Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Kaitinošāka par stundām ilgu stāvēšanu rindā, lai apmeklētu Siksta kapelu, ir atklāsme, ka, nonākot rindas galā, apskates objekta aplūkošana iespējama vien tad, ja makā atrodama skaidra nauda – Vatikāna Pilsētvalsts veikalos, aptiekās un tūristu un svētceļnieku kuplā skaitā apmeklētajos muzejos aizturēti norēķini ar banku kartēm. Siksta kapelas mājas lapā tiek skaidrots – neērtības izraisījusi problēma, kuras «iemeslus [kapela] nevar kontrolēt», ziņo guardian.co.uk.

Norēķini ar banku kartēm Vatikānā aizturēti saistībā ar bažām par pilsētvalsts atbilstību starptautiskajam banku regulējumam, noskaidrojis medijs. Līdz šim karšu maksājumus Vatikānā apkalpoja Deutsche Bank Italia, taču sakarā ar bažām par starptautisko banku regulējumu Itālijas Centrālā banka (Bank of Italy) atteikusi Deutche Bank Italia atļauju veikt operācijas. Itālijas Centrālās bankas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, pauda, ka decembrī tika pieņemts lēmums, ka nedz Deutche Bank Italia, nedz kādai citai Itālijā reģistrētai bankai vairs netiks piešķirtas tiesības darboties Vatikāna teritorijā. Šāds lēmums pieņemts, jo banka nav spējusi izpildīt vairākus priekšnosacījumus, tostarp nodrošināties pret naudas atmazgāšanas iespējamību.

Vatikāna finanses nav apdraudētas, otrdien pavēstīja divi Romas Katoļu baznīcas pāvesta Franciska augsta ranga padomnieki, noliedzot apgalvojumus, kas pausti itāļu žurnālista grāmatā.

«Nav bankrota vai maksātnespējas. Ir tikai nepieciešamība pārskatīt tēriņus,» laikrakstam «Avvenire » sacīja Vatikāna «de facto» centrālās bankas - Apustuliskā Krēsla Patrimonija administrācijas (APSA) - vadītājs bīskaps Nuncio Galantīno.

Džanluidži Nuci publicējis piecas grāmatas, balstoties nopludinātos Vatikāna dokumentos. Jaunākā «Giudizio Universale» ("Pastarā tiesa") Itālijā klajā laista pirmdien.

Kā apgalvots grāmatā, Francisks 2018.gada maijā saņēmis iekšējo ziņojumu, un tajā esot bijis teikts: «Deficīts, kas nomāc Svēto Krēslu, ir sasniedzis satraucošu līmeni, kas var novest pie maksātnespējas.»

Grāmatā arī apgalvots, ka APSA esot slepeni bankas konti un pirmo reizi tās vēsturē 2018.gadā bijis deficīts.

Puskailās protestētājas no Ukrainas ceturtdien apturējušas satiksmi Šveices pilsētā Cīrihē, samulsinot vietējos satiksmes dalībiekus un garāmgājējus, ziņo thelocal.ch.

Četras dalībnieces no Ukrainas sieviešu kustības Femen ietinušās celofānā un ar tam piestiprinātiem plakātiem vēstījušas: «5,99 dolāri, ražotas Ukrainā.»

Garāmgājēju un fotogrāfu aplenktas viņas bloķējušas ceļu, kur bieži strādā prostitūtas, un kliegušas: «Sievietes nav preces.»

Protestētājas traucējušas satiksmi apmēram stundas ceturksni, vienā brīdī pat uzkāpjot uz Mercedes markas automašīnas. Tās apdullinātais vadītājs spējis vien noskatīties.

«Mēs cenšamies šokēt cilvēkus, lai parādītu viņiem realitāti,» stāstījusi viena no meitenēm.

«Mēs neesam pret prostitūtām, bet suteneriem, kuri viņas izmanto,» viņa klāstījusi.

Vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad Vatikāna pilsētvalsts veikalos un muzejos saistībā ar bažām par naudas atmazgāšanas iespējamību varēja samaksāt tikai skaidrā naudā, norēķini ar banku kartēm ir atjaunoti, savā Twitter kontā informē CNN Londonas ziņu redaktors.

Gada sākumā Vatikāna Pilsētvalsts veikalos, aptiekās un tūristu un svētceļnieku kuplā skaitā apmeklētajos muzejos tika aizturēti norēķini ar banku kartēm, un tas noticis saistībā ar Itālijas Centrālās bankas (Bank of Italy) bažām, ka pilsētvalsts nav spējusi ieviest jauninājumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu, iepriekš skaidroja pasaules mediji.

Jau rakstīts, ka gada sākumā tika noteikts - elektroniskie maksājumi Vatikānā tiks liegti līdz brīdim, kad pilsētvalsts atradīs banku, kas varētu aizvietot līdzšinējo darbojošos Deutsche Bank Italia, iepriekš skaidroja Vatikāna runasvīrs.

Sieviešu organizācijas Femen dalībnieces sarīkojušas protesta akciju Vatikāna Svētā Pētera laukumā, lai paustu atbalstu homoseksuāļu tiesībām. Femen sarīkotā protestu akcija sakritusi arī ar laiku, kad savukārt Parīzes ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret viendzimumu pāru laulībām.

Protestā Vatikānā, uz savām mugurām uzkrāsojušas dažādus saukļus, piedalījušās četras Femen aktīvistes. Organizācijas sarīkotais protests noticis laikā, kad Pāvests lasījis lūgšanu, tāpēc Femen dalībnieču akcija izpelnījusies apkārtējo dusmas. Kāda kundze pat metusies sievietes iekaustīt ar lietussargu.

Protestētājas aizturējusi Vatikāna policija.

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas «Prieks tūre» klientiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem.

Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbildība, uzraugot tūrisma nozari.

Tāpat ministri vēlējās iepazīties ar nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, lai neatkārtotos situācija, kad valstij ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam zaudējumi, jo bankrotējis pakalpojuma sniedzējs.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensācijās «Prieks tūre» klientiem plānots izmaksāt 161 314 eiro.

Kā ziņots, 2018.gada oktobrī «Prieks tūre» tika konstatētas likviditātes problēmas un kompānija nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus, tāpēc PTAC aicināja iedzīvotājus iesniegt iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis, vai, kas veikti ceļotāja vārdā. Laika posmā no 2018.gada 3.oktobra līdz šā gada 4.janvārim PTAC saņēma 290 iesniegumus maksājumu atmaksāšanai.

Tūrisma firma SIA «Prieks tūre» paziņojusi par darbības pārtraukšanu, neraugoties uz to, ka daļa uzņēmuma klientu joprojām atrodas ārvalstīs, trešdien vēstīja raidījums «TV3 ziņas».

Vēl dienu pirms šā lēmuma pieņemšanas uzņēmums klientiem sniedzis pakalpojumus, turklāt vairāki tūristi vēl ir ārzemēs. Piemēram, pirms nedēļas uz Horvātiju aizbraukušie ceļotāji, jau esot tur uz vietas, uzzinājuši, ka kompānija pēkšņi beigusi savu darbību. Uzņēmuma mājaslapa ir slēgta, bet gides sniegtā informācija katru uzrunāšanas reizi bijusi atšķirīga.

Šie tūristi nolēma doties atpakaļ uz Latviju bez tūrisma firmas palīdzības. Viņiem nāksies nakšņot Polijā, taču, līdz ar «Prieks tūre» darbības pārtraukšanu, par šiem numuriņiem viesnīca samaksu nav saņēmusi.

«Par ceļojumu nākamnedēļ uz Bulgāriju jau biju samaksājis, bet šonedēļ vairs nekādi nevarēju sazināties ar firmu, tāpēc atnācu uzrakstīt iesniegumu, lai atdod naudu un miers,» raidījumam stāstīja cits «Prieks tūre» klients.

Vatikāna banka, kuras oficiālais nosaukums ir Istituto per le Opere di Religione (IOR), pirmdien paziņoja par ievērojamu peļņas kāpumu un progresu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanā.

IOR norāda, ka bankas tīrā peļņa pērn palielinājusies līdz 69,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi veiksmīga vērtspapīru tirdzniecība un pamatdarbības izdevumu samazināšana.

Vienlaikus IOR paziņoja, ka īsteno milzīgu pūliņus, lai uzlabotu savu finanšu caurskatāmību, kas iepriekš tika pakļauta vairākiem skandāliem.

Viena no IOR īstenotajām reformām bijusi ar baznīcu nesaistītu vai neaktīvu kontu slēgšana. Tādējādi banka kopš 2013.gada maija slēgusi 4614 šādus kontus, samazinot klientu bāzi līdz 15 181.

Vatikāna bankai ir sarežģīta vēsture. Tā tika iesaistīta finanšu skandālā 1982.gadā, kad bankrotēja Itālijas privātā banka Banco Ambrosiano, kuras lielākā akciju turētāja bija Vatikāna banka.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele nonākuši aci pret aci ar puskailajām Femen aktīvistēm, kuras ieradušās uz gadatirgu Hanoverē, ziņo euronews.

Valstu līderi piedalījušies Volkswagen jaunā modeļa prezentācijā, kad četras sievietes sākušas kliegt rupjības. Ar tiem pašiem vārdiem, kas vērsti pret diktatūru, aktīvistes bija aprakstījušas arī pašas sevi.

Galu galā viņas, kā jau ierasts, padevušās apsardzei.

Merkele un Putins apmeklēja izstādi Hanover Messe Vācijas ziemeļdaļā.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Balticovo, ZS Vētras un SIA Straupes Ligzda paziņoto vienošanos par sadarbību, informē KP.

Vienošanās veicinās konkurenci brīvas turēšanas apstākļos iegūto vistu olu tirgū un palielinās izvēles iespējas patērētājiem.

KP lēmumā secina, ka sadarbības rezultātā palielināsies visu vienošanās iesaistīto uzņēmumu konkurētspēja, tiks sekmēta konkrēto preču izplatība un ražošanas attīstība. Tāpat vienošanās rezultātā palielināsies patērētāju izvēles iespējas.

Lai palielinātu realizējamo brīvas turēšanas apstākļos iegūtu vistu olu skaitu, vienošanās paredz, ka AS Balticovo izaudzēs un sadarbības partneriem – ZS Vētras un SIA Straupes Ligzda – pārdos dējējvistu jaunputnus un dējējvistu barību. Tāpat AS Balticovo nodrošinās šo putnu veterināro aprūpi, saražoto olu šķirošanu, iepakošanu, pārstrādi produktos un izplatīšanu, kā arī neproduktīvo putnu nodošanu kautuvēm.

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas vaiga sviedros raujas, lai apgūtu tos astoņsimt tūkstotīšus naudas Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizītes sakarā. Finansējums esot piešķirts aumež lielās sabiedriskās nozīmes dēļ, tiek minēts, ka Latvijā esot kāds pusmiljons katoļu.

Protams, visādi ņirgas un ļaunvēļi ākstīgi iesaka, ka pat miljonu viegli varētu savākt no pašiem katoļiem, ja ikkatris viens no tiem iemestu kolektē pa diveiro monētiņai. Kategoriski nosodu šādu tukšu muldēšanu! Tā kā Vatikāna finanšu sistēma ik pa reizei tiek atslēgta no pārējās pasaules naudas atmazgāšanas skandālu dēļ, viņiem jaunas problēmas ar lēveni grūti identificējumu ziedojumu galīgi nav vajadzīgas. Un mums pašiem arī ne, jo uztaisīt uzskaites sistēmu šādam projektam mūsu IT industrija varētu pāris trīs gadu laikā par miljoniem trim. Tādēļ pilnībā atbalstu valdības lemto – pasmelties budžetā. Nav ko eksperimentēt tik nopietnā gadījumā.

Sabiedriskā ēdināšana ir TOP1 nozare Latvijā, kurā darbu atraduši visvairāk ukraiņu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pašlaik nozarē strādā un ienākumus gūst 485 cilvēki, kas, bēgot no kara, patvērumi raduši mūsu valstī. Visvairāk ukraiņu ir pavāri – 224, virtuves darbinieki – 189 un viesmīļi – 103.

“Ēdināšanas nozare vienmēr ir bijusi atvērta, gan dažādu vecumu, gan tautību cilvēkiem. Tāpēc tā ir ļoti pretimnākoša ikvienam Ukrainas cilvēkam, kas vēlas strādāt un apgūt jaunas prasmes. Mēs kā ēdināšanas nozare esam priecīgi, ka šādā veidā varam dot savu ieguldījumu ukraiņu cilvēku atbalstam,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Visvairāk ukraiņu ir nodarbināti Rīgas un Pierīgas ēdināšanas uzņēmumos, pārsvarā tās ir sievietes, kas kopā ar bērniem un mazbērniem devušās bēgļu gaitās, kamēr vīrieši aizstāv savu valsti pret Krievijas uzbrukumu.

Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI pauda savu gandarījumu, ka Latvija veiksmīgi atveseļojas no krīzes.

Savukārt V.Dombrovskis pāvestam nodeva sveicienus no Latvijas tautas, aicināja pāvestu atbalstīt Latvijas kandidatūru Pasaules jauniešu dienu pasākuma rīkošanai 2015. gadā, kā arī apmeklēt Latviju.

Premjers sarunā ar pāvestu norādīja, ka Latvijas valdības veiktās reformas ekonomikas izaugsmes atjaunošanā ir apliecinājums, ka, izlēmīgi īstenojot reformas, ir iespējams atgūt finanšu stabilitāti un atgriezties pie izaugsmes.

Ministru prezidents tikās arī Vatikāna premjerministru kardinālu Tarčisio Bertoni (Tarcisio Bertone). Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijas un Vatikāna attiecības ir ļoti labas. Kardināls atzinīgi novērtēja Latvijas iniciatīvu pieteikt savu kandidatūru Pasaules jauniešu dienu organizēšanai 2015. gadā. T.Bertone atzinīgi novērtēja veiksmīgo sadarbību starp Latvijas valsti un baznīcu, sniedzot palīdzību maznodrošināto slāņiem un ģimenes institūta aizsardzību. Savukārt Vatikāna ārlietu ministrs Dominiks Mamberti (Dominique Mamberti) uzsvēra, ka Vatikānam ir svarīgi morālās atjaunotnes jautājumi postpadomju telpā. Premjers un kardināls bija vienisprātis, ka starptautiski Latvija un Svētais Krēsls ir vienoti kopīgā izpratnē par solidaritātes lomu Eiropā un pasaulē. Premjers uzsvēra, ka Latvija ir uzticīga solidaritātes garam Eiropā un pievērš uzmanību ES Austrumu kaimiņiem.

Atsākusies slepenu dokumentu zādzībā apsūdzētā Romas pāvesta Benedikta XVI bijušā virssulaiņa Paolo Gabrieles (Paolo Gabriele) tiesas prāva. Pāvesta virssulainis Itālijas presei nopludinājis dažādus Vatikāna dokumentus un vēstules, kas vēsta par Svētā Krēsla iekšējām cīņām un finanšu necaurspīdīgumu.

Pats P. Gabriele norāda, ka uz dokumentu nopludināšanu viņu pamudinājusi milzīgā plaisa starp to, kā vienkāršie cilvēki uztver notiekošo baznīcā un starp to, kā rīkojas tie, kas ir pie varas. Tāpat P. Gebriele asi vērsās arī pret Vatikānā valdošo slepenību.

P. Gebriele pāvesta dienestā strādāja līdz 2007. gadam. Viņam bija pieejamas pāvesta personīgās telpas.

Likumsargi viņu arestēja maijā, kad notika izmeklēšana saistībā ar Džanluidži Nuci grāmatu Viņa Svētība: Pāvesta Benedikta XVI slepenie dokumenti, kurā apkopota kompromitējoša informācija. Skandāls ieguvis apzīmējumu Vatileaks.

Eksperti uzskata, ka ziņu nopludināšanas skandāls patiesībā ir mēģinājums gāzt Vatikāna valsts sekretāru Tarčisio Bertoni, jo viņa rokās koncentrējas liela vara.

Jau neilgu laiku pēc pārsteigumu izraisījušās ievēlēšanas pāvesta Franciska smaidošā seja sāka rotāt visdažādākā veida suvenīrus - gan Vatikānā, gan citviet pasaulē.

Tā, piemēram, netālu no Svētā Pētera laukuma Vatikānā nelieli plastmasas maisiņi, kuros iekšā ievietota Franciska bilde un lūgšanu krelles, tiek pārdoti par 7 eiro, bet atklātnes ar jaunā pāvesta attēlu naski tiek tirgotas par 50 centiem.

«Mēs gaidām vēl dažāda veida suvenīrus tuvākajās dienās,» piektdien sacījis viens no pārdevējiem.

Kāds cits suvenīru pārdevējs atzinis, ka viņa piegādātāji netiekot galā ar lielo pieprasījumu.

Vatikānā nopērkami arī plakāti ar jaunā pāvesta attēlu vienā pusē un izvilkumiem no viņa runas - otrā pusē. Nopērkami arī piekariņi ar viņa seju un cita veida piemiņas lietas.

Kopš šā gada 1. janvāra visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir aizliegts dējējvistas turēt nelielos būros, tomēr 12 valstīs, tostarp arī Latvijā, dējējvistu turētāji šo jauno normu par vistu labturību neievēro, vēsa ibtimes.com.

Nelielie būri tika aizliegti, jo tie nenodrošina pat minimālas dzīvnieku labturības prasības. Būros, kuru izmantošanu ES liegusi, vistas dzīvo 550 kvadrātcentimetru platībā, kas ir mazāks laukums par A4 formāta lapu. Tāpat vistām nav pieejama dienasgaisma, šajā «laukumā» nevar nodrošināt to, lai vistas būtu nodarbinātas. ES Direktīva paredz, ka šauro būru vietā jāizmanto modernizēti būri.

ES Direktīvu par dējējvistu turēšanu bez Latvijas tiek pārkāpta arī Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Francijā, Grieķijā, Unghārijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Spānijā.

Šā gada 26. janvārī Eiropas Komisija (EK) uzsāka procedūru pret 14 valstīm, kurās netika ievēroti jaunie dējējvistu turēšanas nosacījumi. EK noteica, ka pārkāpumiem jābūt novērstiem divu mēnešu laikā – līdz 26. martam, taču tas tika paveikts tikai divās valstīs – Lielbritānijā un Rumānijā, informē ibtimes.com.

Itālijā pirmdien lielākajā daļā reģionu atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, atļaujot lielāku ceļošanas brīvību un atverot bārus un restorānus dienas stundās.

Itālija par ierobežojumu atvieglošanu paziņoja jau piektdien, lai gan Pasaules veselības organizācija (PVO) un citi eksperti brīdināja, ka šāds solis var izrādīties pārsteidzīgs.

16 Itālijas reģioni tagad atrodas dzeltenajā kategorijā, kas nozīmē zemāku inficēšanās risku, bet pieci reģioni - Sicīlija, Sardīnija, Apūlija, Umbrija un Bolcāno province - joprojām atrodas oranžajā kategorijā, kas nozīmē augstāku inficēšanās risku.

Romā, kas atrodas dzeltenajā kategorijā, darbu atsācis Kolizejs, Panteons un citas tūristu iecienītas vietas.

Ierobežojumi atviegloti arī Vatikānā, kur apmeklētājus atkal uzņem Vatikāna muzejs un Siksta kapela, kas bija slēgta 88 dienas.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātus jaunus noteikumus, kuri nosaka biodrošības pasākumus dzīvnieku turēšanas vietās, lai pilnībā vai daļēji novērstu slimības ierosinātāju iekļūšanu ganāmpulkā vai atsevišķā dzīvnieku populācijā, informē ZM.

Biodrošības pasākumi ir darbību kopums, kas nodrošina dzīvnieku turēšanas vietu un to aprīkojuma tīrību, transportlīdzekļu un apmeklētāju kontrolētu kustību, kūtsmēslu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu, kā arī darbinieku zināšanas par dzīvnieku slimībām un mijiedarbību starp dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un cilvēka veselību.

Biodrošības pasākumi jāizstrādā mājputnu ganāmpulkiem, izņemot ganāmpulkus, kuros mājputnus tur olu un gaļas iegūšanai nelielā daudzumā. Vēl biodrošības pasākumi ir jāievieš vēršu apakšdzimtas, cūku, aitu un kazu savākšanas centros, dzīvnieku tirgošanas telpās un dzīvnieku turēšanas vietās, kur dzīvniekus tur izolācijā līdz izvešanai uz trešajām valstīm.

Tuvojoties Lieldienām, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina – iegādājoties pārtikas produktus svētku galdam un olas krāsošanai, jābūt vērīgiem – jāseko līdzi informācijai preces marķējumā un jāpievērš uzmanība pārtikas produktu derīguma termiņam. PVD aicina iegādāties produktus pārdomāti, neveidojot lielus pārtikas uzkrājumus.

Gatavojoties svētkiem, PVD atgādina:

- Pārtikas produktus iegādājieties legālā tirdzniecības vietā. Nepērciet nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes pārtikas produktus, neiegādājieties tos neatļautās tirdzniecības vietās!

- Iepērkoties pievērsiet uzmanību tirdzniecības vietas tīrībai un apstākļiem, kādos pārtikas produkti tiek tirgoti.

- Kārtīgi izpētiet produkta marķējumu - paskatieties, kāds ir tā derīguma termiņš un kādā temperatūrā produkts jāuzglabā, lai tas nesabojātos.

- Pārliecinieties, vai pārtikas produkta iepakojums nav bojāts un vai veikalā tas ir uzglabāts atbilstošos apstākļos.

- Nebaidieties preci pasmaržot, lai pārliecinātos, vai tai nepiemīt produktam netipiska smarža.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pirms Lieldienām veicot pārbaudes pārtikas aprites uzņēmumos, konstatējis, ka viena vairumtirdzniecības uzņēmuma noliktavā atrodas liels daudzums - vairāk nekā 40 tūkstoši Polijas izcelsmes vistu olu, kurām ražotāja noteiktais derīguma termiņš beidzies 14.aprīlī, informē PVD.

Produkta izplatītājs ir SIA Walux.

Konstatēts, ka olu iepakojumam ir veikts pārmarķējums, lai šādu, jau pārtikai nederīgu produkciju, izplatītu patērētājiem. PVD ir noskaidrojis tirdzniecības uzņēmumus, kuriem olas ir izplatītas un uzsācis olu izņemšanu no apgrozības.

Veicot detalizētāku pārbaudi atklājās, ka vistu olu marķējuma vizuālais izskats un teksta saturs atšķiras no ražotāja marķējuma, uz dažām olu iepakojuma kastēm bija pat divi marķējumi – ražotāja un pārmarķētais. Tāpat pārbaudes laikā PVD inspektori konstatēja pazīmes - bojātu olu kārbas virsmu, kas liecina, ka olas pārmarķētas ar mērķi pagarināt derīguma termiņu.