Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" pirmdien paziņoja, ka aizliedz novērošanas kameras viesu māju iekšienē, lai ievērotu viesu privātumu.

"Airbnb" iepriekš atļāva novērošanas kameras tādās koplietošanas telpās kā gaiteņi un dzīvojamās istabas, ja šīs kameras bija skaidri redzamas un pieminētas naktsmītņu piedāvājumos pirms to rezervācijas.

Tomēr cilvēki sociālajos medijos ir sūdzējušies par to, ka atraduši šķietami paslēptas kameras "Airbnb" naktsmītnēs, un dažas no tām bijušas zonās, kur ir gaidāms privātums.

""Airbnb" aizliedz iekštelpu novērošanas kameru izmantošanu piedāvājumos visā pasaulē, un tas ir daļa no centieniem vienkāršot mūsu politiku novērošanas kameru un citu ierīču jomā un turpināt mūsu kopienas privātuma noteikšanu par prioritāti," blogā paziņoja ASV bāzētais uzņēmums.

"Airbnb" atlaiž apmēram 25% no sava darbaspēka, jo koronavīrusa pandēmija apturējusi tūrisma nozari un apdraud uzņēmuma pamatdarbību, ziņo "CNN".

Īstermiņa nomas uzņēmums paziņojis, ka gandrīz 1900 darbinieku tiks atlaisti visā pasaulē. Kopumā "Airbnb" nodarbina 7500 cilvēkus.

"Mēs kolektīvi pārdzīvojam visnopietnāko krīzi, kāda bijusi, un, kad tā sāka izvērsties, globālā tūrisma nozare apstājās," vēstulē darbiniekiem norāda "Airbnb" vadītājs un līdzdibinātājs Braiens Českis.

Viņš piebilst, ka "Airbnb" bizness ir "smagi skarts" un paredzams, ka ieņēmumi šogad būs mazāk nekā puse no tā, ko uzņēmums nopelnīja 2019. gadā.

Uzņēmums patlaban piedāvā "Airbnb Experiences" virtuālā vidē, kur dažādas aktivitātes maksā no 1 līdz 40 ASV dolāriem. Tās ietver, piemēram, tiešsaistes ekskursijas ar velosipēdiem, meditāciju ar japāņu mūku vai Marokas ēdienu gatavošanas nodarbību.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" paziņojis, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu, kas pamet valsti pēc Krievijas iebrukuma.

"Airbnb" norāda, ka uzņēmuma vadītāji nosūtījuši vēstules vairākiem Eiropas valstu vadītājiem, tostarp Polijas, Vācijas, Ungārijas un Rumānijas valstu līderiem, piedāvājot atbalstu ukraiņu bēgļiem viņu valstīs.

"Lai arī Airbnb.org nodrošinās īstermiņa naktsmītnes līdz pat 100 000 bēgļu no Ukrainas, mēs cieši sadarbosimies ar valdībām, lai labāk atbalstītu konkrētās vajadzības katrā valstī, tostarp sniedzot ilgtermiņa naktsmītnes," vēstī uzņēmums.

Ukraiņu izmitināšanas maksas tiks segtas ar finansējumu no "Airbnb" un ziedojumiem fondā "Airbnb.org Refugee Fund", kā arī tās finansēs paši naktsmītņu īpašnieki.

Kā vēstīts, "Airbnb" pērn augustā piedāvāja visā pasaulē bez maksas izmitināt 20 000 afgāņu bēgļu, kas pameta valsti pēc tās nonākšanas talibu kontrolē.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" ceturtdien guvis uzvaru pār Francijas viesnīcniekiem, jo Eiropas Tiesa pieņēmusi lēmumu, ka tas nav nekustamo īpašumu mākleris.

Eiropas Tiesa nolēmusi, ka "Airbnb" uzskatāms par informācijas sabiedrības pakalpojumu, kas atšķiras no pakalpojumiem, ar kuriem tas saistīts.

Francijas viesnīcu asociācija AHTOP bija iesniegusi sūdzību tiesā, uzskatot, ka "Airbnb" darbojas kā nekustamo īpašumu nomas uzņēmums un tam būtu jāievēro Francijas tiesību normas, kas attiecas uz šādām kompānijām.

Franču advokāti apgalvoja, ka "Airbnb" ne tikai dod iespēju atrast vienai otru abām pusēm - nekustamā īpašuma īpašniekam un nomniekam -, bet arī darbojas kā sava veida nelicencēts nekustamo īpašumu mākleris. Tādējādi tiekot radīta negodīga konkurence.

Eiropas Tiesa gan nolēma, ka "Airbnb" atbilst kritērijiem kā starpnieks, un Francijai vajadzēja tiesā iesniegt prasību, pirms spēkā stājās Eiropas Savienības elektroniskās tirdzniecības noteikumi.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" aptur darbību Krievijā un Baltkrievijā, paziņojis kompānijas vadītājs Vareins Českis.

""Airbnb" aptur jebkādu darbību Krievijā un Baltkrievijā," tviterī raksta ASV uzņēmuma vadītājs.

Ziņu aģentūra "Reutrers" aprēķinājusi, ka Krievijā ir 90 000 "Airbnb" īstermiņa īres mājokļi, bet Baltkrievijā tādu ir vairāk nekā 1800.

Savukārt "Airbnb" lietotāji visā pasaulē apmaksā pakalpojumu Ukrainā, lai gan neplāno doties uz kara pārņemto zemi. Tādā veidā cilvēki cenšas sniegt finansiālu atbalstu ukraiņiem, kuru īpašumu īre tiek piedāvāta platformā.

"Airbnb" pirmdien paziņoja, ka piedāvās bez maksas izmitināt līdz pat 100 000 ukraiņu bēgļu Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Vācijā, Ungārijā un Rumānijā.

ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi paziņojis, ka kopš Krievijas uzbrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, un kopumā bēgļu gaitās varētu doties līdz četriem miljoniem cilvēku.

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

Itālijas finanšu policija pirmdien konfiscēja vairāk nekā 779 miljonus eiro no tiešsaistes mājokļu izīrēšanas platformas "Airbnb" par tā nesamaksātiem nodokļiem.

Konfiskācija tika veikta pēc Milānas prokuroru rīkojuma, kuri apsūdz šo vietni par īres ienākumu nodokļa neiekasēšanu no mājokļu izīrētājiem laikā no 2017. līdz 2021.gadam.

"Airbnb" neiekasēja prasīto 21% nodokli par visām mājokļu īstermiņa izīrēšanām, liecina apsūdzības kopsavilkums, kuru parakstījis Milānas prokurors Marčello Viola un publicējusi finanšu policija.

Uzņēmums paziņoja, ka ir "pārsteigts un vīlies" par šo konfiskāciju, jo esot "kopš 2023.gada jūnija aktīvi apspriedies ar Itālijas nodokļu aģentūru, lai atrisinātu šo jautājumu".

"Mēs esam pārliecināti, ka esam rīkojušies pilnīgi atbilstoši likumam, un esam nodomājuši izmantot savas tiesības attiecībā uz šo jautājumu," teikts "Airbnb" paziņojumā.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" paziņojis, ka saņems viena miljarda dolāru (927 miljonu eiro) investīcijas, lai pārciestu pašreizējo krīzi un attīstītos viesmīlības nozarē, kurā koronavīrusa pandēmija ieviesusi korekcijas.

Investīciju uzņēmumi "Silver Lake" un "Sixth Street Partners" šīs investīcijas "Airbnb" veiks parāda un kapitāla veidā.

""Airbnb" daudzpusīgais, globālais un stabilais biznesa modelis ir jo sevišķi piemērots, lai spētu uzplaukt, kad pasaule atgūsies un mēs visi spēsim atkal to izbaudīt," norāda "Silver Lake".

Starp šo investīciju nosacījumiem ir fonda izveide piecu miljonu dolāru apmērā, lai sniegtu palīdzību augsti vērtētiem mājokļu īpašniekiem, kuri krīzes dēļ saskaras ar grūtībām veikt īres vai hipotekāro aizdevumu maksājumus.

"Airbnb" arī palīdz mājokļu izīrētājiem tikt galā ar finansiāliem zaudējumiem, kas rodas, viesiem atceļot savus ceļojumu plānus.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Eiropas savienība (ES) gatavojas ieviest jaunus noteikumus īstermiņa mājokļu īrei, nosakot "Airbnb" un līdzīgo mājokļu datu uzskaiti un vākšanu, informē Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

Par jaunajiem noteikumiem 16.novembrī, vienojās EP un ES Padomes pārstāvji. Eiropas politisko grupu "Renew Europe" šajās sarunās pārstāvēja Ijabs.

"Šie noteikumi ļaus pilsētām jēdzīgāk regulēt mājokļu īri, bet cilvēkiem - drošāk saņemt labus, viesnīcām alternatīvus pakalpojumus. Tas ir svarīgi laikā, kad viesnīcu cenas ir strauji palielinājušās un daudzas ģimenes vairs nevar atļauties ceļojumus," uzsver deputāts.

Īslaicīgā mājokļu īre Eiropas Savienībā ir strauji attīstījusies. To lielā mērā veicina tādas platformas kā "Airbnb", kas palīdz gan izīrētājiem, gan ceļotājiem. Tomēr tās rada arī problēmas, piemēram, nereti nāks saskarties ar dzīvokļu piedāvājuma trūkumu vietējiem iedzīvotājiem, strauji pieaugošām cenām vai pārmērīgām tūrisma plūsmām.

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" pērn strādājis ar 1,9 miljardu dolāru (1,7 miljardi eiro) tīro peļņu, salīdzinot ar 352 miljonu dolāru zaudējumiem pirms gada, tādējādi kompānija ar peļņu noslēgusi pirmo gadu tās vēsturē.

Peļņu pērn veicinājusi ceļojumu nozares atveseļošanās no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos uzņēmuma peļņa pieauga līdz 319 miljoniem dolāru, salīdzinot ar 55 miljoniem dolāru attiecīgajā ceturksnī 2021.gadā.

"Airbnb" norāda, ka uzņēmums pērn arī atvieglojis cilvēkiem iespēju savā platformā piedāvāt izīrēšanai savus mājokļus.

Kā ziņots, "Airbnb" 2020.gada izskaņā veiksmīgi debitēja ASV akciju biržā.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Tiešsaistes naktsmītņu izīrēšanas platforma "Airbnb" no pirmdienas ir aizliegusi lietotājiem no Krievijas un Baltkrievijas veikt rezervācijas tās vietnē, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Sākot no pirmdienas, ir arī atceltas visas rezervācijas Krievijā un Baltkrievijā.

"Kompānija "Airbnb" ir apturējusi darbību Krievijā un Baltkrievijā. Tas nozīmē, ka naktsmītnes rezervācija un savu iespaidu izteikšana Krievijā un Baltkrievijā ir pārtraukta, bet viesi no šīm valstīm vairs nekur nevarēs noformēt rezervāciju," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Iepriekš tika ziņots, ka "Airbnb" nolēmusi bez maksas izmitināt līdz 100 tūkstošiem ukraiņu bēgļu Eiropā.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Indijas strauji augošā viesnīcu ķēde Oyo paplašināsies Eiropā, iegādājoties Amsterdamā bāzētu tūrisma pakalpojumu uzņēmumu @Leisure, ziņo BBC.

Lai iegādātos @Leisure, Oyo šķirsies no 369,5 miljoniem eiro.

Kopš darbības uzsākšanas 2013. gadā Indijas uzņēmums piedzīvojis strauju izaugsmi un apgalvo, ka ir sestā lielākā viesnīcu ķēde pasaulē.

Tās dibinātājam Ritešam Agarvalam šobrīd ir 25 gadi. Oyo jau saņēmusi finansējumu no Japānas konglomerāta Softbank un platformas Airbnb. Pagājušajā mēnesī uzņēmums saņēma stratēģisku investīciju no Airbnb 100 miljonu ASV dolāru apmērā.

Oyo pārvalda mazbudžeta viesnīcas dažādās valstīs, tostarp Ķīnā, ASV un Lielbritānijā, kā arī Indijā.

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".