Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi
Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.
Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.
Butānas galvaspilsēta ir Timpu. Pilsētā ir ap 100 tūkst. iedzīvotāju un tā izvietojusies gleznainu ieleju un lēni plūstošu upju līkumos. Timpu ir ne tikai lielākā pilsēta Butānā, bet arī viena no retajām pilsētām pasaulē, kur uz ielām joprojām nav luksoforu, toties ir daudz brīvi staigājošu kaķu, suņu un govju.
Butāna ir viena no ekoloģiskākajām valstīm- tajā ir aizliegts ievest ķīmisko mēslojumu (arī plastmasas maisiņi ir aizliegti), tāpēc viss, kas šeit tiek izaudzēts, ir ekoloģiski tīrs un tādējādi Butānu varētu dēvēt par pirmo simtprocentīgi organisko valsti. Butāna ir arī viena no ļoti retajām valstīm pasaulē, kas vairāk CO2 absorbē nekā izdala atpakaļ atmosfērā un šīs valsts konstitūcija paredz, ka vismaz 60% no valsts ir jāpaliek apmežotai. Butānas tūrisma politikas sauklis ir «augsta vērtība, zema ietekme» un tas izpaužas gan ierobežotā skaita tūrisma atļaujās, gan arī tajā, ka no tūristiem tiek sagaidīts, ka tie respektēs šīs valsts kultūru un vidi. Īsumā, atbildot uz jautājumu, vai Butānu ir vērts apmeklēt- es saku jā. Butāna nelīdzinās nevienai citai līdz šim redzētai zemei- tajā ir lieliskas dabas ainavas un pārgājienu maršruti dabā (ar iespēju privāti nakšņot butāniešu mājās), fascinējoša vēsture un kultūra (izmantojiet izdevību, apmeklēt Butānu kādā no nacionālo festivālu laikiem). Butānā ir lieliski sajūtama garīguma un miera elpa un butānieši ir patiešām draudzīgi un labprāt ar jums runāsies- vismaz jaunā paaudze samērā labi pārvalda angļu valodu. Daudzus ceļotgribētājus uz Butānu attur salīdzinoši augstā obligātā dienas nauda, taču ir svarīgi atzīmēt, ka 65 dolāri no dienas naudas aiziet valdības uzturētajā ilgtspējības budžetā, no kura tiek nodrošināta bezmaksas veselības aprūpe un izglītība, atvieglojumi nabadzīgajiem butāniešiem un infrastruktūra. Turklāt atšķirībā no bezrūpīgākajiem Butānas kaimiņiem, šajā valstī ar augstu pārliecību var teikt, ka nauda tiešām aizplūst tur, kur tā ir paredzēta. Var jau teikt, vai tad tūristiem jānodarbojas ar labdarību, taču Butānas gadījumā der paturēt prātā, ka mazajai, klinšanajos kalnos esošajai valstiņai ir diezgan ierobežotas eksporta iespējas.
Ap 12% no tās iedzīvotājiem dzīvo zem starptautiski noteiktās nabadzības robežas un tās valdība tiešām ļoti cenšas aizsargāt valsts kultūru un tās oriģinālo seju, nepadodoties masveida globālā tūrisma un modernizācijas spiedienam.
JĀŅEM VĒRĀ
Izmaksas: «pīķa» sezonā (marts-maijs, oktobrisnovembris) 250 ASV dolāri no personas dienā, ceļojot vienatnē – 290 ASV dolāri no personas dienā, pārējā laikā 200 ASV dolāri no personas dienā (240 dolāri, ceļojot vienatnē), bērniem un pilna laika studentiem – 25% atlaide.
Transports: ikdienas tiešie lidojumi ar Butānas aviokompāniju Druk Air no Katmandu (Nepālā), kā arī no Deli, Kolkatas, Mumbajas, Dakas, Bangkokas un Singapūras
Butānā ir pieci gadalaiki – pavasaris, vasara, rudens un ziema (ar sniegu un temperatūrām līdz aptuveni -15 grādiem), kā arī lietus sezona (jūnijs-augusts)
Apģērbs: apmeklējot klosterus un cietokšņus, nepieciešams atturīgs, ķermeni nosedzošs apģērbs – garās bikses/svārki un krekli/jakas ar garām piedurknēm, kā arī slēgti apavi. Jārēķinās, ka daudzviet budisma kultūrā skaitās nepieklājīgi demonstrēt neapsegtus papēžus vai potītes, bet, ieejot tempļos u.c. reliģiskas nozīmes objektos, apavi ir jānovelk un cepures jānoņem Valoda: dzongkha
Valūta: Butānas ngultrums un Indijas rūpija
Ēdieni, ko pamēģināt: momo (līdzīgi pelmeņiem), sarkanie rīsi, čili siers, Ara liķieris, sviesta tēja
#1/11
Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!
#2/11
Klasiska Butānas arhitektūra, ēkām izvietojoties starp kalnu virsotnēm un lauksaimnieciski apstrādātiem līdzenumiem. Butānu var dēvēt arī par pirmo 100% organisko valsti.
#3/11
Butānieši joprojām arī ikdienā valkā savu tradicionālo apģērbu, kas gan sievietēm, gan vīriešiem sastāv no svārkiem. Iziešanas reizēm paredzētais apģērbs tiek šūts no īpaši krāsaina brokāta.
#4/11
Butānā apskatāmi visiespaidīgākie kokgriezumi pasaulē, turklāt tie veidoti bez jebkādu modernu instrumentu palīdzības. Ēkās nav izmantotas arī naglas.
#5/11
Šķērsojot Dohulas pāreju, iespējams apskatīt 108 akmens stupas, kas uzbūvētas par godu kritušajiem butāniešu karavīriem konfliktā ar indiešiem, kas izcēlās 2003. gadā.
#6/11
Punakas cietoksnis ir viens no lielākajiem un krāšņākajiem Butānā. Citā vārdā to dēvē par Lielās laimes pili.
#7/11
Viens no Butānas populārākajiem galamērķiem ir kāpiens uz vairāk nekā 3000 metru augstumā esošo Tīģera ligzdas klosteri.
#8/11
Tīģera ligzdas klosteris butāniešu apziņā ir tik svēts, ka viens tā apmeklējums līdzinās 1000 citu klosteru apmeklējumiem.
#9/11
Pa ceļam uz Punaku atrodas auglības klosteris Chimi Lhakhang. Falla zīmējumi atrodami arī uz visām tuvākajām ap klosteri esošajām ēkām.
#10/11
Upju ūdens Butānā vilina gan ar skaistu krāsu, gan dzidru ūdeni, tomēr peldēties daudzviet nav atļauts. Šeit redzams viens no senākajiem Butānas dzelzs tiltiem, kas atrodas netālu no Paro.