Elektroenerģijas patērētājam būtiskākais ir stabila un droša elektroenerģijas pieejamība atbilstošā kvalitātē par pieejamu cenu, nevis kas un kā veic sistēmas balansēšanu un attiecīgas frekvences nodrošināšanu.
Tādus secinājumus par Baltijas atslēgšanos no BRELL un pieslēgšanos Eiropas tīklam pauda aptaujātie uzņēmēji.
Mehānisms zināms
“Sensāciju medniekus apbēdināšu, jo tādu, atšķirībā no Rail Baltica, nebūs, jo bezatbildību, nekompetenci enerģētikā piesegt ar pārgudrām frāzēm, skaistiem solījumiem un noslepenotiem dokumentiem nav iespējams,” Baltijas atslēgšanos no BRELL vērtē Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, ja sistēmā kaut kas nebūs kārtībā, to nevarēs noslēpt – jums vienkārši nebūs elektrības. “Tehniski jau vairākus gadus bijām gatavi, lai atslēgtos no BRELL, un pat attiecīgi testi ir veikti vēl tad, kad pildīju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas locekļa pienākumus,” par atslēgšanās gatavību atbild I. Zariņš. Viņš norāda, ka atslēgšanās tehnoloģiskais process jau ir iezīmēts.
“Atslēdzamies no BRELL, tad kādu brīdi būs jāstrādā nosacīti izlolētā režīmā, līdz salāgojam frekvences, un tad jau notiks pieslēgšanās Eiropas tīklam,” uz lūgumu skaidrot atslēgšanās tehnoloģisko procesu secību atbild I. Zariņš. Viņš norāda, ka Latvija jau iepriekš varēja īstenot šo atslēgšanos no BRELL. “Baltijai ir viss nepieciešamais, lai spētu strādāt arī izolētas salas režīmā, būtiski, ka Latvijai ir TECi un HESi, kuri spēj nodrošināt sistēmai svarīgus balansēšanas pakalpojumus, spēj lēkāt līdzi elektroenerģijas patēriņa izmaiņām, tikai jautājums, cik tas īsti izmaksās,” uz jautājumu, vai spējam strādāt 100% autonomā režīmā kādos ārkārtas apstākļos, atbild I. Zariņš.
Līdzsvara sistēma
Pēc vairāku uzņēmēju sacītā ar elelektroenerģijas apgādi nevar spēlēties un arī veikt kādus eksperimentus, jo bez šī resursa nav iespējams iztikt. “Elektroenerģija ir visas šodienas ražošanas, pārvietošanās, kā arī sadzīves priekšmetu darbināšanas neatņemama sastāvdaļa, un tās būtiskā atšķirība no citiem energoresursiem ir tāda, ka visu laiku sistēmā ir jāpiegādā tieši tāds enerģijas apjoms, kāds tajā brīdī ir tās patēriņš, visu laiku ir jānodrošina šis balanss, lai sistēma darbotos atbilstoši,” tā I. Zariņš. Viņš uzsver, ka problēmas var rasties gan situācijā, ja elektroenerģijas ražošana pārsniedz patēriņu, gan arī tad, ja patēriņš pārsniedz tās ražošanas apjomus.
Visu rakstu lasiet 13.augusta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.