Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

Ar mērķi radīt pasaulē, tajā skaitā Latvijā, populāru, bet līdz šim nebijušu hip-hop žanra raidstaciju – radio EHR Mediju Grupa, kopā ar reperi Ozolu, DJ Gustavito un žanra komūnu hiphops.lv, izstrādājuši jaunu EHR HIP-HOP FM mūzikas digitālo radio un iesnieguši projektu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludinātajā konkursā Rīgā par FM apraides tiesību piešķiršanu 100,0 MHz frekvencē.

Atbalstu šai iniciatīvai jau paguvuši izteikt daudzi pašmāju iecienīti hip-hop mūziķi un industrijas pārstāvji.

Apzināti izpētot žanru, secināta tā popularitāte un dominance pasaulē, kas plaši atspoguļojas arī Latvijas mērogā gan jauniešu, gan šī stila cienītāju vidū, kuri uzauguši klausāmies tādus žanra pamatlicējus kā Eminem, Jay-Z, 50 Cent kā arī pirmos hip-hop vēstnešus Latvijā – Gustavo, Ozolu, Gacho un citus. Šī ir unikāla iespēja hip-hop žanram un kultūrai izcīnīt savu vietu ēterā.

EHR Latviešu Hiti veiksmes stāsts bija identisks. Sākotnēji tika radīts digitāls mūzikas kanāls, kurš pieejams visos Latvijas digitālā radio servisos, lai izvērtētu klausītāju patiku, tendences, pēc kā tika realizēts FM skanējums desmit Latvijas pilsētās. Tādēļ hip-hop žanra ietvaros darīts tas pats – radīts un notestēts šis muzikālais formāts, ietverot un atbalstot Latvijas izpildītājus, gan šobrīd esošās aktuālās, gan 20-gades zelta fondu dziesmas, kas ārzemju straumēšanas servisos ir ļoti pieprasītas. Tas atspoguļojis labus rezultātus, pēc kā secināts, kas tas apmierina esošo hip-hop mūzikas klausītāju vēlmes.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no 5.maija uz rekonstrukcijas laiku tiks slēgts, lai jaunā izskatā durvis vērtu 2022.gada nogalē.

Db.lv jau vēstīja, ka VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) ieskatā 368,5 m augstais tornis pēc pārbūves varētu kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā.

Torņa rekonstrukcijas darbu veicējs un līguma summa vēl nav zināmi, jo iepirkums vēl ir procesā, Db.lv apstiprināja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine. Plānots, ka reāli būvdarbi varētu tikt uzsākti šā gada nogalē. Tikmēr notiks darbinieku pārcelšanās process un citi sagatavošanās darbi. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem torņa pārbūves laikā būs nodrošināt tornī esošo iekārtu un klientu aparatūras darbības nepārtrauktību.

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētāja būs ilggadējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Zūzena izraudzīta par piemērotāko konkursā, kurā uz piecām vietām LSM valdē bija pieteikušies 78 pretendenti.

Zūzena patlaban ir konsultāciju uzņēmuma "Komercizglītības centrs" vadītāja un un SIA "Getliņi EKO" padomes priekšsēdētāja vietniece. No 2004. līdz 2007.gadam viņa bija TV3 mārketinga un programmu direktore, bet no 2007.gada līdz 2019.gadam - vadīja TV3 un visu mediju koncernu "Modern Times Group" (MTG), kas vēlāk pārtapa "All Media Latvia" un kurā ietilpst vairāki telekanāli, radiostacija un portāli.

Pirms pievienošanās MTG komandai 2004.gadā Zūzena strādāja reklāmas aģentūrās "Creative Laboratory", "DDB Latvia" un "Saatchi & Saatchi Latvia".

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Ikgadējās «Trakās dienas» lielveikalā «Stockmann» negaidīti izvērsušās kolektīvā saslimšana, ziņo LSM.

Aptuveni 50 universālveikala darbiniekiem parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi - vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums «Baltic Restaurant Latvia», kura vārds pavisam nesen plaši izskanēja saistībā ar Siguldas bērnudārzu audzēkņu saslimšanu.

Notikušā apstākļus skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), un arī «Stockmann» gaida atzinumus no ģimenes ārstiem, pie kuriem obligāti bija jāiet visiem darbiniekiem, kuri bija sasirguši. Tāpat nevar vēl apgalvot, kas ir bijis slimības ierosinātājs. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis Latvijas Radio norādīja, ka svētdien minētais uzņēmums sazinājies ar PVD un lūdzis veikt pārbaudes, jo tam radušās aizdomas par saslimšanas gadījumiem.

Jauni ierobežojumi, par kuriem valdība lems šo piektdien, varētu tiktu ieviesti attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas vietām un kultūras un izklaides pasākumiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi tiktu attiecināti uz vietām, kur infekcijas izplatība ir lielāka un kur ir augstāka savstarpējās kontaktēšanās intensitāte. Patlaban šajā sarakstā "atvērti palikuši" izklaides un kultūras pasākumi, atzīmēja ministre.

Lai gan arī šobrīd šādi pasākumi ir strikti regulēti ar numurētām, fiksētām sēdvietām, vadoties pēc Viņķeles sacītā, tas nav gana, jo nesen tapa zināms par vairāku apmeklētāju un dalībnieku inficēšanos Latvijas Radio kora koncertā "Diena aust. Latvijas Radio korim 80" Vidzemes koncertzālē Cēsīs.

Otrais virziens, kur tiks piedāvāts ieviest striktākus ierobežojumus, būs sabiedriskā ēdināšana, piebilda ministre.

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz grāmatas "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš" autori Lindu Apsi.

Kā norādīja Latvijas Radio, Rītiņš miris pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar slimību.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rītiņš dzimis 1949.gada 19.oktobrī Anglijā. 1971.gadā viņš beidzis Vestminsteras tehnikumu. Daļu dzīves Rītiņš pavadīja Kanādā, bet kopš 1993.gada dzīvoja Latvijā.

No 1976. līdz 1992.gadam Rītiņš strādājis viesnīcu tīklā "Grand Metropolitan Hotels" Anglijā, savukārt no 1984. līdz 1992.gadam viņš bija uzņēmuma "Martins Catering Ltd" īpašnieks Toronto.

Savukārt no 1994.gada Rītiņš bija restorāna "Vincents" direktors un šefpavārs. Pēc 23 gadu darba restorānā "Vincents" šefpavārs darbu tajā pameta 2017.gadā.

Latvijas Radio atzīmēja, ka Rītiņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Situācija kiberaizsardzības ziņā privātajā sektorā Latvijā ir ļoti raiba un bieži vien tas ir jautājums par izmaksām, atzīmēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš atzina, ka visbiežāk mazi uzņēmumi, ja vien nesadarbojas ar nopietnākiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem, sevi pakļauj riskam. "Te ļoti bieži ir jautājums par izmaksām un to, cik uzņēmums ir gatavs maksāt par riska samazināšanu. Dažkārt attieksme ir - nu ja "nogāzīsies" mājaslapa, lai būtu, izveidosim jaunu!" situāciju raksturoja Beļskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī maziem uzņēmumiem darbs tagad daudz biežāk ir atkarīgs no mājaslapas, no elektroniskajām maksājumu sistēmām, un ir svarīgi, lai tas viss strādā labi, droši un netiek pazaudēti klienti.

Savukārt vidējie un lielie uzņēmumi Beļska ieskatā kiberdrošībai jau piešķir lielu nozīmi un cenšas izmantot gan iekārtas, gan tehnoloģiskos risinājumus, gan partnerus, kuri viņiem sniedz aizsardzību.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt gada sākumā izsludināto slēgto konkursu Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve, kura laikā bija paredzēts noteikt torņa pārbūves darbu veicēju, informē LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Šāds lēmums ir pieņemts, jo šobrīd, izvērtējot notiekošās būvprojekta ekspertīzes laikā saņemtos secinājumus, eksperti, projektētājs un LVRTC speciālisti ir konstatējuši papildus apstākļus, kas ietekmē pārbūves ieceri. Konstatēto apstākļu dēļ nepieciešams mainīt un papildināt iepirkuma atlases un kvalifikācijas prasības, kā arī tehnisko specifikāciju. Izsludinātās iepirkuma procedūras gaitā veikt būtiskus grozījumus iepirkuma dokumentācijā vairs nav iespējams, tāpēc nepieciešams pārtraukt esošo iepirkuma procedūru un izsludināt jaunu konkursu.​

Kā ziņots iepriekš, 6.janvārī atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tika izsludināts slēgts konkurss «Rīgas radio un televīzijas stacijas pārbūve». Slēgtais konkurss tiek organizēts divās kārtās, izsludinot to Elektronisko iepirkumu sistēmā. Pirmajā kārtā notika kandidātu atlase. Konkursa kandidātu atlasē tika saņemti trīs kandidātu pieteikumi - SIA «Merks», SIA «Abora» un PS «SBRE». Uz dalību otrajā kārtā, kurā kandidātiem būtu jāiesniedz tehniskais un arī finanšu piedāvājums, tiktu aicināti kandidātu atlasi un kvalifikāciju izturējušie kandidāti.

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi, ka SIA “Rīgas meži” 2019. gada 5. septembrī izsludinātajā konkursā “Mobilo sakaru pakalpojuma iegāde” iekļautais kritērijs par bāzes staciju skaitu radījis acīmredzamas priekšrocības vienam pretendentam.

Šādu acīmredzamu priekšrocību noteikšana vienam no pretendentiem ir nepamatota, bet attiecīgās nolikuma prasības vērtējamas kā prettiesiskas.

No jaunākās tiesu prakses secināms, ka objektīvi nepastāv viens kritērijs, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, tostarp par tādu nav atzīstams arī bāzes staciju skaits bez konkrētākas sasaistes ar citiem parametriem.

Tiesas izpratnē objektīvākais rezultāts varētu tikt iegūts, bāzes staciju skaitu vērtējot kopsakarā ar citiem radio pārklājumu ietekmējošiem tehniskajiem parametriem, tādiem kā bāzes staciju izvietojums, antenu veids, radio signāla elektromagnētiskā intensitāte un to traucējošie apstākļi, apkārtējās vides raksturs, reljefs u.c. Turklāt attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku lokāciju visobjektīvākais novērtējums ir attiecīgo operatoru pārklājuma un pakalpojuma pieejamības mērījumi.

Rudenim atnākot, Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» sācis savas kartupeļu ražas tirdzniecību. Fonda pārstāvji piedalās gan tirdziņos, gan festivālos, tā sauktos kulturālos kartupeļus piedāvājot par 5 eiro. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti fonda vajadzībām.

Šā gada maijā Kuldīgas Pārventas parkā Imanta Ziedoņa fonds «Viegli» atklāja kulturālo kartupeļu lauku 0, 2ha platībā, kā arī īpašu radio, kas paredzēts tieši kartupeļiem. «Kartupeļu lauka radio» (KLR) radīts, lai atskaņotu gan pašmāju, gan ārzemju mūziku, ziņotu par svarīgāko Latvijas kultūras dzīvē, cildinātu cilvēku domas un izceltu skaisto Latvijā.

Kā paskaidro fonds, kartupeļi ir saucami par kulturāliem un īpaši ar to, ka visas vasaras garumā tiem atskaņots «Kartupeļu lauka radio». Vasarā īpaši kartupeļiem, kā arī jebkuram interesentam tika rīkots arī koncerts.

Novada garšas noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!» fonds piedāvāja gan pop-up Ziedoņa bibliotēku, gan iespēju savā īpašumā iegūt šovasar audzētos kartupeļus.

Plašu rezonansi izraisījušajai ziņai, ka valsts a/s Latvijas pasts slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, sekojis uzņēmuma vadītājas Beātes Krauzes-Čebotares secinājums, ka "šobrīd "Latvijas pasta" finansiālā situācija ir ārkārtīgi smaga".

To Latvijas pasta vadītāja atzina otrdien intervijā Latvijas Radio. Viņa skaidroja, ka samazinās "Latvijas pasta" ieņēmumi, piemēram, ir apstājusies tranzīta plūsma, kas bija viens no lielajiem "Latvijas pasta" ieņēmumu gūšanas avotiem, tāpat ik gadu būtisks samazinājums ir universālajam pasta pakalpojumam, kas ietver vēstuļu sūtīšanu un preses abonēšanu. Tajā pašā laikā pieaug spiediens palielināt darbiniekiem atalgojumu.

Dienas Biznesa galvenais redaktors un izdevniecības līdzīpašnieks Gatis Madžiņš aizvadītajā nedēļā vērsa uzmanību, ka "pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.