Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA, kurā apvienojušies finanšu tehnoloģijas uzņēmējs Armands Broks un nekustamā īpašuma nozares eksperts Edgars Ivanovs, nākamajā gadā plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos līdz 80 miljoniem eiro, kā arī strādā pie pirmā īres namu investīciju fonda izveides Baltijā.

“Neskatoties uz Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem, VILIA turpina realizēt iesākto investīciju stratēģiju, pēdējo 12 mēnešu laikā uzsākot nekustamo īpašumu attīstības projektus, ar kopējo investīciju apmēru vairāk kā 40 miljoni eiro”, norāda VILIA vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

“2021. gadā VILIA plāno dubultot investīciju portfeli nekustamo īpašumu attīstības projektos, iegādājoties jaunus zemes gabalus dzīvokļu namu un “stock office” kompleksu būvniecībai Rīgā,” norāda, viens no VILIA dibinātājiem Armands Broks, piebilstot, ka “pandēmijas radītā krīze nav ietekmējusi VILIA vērienīgos plānus nekustamā īpašuma attīstības jomā, jo jau sākotnēji nekustamo īpašumu attīstības projekti plānoti aktīvu klasēs ar augstu likviditāti, kuras pandēmijas radītā krīze nav skārusi un pat atsevišķos gadījumos ir veicinājusi lielāku pieprasījumu pēc tiem.”

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Saistībā ar Jaunā gada sagaidīšanas svinību norisi šovakar Rīgā satiksmei tiks slēgta 11.novembra krastmala un piegulošās ielas, informēja Rīgas domē.

No šodienas plkst.20 tiks aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē starp Jaunielu un Poļu gāti.

Savukārt no plkst 22 līdz 1.janvāra plkst.15 transportlīdzekļu satiksme tiks slēgta 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, Poļu gātes posmā no 11.novembra krastmalas līdz Pils ielai, Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11.novembra krastmalai un 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē - no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un Poļu gātei.

Šajās dienās Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam, un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai tiks organizēta divvirzienu satiksme.

Šajā būvdarbu sezonā Rīgā plānots asfaltēt 120 000 kvadrātmetru brauktuvju par vairāk nekā četriem miljoniem eiro, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Pašvaldība norāda, ka Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta Vienības gatvē no Rītausmas ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas.

Darbi turpinās 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai un Rātsupītes ielas posmā, bet drīzumā tiks sākti Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta.

Investējot 10 miljonus eiro, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA rekonstruējis latviešu arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Klīversalā, Kuģu ielā, izveidojot dzīvojamo namu ar 60 dzīvokļiem.

20. gs. sākumā būvētajā neorenesanses stila namā pieejami 50 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Nama piektajā stāvā tiks izbūvēti septiņi plaši augšstāva apartamenti jeb penthouse dzīvokļi, kā arī trīs pārveidoti bēniņu apartamenti jeb lofti.

Pašlaik namā pieejami arī divi parauga jeb demo dzīvokļi, kurus, ievērojot epidemioloģiskos drošības noteikumus, iespējams aplūkot arī klātienē.

“Lai arī premium klases dzīvokļu tirgus Rīgā ir stabils, pēdējā laikā vērojama pieaugoša tendence, ka pircēji arvien biežāk novērtē augstas kvalitātes apdari un iegādājas tieši premium dzīvokļus. Statistikas dati liecina, ka, salīdzinot 2021. gada pirmā pusgada datus ar attiecīgo periodu 2020. gadā, premium dzīvokļu segments Rīgā ir pieaudzis par 33%, vidējai premium dzīvokļa cenai sasniedzot 242 000 eiro. Tostarp interesanti, ka premium dzīvokļiem cenu kategorijā no 300 000 līdz 500 000 eiro darījumu apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pat dubultojies,” norāda “VILIA” vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

Septiņi no TOP 20 vērtīgākajiem dzīvokļu iegādes darījumiem pērn notikuši Klīversalā tapušajā jaunajā projektā River Breeze Residence.

Noslēdzot publikāciju ciklu par 2018. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien Dienas Bizness publicē datus par aizvadītā gada 100 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, pirmos 20 aprakstot īpaši detalizēti. Saskaņā ar šiem datiem dārgākais dzīvoklis pērn mainījis īpašnieku Rīgā un maksājis 1,5 miljonus eiro, bet dārgākās neapdzīvojamās telpas pārdotas par 1,04 miljoniem eiro.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - 1978.gadā dzimušais ārvalstnieks Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopirka 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala. Darījumam hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

«Gaismas pilij» pretī esošā ēka Kuģu ielā 13 ceturtdien izsolē pārdota par 2,08 miljoniem eiro, informēja AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)» pārstāvji.

Izsoles sākumcena bija 1,66 miljoni eiro.

Konkurējošā izsolē piedalījās trīs pretendenti, bet uzvarētājs nosolīja nekustamo īpašumu par augstāko cenu - 2 080 000 eiro. Izsoles uzvarētājs tiks atklāts tiklīdz tiks parakstīt līgums par īpašuma iegādi.

Nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, sastāv no būves ar kopējo platību 3641,9 kvadrātmetri un zemesgabala ar platību 0,1189 hektāri. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910.gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ēka Kuģu ielā 13 atrodas pretī Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai. Šis īpašums izpelnījās ārzemju žurnālistu uzmanību 2015.gadā notikušā Austrumu partnerības samita laikā saistībā ar uzrakstu «Tu neesi viena!» uz jumta.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”, izmantojot Rietumu Bankas finansējumu, Rīgā, Dainas ielā īstenos līdz šim lielākās dzīvokļu mājas celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta celtniecības izmaksas, ko finansēs Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Dainas ielas jaunbūves kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi.

Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas un nelielas noliktavas, kā arī apzaļumots pagalms ar iekārtotu zonu bērniem.

Būvniecības process sākās 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigta pagraba un pirmo stāvu sienu, kolonnu un griestu apdare. Pavasarī plānots pabeigt ēkas karkasu, sākt ārsienu mūrēšanu un logu likšanu. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mitekļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūvi. Līdz ar to ir noslēdzies pirmais posms vērienīga projekta īstenošanā, kas paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.

Lai to īstenotu, šī gada pavasarī tika noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal" (BCT) par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā. Šobrīd darbi pie projekta realizācijas Kundziņsalā turpinās.

Tilts pār Sarkandaugavu no Uriekstes ielas uz Kundziņsalu tika būvēts laika posmā no 1979. līdz 1981. gadam, un ir vienīgais dzelzceļa tilts, kas nodrošina dzelzceļa kravu apgrozījumu ar Kundziņsalas teritoriju. Šobrīd, līdz jaunā satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, šis ir arī vienīgais savienojošais posms smagā autotransporta un militārā transporta satiksmei uz/no Kundziņsalas kravu termināļiem.

Investējot 3 miljonus eiro, šoruden plānots nodot ekspluatācijā renovēto kādreizējo telefona centrāles māju Kr. Barona ielā Rīgā, kas pārtop mūsdienīgā biroju ēkā.

Cienot tās vēsturisko statusu, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums "VILIA" ir saglabājis ēkas pamatplānojumu, ielas fasādes risinājumus, dekoratīvo apdari un citus elementus, kā arī devis simbolisku nosaukumu "HALLO".

"HALLO" ēka ir 20. gs. sākuma art deco projekts, kas būvēta 1928.gadā pēc Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa departamenta arhitekta Dāvida Zariņa projekta. Stilistiski izturētā būves arhitektūra saglabājusies gandrīz nemainīga kopš tās uzcelšanas. Tāpēc saglabāt esošo ēkas apjomu, tai skaitā jumta formu, ielas fasādes arhitektoniski mākslinieciskos risinājumus un dekoratīvo apdari, kā arī pamatplānojumu "VILIA" komandai bija īpaši svarīgi.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Igaunijas nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" investīcijas Klīversalas kvartāla attīstībā varētu sasniegt kopumā 150-170 miljonus eiro, intervijā sacīja "Pro Kapital" vadītājs Paolo Mikeloci.

Viņš norādīja, ka kopumā Klīversalas kvartālā plānotas 10 ēkas. Pašlaik "Pro Kapital" ir uzbūvējis divas ēkas - Kuģu ielā 26 un Kuģu ielā 28, kur atrodas "River Breeze Residence", kā arī tiek īstenots projekts "Blue Marine", kas būs trešā ēka.

Mikeloci stāstīja, ka "Blue Marine" projektam Klīversalā pašlaik tiek pabeigts tehniskais projekts, un drīzumā "Pro Kapital" plāno izsludināt iepirkumus būvdarbiem. Kopējās investīcijas "Blue Marine" projektam ir aptuveni 16 miljoni eiro.

Klīversalu papildinās vēl viens daudzdzīvokļu nams 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Pro Kapital” būvēs septiņstāvu dzīvojamo ēku “Blue Marine”...

Plānots, ka daudzdzīvokļu ēkai "Blue Marine" būs septiņi virszemes stāvi un 101 dzīvoklis - sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā.

Viņš piebilda, ka "Pro Kapital" domā arī par to, kā šajā vietā attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus. Tostarp Mikeloci informēja, ka Tallinā "Pro Kapital" līdzīgi attīstīja Kalarannas kvartālu.

"Mēs nevēlamies veidot slēgtu telpu. Mēs vēlamies izveidot vietu, kura ir atvērta pārējai pilsētai, un tas ir ļoti svarīgi. Tādēļ mēs vēlamies, lai tur būtu kafejnīcas, restorāni, citi pakalpojumu sniedzēji. Mans viedoklis ir, ka komerctelpām, galvenokārt, vajadzētu būt pakalpojumiem, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri dzīvo vai strādā šajā reģionā. Tas paredz kafejnīcas, spa un skaistumkopšanas pakalpojumus," sacīja Mikeloci.

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence 

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas...

Turklāt, tā kā Klīversalas kvartālā ir piekļuve ūdenim, "Pro Kapital" nākotnē plāno attīstīt arī pakalpojumus, kas ir saistīti ar to. Tostarp iecerēts izveidot promenādi.

Mikeloci piebilda, ka Klīversalā būs arī biroji, bet uz tiem nebūs uzsvars, pamatā tomēr būs dzīvokļi un pakalpojumu vietas.

Jau ziņots, ka Klīversalas kvartāls ir jauns dzīvojamais rajons Daugavas un Āgenskalna līča krastos. Kvartāla kopējā teritorija ir 5,5 hektāri, un 10 gadu laikā tajā paredzēts uzbūvēt ēkas ar apmēram 600 dzīvokļiem. 2018.gada vidū ekspluatācijā tika nodota kvartāla pirmā ēka - "River Breeze Residence" ar 48 dzīvokļiem un kopējo platību 12 850 kvadrātmetru, kurā tika investēti 15,25 miljoni eiro.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Pro Kapital Grupp" 2020.gadā strādāja ar 57,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir divas reizes vairāk nekā 2019.gadā, kamēr kompānijas ieņēmumi veidoja 19,2 miljonus eiro, uzrādot samazinājumu par 65% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Uzņēmums attīsta nekustamo īpašumu projektus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. "Pro Kapital" akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas kapitālā 54,7% akciju pieder "Raiffeissen Bank International".

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Vērtīgākais dzīvokļu iegādes darījums pērn bijis 1,5 miljonus eiro vērts - Roberts Džeikobs Pera pērn augustā par šādu summu nopircis 311,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Kuģu ielā 28 - jaunajā projektā River Breeze Residence, Rīgā, ko pārdeva SIA Klīversala, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina internetā atrodamā informācija, R. Dž. Pera dzimis 1978. gada 10. martā un ir amerikāņu uzņēmējs. Viņš ir Ubiquiti Networks - globālas komunikācijas tehnoloģiju kompānijas - dibinātājs. 2012. gada oktobrī viņš kļuva par profesionāla ASV basketbola kluba Memfisas Grizzlies īpašnieku. Tiek lēsts, ka par sporta komandu samaksāti 350 miljoni ASV dolāru.

Ubiquiti Networks darbojas arī Latvijas tirgū.

SIA Ubiquiti Networks biznesa fakti:

Juridiskā adrese: Rīga, Akmeņu iela 14

Uzņēmuma īpašnieks: UBIQUITI NETWORKS, INC (100%)

Apgrozījums: (2017. gadā): 5052901 eiro

Peļņa: (2017. gadā): 174022 eiro

Strādājošo skaits: (2017. gadā): 53

Jāņa Čakstes bulvāris gar Driksas upi ir viena no Jelgavas centrālajām ielām, kas allaž bijusi prestiža; pārbūve varētu veicināt uzņēmējdarbības aktivizēšanos un citādu rosību.

Tiesa, pašu rekonstrukcijas laiku no 2010. līdz 2013. gadam ielā mītošie ilggadīgie saimnieciskās darbības veicēji (kādi lielākoties tur arī ir) atminas kā īpašu piedzīvojumu, jo bija jāstrādā teju būvlaukumā. Tas, protams, nebija pievilcīgi nedz pašiem, nedz klientiem, kā arī nācies netieši iesaistīties remontdarbos.

Divu līmeņu promenāde

Toties tagad bulvāris mainījis savu seju līdz nepazīšanai. Gar krastmalu ir izbūvēta divu līmeņu promenāde pastaigām, riteņbraucēju celiņš. Vasarā strūklakas no platformām liecas pāri apakšējai promenādei, un gājējiem ir iespēja iziet zem ūdenskritumiem. Bulvāri papildina īpaša dizaina laternas un soliņi. Objektā izbūvētas ne vien strūklakas no skatu platformām, bet arī stāv izmircis Jelgavas students. Ūdens strūklakām tiek ņemts no Driksas upes, kur nonāk arī atpakaļ. J. Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektā izbūvēts arī arhitektoniski izteiksmīgs gājēju tilts Mītava, kas savieno pilsētas centru un Pasta salu, un tā risinājums ir izliekums trijās dimensijās. Tas gan savulaik izpelnījās atšķirīgas atsauksmes.

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Lielākais darījums pērn veikts pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Uzsākot publikāciju ciklu par 2019. gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā, šodien DB publicē datus par gada 25 lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām.

Dārgākās telpas pārdotas par 2,63 miljoniem eiro, bet pagājušā gada visdārgākais pirkums dzīvokļu vidū bijis Jūrmalā - divi dzīvokļi kopā pārdoti par 1,2 miljoniem eiro

1. 2,63 miljoni eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts darījums, kas veikts 2018.gada 27.decembrī: pērn pašā gada nogalē - 27.decembrī - SIA Lenoka nopirka 1919,3 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamās telpas Biķernieku ielā 16A. Tās pārdeva SIA YIT Latvija. Darījums veikts bez bankas finansējuma.

2. 1,2 miljoni eiro

SIA Dzintaru 28 pērn 21.oktobrī pārdeva divus dzīvokļus Dzintaru prospektā 28, Jūrmalā. Tos nopirka 1983.gadā dzimusī ārvalstniece Jeļena Zarucka. Viens no tiem ir 175,2 kvadrātmetrus liels, bet otrs - 174,9 kvadrātmetrus liels. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.