Lai arī iepretim Brīvības piemineklim esošā viesnīca Roma ir tikpat veca kā atjaunotā Latvijas valsts, tās saknes iestiepjas krietni senākā pagātnē

Lepns septiņstāvu nams iepretim Brīvības piemineklim. Uz nama jumta puslokā greznojas uzraksts Restorāns Otto, pie ieejas durvīm – Hotel de Rome. Laukums pie viesnīcas ir patukšs, uz ielas tai līdzas – žiguļi, volgas, pa retai ārzemju mašīnai. Šāda viesnīca Roma iemūžināta kādā deviņdesmitajos gados tapušā fotogrāfijā. 1991. gada nogalē, kad viesnīca tika atklāta, tas bija notikums. Teju kā neatkarību atguvušajā valstī bija tapusi pirmā piecu zvaigžņu viesnīca.

Viens no ēkas arhitektiem Edvīns Vecumnieks gan atzīst: «Tas, kā piešķir viesnīcām zvaigznes, tolaik nebija definēts. Tagad ir kritēriji, tajā laikā mums tādi nebija zināmi. Tomēr nams tik prestižā vietā – pašā Rīgas sirdī ar skatu uz Brīvības pieminekli – bija pelnījis kļūt par augsta līmeņa viesnīcu.» Ar interjeru, attieksmi pret klientiem, apkalpošanas un restorāna kultūru tā apliecināja, ka ir piecu zvaigžņu statusa cienīga. Faktiski viesnīca uzskatāma par sava veida viesmīlības biznesa pionieri Latvijā.

Pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel Liepāja aizvadīto gadu noslēgusi ar 1,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 18 % vairāk nekā pērn, un peļņu 25 tūkst. eiro apmērā.

Nodokļos Latvijas valsts budžetā viesnīca pērn nomaksājusi 381 956 eiro.

Gada laikā apkalpoto viesu vidū vairāk nekā 60 % bijuši no Latvijas un ap 40 % - no citām valstīm. Atpūtnieku vidū ap 6 % ieradušies no kaimiņvalsts Lietuvas, ap 5 % - no Vācijas, ap 4 % no Dānijas un tikpat daudz no Zviedrijas, ap 3 % - no ASV. Ap 2 % bijuši viesi no Krievijas, viesnīcu apmeklējuši arī atpūtnieki no Somijas, Lielbritānijas Šveices u.c. valstīm.

Viesnīca pieder Kesenfeldu ģimenei. Aizvadītajā gadā būtiskas investīcijas ieguldītas viesnīcas paplašināšanā un arī telpu modernizācijā. Izbūvēti papildu pieci klasiskās kategorijas un trīs luksus kategorijas numuri, numuriņu skaitam kopumā pašlaik sasniedzot 58. Tāpat modernizētas viesnīcas konferenču zāles.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Pieczvaigžņu viesnīca Grand Hotel Kempinski beidzot ver durvis savai Rīgas viesnīcai un numuriņu rezervācija apmeklētājiem pieejama sākot no 15.oktobra, Db.lv uzzināja viesnīcā.

Grand Hotel Kempinski Riga mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka numuriņu cenas svārstās no 235 eiro par nakti standarta numuriņā līdz 3000 eiro diennaktī par prezidenta apartamentiem.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kopumā viesiem pieejams 141 pirmās klases numurs un apartaments, SPA, baseins, veselības un fitnesa centrs, kā arī bāri un restorāni, tai skaitā arī jumta terase.

Grand Hotel Kempinski Riga atrodas bijušās viesnīcas Roma ēkā iepretim Latvijas Nacionālajai operai un blakus Vecrīgai, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

DB jau septembra sākumā publicēja interviju ar Grand Hotel Kempinski Riga direktoru Georgu Gančevu, kurš atzina, ka līdz ar jaunās pieczvaigžņu viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga atvēršanu Latvija var sagaidīt jaunus ārvalstu viesus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Abu-Meri. «Viesnīca, kuru vadu, jau pagājušā gadsimta sākumā bijusi viena no populārākajām Rīgā,» viņa stāsta. Uzņēmums šobrīd nodarbina vidēji 45 darbiniekus.

«Gada laikā vairāk nekā pusmiljonu eiro samaksājam nodokļos,» atklāj viesnīcas vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Amsterdamā jau patlaban ir viens no augstākajiem tūristu nodokļiem Eiropā, taču, sākot no nākamā gada, šī pilsēta ieņems līderpozīcijas kontitentā, raksta CNN Travel.

Patlaban Amsterdamā tiek piemēroti 7% no viesnīcas numuriņa, taču, sākot no nākamā gada šai maksai tiks pievienoti vēl papildus 3 eiro.

Tādējādi nodoklis par nakti vienas zvaigznes viesnīcā Amsterdamā būs tikpat liels, cik dažās citu lielāko Eiropas galvaspilsētu pieczvaigžņu viesnīcās.

Tā, piemēram, Rembrandt Square Hotel, kam piešķirta viena zvaigzne, dubultais numuriņš maksā 132,46 eiro. Tūristu nodoklis to sadārzina par 15,97 eiro - 9,97 eiro ir nodoklis no viesnīcas numura, kam pieskaitīs vēl 3 eiro par personu.

Berlīnē tūristu nodoklis ir 5%, bet Romā ir patlaban augstākā fiksētā nodokļa maksa Eiropā - 7 eiro personai par nakti pieczvaigžņu viesnīcā.

Pieczvaigžņu viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga" pēc pandēmijas dīkstāves 1.jūlijā atkārtoti vērs savas durvis viesiem, informē uzņēmumā.

Viesiem būs pieejama arī atpūtas Spa zonu un jumta terases bārs-restorāns STAGE 22.

Lai nodrošinātu viesu komfortu pašreizējās situācijas laikā un pēc tās, Kempinski grupas viesnīcās, tai skaitā arī Rīgā, ieviests "Kempinski Balto Cimdu Serviss".

“Mums ir ļoti svarīgi turpināt sniegt pakalpojumus visaugstākajā līmenī, kas ir Kempinski grupas mantojuma pamatvērtība,” skaidro Benedikt Jaschke, galvenais kvalitātes vadītājs un "Kempinski" valdes loceklis. "Mums viesiem ir jāsniedz pilnīga pārliecība par to kā noris mūsu telpu tīrība un dezinfekcija un jāatspoguļo pašreizējās situācijas nopietnība visos mūsu ikdienas darbības aspektos Kempinski viesnīcās.”

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Pagājušajā nedēļā parādījās Latvijas nodokļu sistēmai glaimojoša ziņa. Pēc Tax Foundation (ASV domnīca) vērtējuma, Latvijas nodokļu konkurētspēja tika novērtēta ka otra konkurētspējīgākā OECD valstu vidū. «Latvijai izdevies radīt ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi,» zibenīgi reaģēja Finanšu ministrijas preses dienests. «Tikai investīcijas turpina spītīgi neieklausīties indeksā,» savā tviterierakstā ironiski atbildējis Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Tiesa, paziņojums parādījās teju vienlaikus ar preses virsrakstiem par strauji sarūkušajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijā. Un tas ir fakts. Piemēram, pavisam nesen apvienotā DNB/Nordea banka arī paziņoja par savu lēmumu par nodokļu rezidences valsti izvēlēties Igauniju.

Kāpēc ārvalstu investīcijas negrib sadzirdēt pozitīvās ziņas? Tāpēc, ka ārvalstu investori lasa tālāk par virsrakstiem, iedziļinās un ir spējīgi nošķirt, ko katrs indekss nozīmē un ko tas nenozīmē. Virsrakstu līmenī Igaunijai ir pirmā vietā, Latvijai – trešā, bet tādas valstis kā Francija un Itālija ieņem pēdējās vietas. ASV ieņem piekto vietu no gala. Cik lielā mērā nodokļu konkurētspēja noteic, ka kāds investors izvēlēsies Latviju, nevis Franciju?

Ilustrēšu ar piemēru no kādas citas jomas. Latvijas viesnīcas cenu ziņā, neapšaubāmi, ir konkurētspējīgākas nekā Francijas un Itālijas viesnīcas. Ja kāda Hotel Foundation domnīca uztaisītu reitingu, kurā par pamatu būtu cenu konkurētspēja, Latvija noteikti ierindotos topa augšgalā. Bet vai tas būtu iemesls dziļai sajūsmai? Diez vai. Mēs labi zinām, ka tūristiem Francija un Itālija ir daudz interesantākas, neskatoties uz viesnīcu cenām, jo tām ir liels piedāvājums. Parīze, Roma, Florence, Venēcija – pasaulslavenas pilsētas, vēsturiskais mantojums, muzeji, atmosfēra. Viesnīcu cenas varētu būt samērā nozīmīgs faktors izvēle starp Itāliju vai Franciju. Taču pat tad, ja kāda Rīgas viesnīca samazinās savu cenu uz pusi, diez vai tas pārliecinās cilvēku, kurš plāno doties uz Parīzi, mainīt savu lēmumu un Francijas galvaspilsētas vietā doties uz Rīgu. Mēs neesam vienā svaru kategorijā. Mēs tiešā veidā nekonkurējam ar Parīzi un Romu. Taču mēs tieši konkurējam ar Tallinu un Viļņu, un šajā konkurencē viesnīcu cenām ir būtiska nozīme!

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Lasvegasa, Mančestra, Ženēva, Monterreja, Varšava, Tokija – šīs nav speciāli meklētas, bet atsauksmēs cita zem citas stabiņā atrodamas to tūristu dzīvesvietas, kuri ierakstījuši savas atsauksmes par vienu no Rīgas viesnīcām portālā Tripadvisor.com. Tie potenciālie pilsētas viesi, kuri vēl apsver, kur apmesties un kurā restorānā pusdienot, bieži vien izmanto dažādu interneta portālu piedāvājumu iepazīties ar citu ceļotāju atsauksmēm, piektdien raksta laikraksts Diena.

Jau minētajā Tripadvisor.com tiek veidots gan viesnīcu, gan restorānu reitings, ko summē no ceļotāju atsauksmēm, bet, lai to ievietotu, jāautorizējas sociālajos tīklos. Savukārt, piemēram, viesnīcu rezervēšanas vietnē Booking.com pieejamas tikai to cilvēku atsauksmes, kuri patiešām nakšņojuši šajās viesnīcās. Viesu atsauksmes ir pieejamas gandrīz visās populārākajās viesnīcu rezervēšanas vietnēs, piemēram, Hotels.com un Expecia.com.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste saka – diezgan droši var teikt, ka lielākie nozares spēlētāji šādām atsauksmēm seko līdzi. Tomēr ir risks, ka negatīvās atsauksmes var mēģināt rakstīt arī konkurenti. «Ir labi, ja sistēma ir tāda, ka cilvēks, kurš viesnīcā nav nakšņojis, atsauksmi nevar sniegt. Tas pasargā no gadījumiem, kad cilvēks vēlas paust neapmierinātību ar viesnīcu, kurā nemaz nav bijis,» norāda S. Graikste. Viņa atzīst, ka asociācija nav pētījusi, cik lielā mērā klientu atsauksmes ietekmē viesnīcu un restorānu darbu, taču zina stāstīt, ka daudzi veic arī tiešo anketēšanu vai mutiski izvaicā klientu, kad viņš norēķinās par pakalpojumu: «Ja cilvēkam būs paticis, viņš to pateiks, bet pasaka arī negatīvo.»