Jaunajā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijā Ventspilī uzstādīts sinhronais kompensators Latvijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai.
Šis ir jau otrais Vācijas kompānijā "Siemens Energy" ražotais sinhronais kompensators Latvijai – pirmais ir uzstādīts AST apakšstacijā Grobiņā, bet trešo kompensatoru Līksnā paredzēts uzstādīt līdz gada beigām.
“Pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam sagatavošanās darbi norit saskaņā ar plānu. Faktiski mēs apsteidzam pašu nosprausto grafiku, tomēr būtiskākais, kas paliek aiz priekškara, ir tas apjomīgais darbs, kas daudzu gadu garumā notiek visas Baltijas mērogā, lai mēs nākamā gada sākumā varētu tehniski atslēgties no BRELL tīkla. Paldies visiem ekspertiem, kuri ik dienas strādā pie tā, lai pārslēgšanās noritētu bez aizķeršanās,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Kā ziņots iepriekš, vairāk nekā 390 tonnas smagās sinhronā kompensatora iekārtas – ģenerators, tā spara rats un komplektējošās iekārtas Ventspils Brīvostā tika izkrautas augusta vidū.
"Līdz ar otrā sinhronā kompensatora uzstādīšanu esam soli vēl tuvāk Baltijā vērienīgākajam energoneatkarības projektam – sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu. Projekts ir tā noslēdzošajā fāzē, lai jau 2025. gada februārī Baltijas valstis atvienotos no Krievijas kontrolētās energosistēmas un uzsāktu vienotu darbu ar kontinentālās Eiropas energosistēmu. Sinhronā kompensatora staciju izbūve palīdzēs pārvades tīklā uzturēt inerci un stabilitāti. Tas kļūs īpaši svarīgi pēc sinhronizācijas ar Eiropu, kā arī attīstoties liela apjoma atjaunojamās enerģijas ģeneratoru pieslēgšanai elektrotīklam", uzsver AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.
Sinhrono kompensatoru stacijas kalpos stabilas frekvences uzturēšanai Latvijas un arī visas Baltijas energosistēmā. Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti sinhronie kompensatori – trīs katrā valstī. Katras Latvijas sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes).
Kopējās projekta investīcijas sasniedz 114 milj. EUR, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) līdzfinansējumam. Sinhrono kompensatoru staciju izbūvi un pieslēgšanu Latvijas pārvades tīklam AST īsteno sadarbībā ar pilnsabiedrību "EM&SE Syncons", ko veido Vācijas "Siemens Energy" un Latvijas SIA "Enersense".
Sinhrono kompensatoru staciju izbūve ir daļa no pārvades sistēmas infrastruktūras pastiprināšanas, kas nepieciešama Baltijā vērienīgākā energoneatkarības projekta – sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu – īstenošanai. Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat projekta ietvaros veiktie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
