Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.

Kopējie Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē sasniegs 64,5 miljonus eiro, liecina KMPG pētījums.

Tā nodrošinās nodokļu ieņēmumu pieaugumu, veicinās nodarbinātību, palielinās iedzīvotāju ienākumus, pozitīvi iespaidos tūrisma attīstību, kā arī uzlabos valsts pārvaldes darbinieku profesionalitāti, skaidro KMPG pārstāvis Edgars Voļskis.

Kopējie tiešie nodokļu ieņēmumi Latvijas prezidentūras laikā pārsniegs 44 miljonus eiro, tajā skaitā kopējie tiešo nodokļu ieņēmumi no izmaksātajām algām ir paredzami 25,7 miljoni eiro, nodokļu ieņēmumi prezidentūras iepirkumu rezultātā tiek lēsti 10,8 miljonu eiro apmērā, savukārt nodokļu ieņēmumi no izmaksāto algu patēriņa ir sagaidāmi 7,5 miljonu eiro apmērā.

Prezidentūras laikā, kā arī pēc tam sagaidāms ārvalstu viesu skaita pieaugums. Paredzams, ka Latviju prezidentūras laikā apmeklēs vismaz 25 tūkstoši ārvalstu politiķu un amatpersonu, un 700 žurnālistu. Nodokļu ieņēmumu pieaugums no tūrisma prezidentūras iespaidā tiek prognozēts 9,5 miljonu eiro apmērā.

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Viesnīca Roma, gatavojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (ES) pasākumiem, viesnīcas uzlabošanas darbos ieguldījusi 1,5 miljonus eiro, sacīja Viesnīcas Roma vadītāja Linda Abu Meri.

«Pirms prezidentūras veicām dažādus uzlabošanas darbus viesnīcai, lai izskatītos pieklājīgi un pietiekami cienīgi prezidentūras valsts vienai no centrālajām viesnīcām. Iepriekšējā vasarā viesnīcā nebija kondicionieru, jo iepriekšējie īpašnieki neuzskatīja, ka kondicionieri karstumā ir lietderīgi,» sacīja Abu Meri.

Zinot, ka Latvijā šogad noritēs prezidentūra, Viesnīca Roma pakāpeniski tika ieviesta kondicionēšanas sistēma un veikti dažādi kosmētiskie remonti. Tajos numuriņos, kur varētu dzīvot prezidentūras viesi, tika nomainītas mēbeles pret jaunākām. «Viesnīca ir diezgan veca, un pirms mums neviens remontus nav veicis. Līdz ar to ieguldījumi šai vasarai, gatavojoties prezidentūrai, bija diezgan ievērojami,» sacīja Abu Meri.

Banku nozares tiešais pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) 2015.gadā bija 2,75%, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KMPG Baltics SIA veiktais pētījums.

Iekšzemes klientu segmenta pienesums 2015.gada IKP tiek lēsts 1,49% jeb 362,1 miljona eiro apmērā, bet starptautisko klientu segmenta pienesums - 1,27% jeb 309,2 miljoni eiro.

Banku starptautisko klientu segmenta pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai, un veido nedaudz virs 1% no IKP, šodien Rīgā notiekošajā konferencē par finanšu sektoru sacīja KPMG Baltics direktore Evija Miezīte. Līdzīgi kā banku starptautisko klientu segments, arī pakalpojumu un tehnoloģiju nozaru, piemēram, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozare, pienesums IKP ir robežās no 1 līdz 2%.

KMPG Baltics pētījumā, ņemot vērā multiplikatora ietekmi, aplēsts arī netiešais banku industrijas starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP. Netiešais banku nozares starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP tiek lēsts 1,18% jeb 287,6 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais - gan tiešais, gan netiešais - banku starptautisko klientu devums Latvijas tautsaimniecībai 2015.gadā tiek rēķināts 596,8 miljonu eiro apmērā jeb 2,45% no IKP.

Latvija Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Somijā ietvaros satiksmes ministram Anrijam Matīsam trešdien bija tikšanās ar Somijas transporta ministri Paulu Risikko, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Abi kolēģi pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē aktuālos jautājumus transporta jomā, kā arī Matīss informēja par Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijas gaitu.

Ministrs uzsvēra, ka projekta realizācija visās trijās Baltijas valstīs norit ļoti aktīvos tempos, kā arī aicināja Somiju iesaistīties šajā procesā.

«Ņemot vērā projekta nozīmīgumu visam Ziemeļu – Baltijas reģionam, es gribētu izmantot iespēju uzaicināt Somiju aktīvi iesaistīties šī stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kā arī Rail Baltica kopuzņēmuma darbībā. Somija tiek aicināta iesaistīties Rail Baltica kopuzņēmumā kā akcionārs, ko arī paredz kopuzņēmuma akcionāru līguma nosacījumi,» paziņoja Matīss.

Eiropas Savienības Padomes prezidentūras darbu turpmāk atvieglos Tildes izstrādātais mākslīgā intelekta mašīntulks, informē Tildes mārketinga vadītāja Una Kosīte.

Mašīntulks tika atklāts 29. septembrī Tallinā notikušajā ES Digitālajā samitā, kurā piedalījās visu ES valstu vadītāji un citas augsta līmeņa amatpersonas.

Mašīntulks veidots īpaši Eiropas Savienības Padomes prezidentūrai Igaunijā, lai atvieglotu apjomīgo informācijas tulkošanas darbu un prezidentūras pasākumu dalībnieku saziņu. Mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstītais neironu mašīntulks būtiski uzlabo tulkojuma kvalitāti. Dažus tekstus tas var tulkot gandrīz tikpat labi kā cilvēks. Šāda augsta līmeņa pasākumā neironu mašīntulks tiek izmantots pirmo reizi.

Tallinas Digitālā samita laikā 29. septembrī mašīntulks tika prezentēts ES augstākā līmeņa amatpersonām, kur ar to iepazinās Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni, Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un citi.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» ir izstrādājis mašīntulkošanas rīku Austrijas prezidentūras vajadzībām Eiropas Savienības (ES) Padomē translate2018.eu. Tas ir prezidentūras organizatoru, tulku, pasākumu viesu un mediju pārstāvju palīgs, ar kuru reāllaikā tiek tulkoti teksti, dokumenti un mājaslapas lielākajā daļā ES oficiālo valodu, tā palīdzot pārvarēt valodu barjeras augsta līmeņa sarīkojumos.

translate2018.eu ir mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstīta neirontulkošanas sistēma, kas nodrošina automatizētu tulkojumu oficiālajiem prezidentūras dokumentiem. Īpaši pielāgotas tulkošanas programmas uzlabo tulkojuma kvalitāti un veicina daudzvalodu saziņu.

«Tildes» mašīntulkošanas rīks ir izstrādāts sadarbībā ar Vīnes Universitāti un Eiropas Komisiju (EK).

Mašīntulkošanas rīks apvieno e-tulkošanas pakalpojumu, ko izstrādājis EK Tulkošanas ģenerāldirektorāts, ar «Tildes» pielāgotajām neirontulkošanas (NMT) programmām. Ar mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās metodi tiek analizēts teikuma konteksts, radot saprotamus, viegli lasāmus un cilvēka tulkojumam līdzīgus tekstus.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sekretariāts ir vienojies ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedriem - komerciālā vīna ražotājiem - par sadarbību Latvijas prezidentūras laikā, lai prezidentūras viesus iepazīstinātu ar Latvijas vīnu kvalitāti.

Kā pastāstīja prezidentūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone, biedrība prezidentūras viesiem un apmeklētājiem piedāvās degustācijai 500 litrus Latvijas vīna produkcijas, kas tapusi no vietējiem augļiem, dārza un meža ogām un kas 2014.gadā ieguvusi biedrības Kvalitātes kontroles zīmi, kuru saņem konkursa Latvijas augļu un ogu vīna konkursa 2014 uzvarētāji.

«Šī sadarbība ir iespēja Latvijas vīnu darītājiem iepazīstināt ar savu produkciju ES valstu iedzīvotājus, kā arī uzsvērt savu produktu kvalitāti Latvijā,» skaidroja Jākobsone.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība šajā sadarbībā pārstāv SIA Līgatnes vīnu darītava, SIA Vējkalnietis, ZS Smilškalni, ZS Pīlādži, SIA Vīns.LV, SIA Aizputes vīnu darītava, SIA EVI&JO, SIA Jokas Developments, IK Cremon 6 un SIA Abavas dārzi.

Pie Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē galvenās norises vietas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), šodien svinīgi pacelti ES un tās dalībvalstu karogi.

Pacelšanas ceremonijā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica (V) norādīja, ka prezidentūra ir atbildība, ar kuru Latvija tiks galā. Viņa arī pauda cerību, ka Latvijas iedzīvotāji izmantos prezidentūras sniegtās iespējas, lai apzinātos Latvijas spēku, veiksmi un gudrību.

LNB direktors Andris Vilks sacīja, ka tā ir pirmā reize, kad prezidentūras centrālā ēka būs tieši bibliotēka. «Latvija turpina ceļu uz Eiropas kopienu. Prezidentūra būs ļoti laba pieredze un iespēja bibliotēkai un tās darbiniekiem. Mēs esam gatavi izaicinājumiem,» sacīja Vilks.

Latvija uz sešiem mēnešiem pārņēmusi ES rotējošo prezidentūru, par savas darbības prioritātēm nosakot ES konkurētspējas un izaugsmes risināšanu, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Liepājas un visas Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi gaidīja to kā lielisku iespēju piedāvāt savus pakalpojumus lielam skaitam ārzemju viesu. Tagad, nozīmīgajam notikumam noslēdzoties un redzot, ka visi pasākumi ir gājuši gar degunu reģioniem, jūtamies visu Rīgas svarīgo cilvēku aizmirsti.

Ja arī turpmākajos gados ar vārdu «tūristi» institūcijas sapratīs «Rīgas apmeklētāji», tad situācija nemainīsies un nekādas valsts attīstības un citas stratēģijas nepalīdzēs sekmēt reģionu izaugsmi.

Ļoti cerīgi uztvērām pagājušā gada izskaņā dzirdētos atbildīgo amatpersonu paziņojumus, ka prezidentūras laikā mūsu valstī gaidāms liels tūristu skaita pieaugums. Toreiz tika teikts, ka 200 pasākumu laikā Latviju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju – politiķi, amatpersonas un viņu ģimenes. Tika gaidīti arī vairāk nekā 700 ārvalstu žurnālistu.

Šo iespēju parādīt sevi augstajiem viesiem, kas varētu būt nākotnes potenciālie tūristi, gaidīja teju vai visas lielās Latvijas pilsētas un tajās esošie pakalpojumu sniedzēji – viesnīcas un restorāni. Arī Liepājas vienīgā pieczvaigžņu dizaina viesnīca Promenade Hotel ir izmitinājusi augsta līmeņa viesus – ārvalstu uzņēmumu vadītājus un starptautiski atzītus lektorus, un būtu gatava izmitināt arī prezidentūras augstos viesus vai organizēt konferences savās telpās. Mūsu pieredze rāda, ka tie nakšņotāji, kuri vienreiz palikuši viesnīcā, pēc tam esot Liepājā, vienmēr paliek pie mums. Taču visi pasākumi notika Rīgā un līdz Liepājai vai kādai citai Latvijas pilsētai šāds piedāvājums nenonāca. Tas nozīmē, ka izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā sedza visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet ieguvums no tā bija tikai galvaspilsētas uzņēmumiem.

Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā tiks turpināts aktīvs darbs, lai panāktu progresu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidē, pasažieru tiesību stiprināšanā, Eiropas dzelzceļa vienotās telpas izveidē, kā arī TEN-T transporta tīkla attīstības jautājumos, lai dotu pienesumu kopējā ES ekonomikas konkurētspējas attīstībā.

Par to ceturtdien satiksmes ministrs Anrijs Matīss informēja Transporta komisāri Violetu Bulcu.

Viena no Latvijas kā prezidējošās valsts ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē prioritātēm transporta jomā būs arī Dzelzceļa Ceturtās paketes sekmīga virzība, lai efektīvi tuvotos Eiropas Dzelzceļa vienotas telpas izveidei. Tiks turpinātas diskusijas par iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības priekšlikumiem, kas ir daļa no Dzelzceļa Ceturtās pakotnes Politiskā pīlāra. Turpmākais politiskā pīlāra progress ir cieši saistīts ar tehniskā pīlāra virzību un Latvijas Prezidentūra strādās pie sarunu pabeigšanas ar Eiropas Parlamentu par tehnisko pīlāru, balstoties uz iepriekšējo prezidentūru sasniegto ievērojamo progresu.

2014. gada decembrī noslēdzās pēdējās angļu valodas mācības Latvijas ierēdņiem, kuri tieši iesaistīti, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Mācībās, kuras iepirkuma rezultātā īstenoja valodu uzņēmums Skrivanek Baltic, angļu valodas zināšanas pilnveidoja un nostiprināja vairāk nekā 1700 ES Padomes darba grupu vadītāji, to vietnieki, nozaru eksperti, prezidentūras koordinatori un komunikatori.

Mācības noritēja vairāk nekā gadu, kopumā 5 semestrus, 48 akadēmiskās stundas katrā semestrī. Ierēdņiem 230 grupās nodarbības vadīja 18 angļu valodas pasniedzēji pēc īpaši izstrādātas mācību programmas, kas paplašināja un nostiprināja ES politiskās un administratīvās terminoloģijas zināšanas, formālo gramatiku un lietišķās saziņas prasmes angļu valodā, skaidro Skrivanek Baltic.

«Mums bija būtiski uzlabot katra ierēdņa valodas zināšanas atbilstoši viņa/viņas pienākumiem un uzdevumiem prezidentūras laikā un ļaut kvalitatīvi piedalīties arī neformālās diskusijās angļu valodā,» sacīja Vasilijs Ragačevičs, Skrivanek Baltic vadītājs.

AS Rīgas Dzirnavnieks un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts ir vienojušies piedāvāt prezidentūras viesiem Latvijā ātri pagatavojamās Herkuless biezputras. Tā būšot iespēja pašmāju uzņēmumam iepazīstināt ar putras ēšanas tradīcijām Latvijā un veicināt eksportu uz ES dalībvalstīm.

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā AS Rīgas Dzirnavnieks nodrošinās prezidentūras pasākumos Latvijā ātri pagatavojamās putras, bet vienlaikus arī rīkos pasākumus, kas ļaus ārvalstu viesiem iepazīt Latvijas virtuvi un uzzināt par graudaugu audzēšanu Latvijā.

Šogad uzņēmums uzsāka ražot ātri pagatavojamās un pilngraudu bioloģiskās auzu pārslas un sāka to eksportu arī uz Itāliju.

AS Rīgas Dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā. Uzņēmums ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - visu veidu kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem Hercogs, Herkuless un Īsta saimniece.

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte, tādēļ paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem.

Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015. gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā, informē Finanšu ministrija.

Dalībvalstīm, kurās tiks konstatēta makroekonomikas nesabalansētība, tiks sniegtas rekomendācijas nesabalansētību novēršanai. Kā galējais mērs dalībvalstīm, kuras neveicina savlaicīgu nesabalansētību novēršanu, var tikt noteiktas soda sankcijas, kas ir soda nauda noteiktu procentu apmērā no IKP (nosaka pēc vienošanās).

Savukārt ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sēdēs dalībvalstis apspriedīs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kurās konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un tām dalībvalstīm, kurās nepieciešama izšķiroša politiska rīcība nelīdzsvarotību novēršanā. Tiks nodrošināta arī diskusija par turpmāko rīcību un nesabalansētību novēršanas procedūru.

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Spītējot gada sākumā nozarē valdošajam pesimismam, aktīvo tūrisma sezonu viesnīcnieki dēvē par labu, priekšā gan klusais ziemas periods, kas raisa bažas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Precīzus skaitļus vēl neminot, DB aptaujāto viesnīcu vadītāji teic, ka kopumā šī sezona bijusi labāka, nekā gaidīts. Lielu cilvēku plūsmu atsevišķās viesnīcās nodrošināja Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumi, septembrī viesnīcas bija pilnas, izmitinot Eiropas basketbola čempionāta līdzjutējus. «Bija pilnas viesnīcas ar basketbola faniem. Pie mums bija lietuvieši, igauņi, arī oficiālās delegācijas, pašas komandas gan ne. Uz 2016. gada Eiropas futbola čempionāta kvalifikācijas spēlēm arī bija jūtams cilvēku pieplūdums,» saka Tallink Hotel Riga ģenerāldirektors Valdis Portnajs. Kopumā viņš sezonu vērtē kā labu, lai arī gada pirmais ceturksnis bija slikts, strauji sarūkot Krievijas tūristu skaitam un nepiepildoties viesnīcnieku gaidām attiecībā uz prezidentūras pasākumu pienesumu viesmīlības biznesam. «Krievijas tūristu skaita kritums ir jūtams visu gadu, bet gada sākumā – jo īpaši. Krievijas tūristi bija būtisks pienesums viesnīcām decembra beigās, janvāra sākumā. Skandināvijas un Centrāleiropas iedzīvotājiem nav tradīciju braukt sagaidīt Jauno gadu ārpus savas valsts. Arī maijā, kad Krievijā ir brīvdienas, šogad Latvijā bija daudz mazāk kaimiņvalsts tūristu,» saka V. Portnajs.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apspriesti vairāki Latvijas ostām svarīgi jautājumi, tostarp Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē perspektīvas, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja padomes locekļus par aktualitātēm ES TEN-T tīklā un finansiālā atbalsta iespējām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Lielāko daļu CEF finansējuma plānots novirzīt prioritārajiem pamattīkla projektiem, kas saistīti ar deviņiem TEN-T pamattīkla koridoriem, un projektiem, kam piemīt augsta ES pievienotā vērtība TEN-T pamattīkla nodrošināšanā. Kā būtiskākās CEF instrumenta uz tranzīta un loģistikas nozares uzņēmēju atbalstu vērstās prioritātes tiek definēti jūras maģistrāles, multimodālās loģistikas platformas un kravu pārvadājumu pakalpojumi. A.Maldups īpaši akcentēja kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritātes nozīmi tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem. Šī prioritāte ir Marco Polo programmas turpinājums, kura atbalstīja uzņēmējus, lai novirzītu kravu pārvadājumus no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. Savukārt, CEF kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritāte, ievērojami paplašina Marco Polo programmas pamatmērķi un ar to tiek atbalstīti ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi plašākā nozīmē, ar tādām aktivitātēm kā multimodālo pakalpojumu uzlabošana, piegādes ķēdes vadības optimizācija, labākā efektivitāte caur sadarbību, izvairīšanās no satiksmes, tehniskie uzlabojumi transportlīdzekļu parkam un efektīvās transportlīdzekļu darbības. Tādējādi uzņēmējiem paveras jaunas iespējas savu pakalpojumu attīstībā. A.Maldups atgādināja padomes locekļiem, ka projektu iesniegšanas termiņš SM ir šī gada 12.februāris, savukārt Eiropas Komisijā pieteikumi jāiesniedz līdz 26.februārim. Kopumā CEF ir pieejami 14,95 miljardi eiro.

Latvijas Pasta pirmā 2015.gadā izdotā pastmarka tiks veltīta Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, informē pasts.

Latvijas prezidentūrai ES Padomē veltītā pastmarka izdota 200 tūkstošu eksemplāru tirāžā, un vienas pastmarkas nominālvērtība ir 0,64 eiro, kas atbilst vienkāršas pastkartes nosūtīšanas izmaksām uz jebkuru no ES valstīm.

Pastmarkas dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva, izmantojot Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālo logo, kuru veidojis grafiskais dizainers Gunārs Lūsis un kurā redzams arhetipisks dzirnakmens tēls.

Latvijas prezidentūra ES Padomē risināsies 2015.gada pirmajā pusē, un prezidentūru Latvija pārņems no Itālijas, bet vēlāk nodos to Luksemburgai. Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma un iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomi. Lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Latvijas sagatavošanos ES Padomes prezidentūrai un atbilstoši kompetencei koordinētu darbu prezidentūras laikā, jau 2012.gada 1.februārī izveidots īpašs Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) izveidots Rīgas IT Demo centrs, kurā apskatāmi Latvijas sasniegumi informāciju tehnoloģijas jomā.

Patlaban T Demo centrs ir pieejams interesentiem, kuri apmeklē Latvijas prezidentūras pasākumus, taču no 1.jūlija tas būs pieejams ikvienam apmeklētājam.

Viens no IT Demo centrā apskatāmajiem sasniegumiem ir Latvijā pirmais radītais 3D tehnoloģiju virtuālais aģents, kas apvieno runas tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un jaunākos sasniegumus 3D sejas animācijā, informē Tildes mārketinga speciāliste Ilze Ozola. Mobilā lietotne Laura ir virtuāla sarunu biedrene, kas ne tikai mijiedarbojas ar lietotājiem, atbildot uz jautājumiem un iesaistoties īsās sarunās angļu valodā, bet arī pauž emocijas dialoga laikā. Īpaši izstrādātā IT Demo centra stenda risinājumā Laura Latvijas viesiem var pastāstīt faktus par Latviju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Eiropas Savienību.

Šomēnes iedzīvotāji nedaudz atzinīgāk nekā iepriekš vērtējuši Latvijas ekonomiskā stāvokļa izmaiņas un attīstības perspektīvas, indeksiem pieaugot par attiecīgi trim un vienu punktu. Tiesa, nelielu kritumu piedzīvojis pašreizējā ekonomiskā stāvokļa vērtējums. Taču, neskatoties uz to, kāpums vērojams iedzīvotāju vērtējumā par pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli un tā attīstības prognozēm, indeksiem pakāpjoties par diviem un vienu punktu, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Arī nākotnē iedzīvotāji lūkoj nedaudz cerīgāk nekā iepriekšējā mēnesī: vērtējums pakāpies par vienu punktu - no -1 līdz 0. Turklāt iedzīvotāji kļuvuši mazliet optimistiskāki par iespējām atrast labu darbu Latvijā – indekss palielinājies par vienu punktu. Tiesa, vēl joprojām lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka iespējas atrast labu darbu Latvijā ir sliktas.

Savukārt DNB Latvijas barometra otrajā daļā, tuvojoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēgumam, iedzīvotāji šoreiz lūgti izteikt viedokli par to, vai pašlaik jūtas kā pilntiesīgi ES pilsoņi, kādi ir Latvijas kā prezidējošās valsts uzdevumi, kādas ir prioritātes prezidentūras laikā un kādām tām vajadzētu būt, kādi ir būtiskākie ieguvumi no prezidentūras, kā arī kāda ir Latvijas ietekme uz lēmumiem, kas tiek pieņemti Eiropas Savienībā.