Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.
Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.
Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.
Kā ziņots, Valsts kontrole aicina Ekonomikas ministriju (EM) uzlabot PA pārvaldību, kā arī vērtēt aģentūras valdes ieguldījumu mērķu sasniegšanā.
Valsts kontrole veiktajā revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā norāda, ka privatizācija atrodas tās galējā noslēguma fāzē un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus - to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. PA valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, norādot uz zemo privātpersonu interesi tos privatizēt. Starp tādiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali.
Arī neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir tikai nedaudz virs 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 000 eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk nekā viens sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju visticamāk savas tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas.
Valsts kontrole ir aicinājusi EM izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, veicot līdz šim īstenoto pasākumu efektivitātes un īstenotās politikas analīzi. Tas sniegtu iespēju plānot tālākās darbības un nepieciešamo rīcību privatizācijas pabeigšanai prognozējamā termiņā. Ilgstoša nespēja rast risinājumu privatizācijas pabeigšanai un lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanas termiņu nākotnē var radīt papildu izdevumus valsts budžetam.
Valsts kontrole norāda, ka PA ieņēmumi veidojas kā atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem un kopš 2013.gada tie vairs nesedz aģentūras saimnieciskās darbības izdevumus. Piemēram, 2014.gadā no kopējiem PA izdevumiem 2,3 miljonu eiro eiro apjomā ieņēmumi no privatizācijas 918 000 eiro apmērā sedza vien aptuveni trešdaļu. Pārējā izdevumu daļa tika segta no iepriekšējos gados veiktajiem uzkrājumiem rezerves fondā, kurš lēnām izsīkst. Lai nodrošinātu PA nepieciešamos līdzekļus, valdība pēc EM iniciatīvas 2015.gadā ir palielinājusi atskaitījumus PA līdz pat 50%, kas ir septiņas reizes vairāk par sākotnēji noteiktajiem 7%. Tā rezultātā valsts budžetā iemaksājamie līdzekļi samazināsies.
Sekojoši Valsts kontrole rosina EM vērtēt aktuālo situāciju privatizācijas jomā un atkarībā no privatizācijas pabeigšanai veicamo darbu apjoma arī to, vai un cik ilgi PA ir saglabājama tās pilnā kapacitātē - 65 darbinieki, trīs valdes locekļi, algu fonds turpat divu miljonu eiro apmērā.
EM ir informējusi Valsts kontroli, ka PA ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģijas 2016.-2018.gadam projektu, ko plānots virzīt apstiprināšanai. PA iecerējusi kļūt par vienotu valsts aktīvu pārdošanas platformu, kas esot atbilstoša tās pamatkompetencēm un līdzšinējai darbībai ne tikai saistībā ar valsts aktīvu privatizāciju, bet arī to pārvaldīšanu un atsavināšanu. EM vēl nav sagatavojusi un iesniegusi dokumentus Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai par PA turpmāko darbību.
Valsts kontrole ir aicinājusi EM vērtēt PA darbības turpināšanas lietderību, pirmkārt ņemot vērā tās darbības pamatmērķi - privatizācijas procesa īstenošanu. Laika gaitā citu uzdevumu deleģēšana PA nepārprotami norāda, ka privatizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams arvien mazāk PA resursu. Ja PA tās darbības laikā ir uzkrātas citas ar privatizāciju nesaistītas kompetences, tad būtu izvērtējams, kādā veidā šīs kompetences visefektīvāk ir izmantojamas.
Uzlabojumi nepieciešami arī EM īstenotajā PA pārvaldībā. Daži no trūkumiem - ministrija nav apstiprinājusi PA konkrētus un izmērāmus sasniedzamos darbības rezultātus un nav vērtējusi rezultatīvo rādītāju izpildi, savukārt PA pašas definētie sasniedzamie rādītāji nav orientēti uz drīzu privatizācijas procesa pabeigšanu, piemēram, 2014.gadam tie salīdzinot ar iepriekšējo gadu par 70% ir samazināti.
Lai arī PA nav definēti konkrēti, izmērāmi sasniedzamie darbības rādītāji un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā, valdei piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tostarp par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.
Valsts kontrole norāda, ka, atļaujot valdes locekļiem savienot amatus, EM nav vērtējusi, vai valdes locekļu sagaidāmais ieguldījums PA darbības rezultātu sasniegšanā ir samērojams ar citu amatu pienākumu pildīšanu. Vienlaikus bez pamatojuma ir palielināts valdes locekļu skaits, radot PA papildu izmaksas vismaz 36 000 eiro gadā.
Valsts kontrole ir aicinājusi EM arī uzlabot PA pārvaldību, nosakot salīdzināmus un izmērāmus aģentūras darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kā arī nosakot skaidri definētus, salīdzināmus un izmērāmus kritērijus valdes locekļu skaita noteikšanai un atlīdzības sistēmas izveidei.
