Oktobrī atzīmēšanas vērts ir visu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums – gan mājokļa, gan patēriņa, gan arī pārējo, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Šāds pieaugums novērojams pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma. Savukārt kopējais iekšzemes kredītu atlikums oktobrī mazliet samazinājies, nedaudz sarūkot uzņēmumu kreditēšanai. Augot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās banku piesaistīto noguldījumu atlikums.
Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums oktobrī palielinājās par 0,3%, kredītiem mājokļa iegādei palielinoties par 0,1%, patēriņa kredītiem – par 0.9% un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām - par 1,2%. Kopējais banku iekšzemes kredītu atlikums oktobrī samazinājās par 0,1%, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem sarūkot par 0,4%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps oktobrī veidoja 1,8%, tostarp uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 4,9%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,3%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms oktobrī par 39,4% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 43,5%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša rādītāju.
Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi oktobrī palielinājās par 0,2%, to gada kāpuma tempam veidojot 9,5%. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi palielinājās par 2,8% (gada pieauguma temps 7.7%), bet mājsaimniecību noguldījumi - par 0,8% (gada pieauguma temps 7,2%).
Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 oktobrī mēreni pieauga, palielinoties gan eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti (par 0.3%), gan noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (par 1.4%), gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem (par 0,6%). Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 auga par 0,3% un par 9,3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
Kredītresursu aizvien aktīvākā novirzīšana aizdevumiem mājsaimniecībām apliecina, ka augļus sāk nest jau otro gadu darbībā esošā mājokļu galvojuma programma ģimenēm ar bērniem. Turklāt mājsaimniecību pārliecinātība par ienākumu stabilitāti un augošie uzkrājumi palielina pieprasījumu pēc mājokļa kredītiem arī no citām iedzīvotāju grupām; paralēli pieejamāki kļūst arī patēriņa kredīti. Arī Eirosistēmas joprojām atbalstošā monetārā politika veicinās kreditēšanas pozitīvās tendences.
Saglabājoties pozitīvam tautsaimniecības izaugsmes tempam, nemainīsies arī noguldījumu kāpuma dinamika, ko jau ilgāku laiku raksturo, gan iekšzemes noguldījumu, gan it īpaši Latvijas devuma eiro zonas naudas rādītājā M3 izteikti stabilais 9-10% gada kāpums.
