Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.
Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.
Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.
Bieds tūristiem
Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.
“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.
“Faktiski tikai no šī gada jūlija viesnīcas pamazām varēja sākt darboties pēc otrā saslimstības pieauguma viļņa un ierobežojumu mīkstināšanas, kad tika atcelts nebūtiskās ceļošanas aizliegums. Pieprasījuma pieaugums bija vērojams augustā un septembra sākumā, tomēr kopējais apgrozījums ir nesalīdzināms ar pirms Covid-19 periodu. Piemēram, Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel augusta mēneša vidējā noslodze bija 30%, kas, protams, ir pieaugums pret 3% noslodzi janvārī, bet tas ir tālu no pirms Covid-19 laika, kad augusta vidējā noslodze vēsturiski ir 75–85% robežās. Šobrīd viesu skaits diemžēl atkal samazinās. Tāpat jāmin, ka, ieviešot jaunus ierobežojumus, palielinās arī mūsu ikdienas izmaksas. Tas saistās gan ar nepieciešamību pēc tik vienkāršām lietām kā sejas maskas un roku dezinfekcijas līdzekļi, gan pilnīgi jaunām drošības un telpu dezinfekcijas procedūrām, kā arī personāla apmācībām,” teic J. Priede.
Spiesti bankrotēt
Atsevišķas Latvijas viesnīcas pandēmijas slogu gan neizturēja un darbību pārtrauca, rudeni nesagaidot. Hotel Roma vadītāja Linda Mūrniece stāsta, ka viesnīcas pēdējais klients aizbrauca pagājušā gada martā. “Tajā dienā mēs vēl nenojautām, ka tad arī beidzās mūsu bizness, darbs un viesnīcas dzīve. Valsts atbalstu nesaņēmām, tāpēc visi darbinieki bija spiesti aiziet un stāties bezdarbniekos. Apsaimniekojošā uzņēmuma parādi katru dienu pieauga, jo ieņēmumu nebija vispār. Iepriekš apgrozījums mums bija vidēji pusotrs miljons gadā, attiecīgi arī nomaksāto nodokļu apjoms liels. Jaunajiem apstākļiem pielāgojāmies tikai tiktāl, ka dažas nedēļas pēc tam, kad viss bija aizslēgts, atvērām bāra terasīti un daži atlikušie darbinieki tur arī strādāja. Vasarā pie mums notika arī daži pasākumi. Tā mēs vismaz radījām paši sev sajūtu, ka kaut kas notiek. Pieņemu, ja viesnīcā būtu mazāk numuru, es apsvērtu iespēju par jauniem pakalpojumiem, bet uzturēt tik lielu saimniecību ar nepietiekamu tūristu plūsmu nav iespējams. Mums katru dienu vajag vidēji 80 viesus sezonā, lai nosegtu izdevumus gada griezumā. Tas ir nereāli pašreizējos apstākļos,” uzskata L. Mūrniece, piebilstot, ka dzīve pandēmijas apstākļos pamazām pārvērtusies par mūsu jauno realitāti.
“Es uzskatu, ka mēs vairs nekad neatgriezīsimies pirmspandēmijas līmenī. Tā būs jauna situācija, kurā praktiski viss būs jāsāk no nulles un nekas vairs nebūs tā kā iepriekš. Būs cits pieprasījums, citi pakalpojumi, citas tradīcijas un ieradumi. Mēs savā viesnīcā iepriekšējo, astoto, sezonu prognozējām kā potenciāli labāko. Bijām sasnieguši augstu līmeni un augstu kvalitāti. Un viss beidzās. Lai atkal sasniegtu to līmeni, vajadzētu daudzus gadus. Profesionāļi ir izklīduši, mainījuši nodarbošanos, komanda ir izjukusi, bet ēka un aprīkojums nestrādājot ir morāli un materiāli novecojis,” secina L. Mūrniece, atzīstot, ka valsts līdzšinējie lēmumi ir bijuši nepārdomāti un haotiski.
Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!