Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā pusgadā guvusi 12,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 61,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,123 miljardi eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,12 miljardu eiro apmērā, ko veido 36 814 projekti.

Tostarp garantiju portfelis jūnija beigās bija 496 miljonu eiro apmērā ar kopumā 28 709 līgumiem, aizdevumu portfelis - 416 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6748 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 92 miljoni eiro ar kopumā 209 fondu finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 116 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1148 darījumiem.

Šogad pirmajā pusgadā "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 89 miljoniem eiro pēc apmēra un par 4,3% jeb 1503 projektiem pēc projektu skaita.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") plāno izsniegt hipotekāros kredītus reģionos, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu diskusijā sacīja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām, bet hipotekārie kredīti tiks piedāvāti vietās, kur bankas kredītus neizsniedz.

Bērziņš sacīja, ka šīs programmas sākšanai ir atbalsts no Ekonomikas ministrijas, bet tā vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo pagaidām "Altum" nav mandāta hipotekārajai kreditēšanai. Dokumenti saskaņošanai EK jau esot iesniegti.

"Alum" vadītājs stāstīja, ka šāda iniciatīva radīta, redzot lielo atsaucību kopš pavasara piedāvātajām 30-50% garantijām mājokļu kredītiem jaunajām ģimenēm. Bērziņš uzsvēra, ka reģionos, kur šīs garantijas pieejamas, pusgada laikā novērots kreditēšanas apjomu kāpums par vienu procentpunktu.

Lai veicinātu kreditēšanu un uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos, Attīstības finanšu institūcija Altum šā gada rudenī valsts atbalsta programmās ieviesusi vairākus atvieglojumus uzņēmumiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes projektiem, tai skaitā lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa jauniem Altum aizdevumiem nepiemēro EURIBOR likmi, kas nozīmē kopējās likmes samazinājumu par aptuveni 4% punktiem. Šāds likmes samazinājums attiecas arī uz visiem uzņēmumu ilgtspējas projektiem, lai veicinātu uzņēmumu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku. Ilgtspējas projektiem Altum papildus 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa samazina arī mainīgās likmes fiksēto daļu par 0,5% punktiem.

Kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesusi divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem. Pirmkārt, ieviesta 0% garantijas prēmija uz visu garantijas darbības termiņu jauniem ilgtspējīgiem projektiem. Otrkārt, visām komersantu garantijām, tai skaitā garantiju termiņa pagarinājumiem un palielinājumiem, garantijas prēmija ir samazināta par 50% uz visu garantijas darbības termiņu. Tas ļauj samazināt uzņēmuma izmaksas, bankas aizdevumam piesaistot Altum garantiju.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Līdz ar līguma noslēgšanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") darbu sācis publiskā iepirkumā izvēlētais iespējkapitāla fonda pārvaldnieks "Flycap", informē "Altum".

Fonda kopējais kapitāls būs 41,3 miljoni eiro, ko veido publiskais finansējums 24,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un "Altum" resursiem, un privāto investoru piesaistīts kapitāls 16,5 miljoni eiro, ko piecu gadu periodā ieguldīs perspektīvos uzņēmumos.

Kā norāda "Altum", "Flycap" investīciju stratēģija paredz investīcijas izaugsmes stadijas uzņēmumos mezanīna aizdevuma veidā, vienā uzņēmumā investējot līdz pat četriem miljoniem eiro. Fonds uzsāks investēšanu uzņēmumos, tiklīdz būs piesaistījis vismaz 50% no nepieciešamā privāto investoru finansējuma, kam jānotiek ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā pēc līguma ar "Altum" parakstīšanas.

Augsto procentu likmju dēļ ir samazinājies pieprasījums pēc hipotekārajiem aizdevumiem arī ar valsts garantiju, intervijā Latvijas Radio ceturtdien sacīja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Pieprasījums ir būtiski krities," sacīja Bērziņš, norādot, ka augsto likmju dēļ iedzīvotāji sāk vairīties ņemt aizdevumus.

Tostarp "Altum" vadītājs minēja, iepriekš mājokļu garantijas bija ļoti populāras, vienmēr izpildot budžetu un pat to pārtērējot, taču oktobra operatīvie dati parāda, ka pieprasījums pēc mājokļu garantijām ir samazinājies par 66%.

Vienlaikus viņš pauda, ka "Altum" strādā pie jaunu programmu izstrādes jomās, kurās tirgū ir nepilnības, tostarp šobrīd ir izstrādāta jauna programma mājokļu aizdevumiem, kas paredz, piemēram, uz trim gadiem atlikt daļas EURIBOR maksājuma.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" Bērziņš ceturtdien skaidroja, ka institūcija piedāvā uz noteiktu termiņu atlikt maksājumu par to EURIBOR daļu, kas pārsniedz 2%. "Rēķins tādējādi būtu daudz tuvāks tam, kāds tas bija līdz tam, kad EURIBOR pārkāpa šos 2%. Mēs tātad nepiedāvājam kādu 50% atlaidi vai kādu citu," viņš sacīja.

Zemas īres maksas mājokļu būvniecība Latvijā varētu sildīt ne tikai būvniecības pakalpojumu sniedzējus, bet arī būvmateriālu ražotājus.

Finanšu institūcija ALTUM noslēgusi trīs jaunus līgumus par zemas īres maksas mājokļu būvniecību Bauskā, Tukumā un Jelgavā par kopējo summu 22 miljoni eiro.

„Patlaban vairākās pašvaldībās apstiprināti jau četri projekti par zemas īres maksas ēkām ar 314 dzīvokļiem, kur kopējā projektu summa pārsniedz 34 miljonus eiro, tostarp ALTUM finansējums 26,76 miljoni eiro,” skaidro ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš atzīst, ka interese par zemas īres maksas dzīvokļu mājām ir arī no Ventspils, Alūksnes, Cēsīm.

Valmierā sāk būvēt

Pirmās divas ēkas Valmierā, kas tiek realizētas programmas ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 120 dzīvokļiem, ar kopējo dzīvojamo platību 7189,7 kvadrātmetri, no kuriem lietderīgā platība ir 87% jeb 6266 kvadrātmetri. Viena dzīvokļa vidējā platība ir 52 kvadrātmetri, savukārt īres maksa būs nedaudz vairāk kā pieci eiro kvadrātmetrā. Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari. Projektu attīsta SIA Valmieras Namsaimnieks, savukārt būvēs SIA Monum, un to paredzēts realizēt līdz 2026.gada 31.martam. Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

No 6.novembra AS “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (Altum) Rīgas Centra reģionālais centrs strādās jaunās telpās – “Zeiss biroji” ēkā Mūkusalas Biznesa Centra kompleksā Dēļu ielā.

Altum Centra reģiona vadītāja Daina Cinovica: “Šajos laikos pieņemam ilgtspējīgus lēmumus. Arī biroja izvēlē, galvenokārt, izvērtējām iespējas pārvākties uz energoefektīvāku ēku, tādējādi domājot par ilgtspējai atbilstošu funkcionalitāti, kā arī sociālo un ekonomisko izdevīgumu. Izvērtējot līdzšinējās prognozes, siltumenerģijas patēriņš jaunuzceltajā A klases biroja ēkā būs par divām reizēm mazāks nekā iepriekšējās īrētajās telpās. ”

Altum Centra reģiona birojā ikviens var saņemt konsultāciju par iespējām, kādas valsts piedāvā biznesa uzsākšanai un attīstīšanai, par finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai no Eiropas fondu līdzekļiem, valsts atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kā arī par īpašām atbalsta programmām lauksaimniekiem. Altum Centra reģions aptver valsts atbalsta programmu klientus no Rīgas, Jūrmalas, Ogres, Siguldas un citiem Pierīgas novadiem. Jaunajā birojā strādā arī Altum Korporatīvo darījumu apkalpošanas komanda.

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas aizņemties finansējumu bankās, Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi līgumus ar piecām komercbankām un vienu alternatīvo finansētāju, kas turpmāko divu gadu laikā varēs piešķirt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju par kopējo finansējuma apjomu vismaz 83 miljoni eiro.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka finansēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju, kas tiek līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas ALTUM. Jaunajā atlases kārtā ne vien palielināts maksimālais finanšu pakalpojuma apmērs no 250 000 līdz 500 000 eiro vienam darījumam, bet arī paplašināts sadarbības partneru loks, pirmo reizi uzsākot sadarbību ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju jaunās kārtas ietvaros izsniegs "SEB banka", "Industra Bank", ‘Luminor banka", "Swedbank", "Citadele banka", kā arī alternatīvais finansētājs "Capitalia Fund Management AIFP". Portfeļgarantiju programmas ietvaros privātie finansētāji finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam varēs piemērot izdevīgākus nosacījumus - zemākas pievienotās procentu likmes, atvieglotas nodrošinājuma prasības, lielākas finanšu pakalpojumu summas, kā arī citus izdevīgākus nosacījumus aizņēmējam.

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Ieskicējot 2025. gada tendences mājokļu tirgū Latvijā, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš aicina potenciālos mājokļu pircējus iegūt dažādu banku piedāvājumus, lai saņemtu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus.

Savukārt tos, kuri jau ir kredītņēmēji, – būt aktīviem un aicināt savas bankas uz diskusiju par mājokļa kredīta likmes pārskatīšanu. Jaunais gads nesīs zemākas Euribor likmes un labvēlīgākus mājokļa pirkšanas apstākļus.

Potenciāliem mājokļu pircējiem ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām

Pārmaiņas nozarē paver iespējas jaunajiem mājokļu pircējiem. Tomēr, lai dabūtu labāko piedāvājumu, ir svarīgi vērsties pie vairākām bankām, salīdzināt nosacījumus un nebaidīties izvēlēties banku, ar kuru iepriekš sadarbība nav bijusi. Pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir raduši kredītu ņemt “savā” bankā, kura ne vienmēr piedāvā izdevīgāko risinājumu.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu vidējā līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+12%). Dārgāka bija maize (+2,5%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei. Cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,4%), sviestam (+6,2%), šokolādei (+3,4%), pienam (+2,1%) un saldējumam (+2,4%). Sadārdzinājās arī piena produkti (+1,2%), tostarp skābais krējums un akciju noslēgumu ietekmē arī saldais krējums. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), gaļas izstrādājumiem (+2,1%) un kafijai (+1%). Savukārt cenas samazinājās kartupeļiem (-7,4%), cukuram (-5,9%), kā arī olām (-1,9%).