Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šodien nolēma noraidīt SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apelācijas instances tiesā nolemts arī piedzīt no "Reap" par labu Karginam, gan Krasovickim tiesas izdevumus 255 eiro, jo no prasītājas atbildētāju labā līdzīgās daļās ir piedzenami atbildētāju samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas noraidīto prasījumu apmēram.

Spriedumu ir iespējams 30 dienu laikā pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Rīgas apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu apmēru, jo kļūdains ir gan tās veiktais faktiski izmaksāto procentu aprēķins, gan tirgus situācijai atbilstošo procentu aprēķinā pielietotais termiņš un likmes. Lai izdarītu gala secinājumus par zaudējumu aprēķina pareizību, tiesa veica ienākošo maksājumu analīzi un salīdzināšanu ar prasītājas aprēķinā norādītām summām.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasība pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai.

Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu "Reap", un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro.

Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Piektdien, 6.janvārī, sāksies bijušajam "Parex bankas" īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tiks izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis - 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiks izsolīts zemesgabals ar kopējo platību 3356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1464 kvadrātmetri ir iznomāta) uz zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri Piestātnes ielā 11, Jūrmalā. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis - 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas AS «Meridian Trade Bank» valdē, saskaņā ar kurām bankas valdes locekles amatu atstājusi Ilze Pudiste un viņas vietā par valdes locekli iecelta Ruta Amtmane, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Ilze Pudiste bankas vadībā darbojās ilgāku laiku. No 2013. līdz 2014.gadam viņa bija bankas valdes locekle, pēc tam līdz 2015.gadam viņa ieņēma bankas padomes priekšsēdētājas amatu, bet kopš 2015.gada aprīļa līdz šim viņa pildīja valdes locekles pienākumus.

Bankas jaunā valdes locekle arī jau ilgāku laiku darbojusies banku nozarē. Ruta Amtmane bija SIA «DnB NORD Līzings», kas tagad pazīstams ar nosaukumu SIA «Luminor Līzings Latvija», valdes locekle un vēlāk arī valdes priekšsēdētāja no 2009. līdz 2011.gadam, 2012.gadā viņa tika iecelta par AS «Reverta» valdes locekli, bet 2017.viņa kļuva par AS «Reverta» likvidatori, šo amatu ieņemot līdz 2018.gada jūlijam, liecina «Lursoft» izziņa.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Kriminālprocesā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis arī vairāku nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušo valdes locekli un dalībnieku Edgaru Teterovski, kurš savulaik bijis Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonas Vladislava Kozaka vadītās «Tram Servis Riga» valdes locekles Elīnas Kokinas biznesa partneris.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, Teterovskim un Kokinai 2016.gadā dažus mēnešus uz pusēm piederējusi SIA «TT Service».

Kā liecina rīcībā esošā informācija, Teterovskim kā drošības līdzeklis piemērota apcietinājums.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, uzņēmumam «TT Service», kurā Teterovskis savulaik bija valdes loceklis un līdzīpašnieks, savulaik piederēja 35% Kozaka vadītā uzņēmuma «Tram Servis Riga» kapitāla daļu.

Tāpat Teterovskis no 2007.gada līdz 2010.gadam ir bijis SIA «Jūrmala Elit» 50% kapitāldaļu īpašnieks. 2007. un 2008.gadā Teterovskis bijis arī SIA «TK Ceļu būve» līdzīpašnieks.

Iepriekš Teterovskis bijis valdes loceklis SIA «Uranus», «Jūrmala Elit», «TK Ceļu būve» un SIA «Luxwagen». 2016.gadā Teterovskis trīs mēnešus bija AS «Daugavas loki» padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Valsts galvoto aizdevumu atlikums pagājušā gada nogalē bija 477,6 milj. eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija 1,015 miljardu eiro apmērā.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs rādīja Valsts kases pārstāvji. Valsts galvoto aizdevumu atlikums pēdējos gados – kopš 2015. gada – nepārsniedz 1,7- 1,6% no IKP, savukārt 2009. gadā tas bija 5,4% apmērā. Valsts kases pārstāvji šo situāciju skaidroja ar Parex bankai sniegtajiem galvojumiem sindicēto kredītu atmaksai, kas līdz 2015. gadam tika atmaksāti, restrukturizēti, tādējādi attiecīgais galvojums ticis izpildīts.

Cits lauciņš

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens norādīja, ka pērn pēc situācijas 31. decembrī Parex bankas aktīvu daļas pārņēmējas Revertas parāds bija 654 milj. eiro. Valsts kases pārstāvji atzina, ka tās prasījums pret Revertu ir vien 25 milj. eiro apmērā, bet par kopējām saistībām jautājumi jāadresē Privatizācijas aģentūrai, kuras pārziņā arī ir Reverta. Parlamentāriešiem interesēja arī Liepājas metalurga valsts galvojums, taču Valsts kases pārstāvji norādīja, ka vēsturiski 2013. gadā tika izpildītas galvojuma saistības un pēc tam noslēgts līgums ar Ukrainas KVV grupu, kas paredzēja pirkuma nomaksu (atbilstoši aktīvu vērtībai un tai summai) 10 gadu laikā. Investori samaksājuši diezgan lielu summu, taču nespēja izdzīvot tieši OIK dēļ, kas sadārdzināja elektrības cenu, taču pašlaik arī šis aktīvs atrodas Privatizācijas aģentūras pārziņā un ar Metalurga aktīviem darbojas tiesas ieceltais administrators.

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.