Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Vatikāns trešdien paziņoja, ka atdalīs bankas investīciju biznesu no baznīcas maksājumiem, mēģinot uzlabot tās reputāciju pēc vairāku gadu skandāliem saistībā ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, raksta Reuters.

Bankai arī mainīts vadītājs – par to kļuvis Francijas uzņēmējs Žans Baptise de Fransu.

Jaunais Vatikāna aktīvu pārvaldes departaments atbildēs par investīcijām, tādējādi ļaujot bankai koncentrēties uz savu sākotnējo mērķi un pievērst vairāk uzmanības reliģiskajiem pasūtījumiem, Vatikāna darbiniekiem un ziedojumiem, un paredzams, ka izmaiņas tiks ieviestas trīs gadu laikā.

Tāpat banka paziņojusi, ka ir bloķējusi vairāk nekā 2000 klientu kontu un izbeigusi attiecības ar 3000 klientiem saistībā ar šo bankas tīrīšanas procesu.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Vatikāns baznīcai cer piesaistīt tehnoloģijas mīlošus jauniešus ar «eRožukroņa» aproces palīdzību, ziņo BBC.

Ierīci, kuras cena ir 109 ASV dolāri (98 eiro), var lietot kā rokassprādzi, un lietotājs to var aktivizēt, ievadot krusta simbolu.

Tā ir savienota ar «Click to Pray eRosary» (Uzklikšķini, lai lūgtos) aplikāciju. Aplikācija seko līdzi lietotāja progresam un satur gan vizuālas, gan audio veida pamācības.

Tradicionāli rožukronis tiek lietots palīdzības lūgšanai un meditācijai. Tā pērlītes tiek skaitītas līdz ar lūgšanu teikšanu.

Izmantojot elektronisko rožukroni, lūdzēji var izvēlēties kādu no trīs lūgšanu versijām. Piedāvājumā ir standarta rožukronis, kontemplatīvs rožukronis vai tematiskais rožukronis.

Rožukroņus veido līdz desmit melnām ahāta un hematīta pērlītēm, kā arī metāla krusts, kas spēj uztvert kustību.

Vatikānā, neraugoties uz protestiem, tomēr atvērts ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald’s restorāns, ziņo rt.com.

Restorāna, saukta par McVatican, atvēršana bijusi visai klusa. McDonald’s nav izplatījis paziņojumu par atklāšanu.

Restorāns, virs kura spiesti mitināties garīdznieki, būs atvērts no 6:30 rītā līdz 23:00 vakarā septiņas dienas nedēļā.

Kā ziņo mediji, Vatikāns par 538 kvadrātmetrus lielo telpu, kurā tagad mitinās ātrais ēdinātājs, mēnesī saņems nomas maksu 30 tūkstošu eiro apmērā.

Pasaules valstu valdības apkopojušas vairāk nekā 250 sūdzības par jaunajiem vispārējiem (ģenēriskajiem) augšējā līmeņa domēniem (Generic top-level domain (gTLD)), kuru pieteikumi iesniegti Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijai (Icann).

Piecdesmit valstu izveidotajai Valdību Konsultatīvajai padomei (Gac) neesot patikuši domēni, kas saistīti ar cilvēku tautībām vai ģeogrāfiskām vietām, tostarp, .roma, .islam, .patagonia, .africa un .zulu. Padomei bijušas arī bažas par domēnvārdiem, kas aptvēruši plašas nozares, kā, piemēram, .casino, .charity, .health, .insurance un .search.

Patlaban Gac izdevusi «agrīnos» brīdinājumus, lai dotu iespēju domēnu iesniedzējiem laiku atrisināt padomes bažas vai arī atteikties no domēna reģistrācijas un atgūt 80% no par domēnu samaksātajiem 185 tūkstošiem ASV dolāru.

Aizvadītā gada jūnijā Icann izlēma atcelt ierobežojumus augšējā līmeņa domēniem, tādējādi paverot ceļu kompānijām un organizācijām, kas varēs to domēnos izmantot savus vai savu zīmolu nosaukumus. Icann paredz, ka pirmie jaunie domēnvārdi darbosies jau nākamajā gadā un nozīmīgi mainīs internetu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.

ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien atbalstīja pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu palestīniešu pašpārvaldei. No 193 ANO dalībvalstīm par palestīniešu iesniegtās rezolūcijas projektu balsoja 138, bet pret – deviņas valstis. 41 dalībvalsts, tostarp Latvija, balsojumā atturējās.

Starp valstīm, kas balsoja pret rezolūciju, bija ASV un Izraēla.

ASV jau paziņojušas, ka ceturtdienas ANO Ģenerālās asamblejas balsojums radījis «šķērsli» ceļā uz mieru starp palestīniešiem un Vašingtonas tuvo sabiedroto – Izraēlu.

«Šodienas neveiksmīgā un kontrproduktīvā rezolūcija rada turpmākus šķēršļus ceļā uz mieru. Tāpēc Savienotās Valstis balsoja pret to,» uzrunājot Ģenerālo asambleju, norādīja ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa.

Tikmēr palestīnieši Rietumkrastā un Gazas joslā ANO balsojumu sveica ar gavilēm un šāvieniem gaisā. Gazas joslā valdošās islāmistu kustība Hamas pavēstīja, ka balsojums ir uzvara.

Pāvests Benedikts XVI ir nosūtījis savu pirmo, ļoti gaidīto Twitter ziņu, izmantojot savu personīgo kontu @pontifex, vēsta BBC.

Fotoaģentūras arī piedāvā fotogrāfijas, kurās redzams, kā pāvests nospiež planšetdatora iPad pogu, nosūtot ziņojumu pasaulei.

Tajā rakstīts: «Mīļie draugi, es esmu gandarīts sazināties ar jums caur Twitter. Paldies par jūsu lielo interesi. Es no sirds svētīju jūs visus.»

Pāvesta runasvīrs iepriekš informēja, ka pāvestam būs konti astoņās valodās. Pagājušajā gadā pāvests nosūtīja savu pirmo tvītu no Vatikāna konta.

Tīmekļa vietne ceļotājiem piedāvā iespēju apmeklēt visas pasaules mantojuma vietas pasaulē viena divus gadus ilga maršruta ietvaros, raksta telegraph.co.uk.

Episko ceļojumu piedāvā VeryFirstTo.com un tas nav lēts - ikvienam interesentam jāsagādā 801 tūkstotis latu.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā patlaban iekļautas 962 vietas visā pasaulē, to skaitā arī Rīgas vēsturiskais centrs. Dažas no nozīmīgākajām vietām ir Stonhendža, Gīzas piramīdas, Lieldienu sala, Maču Piču, Notredama Katedrāle un Vatikāns.

Lai gan šobrīd ceļojumi uz vairākām pasaules mantojuma vietām, piemēram, Alepo Sīrijā, Pasargadae Irānā, Leptis Magna Lībijā un Jemenas galvaspilsēta Sanā, netiek rekomendēti, kompānija sola, ka centīsies izpildīt arī to cilvēku vēlmes, kuri uzstās uz katras saraksta vietas apmeklēšanu.

Oktobra beigās apritēs 500 gadi, kopš Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters pēc tā laika modes piesprauda pie universitātes ziņojumu dēļa zīmīti, kuras saturu biznesa avīzes lasītājiem varētu pārfrāzēt šādi: Vatikāna tirgotie vērtspapīri ir blēņas, lai investors uzmanās! Doktoram Luteram tas pat attāli nebija prātā, tomēr šis akadēmiskā disputa pieteikums ne vien ietekmēja turpmāko pasaules vēsturi vispār, bet paradoksālā kārtā arī ielika pamatu konkrēti kapitālismam.

Šī komentāra mērķis ir iedrošināt laikmeta griežos samulsušos, kad līdz ar digitalizāciju un globalizāciju pieredzam sociālekonomisko paradigmu maiņu. Konceptuāli mana vēsts ir – pateicoties reformācijas ieguldījumam, Rietumi ir pat pie ļoti labas veselības, tikai vajag prasties novērtēt šo mūsu dažādo mantojumu.

Šoreiz runāšu par praktisku sociālekonomisko rosību, kuras cieņu Rietumos atjaunoja tieši reformācija. Amata un vispār laicīgā aicinājuma cieņa ir radošas, inovatīvas ekonomikas stūrakmens un arī nepārsitams trumpis Rietumu rokās globalizētās ekonomikas spēlē.

Reformācijas priekšvakarā Romas katolicisms bija melnbaltā duālismā starp laicīgo un garīgo. Mūžīgā, nākamā dzīve bija viss; laicīgā dzīve nebija nekas. Vērtīgāko – pestīšanu un mūžīgo dzīvību ‒ gadsimtu gaitā bija monopolizējis Vatikāns, īsi pirms luteriskās un evaņģēliskās reformācijas sākot tirgot Debesu valstības vērtspapīrus – indulgences jeb grēku atlaides. Luters, godīgi pildot profesora darbu neievērojamā lauku augstskolā un studējot Bībeli tās oriģinālvalodās, bija konstatējis tirgus burbuli – ka Dieva rēķini ar Vatikāna rēķiniem nekādi neiet kopā.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Ik gadu vairāki tūkstoši laimes un piedzīvojumu meklētāju apmeklē luksusa klases kazino Monako kūrortā Montekarlo – Casino de Monte Carlo, kas iedvesmojis radīt pirmo Džeimsa Bonda stāstu Casino Royale. Tiem, kas tuvākajā laikā negrasās izmēģināt savu veiksmi azartspēlēs Franču Rivjērā, piedāvājam luksusa klases kazino aplūkot fotogrāfijās augstāk!

Fotogrāfijas uzņēma Reuters fotožurnālists Ēriks Giljārds (Eric Gaillard).

Pirmo reizi apmeklētājiem «karaliskais kazino» durvis vēra vaļā 1863. gadā, un tā arhitektūra ir iedvesmojusi rakstnieku Īanu Flemingu (Ian Fleming) radīt pirmo stāstu par Džeimsu Bondu – Casino Royale. Slavenais kazino vēlāk arī iemūžināts tādās Džeima Bonda tēmas filmās kā Never Say Never Again un Golden Eye.

Pundurvalsts Monako Franču Rivjērā ir otra mazākā valsts pasaulē. Pirmo vietu ieņem Vatikāns.

Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.

"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.

Operatīvo datu nepieciešamība

Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.

Pastāv vairāki mīti saistībā ar bezkontakta maksājumu karšu drošību, kampaņas Piik un gatavs atklāšanā sacīja Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs Alars Ālumā.

Kaut arī pieaug bezkontakta karšu izmantošanas popularitāte, cilvēki aizvien izsaka bažas par savu karšu drošību, kas kavē straujāku maksājumu izaugsmi, viņš uzsvēra, piebilstot, ka pastāv vairāki mīti, kas nav taisnība.

Mīts nr.1: Zaglis var iztērēt visu manu naudu uz konta

Eksperts uzsver, ka tā nav taisnība, jo kartei limits norēķiniem bez PIN koda ir 25 eiro, turklāt arī ik pēc laika tiek prasīts PIN kods arī mazākiem maksājumiem. Tāpat tirgotājam nav pieejama uzreiz visa nauda, tā sākotnēji tiek rezervēta. Ja tomēr notikusi zādzība, jādodas uz banku un banka naudu atmaksās.

Mīts nr.2: Hakeris var nolasīt manu karti no attāluma.

Šī gada sākumā Swedbank POS termināļu tīklā ieviesta funkcija, kas ļauj pieņemt Ķīnas maksājumu sistēmas UnionPay norēķinu kartes, informē Swedbank pārstāvis Jānis Krops.

Šis jauninājums paver iespējas Ķīnas tūristiem tagad arī pie Latvijas tirgotājiem norēķināties ar pasaulē lielākās maksājumu karšu organizācijas UnionPay kartēm. Tirgotāju ievērībai - papildu darbības nav jāveic, jo šī funkcija Swedbank POS termināļu tīklā tiek aktivizēta automātiski.

UnionPay ir Ķīnas banku karšu industrijas asociācija un lielākā maksājumu karšu organizācija pasaulē pēc izsniegto karšu skaita. Kopumā tā ir izsniegusi ap 7 mljrd. maksājumu karšu vairāk nekā 49 pasaules valstīs; tostarp teju 100 milj. maksājumu kartes izsniegtas ārpus kontinentālās Ķīnas. UnionPay sadarbojas ar vairāk nekā 1800 institūcijām visā pasaulē, tās izsniegtās kartes pieņem vairāk nekā 170 valstīs 51 milj. tirgotāju.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» par labu AS «SEB banka» ieķīlājusi krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, lai nodrošinātu prasījumus, kas izriet no starp banku un uzņēmumu noslēgtā overdrafta līguma, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 375 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta 13.augustā.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» ir aktuālas trīs komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» reģistrēta 1999.gadā, un tā nodarbojas ar karšu un citu drukāto izdevumu izdošanu, kā arī uzņēmums veido uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pamata veidotus informācijas tehnoloģiju produktus un sniedz programmēšanas pakalpojumus.

2018.gadā SIA «Karšu izdevniecība Jāņa sēta» strādāja ar neto apgrozījumu 1,452 miljonu eiro apmērā, tās peļņa bija 39 tūkstoši eiro. Uzņēmums tajā gadā nodarbināja vidēji 31 darbinieku, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 412 tūkstošus eiro.

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.