No sākuma šuvu sev, bet draudzene ieteica piedāvāt to arī citiem. Pirmo reizi plašākam pulkam savus darinātos apģērbus izrādīju Rīgas svētku laikā Esplanādē un biju priecīga, ka cilvēkiem patīk un ažiotāža bija diezgan liela. Tad es vaigā ieraudzīju savu īsto pircēju,» atminas Kristīne.

Ne tikai lielajām rūpniecības valstīm no G20 jādomā par ekonomikas stimulēšanu un infrastruktūras izbūvi, tikpat nopietni pie savas nākotnes jāstrādā arī mazajām valstīm

Kamēr Latvijā tika atzīmēta valsts 96. gadadiena, starptautiskajā arēnā norisinājās notikumi, kuru atskaņas globālā un reģionālā līmenī turpinās ietekmēt valstu ekonomikas un līdz ar to arī cilvēku dzīvi vismaz vēl dažus tuvākos gadus. Viens no šādiem notikumiem bija G20 sanāksme Austrālijas pilsētā Brisbenā. Daļai vērotāju šī sanāksme šķita nozīmīga ar to, ka vēl skaidrāk iezīmēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina izolāciju starp pašreizējiem lielo valstu līderiem un līdz ar to viņam savu bārbekjū nācās notiesāt lepnā vientulībā, pasākumu pametot vēl pirms tā oficiālajām beigām. Krievijas vadonis gan atbildi parādā nepalika un starptautiskās publikas kaitināšanai ļāva G20 norises tuvumā pabraukāt dažiem karakuģiem, taču kopumā iespaids bija diezgan skarbs – amerikāņi Putinu neuztvēra nopietni, bet eiropieši no viņa novērsās Ukrainas konflikta dēļ.

Nesaskaņu dēļ par karu Ukrainā pasaules 20 rūpnieciski attīstītāko ekonomiku grupas G20 finanšu ministru tikšanās Sanpaulu ceturtdien beigusies bez kopīga gala paziņojuma.

Kopīgā paziņojuma vietā G20 prezidējošā valsts Brazīlija publicēja savu kopsavilkumu par sanāksmi.

Ukrainā un Gazas joslā notiekošie kari sanāksmes kopsavilkumā pieminēti tikai zemsvītras piezīmē, kurā teikts, ka ministri runāja par notiekošajiem konfliktiem un humānajām krīzēm, īpaši izceļot Ukrainu un Gazu.

Brazīlija uzstāja, ka finanšu ministru tikšanās nav pareizais forums tādu ģeopolitisku jautājumu izskatīšanai.

Kā izteicies Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners, kopīga sanāksmes paziņojuma nav, jo "mēs nespējām vienoties par kopīgu valodu, kā izvērtēt Ukrainas kara sekas pasaules ekonomikā".

Bija arī mēģinājums pielīdzināt Krievijas uzbrukumu Ukrainai ar humanitāro situāciju Gazā, norādīja Lindners, piebilstot, ka Vācija to nevarēja atbalstīt.

Pēdējo desmit gadu laikā pasaules lielākās ekonomikas jeb tā dēvētās G20 bloka valstis attīstījušās pēc dažādām tendencēm – Ķīnā reģistrēts augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, savukārt niecīgākā IKP izaugsme (mazāka par 20%) laikā no 2000. līdz 2010. gadam reģistrēta Japānā, Eiropas Savienībā (ES) un ASV, apkopojis ES statistikas birojs Eurostat.

Tāpat noskaidrots, kurām G20 valstīm ir lielākais parāds. Atklājies, ka Japānas valsts parāds 2011. gadā bija procentuāli lielākais no visām G20 valstīm un veidoja 229,8% no IKP, kamēr Saūda Arābijā – 7,5% no IKP, kas ir mazākais rādītājs starp visām 20 pasaules lielākajām ekonomikām - ES, Vāciju, Franciju, Itāliju, Lielbritāniju, Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Meksiku, Dienvidkoreju, Krieviju, Saūda Arābiju, Dienvidāfriku, Turciju un ASV.

ES kopējais valstu parāds 2011. gadā veidoja 82,5% no to IKP, Argentīnā – 44,2% no IKP, Austrālijā – 22,9%, Brazīlijā – 66,2%, Kanādā – 85,0%, Ķīnā – 25,8%, Krievijā – 9,6%, Indijā – 68,1%, Indonēzijā – 25,0%, Meksikā – 43,8%, Dienvidkorejā – 34,1%, Dienvidāfrikā – 38,8%, Turcijā – 39,4% un ASV – 102,9%.