Jaunākie TNS Latvia mērījumi liecina par radio auditorijas pieaugumu AS Radio SWH grupas radio stacijās.

Sasniegtās nedēļas auditorijas pieaugums (Reach) vērojams gan Radio SWH (+37,5 tūkst.), gan Radio SWH Rock (+2,2 tūkst.), bet vislielāko nedēļas auditorijas pieaugumu sasniegusi Radio SWH+ (+64.3 tūkst.).

Likumsakarīgi pieaudzis arī grupas unikālo klausītāju skaits – pavasara mērījumos tie bija 344 tūkstoši, bet rudens reitingi liecina, ka AS Radio SWH grupas stacijas sasniedz 419 tūkstošus nedēļas unikālo klausītāju.

Lielu artavu devusi apraides zonu paplašināšana šajā gadā gan Radio SWH, gan Radio SWH+, gan Radio SWH Rock.

AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics komentē: «Tas ir vērā ņemams sasniegums – laikā, kad valsts zaudē cilvēkus, kuri brauc prom, AS Radio SWH spēj palielināt klausītāju skaitu, turklāt ievērojami.»

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

AS Radio SWH ieguvusi jaunas apraides tiesības Radio SWH Rock radiostacijai. Tā turpmāk skanēs arī Valmierā un Bauskā 98,8 MHz frekvencē

NEPL padomes sēdē pieņemts lēmums par apraides tiesību piešķiršanu divām jaunām frekvencēm, kas nodrošinās Radio SWH Rock skanējumu Valmierā (aptuveni 50 km rādiusā) un Bauskā (aptuveni 20 km rādiusā).

Pirmos piecpadsmit Radio SWH Rock pastāvēšanas gadus to bija ierasts dzirdēt tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet pērn AS Radio SWH ieguva tiesības uzsākt Radio SWH Rock apraidi Liepājā, Saulkrastos un Salacgrīvā, kas šobrīd jau ir tehniski īstenota.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Radio SWH vadītājs Jānis Šipkēvics par radio tirgus problēmām intervijā laikrakstā Diena.

Kas ir tās lielās problēmas, kam nepieciešams risinājums?

Ir virkne radiostaciju, kas nevis rada savu programmu, bet gan retranslē kaimiņvalstī radīto. Tas jau gadiem ilgi kropļo Latvijas radio tirgu.

Kādā veidā?

Krievijā ir ārkārtīgi liels radiostaciju un talantīgu radio programmu veidotāju skaits, un radiostacijai Latvijā nav nekā vienkāršāka kā salīgt par kādas Krievijas populāras programmas retranslēšanu. Tas pat neko nemaksā - var vienoties, ka paši krievi segtu visas izmaksas un varbūt pat vēl piemaksātu - kaimiņi ieinteresēti, lai viņu raidījumi šeit skanētu. Līdz ar to mūsu valstī strādājošai radiostacijai izmaksas nav nekādas, bet reklāmas tirgū tā piedalās un var dempingot reklāmas cenu.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien izdevis rezolūciju, kurā uzdod izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) sniegt paskaidrojumus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noslēgtajiem reklāmas līgumiem par sava darba popularizēšanu vairākos masu medijos.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka ministram pieprasīti skaidrojumi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par valsts budžeta līdzekļu tērēšanu apmaksāta mediju satura pirkšanai plašsaziņas līdzekļos. Rezolūcijā valdības vadītājs ir uzdevis sniegt detalizētu informāciju par iemesliem un argumentiem, kādēļ pieņemts šāds lēmums, kā arī par sasniegt iecerētajiem mērķiem, lai būtu pamats izvērtēt šādu līgumu lietderību.

Premjers no ministra atbildes gaida līdz 27.septembrim. Izglītības un zinātnes ministram ir jāsniedz informācija par visiem IZM, tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību noslēgtajiem reklāmas līgumiem ar masu medijiem, par līdzekļu avotiem pakalpojumu apmaksai, kā arī jāskaidro iepirkumu veikšanai piemērotā procedūra, stāstīja Panke.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Mediju holdinga Baltic Media Alliance (BMA) valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Oļegs Solodovs intervijā laikrakstam Diena.

Ieskatoties BMA publiskotajos datos, redzams, ka jūsu tirgus daļa jeb auditorija pēdējos ceturkšņos samazinās. Piemēram, krievvalodīgie skatītāji 2014. gada 3. ceturksnī BMA kanāliem bija 55%, šī gada 1. ceturksnī - 50%, samazinājušies arī kopējās auditorijas rādītāji.

Šādas nelielas procentu svārstības ir iespējamas. Sezonalitāte un ar to saistītie TV skatīšanās paradumi. Es no šiem skaitļiem neizdarītu secinājumus par kādu tendenci. Tie tikai parāda, cik laika nogrieznī mūsu kanālus skatījusies tā vai cita auditorijas daļa. Jāskatās, salīdzinot vienu gadu ar otru.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Jūsu vērtējums?

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gadījumā, ja Rīgas pilij laicīgi netiks uzlikts pagaidu jumts, tas sadārdzinās remonta izmaksas. Taču Valsts prezidents Andris Bērziņš apliecina, ka no Valsts prezidenta kancelejas tiek pieliktas visas pūles, lai jumta uzlikšanas process sāktos.

Viņš intervijā radio SWH norādīja, ka visu valstu amatpersonas, ar kurām viņš kontaktējas, vaicā: «Kā tad jums ir ar pili?» Ņemot vērā, cik nozīmīgi viņi uztver Rīgas pili, Bērziņš aicina arī pie mums to tā uztvert. Viss darbu process gan esot ļoti sarežģīts, jo norit pārbaužu veikšana, lai uzzinātu ugunsgrēka izcelšanās iemeslu, - prezidents cer, ka tuvākajā laikā tas noskaidrosies.

Saistībā ar nepieciešamību laicīgi uzlikt pagaidu jumtu valsts augstākā amatpersona norāda, ka ir atlicis tikai viens mēnesis, jo nāk rudens un septembris ir zināms kā lietus mēnesis, bet pilij nevajadzētu būt objektam, kas parādītu, cik vāji novērtējam valsts lielākās vērtības.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Latvijas Nacionālās operas (LNO) mākslinieciskā vadītāja un valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts komponists un kādreizējais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš, Db.lv apstiprināja Kultūras ministirjā (KM).

Konkursam uz brīvo LNO valdes locekļa amatu bija saņemti sešu pretendentu pieteikumi.

Augusta beigās toreizējā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība, NA) iecēla jaunu operas valdi, ārpus tās atstājot līdzšinējo operas direktoru Andreju Žagaru, bet vēlāk viņu no amata atlaida, pamatojot ar uzticības zaudēšanu. Ziņots arī, ka kultūras ministre izveidojusi LNO valdi, kurā iecelta mārketinga speciāliste Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova. Valdes vadīšana uz laiku tika uzticēta I. Eglītei.

«Pirmkārt, Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tiks veikts audits par pagājušo pārskata periodu, bet vēl visvairāk mani interesē nākotnes noslēgtie līgumi, viss, kas saistīts ar lielām izmaksām nākamajā pārskata periodā,» jaunievēlētais LNO vadītājs Zigmars Liepiņš norādīja raidījumā Panorāma.

«Es nejūtos atbildīgs par līgumiem, kas ir noslēgti ar miljonāra vērienu,» norādīja LNO jaunais valdes priekšsēdētājs Z. Liepiņš, tajā pašā laikā atzīstot, ka opera nevar izvairīties no saistībām, ko uzņēmusies ir iepriekšējā vadība. Viņš atzina, ka operā ir bijusi gan morālā, gan finanšu krīze, un pēdējā «izskatās visbriesmīgāk».

Tāpat Z. Liepiņš vēlreiz apliecināja, ka grasās operas repertuāru padarīt «tuvāku tautai», proti, pievērst lielāku uzmanību vietējo autoru darbiem. «Ir lielākas veiksmes, mazākas veiksmes. Tomēr viens no operas uzdevumiem ir nevis darīt tikai starptautiskās sabiedrības labā, bet arī tautas labā,» tā Z. Liepiņš. Kā piemēru viņš minēja Arvīda Žilinska operu Zelta zirgs, kas savulaik piedzīvoja panākumus. «Es nesaku, ka mēs atteiksimies no eksporta,» norādīja Z. Liepiņš.

Trešdien, 19. maijā, izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija rīko ikgadējo auto forumu “AUTO 2021”, kurā nozares profesionāļi diskutēs par būtiskiem nozares izaicinājumiem un to ietekmi uz Latvijas tirgu.

Eiropa mērķtiecīgi dodas zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus “Klimata plāna 2030” ietvaros, aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ir ne mazums.

Dienas Biznesa un Auto asociācijas ikgadēji rīkotais forums “AUTO 2021” šogad rosinās paskatīties uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē. Vai spēsim tikt līdzi dinamikai?

Arī šogad moderatoru lomās iejutīsies Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un pazīstamais auto žurnālists, ceļu satiksmes eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots (TV ZEBRA. ĀTRUMACILTS. RADIO SWH).

Padziļinātas izpētes finanšu un juridiskajā auditā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika secināts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevar identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.

«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.

«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

#Neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas.

SIA MMS Property Solutions, kas ir atbildīga par veikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā, iesniegusi būvniecības ieceres kopumā četrās adresēs Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Intervijā Radio SWH Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī. Būvvaldē patlaban saskaņoti gan esot tikai divi projekti - Dzelzavas ielā 75b un Anniņmuižas ielā 8A.

Butāns aģentūrai LETA paskaidroja, ka, saņemot būvprojektu iesniegumus, to iesniedzējam nav jānorāda, kāda zīmola veikals tur tiks būvēts. «Mēs nezinām, vai, apstiprinot konkrētu projektu par tirdzniecības vietas būvniecību, tajā tiks izvietots Rimi, Lidl vai kāds cits veikals. Līdz ar to konkrēti pateikt, kur šie veikali būs, mēs arī nevaram,» sacīja Butāns.

SIA MMS Property Solutions mainījis nosaukumu uz SIA Lidl Latvija, liecina Lursoft dati.

Kompānijas valdē ievēlēti valdes priekšsēdētājs Marius Kibartas un valdes locekļi Mindaugas Falkauskas un Arūnas Dzikas.

SIA MMS Property Solutions, kas ir atbildīga par veikalu ķēdes Lidl ienākšanu Latvijā, iesniegusi būvniecības ieceres kopumā četrās adresēs Rīgā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Intervijā Radio SWH Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka Lidl veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī. Būvvaldē patlaban saskaņoti gan esot tikai divi projekti - Dzelzavas ielā 75b un Anniņmuižas ielā 8A.