Šo rakstu mazāk nekā divas dienas pirms marta sākuma. Un marts nekustamā īpašuma nozarē nozīmē MIPIM – gadskārtējo nekustamā īpašuma saietu Kannās.
Līdzīgi, kā pagājušajos gados, atkal būs Rīgas stends. Citāds, kā pagājušajos gados būs tā dalībnieku sastāvs – lielākoties RD struktūru pārstāvji vien, ieskaitot vienu bijušo ministru (šoreiz citu) un pāris konsultantiem, kuru e-pasta adreses beidzas ar .ru. Taču šoreiz politiski aspekti nav tie, kas ir atturējuši uzņēmēju dalību stendā – ja iepriekš bija pieejamas MIPIM ieejas kartes ar pamatīgu (ap 60%) atlaidi, kas kombinācijā ar dažu stenda izdevumu apmaksu vienalga bija izdevīgi, tad šogad bija jāpērk pilnas cenas biļete un tad vēl jāatbalsta stenda izdevumu segšana. Ko neizdara politika, to izdara ekonomika – vienādi vai otrādi. Bija reāls piedāvājums, ka organizēt dalību, lai pietikšanās būtu izdevīga maksimāli lielam skaitam dalībnieku, taču birokrātijas cietoksnis bija neieņemams.
Ārpus stenda būs pietiekami liels skaits dalībnieku no Latvijas – tai skaitā Daugavpils pilsēta, šoreiz kopā ar Ditton Group.
Nu, redzēsim, kā veiksies. Mūsu kaimiņi igauņi pirmo reizi būs ar pilsētas stendu, un tajā piedalās atzīstams skaits partnerfirmu. Acīmredzot Tallinas dome ir ņēmusi organizatorisku pieredzi no Helsinkiem, kas bija vieni no pirmajiem, kas Ziemeļvalstu dimensijā sāka piesaistīt reģionā darbojošās firmas pilsētas stendam. Lietuvieši arī šogad pauzē – nebūs vienota stenda, lai gan savā laikā piecu pilsētu apvienotais stends bija ļoti labs formāts tādai mazai valstij, kā vienai no Baltijas jūras dienvidu puses.
Kā jau teicu – redzēsim. Ja būs garākas rakstīšanas vērti notikumi, centīšos operatīvi uzrakstīt un nosūtīt Db. Ja notikumi būs mazāk interesanti, uzrakstīšu tviterī (@MarisJanisOga).
Plānojot un saskaņojot tikšanos grafiku, uzmanību piesaistīja divi raksti Db (ja par rakstiem var nosaukt saraustītu citātu un statistikas datu kompilāciju).
Raksts «Lietuvas koks prezidents: Ikea vēlme ienākt Lietuvā «maigi izsakoties, ir dīvaina»» (Jānis Rancāns, 2012. gada 27. februāris 15:09) uzsver: «Lietuvas mēbeļu tirgū pašlaik nav novērojami tie labākie gadi, tāpēc Ikea vēlme ienākt Lietuvas tirgū «maigi izsakoties, ir dīvaina», uzskata asociācijas Lietuvas koks, kas apvieno koka produktu ražotājus un tirgotājus, prezidents Raumunds Beinorts. Viņš uzsvēra, ka kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes lietuviešu iegādāto mēbeļu apjoms ir samazinājies. «Islandiešu kompānijas vēlme atvērt Ikea veikalu Lietuvā, maigi izsakoties, ir dīvaina,» sacīja R. Beinorts. «Taču tas ir viņu uzņēmums, viņu nauda, ļaujiet viņiem eksperimentēt,» sarunā ar portālu Balsas.lt klāstīja R. Beinorts.» Var jau Beinorta kungu saprast – IKEA ienākšana tirgū visai dramatiski var ietekmēt Lietuvas mēbeļu industriju, kas dominē ne tikai Lietuvas, ber arī Latvijas tirgū. Turklāt jau no padomju laikiem, līdz ar to jūtoties kā ķēniņš savā dievišķi piešķirtajā lēņu apvidū. Vai tā apmēram. Nu būs jāpārskata gan sortiments, gan kvalitāte, gan cenas, gan apkalpošanas kultūra. Un, jā, kaut kā neērti būs atrasties tirgū ar saviem konceptiem, kas visai skaidri ir aizgūti no IKEA. Lai arī kā, pasaulē vēl nav bijis gadījuma, kad IKEA ienākšana būtu neveiksmīga. Jā, tā var būt grūta un dārga – kā «reģionālo īpatnību» zemēs Krievijā un Ķīnā, taču galu galā veiksmīga. Un islandieši ir meistari franšīzes konceptu izmantošanā.
Tagad otrs citāts – «Par H&M ienākšanu Latvijā visvairāk jāsatraucas vietējiem mazajiem tirgotājiem (LETA, 2012. gada 27. februāris 13:13) Par Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Hennes and Mauritz (H&M) ienākšanu tirgū visvairāk jāsatraucas vietējiem mazajiem tirgotājiem, norāda tirdzniecības centru apsaimniekotāja SIA Linstow Center Management valdes loceklis Mārcis Budļevskis.
Viņš laikraksta Vesti Segodna pielikumam Delovije Vesti saka, ka par H&M ienākšanu starptautiskajiem zīmoliem, piemēram, Lindex un Cubus, nav jāsatraucas, jo viņi konkurē ar H&M arī citos tirgos, piemēram, Skandināvijā. «Jāsatraucas tiem vietējiem mazajiem tirgotājiem, kuri atrodas līdzīgā cenu grupā, bet neizceļas ar īpašu kvalitāti. Vai arī tiem, kuri par to pašu kvalitāti prasa lielāku cenu. Ja kāds pirms tam piemēroja augstākas cenas un pelnīja vairāk, to nāksies koriģēt,» brīdina eksperts. Tomēr Budļevskis ir pārliecināts, ka vietējie apģērbu tirgotāji spēs pielāgoties jaunajai situācijai.» Faktiski tā ir tieši tāda pati situācija, kā Lietuvā – neapšaubāms nozares globālais līderis ienāk mazītiņā vietējā tirdziņā un, iekārtojoties dzīvei, pat īsti nepamanīs, ko un cik ir izgrūstījis. Latvijas gadījumā tomēr ir vairāk pozitīvā – tie nebūs draudi tirdzniecības segmentam, drīzāk tāds kā kārtējais «būsteris». Jau kopš mazumtirdzniecības atdzimšanas pirms vairāk kā 20 gadiem, vietējiem apģērbu tirgotājiem ir nācies ik pa brīdim līdzināties uz kādu jaunu skandināvu standartu – vispirms – CUBUS, tad DRESSMAN, tad SEPPALA, tad LINDEX. Nu H&M. Šajā kategorijā vietējie tirgotāji būs piemērojušies un pierādījuši, ka spēj atrast savas nišas. Taču diemžēl tikai lokālās dimensijās. Ir veiksmīgi franšīzes varianti, taču arī lielākoties «one-off» kategorijā.
Apskatot minētos divus rakstus gribēju uzsvērt vienu domu: pasaule beidzot mūs ir pamanījusi. Jautājumu šajā sakarā gan vairāk: vai mēs pa īstam esam pamanījuši pasauli un – kā ienākošajai pasaulei patiks tas, ko tā redzēs pie mums? Bet tas jau ir ārpus tirdzniecības centriem.
Bet nākamā nedēļa pie koši zilās jūras būs gana interesanta.