Atzīmējot SWH Biroju centra pārbūves darbu tuvošanos noslēgumam, 27. novembrī spāru svētki nosvinēti jaunbūvējamai ēkai – savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem.

Tās būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība – teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve ir vērienīgs projekts, kas paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsākta SWH Biroju centra savienojošās daļas starp esošajiem korpusiem būvniecība, kas ir viens no būtiskākajiem posmiem pērn decembrī sāktajā biroju centra ēku - Skanstes ielā 50A, 52, 52A – pārbūves procesā.

Plānots, ka pēc SWH Biroju centra ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 m2, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība teju 40 000 m2.

SWH Biroju centra ēku pārbūvju mērķis ir ne tikai palielināt iznomājamo telpu platību, bet arī modernizēt biroju centru un uzlabot tā infrastruktūru. Saskaņā ar pārbūves ieceri biroju ēkas Skanstes ielā 52 un 52A tiks savienotas ar jaunbūvi, kurā atradīsies galvenā ieeja gan abās esošajās ēkās, gan visā kvartālā. Tāpat abām ēkām plānots palielināt stāvu skaitu līdz 6 stāviem. Savukārt biroju ēkai Skanstes ielā 50A pārbūves procesā tiks demontēti esošie ēkas slīpie jumti un jumta stāvi, to vietā izbūvējot 2 stāvus, kā rezultātā ēkai būs pilni 4 virszemes stāvi.

AS Radio SWH ieguvusi jaunas apraides tiesības Radio SWH Rock radiostacijai. Tā turpmāk skanēs arī Valmierā un Bauskā 98,8 MHz frekvencē

NEPL padomes sēdē pieņemts lēmums par apraides tiesību piešķiršanu divām jaunām frekvencēm, kas nodrošinās Radio SWH Rock skanējumu Valmierā (aptuveni 50 km rādiusā) un Bauskā (aptuveni 20 km rādiusā).

Pirmos piecpadsmit Radio SWH Rock pastāvēšanas gadus to bija ierasts dzirdēt tikai Rīgā un tās apkārtnē, bet pērn AS Radio SWH ieguva tiesības uzsākt Radio SWH Rock apraidi Liepājā, Saulkrastos un Salacgrīvā, kas šobrīd jau ir tehniski īstenota.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Nespējot panākt vienošanos autoratlīdzības jautājumā, Bulgārijas sabiedriskais radio BNR pārstājis atskaņot popmūziku, kas pārsteidzošā kārtā novedis pie klausītāju skaita palielināšanās.

Radiostacija atteicās maksāt paaugstināto licences maksu Bulgārijas autortiesību organizācijai MUSICAUTOR un pēdējos divus mēnešus Riannas un Džastina Bībera dziesmu vietā atskaņo klasisko mūziku un sen aizmirstus džeza un folkmūzikas ierakstus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulām autortiesības ir spēkā 70 gadus pēc autora nāves.

Radiostacijas repertuāra maiņas rezultāts bijis pārsteidzošs - klausītāju skaits pieaudzis, sevišķi vecākā gada gājuma cilvēku vidū, bet arī daudzi jauni mūziķi izmanto radušos situāciju, lai popularizētu savus darbus, kurus ļauj atskaņot bez maksas.

Sabiedriskās domas izpētes institūta IPSOS veiktā aptauja liecina, ka radiostacijas klausītāju skaits janvārī pieaudzis par 20%, salīdzinot ar vidējo klausītāju skaitu 2016.gada pēdējā ceturksnī.

Ar mērķi radīt pasaulē, tajā skaitā Latvijā, populāru, bet līdz šim nebijušu hip-hop žanra raidstaciju – radio EHR Mediju Grupa, kopā ar reperi Ozolu, DJ Gustavito un žanra komūnu hiphops.lv, izstrādājuši jaunu EHR HIP-HOP FM mūzikas digitālo radio un iesnieguši projektu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā Rīgā par FM apraides tiesību piešķiršanu 100,0 MHz frekvencē.

Atbalstu šai iniciatīvai jau paguvuši izteikt daudzi pašmāju iecienīti hip-hop mūziķi un industrijas pārstāvji.

Apzināti izpētot žanru, secināta tā popularitāte un dominance pasaulē, kas plaši atspoguļojas arī Latvijas mērogā gan jauniešu, gan šī stila cienītāju vidū, kuri uzauguši klausāmies tādus žanra pamatlicējus kā Eminem, Jay-Z, 50 Cent kā arī pirmos hip-hop vēstnešus Latvijā – Gustavo, Ozolu, Gacho un citus. Šī ir unikāla iespēja hip-hop žanram un kultūrai izcīnīt savu vietu ēterā.

EHR Latviešu Hiti veiksmes stāsts bija identisks. Sākotnēji tika radīts digitāls mūzikas kanāls, kurš pieejams visos Latvijas digitālā radio servisos, lai izvērtētu klausītāju patiku, tendences, pēc kā tika realizēts FM skanējums desmit Latvijas pilsētās. Tādēļ hip-hop žanra ietvaros darīts tas pats – radīts un notestēts šis muzikālais formāts, ietverot un atbalstot Latvijas izpildītājus, gan šobrīd esošās aktuālās, gan 20-gades zelta fondu dziesmas, kas ārzemju straumēšanas servisos ir ļoti pieprasītas. Tas atspoguļojis labus rezultātus, pēc kā secināts, kas tas apmierina esošo hip-hop mūzikas klausītāju vēlmes.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Latvijas audio tehnoloģiju iesācējuzņēmums «Sonarworks» piesaistījis investīcijas pusmiljona eiro apmērā no Igaunijas riska kapitāla fonda «Karma Ventures», kuru radījuši divi uzņēmuma «Skype» līdzdibinātāji, informē «Sonarworks» vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

Iecerēts, ka jaunās investīcijas ļaus attīstīt produktus, kas būtiski uzlabos mūzikas klausītāju pieredzi visā pasaulē.

Uzņēmums «Sonarworks» radījis unikālu programmatūru, kas būtiski uzlabo skaņas kvalitāti austiņās un skaļruņos. «Mūsu kā uzņēmuma misija ir nodrošināt absolūti perfektu mūzikas skanējumu no jebkurām jau esošām austiņām vai skaļruņiem, ņemot vērā gan mūzikas radītāju ieceri, gan klausītāju dzirdes īpatnības,» stāsta H. Bēms.

«Mēs jau kādu laiku esam sekojuši līdzi «Sonarworks» darbam, un uz mums atstājusi iespaidu gan viņu izstrādātā tehnoloģija, gan bizness, ko uzņēmums izveidojis profesionālo skaņu inženieru segmentā,» norāda «Karma Ventures» partneris Kristians Lanemā (Kristjan Laanemaa). «Šobrīd, kad «Sonarworks» komanda ir prezentējusi arī plaša patēriņa produktu un pirmās tirgus atsauksmes rāda, ka šī ir ļoti interesanta biznesa izaugsmes iespēja, mēs nolēmām atbalstīt uzņēmuma plānus ar investīcijām.»

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija «Reportieri bez robežām» (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Organizācija ir informēta par situāciju Latvijas sabiedriskajos medijos, tostarp strīdu par darbinieku atalgojumu un neapmierinātību ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), informēja RSF.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, RSF nākusi klajā ar aicinājumu nekavējoties risināt «satraucošo situāciju» un iekšējo konfliktu Latvijas Radio.

RSF Eiropas savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītāja Polīna Adesa-Mevele uzsvēra, ka vispārējais budžeta spiediens rada satraucošu apdraudējumu ziņu un informācijas kvalitātei, ko ražo Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas, kas pārāk ilgi pakļautas stingriem finansiāliem ierobežojumiem.

«Mēs aicinām varasiestādes pievērst maksimālu uzmanību sabiedriskā radio darbinieku prasībām un izstrādāt stratēģiju, lai krīzi atrisinātu, cik drīz vien iespējams,» teikts organizācijas paziņojumā.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) sadarbībā ar citiem radioastronomijas institūtiem, veicis nozīmīgu, pasaules mēroga atklājumu - spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, ir novēroti atkārtoti Ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB).

Ātrie radio uzliesmojumi ir īsi starojuma zibšņi radio diapazonā, kas nāk no liela attāluma ārpus mūsu galaktikas un var atkārtoties. Līdz šim tikai četriem no simtiem novēroto Ātro radio uzliesmojumiem bija zināma precīza atrašanās vieta. Novērotais uzliesmojums ir zemei vistuvāk reģistrētais. Atklājums maina pētnieku pieņēmumus par šo noslēpumaino ārpusgalaktisko notikumu izcelsmi.

“Šis atklājums bija pirmais puzles gabaliņš ātro radio uzliesmojumu mīklai,” atzīst Benito Markote (Benito Marcote) no Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON), kas ir šī pētījuma galvenais autors.

Pētījumā tika izmantoti 8 radioteleskopi no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops RT-32. Kopīgā novērojumu sesijā piecu stundu laikā konstatēja četrus atkārtotus uzliesmojumus. Tieši šī interferometrijas metode ļāva precīzi noteikt astronomiskā signāla atrašanās vietu debesīs. Sekojoši novērojumi ar Gemini redzamās gaismas teleskopu Havaju salās atklāja, ka uzliesmojums nāk no zvaigžņu veidošanās rajona Piena Ceļa tipa spirālveida galaktikā pusmiljarda gaismas gadu attālumā.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas AS SAF Tehnika, kur tiek izgatavoti mikroviļņu radio.

AS SAF Tehnika dibināta 1999.gadā, taču uzņēmuma vēsture ir daudz senāka par tā oficiālo dibināšanas datumu. Jau 90. gadu sākumā radioinženieris Didzis Liepkalns (šā brīža uzņēmuma Tehniskais direktors un valdes priekšsēdētāja vietnieks) radīja telekomunikāciju iekārtas, sākotnēji privātām vajadzībām, vēlāk arī apkārtnē esošajiem uzņēmumiem. 1994.gadā viņš radīja telefona līnijas pagarinātāju un video signāla pārraidītāju, izmantojot mikroviļņu radio - tie bija pirmie produkti, kuri tika pārdoti SAF zīmola paspārnē. Pirmais SAF komerciāli veiksmīgais produkts - AM-10, spēja nodrošināt datu pārraides ātrumu līdz 2Mbps.

Labdarības maratonā «Dod pieci!», kurā šogad tika vākti līdzekļi, lai atbalstītu bezmaksas mācības jaunajiem vecākiem visā Latvijā, kopumā saziedoti 120 046 eiro, informēja Latvijas Radio sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Zomerovska.

Šogad akcijas mērķis bija savākt ziedojumus jaunas, bezmaksas atbalsta un mācību programmas izveidošanai un ieviešanai jaunajiem vecākiem visā Latvijā, lai vairotu vecāku zināšanas par bērna attīstību un drošas piesaistes nozīmi un veidošanu ar bērnu.

Šajā akcijā ikviens varēja ziedot ar dziesmu interneta vietnē «dodpieci.lv», kā arī klātienē, atbalstot dīdžejus stikla studijā Doma laukumā līdzās Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam.

Kopumā 148 stundu laikā stikla studijā viesojās gandrīz simts grupas, vairāk nekā 50 tēmas eksperti un viesi, tika uzklausīti vairāk nekā 200 ģimeņu pieredzes stāsti par attiecībām starp vecākiem un bērniem. Tāpat ēterā atskaņotas vairāk nekā 1100 ziedotāju izvēlētās dziesmas. Tā ir apmērām piektā daļa no kopējā ziedoto dziesmu skaita - tās dziesmas, kuras stikla studijā nepaspēja izskanēt, tiks atskaņotas Latvijas Radio 5 ēterā katru sestdienu no plkst.17 līdz 20.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» meitasuzņēmums Čehijā tiek turēts aizdomās par sensitīvu datu par amatpersonām un uzņēmējiem vākšanu, izmantojot savus darbiniekus, liecina Čehijas sabiedriskā radio žurnālistu iegūtā informācija.

Bijušie «Huawei» darbinieki un anonīmi avoti Čehijas izlūkošanas dienestos radio pētnieciskā raidījuma «Radiožurnal» žurnālistiem pastāstījuši, ka lietišķo tikšanos laikā vākta informācija un vēlāk tā ievadīta centrālajā datubāzē, kurai piekļūt var arī no «Huawei» galvenā biroja Ķīnā.

Divi bijušie «Huawei» vadības Čehijā darbinieki nesen anonīmās intervijās Čehijas sabiedriskajam radio atklājuši, ka viņiem «Huawei» iekšējā datubāzē bijis jāievada ne tikai lietišķa informācija, bet arī personīga informācija par klientiem, piemēram, bērnu skaits un intereses, kā arī personas finansiālā situācija.

«Piekļuvi informācijai, kas tiek glabāta šajā klientu attiecību pārvaldes sistēmā, var pārvaldīt tikai no galvenā biroja Ķīnā. Ir ļoti grūti atklāt un pierādīt, kuram bijusi piekļuve šiem datiem un kādam mērķim tā izmantota,» sacījis viens no bijušajiem «Huawei» vadības Čehijā darbiniekiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.