Jaunākais izdevums

LU ir valsts dibināta, autonoma, atbildīga augstākās izglītības institūcija, kas, no vienas puses dzīvo uz valsts rēķina, bet, no otras, ar savu produktīvu darbību ar katru gadu arvien vairāk pienes klāt šai valstij, saka bijušais LU rektors Ivars Lācis.

Viņš uzsver, ka LU nav valsts iestāde - juridiski LU ir atvasināta publiska persona, viņaprāt, ierēdņi to mēdz aizmirst. Ivars Lācis bija šīs atbildīgās un autonomās institūcijas rektors septiņus gadus, un mūsu saruna ir par to, kādu viņš redz Latvijas un Baltijas lielāko universitāti vakar, šodien un arī rīt.

Kā esat apmierināts ar LU rādītājiem, skatoties uz topā apkopotajiem datiem? Kāda jums šķiet aina Latvijas augstākās izglītības laukā?

Ar LU datiem esmu apmierināts. Un pateikšu, kāpēc. Ja tabulā LU 33 % ieņēmumu veido studiju maksa – es būt domājis, ka šis rādītājs ir sliktāks – tad jāteic ideāli. Tas piešķir dinamismu, tas virza attīstību. Manuprāt, ar dalīto atbildību finansējumā mums ir viena no labākajām augstākās izglītības sistēmām pasaulē. Nu labi, ASV, Lielbritānijā un varbūt Nīderlandē ir labākas, bet paskatieties, kas notiek citur - Vācijā, Francijā, Zviedrijā? Augstākā izglītība stagnē. Un tieši tāpēc, ka privātais finansējums tur ir pārāk mazs. ASV pieredze rāda, ka neatkarīgi no dibinātāja vai īpašnieka dinamiskā universitātē budžeta ieņēmumos ir trīs apjomos puslīdz līdzvērtīgi komponenti: pirmkārt, federālais vai štata, otrkārt, studiju maksas, treškārt, pašu nopelnītais vai mecenātu atnestais.

Man priecē Ventspils augstskola, kurai, piemēram, ir parādījušies atzīstami darbi informātikā, datorikā un zinātnē vispār. Ja jūs tabulā apskatāties Ventspils augstskolu, tad tās dati būtiski atšķiras no pārējiem, un tas ir tāpēc, ka tā ir vienīgā skola, kurā ir adekvāts pašvaldības pienesums. Bet, teiksim Rīgā pašvaldības pienesums augstākajā izglītībā ir pilnīgs nonsens pasaules skatījumā. Rīgai pat nav nekāda dipartamenta, nav nekādas programmas... Mēs kopīgi dziedam dziesmu svētkos, pilsēta apmaksā mums kordiriģentus, taču mēs esam uz kara takas, ja vajag kaut ko prihvatizēt vai, piemēram, sadalīt sporta objektus, mēs smaidam un sarokojamies pieņemšanās , bet nodarbojamies ar stratogemām ikdienā. Jā, Universitātei ir laba sadarbība ar RD Attīstības departamentu, pilsēta ņem pieklājīgu nodokli no LU Botāniskā dārza (pasarg’ dievs, ja viņi uzliks „atbilstošu” nodokli, tad Botāniskais dārzs nākamā gadā pazudīs), bet paskatieties, piemēram, kāds ir Ņujorkas ieguldījums Buffalo universitātē! Neinteresē. Labi, apskatieties, kāds ir Vīnes ieguldījums Vīnes universitātē! Neinteresē? Labi. Paskatieties, kāds ir Ventspils pilsētas ieguldījums Ventspils augstskolā!

Vēl viena piebilde ir par Zviedru Ekonomikas augstskolu [Rīgas Ekonomikas augstskolu (REA)], kurā bija un vēl joprojām ir baisi liela Latvijas Valsts un zviedru dotācija! Tas ir cits līmenis! Viņi īsteno pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas, un gatavo ļoti labu produktu, bet man sāp tas, ka viņi nepamatoti savāc skolu un mūsējo sagatavotos talantīgākos matemātiķus, fiziķus. Es ļoti cienu Palzovu [REA rektors – red.] - , bet viņš nedrīkstētu viņus paņemt, bez kompensācijas, nu, nedrīkstētu!

Privātās augstskolas mēdz apgalvot, ka tās saimnieko efektīvāk nekā valsts augstskolas? Kā jūs komentētu šo apgalvojumu?

Parādiet man vienu tādu aili, kas atbilst jūsu teiktajam? Jā, viņi nosauc peļņu, un rentabilitāti. Bet kas ir peļņa? Tas, ko uzņēmums iegulda attīstībā vai izmaksā dividendēs. Es gribētu teikt, ka arī LU ir peļņa, ko tā ir iegulda attīstībā. 2006. gadā LU nopelnīja aptuveni 3.5 miljonus latu. Tam jāpieskaita vēl aptuveni 4 milj., kurus attīstībā ir ieguldīja LU Nekustamo īpašumu aģentūra un gandrīz pusmiljonu, ko nopelnījis LU Fonds. Tātad LU 2006. gadā ir bijusi 8 miljonu latu peļņa. Līdz ar to rentabilitāte sanāk ap 20 %.

Atgriežoties pie efektivitātes, domāju, ka privātajām augstskolām vadības algoritms ir efektīvāks, jo īpašnieks pieņem lēmumu; pareizu vai nepareizu, bet pieņem uzreiz. LU rektors var lemt par ierobežotu loku jautājumu, pārējos pieņem Senāts. Tas ir diezgan liels trakums, bet no otras puses - droša reference. Ja vajag izšķirties par smagu lēmumu, piemēram, par studiju maksu, tad vadība izstrādā priekšlikumu, tas tiek apspriests ar dekāniem, studentiem, un par to tiek balsots Senātā. Tur sēž arī studenti un dažreiz viņi pasaka: „Nē, mīļie,” un tad mēs atkal mēnesi vārāmies.

Turklāt, runājot par LU saimniecisko efektivitāti, mums ir viens Latvijā unikāls elements – nu jau trīs gadus pat visās mazajās fakultātēs ir izpilddirektori. Fakultātei LU ir diezgan daudz pastāvīgo funkciju - algu fonda sadale, attīstības prognozēšana, pirkumi, remonti, utt. - no dekāna vairs nevarēja prasīt visu saimnieka pienākumus, jo tad viņš pazūd akadēmiskajam darbam.

Saimnieciska efektivitāte un izglītības kvalitāte? Kāda ir saikne starp tām?

Tie ir divi dažādi lauciņi, kuriem vienam otru vajadzētu papildināt - to naudiņu jāsaražo, lai tā aizietu studijām - telpu renovācijai, grāmatām, stipendijām, kādam procesam, kuru esam iecerējuši. Par augstākās izglītības kvalitāti Latvijā domā arvien vairāk; starp citu par to jāuzsaka IZM.

Kāds Jūsu viedoklis par izglītības kvalitāti Latvijā un ārzemēs?

Izglītības kvalitāte Latvijā un ārzemēs ir ļoti plašā spektrā. Ja kāds var apgalvot, ka ASV augstākās izglītības kvalitāte ir labāka nekā Latvija, tad jāteic, ka viņš ir traks vai melo. Jo visur ir sadalījums – studenti, kas ir ļoti labi, labi, vidēji, slikti un ļoti slikti. Ļoti labo nekad nebūs vairāk par 10 %. Ar kādiem 30 % amerikāņi paši labprāt tālāk nerunā; lai turpinātu studijas, viņiem vajag apgreidoties. Latvijā 10 – 15 % ir tādu, kam vajadzētu apgūt izlīdzinošu programmiņu.

Tomēr, ja kāds jautās, kur ir labākā augstākās izglītības sistēma pasaulē, tad ko jums atbildēs? ASV. Un pareizi teikt, jo, piemēram, Nobela prēmijas laureāti ekonomikā beidzamajos gados ir gandrīz tikai no ASV, fizikā un ķīmijā tāpat, izņemot šogad, kad prēmiju saņēma vācieši un francūži. Tas ir tāpēc, ka ASV augstākās izglītības sistēma ir bijusi dinamiskāka, tāpēc, ka viņiem universitātēs izsenis ir bijis privātais līdzfinansējums.

LU 2006. gadā 33 % ieņēmumu veidoja studiju maksa, 38 % dotācija no valsts, 29 % citi ieņēmumi? Kādas izmaiņas prognozējat nākotnē?

Vēl drusku ir jāpieaug tai daļai, kas nāk no līgumdarbiem, jeb, moderni sakot, no projektiem. Taču mums jābūt uzmanīgiem, jo pēc dažiem gadiem beigsies Eiropas atbalsts. Uz 2015.gadu ir jābūt kaut kam uzkrātam, jo kritiens būs milzīgs – vairāki miljoni gadā.

Mums jāgatavojas arī tam, ka konkurence pieaugs, jo vidusskolas beidzēju skaits samazināsies. Arī tāpēc, ka mūsējiem arvien vieglāk būs studēt citur pasaulē. Tas ir tamdēļ, ka mūsu dzīves līmenis ceļas; kamēr mūsu dzīves līmenis bija zems, mums bija milzīga problēma aizbraukt uz Lielbritāniju studēt. Jā, tā vēl arvien ir problēma, bet aizbraukt uz Vāciju vairs nav problēma – vismaz ne maģistrantūras līmenī dabas zinātnēs. Par studijām nav jāmaksā, vēl stipendiju var dabūt. Tātad tas nozīmē, ka LU ir jābūt konkurētspējīgai ne tikai ar šo rindiņu (rāda uz Turības ailīti tabulā).

Jāņem vērā arī tas, ka nākotnē samazināsies maksas studentu skaits un mums visiem spēkiem būs jāpalielina maģistrantūras studentu skaits. Īstenībā tur ir tā ķeza, ka tev pašam, proti, Universitātei būs jāfinansē savs maģistrants un pilnīgi noteikti - doktorants!

Vai ar zinātni var nopelnīt?

Daudz, šodien var nopelnīt diezgan daudz. Bet ne katrā jomā un ne ar to zinātni, kas pašam patīk, bet ar to, kura patīk kādam citam. Mūsu universitātē struktūru, kas sevi uztur, ir pietiekami daudz, t.i., uztur tādā līmenī, ka saņem adekvātu atalgojumu, proti, ja tev ir doktora grāds, tu esi pasniedzējs asistētā profesora līmenī, tad droši vien bruto atalgojums ir 1200 – 1800 lati mēnesī. Tādu atalgojumu var dabūt ne visur. Cietvielu Fizikas institūtā (CFI), kur ir daudz tradicionālu tēmu, tādu puišu un meiteņu, kas šādu atalgojumu nopelnītu tikai ar zinātni, praktiski nav. Bet ir laboratorijas, kur viņu ir pietiekami daudz.

Bet, ja gribat saņemt adekvātu atalgojumu par kaut kādu jums personīgi interesējošu tēmu – lai cik tā būtu svarīga pasaules mērogā – tad ir grūti! LU piemēram, saņemt atbilstošu atalgojumu par Vecās derības pētījumiem patlaban nevar – nav tāda pasūtījuma! Mēs no iekšējiem resursiem arī diez vai apmaksāsim. Kaut arī, esam vienīgā augstskola Latvijā, kurā ir iekšējie zinātniskie projekti, nu jau ceturto gadu.

Ko tas nozīmē?

Tas nozīme, ka jūs varat pieteikties uz LU finansējumu, kurš tiek atvēlēts pētījumiem zinātnē. LU granta apjomi ir 5 – 8 reizes lielāki nekā mazie granti, ko valsts piešķir caur Zinātnes padomi. Šo projektu skaits ir vairāki duči – šogad varētu būt trīs. Konkursam var tikt pieteikts pētījums arī par kādu Jaunās vai Vecās derības aspektu un tad, ja pētījumā piedalās doktoranti, maģistranti vai citi jaunie pētnieki un jums ir publikācijas, tad jūs varat konkurēt ar citiem pretendentiem.

Tomēr visā visumā zinātnes finansējums Latvijā ir nepietiekams. Tas neatbilst tam, kas notiek pasaulē. Kaut vai manis pieminētajā sliktajā Francijā vai Vācijā – tur projektu tēmas, kas būtu mazākas par dažiem simtiem tūkstošiem eiro gadā, nav nopietni ņemamas. Mums līdz tam vēl jāaug.

Kā jūs komentētu aili akadēmiskais personāls/uz vienu studentu?

LU pēc citiem skaitīšanas algoritmiem iznāk, ka ar studentiem kā akadēmiski cilvēki strādā 2200 personas (pēc Db topa - 836), kaut arī ne jau visas strādā pilnu darba laiku, tomēr attiecība vidēji iznāk krietni labāka. Ir fakultātes, kur ir 8 studenti uz vienu akadēmisko personālu. Tādas, piemēram, ir teologi un biologi.

Ja šī attiecība jānovērtē Ekonomikas un vadības fakultātē, tad tā ir par decimālo kārtu lielāka. Faktiski EVF ir fakultāte, kurā pasniedzēju skaitam vajadzētu būt lielākam. No kurienes viņus finansēt, nav skaidrs, jo valsts attieksme pret šo fakultāti LU ir absolūti nekorekta, lai neteiktu vairāk. Nekorekta, jo no kopējā vietu skaita šajā fakultātē, valsts finansējums ir nevis tie 33 % jeb 38 % jūsu tabulā, bet mazāk par 10. Budžeta vietu skaits ir tuvu nullei. Pēc šī parametra mums pilnībā jākonkurē ar privātajām augstskolām.

Vai tas nav saistīts ar valsts prioritātēm, ka sociālās zinātnes...

Kas ir valsts? Valsts tie esam mēs (pauze). Valdība ir uzurpējusi tiesības saukties par valsti, kas nav korekti. Mums ir demokrātiska republika. Mums būtu jāvar noteikt prioritāti un tai sekot. Tomēr kopumā beidzamajos 2 – 3 gados ir novērojama nopietna valdības pavēršanās izglītības virzienā – to ir jāatdzīst.

Bet vai nav runa par studentu pārražošanu kādās sfērās?

(nopūšas) Man atkal būs viedoklis, kas ir ne pārāk derīgs un varbūt muļķīgs, bet esmu pārliecināts, ka jebkāda veida pirmā līmeņa augstākā izglītība personu padara labāku darba tirgum. Es nesaskatu nekādu grēku, ja kāds ir studējis LU pedagoģijas programmā un pēc tam strādā RIMI tīklā, jo viņš noteikti būs daudz labāks par citiem komunikācijā ar klientu, viņš droši vien labāk sapratīs, kas ir antropoloģiskās problēmas mūsdienās utt. Ja absolvents atrod darbu un ja nav tā, ka 95 % no iepriekšējā studiju posmā iegūtā, ir garām un nevajadzīgs, tad viss ir kārtībā.

Vai akadēmiskais personāls, kam augstskola nav pamatdarbavieta – tas ir slikts rādītājs?

Ir runa par piesaistīto personālu. Tas ir vajadzīgs, bet nevar visu programmu izpildīt pieaicinātie -, tad tas nav dotās struktūras produkts. Universitātē tā nedrīkst būt! Manis jau pieminētajā Vīnes universitātē un Amerikas universitātēs ir viesprofesori, bet tie nav viesi no autostāvvietas, es atvainojos; viņi nāk no citas universitātes!

Šajā ziņā izņēmumi ir biznesa vadības vai MBA skolas. Piemēram, Šveices INSEAD nav savu profesoru, bet pasniedzēju starpā ir Anglijas bankas un varbūt Ņujorkas biržas vadītājs u.tml. Guru atbrauc uz dienām divām līdz piecām, un kad viņš aizbrauc, tad vēl paliek tehniskā komanda, kas turpina strādāt ar studentiem.

Latvijā studenti mēdz sūdzēties, ka daudz teorijas un ka prakses par maz...

Tas ir mīts. Kad beigsim runāt, es jūs pavadāšu pa savu nodaļu un jūs redzēsiet, cik daudz ir prakses un cik teorijas. Bet jāatzīst – universitāte ir ļoti liela. Jūs noteikti atradīsiet jomu, kur tā tiešām ir. Varbūt no prakses trūkuma cieš pat 10 tūkstoši LU studentu, tomēr kopumā praktiskās lietas ienāk ar visu. Kas, piemēram, var būt praktiskāks par šo rīku (rada uz datoru)?!

Otrkārt, ar kaunu jāatzīst, ka bija posms, kurā mēs varējām atļauties nerūpēties par saviem beidzējiem. Kad es beidzu, tas gan bija ļoti sen, tad rūpēšanās par saviem beidzējiem bija svētākais pienākums! Pēc turbulences, kad sabruka inženierzinātnes Latvijā (nu, viņas nesabruka pašas, tās tika iznīcinātas) nebija zināms, kur, piemēram, ies strādāt fiziķi. Pusvadītāju fizikas katedrā, mēs īsti ar to nevarējām samierināties, tāpēc izveidojām Optometrijas un redzes zinātnes nodaļu, un tagad zinām, kur mūsu studenti ies strādāt. Viņi ir uz izķeršanu, pat nepagūst pabeigt, tāpat kā datorikas programmās. Arvien vairāk arī citās nodaļās pasniedzējam ir jādomā, kur manējais ies strādāt, jo, ja manējais nedabūs to darbu, kam viņš ir nobriedis, viņš tā vai citādi sūdzēsies: nebūs apmierināts, taisīs melno PR, nesūtīs savu bērnu pie mums, viņa firma ar mums nesadarbosies. Šis modelis liek vairāk pielāgoties tam, kas notiek ārpusē.

Cits jautājuma aspekts ir par prakses ilgumu un formu. Profesionālā programmā praksei jābūt 26 kredītpunktu apjomā. Šo prasību ieviešot, neviens nepadomāja, kur, piemēram, visiem tieslietu studentiem 26 nedēļas praktizēties? Ja tagad noliktu rindā prakses vietas, un tos, kam jāiziet prakse, tad varētu saprast, ka sistēma blefo. Fiziski to nevar nodrošināt. Vienam notāram blakus var sēdēt trīs, bet ne 33 praktikanti.

Ko Jūs pieskaitītu pie saviem labākajiem darbiem rektora amatā?

Domāju, ka darbi ir jāprasa citiem (pauze), bet tas, ko, manuprāt, citiem ir vērts paņemt no Universitātes, ir koleģiālais vadības modelis. Es pirms tam biju prorektors un atceros iepriekšējo vadības stilu. Mēs pārveidojām LU sadarbības algoritmu ar fakultātēm. Man šķiet, ka mūsu koleģiālajai vadībai izdevās to uzlabot, tomēr mēs esam tālu no ideāla.

Divas lietas, ko man gribējās pacelt, bet kas ir palikušas līdz galam nepaveiktas, ir mecenātisms un draudzīgais aicinājums tiem LU (vai arī LVU!) absolventiem, kas dzīvē kaut ko jau ir sasnieguši – vismaz izremontēt savu veco kopmītnes istabiņu!

Kādi jautājumi visvairāk nodarbināja jūsu prātu, vadot LU?

Uz to var atbildēt īsi - kāpēc cilvēks ir tik nesaprotams un kāpēc lēmumu pieņemšanā gandrīz vienmēr dominē emocijas, nevis loģika un prāts? Bet varbūt tā arī vajag.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozares tiešais pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) 2015.gadā bija 2,75%, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KMPG Baltics SIA veiktais pētījums.

Iekšzemes klientu segmenta pienesums 2015.gada IKP tiek lēsts 1,49% jeb 362,1 miljona eiro apmērā, bet starptautisko klientu segmenta pienesums - 1,27% jeb 309,2 miljoni eiro.

Banku starptautisko klientu segmenta pienesums IKP ir pielīdzināms tradicionālajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai, un veido nedaudz virs 1% no IKP, šodien Rīgā notiekošajā konferencē par finanšu sektoru sacīja KPMG Baltics direktore Evija Miezīte. Līdzīgi kā banku starptautisko klientu segments, arī pakalpojumu un tehnoloģiju nozaru, piemēram, informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju nozare, pienesums IKP ir robežās no 1 līdz 2%.

KMPG Baltics pētījumā, ņemot vērā multiplikatora ietekmi, aplēsts arī netiešais banku industrijas starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP. Netiešais banku nozares starptautisko klientu pienesums Latvijas IKP tiek lēsts 1,18% jeb 287,6 miljonu eiro apmērā. Tādējādi kopējais - gan tiešais, gan netiešais - banku starptautisko klientu devums Latvijas tautsaimniecībai 2015.gadā tiek rēķināts 596,8 miljonu eiro apmērā jeb 2,45% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Termiņuzturēšanas atļauju programma piecos gados ekonomikai dos papildus 1,24 miljardus latu

Žanete Hāka,09.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ārvalstu biznesa investīciju piesaistes programmas sākuma 2010. gada jūnijā līdz šī gada maijam tiešais pienesums Latvijai no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļauju ir 325 miljoni latu.

Tā aprēķinājusi starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte. Kopējais šo investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma iegādi un ar investoru uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, ir 545 miljoni latu.

Paredzamais kopējais pienesums valsts tautsaimniecībai piecu gadu laikā no programmas uzsākšanas ir 1,24 miljardi latu. Turklāt aprēķinos nav iekļauta investīciju ietekme uz, piemēram, biznesa aktivitāti Latvijā, līdz ar to reālais pienesums varētu būt vēl lielāks, norāda Deloitte.

Pētījumā padziļināti aplūkoti ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kas veido ap 80% no kopējām tiešajām investīcijām, un aprēķināts gan tūlītējais, gan kopējais ekonomiskais pienesums no viena investora piesaistes. Pētījuma autori secinājuši, ka gada laikā no ieguldījuma nekustamajā īpašumā veikšanas brīža viens investors Latvijā dod 238 tūkstošus latu. To veido gan investīcijas īpašuma iegādē, gan arī papildu investīcijas īpašuma pilnveidošanā, investora dzīvošanas tēriņi Latvijā un nodokļi. No minētās summas valsts budžetā dažādu nodokļu veidā nonāk 65 tūkstoši latu, bet kopējais pienesums valsts budžetam kopš programmas uzsākšanas ir 145 miljoni latu – tas pielīdzināms, piemēram, Aizsardzības ministrijas gada budžetam vai Kultūras ministrijas 1,2 gadu budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažus dzirkstošos vīnus varbūt labāk pārdot izsolē nekā izšaut gaisā, kādās jubilejas svinībās. Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar iekārojamākajiem vīniem pasaulē.

Nemainīgi par iecienītāko dzirkstošo vīnu pasaulē žurnāls Forbes ir atzinis Krug. Krug šajā sarakstā ir ieņēmis pirmās piecas pozīcijas.

10 iecienītākie dzirkstošie vīni pasaulē.

Cena - 2 350 GBP (2 075 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 56.7%.

2. Krug 1985

Cena - 2 340 GBP (2 066 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 52.4%.

3. Krug 1990

Cena - 2 200 GBP (1 942 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 51.7%.

4. Krug 1988

Cena - 2 400 GBP (2 119 LVL);

Pārdodot pēc 12 mēnešiem cena pieaug par - 50.5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikus nesaņemta alga - kavēta kredīta atmaksa

Ieva Mārtiņa, Db,21.08.2008

Analizējot nemaksātājus, arvien vairāk sāk dominēt atbilde, ka darba devējs aizkavējis algas izmaksu, secina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem 2016. gadā spējuši nodrošināt ieguldījumu pieaugumu: gadā ieguldījumi pensiju fondos nopelnījuši vidēji 2-3,5%.

Kopumā pensiju 2.līmenī jau piektā daļa no aktīviem ir peļņas procenti, kas papildina sociālās apdrošināšanas iemaksas, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2016. gadu.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gadā uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 428 miljoniem, no kā 375 miljoni eiro ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 53 miljoni eiro – pensiju fondu dalībnieku iemaksāto līdzekļu peļņa (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,764 miljardi eiro, no tiem 2,3 miljardus veido dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet 447 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste,18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs,22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors,03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula,15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis,28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministres Ilzes Viņķeles vīrs, 1952. gadā dzimušais Juris Viņķelis jau kopš 2009. gada beigām sācis saņemt pensiju, kuras apjoms pērn ir bijis virs tūkstoš latiem mēnesī. Turīgā pensionāra skaidrojums par savu veiksmes stāstu ir vienkāršs - «pensija aprēķināta pēc veiktajām iemaksām sociālajā apdrošināšanas fondā - atbilstoši LR normatīvajiem aktiem».

Pietiek.com vēsta, ka pašreizējā Rīgas domes deputāta J. Viņķeļa amatpersonas deklarācija vēsta, ka pensiju viņš sācis saņemt jau 2009. gada beigās, būdams vēl tikai 57 gadus vecs. Turklāt pensijas apjomi ir bijuši ievērojami.

Portāls raksta, ka 2009. gadā J. Viņķeļa ikmēneša pensijas apmēri nav precīzi nosakāmi, jo viņa amatpersonas deklarācijā norādīts tikai tas, ka reizē ar 16 tūkstošiem latu Rīgas pašvaldības maksātā algā un 521 lata pabalstu no Aizsardzības ministrijas viņš pensijā saņēmis 2930 latus. Taču viņa amatpersonas deklarācija nav par pilnu 2009. gadu.

Toties jau 2010. gadā kopā J. Viņķelis pensijā saņēmis jau iespaidīgu summu – 17,3 tūkstošus latus jeb vidēji 1,4 tūkstošus latus mēnesī, raksta Pietiek.com. Savukārt pērn saņemtās pensijas apjomi bijuši mazāki, taču vienalga ievērojami – 13,5 tūkstoši latu vai vidēji 1,1 tūkstoši lati mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lauksaimniecībā nopelnīto iegulda ekskluzīvos spēkratos

Monta Šķupele,27.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju. Auto skaits un vērtība ar katru gadu pieaug.

Kā stāsta kolekcijas īpašnieks, automašīnu vērtība ir nenosakāma, jo tā pieaug ar katru dienu arvien vairāk un mērāma vairākos miljonos eiro. “Ja kāds man jautā, cik konkrētā automašīna ir vērta, tad es varu pateikt, par cik to iegādājos, bet to, par cik šodien var pārdot, aptuveni nojaušu. Faktiskā vērtība ir tāda, par kuru var auto pārdot. Izveidojot šo kolekciju, man nav bijis mērķis ar to pelnīt, izveidot biznesa plānu – nopirkt, atsvaidzināt un pārdot tālāk. No šīs kolekcijas neviena automašīna nav pārdota, un, kamēr es te būšu, tikmēr nekas netiks pārdots. Tiks tikai papildināts,” stāsta A. Vējš.

Seno un ekskluzīvo spēkratu kolekcija Bauskas novada Uzvarā sākusi veidoties 1975. gadā līdz ar visa kompleksa attīstību. Atpūtas kompleksa Miķelis teritorijā, pateicoties tā īpašnieka A. Vēja iniciatīvai, izveidota apkārtnei tipiska, senlaicīga zemnieku sēta, kā arī restorāns un viesnīca, bet visam pamatā ir lielā mamma – uzņēmums SIA Uzvara-lauks. Graudkopībā nopelnītā nauda palīdz šo kompleksu apgūt, uzturēt un attīstīt. Pirmais auto, kuru A. Vējš iegādājās kolekcijai pirms vairāk nekā 26 gadiem, bija Moskvičs Kārlītis, kuru viņš iedeva saviem draugiem, lai restaurē. Tas bija viņa pirmais pienesums auto muzejam. Šobrīd auto kolekcijā ir aptuveni 100 spēkratu, tajā skaitā arī traktori un motocikli, un kolekcija ar katru dienu ir augusi, papildinoties ar ļoti vērtīgiem eksemplāriem. “Principā, ja kaut kas man šķiet interesants, par saprātīgu cenu un ir apstākļi, ka varam iegādāties, tad iegādājos,” atklāj A. Vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais nozares ieguldījums IKP 2016. gadā kāpis par 12,4%; vēlas izstrādāt nozares stratēģiju

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Jau otro gadu LAA salīdzina nozares rādītājus, izmantojot gan konkrētu uzņēmumu gada pārskatus, gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan Latvijas Bankas, gan citus datus. Kopējais aviācijas nozares pienesums Latvijas ekonomikai 2016. gadā bijis 644 milj. eiro jeb 2,6% (2,4% 2015. gadā) no IKP, kas ir par 12,4% vairāk nekā 2015. gadā. Tostarp tiešā ietekme (tiešā darbība aviācijā) aplēsta 141 milj. eiro (+24,5%) apmērā, netiešā (aviācijas piegāžu ķēdes) un inducētā (nozares darbinieku un uzņēmumu radītais patēriņš, apkalpojošā sfēra) – 172 milj. eiro, bet katalizatora ietekme (jomas, kas nevarētu darboties bez aviācijas esošajā stāvoklī – tūrisms, pasts) – 331 milj. eiro. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar tādu nozaru pienesumu kā juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība (2,9% no IKP), kokapstrāde (2,6%), pārtikas rūpniecība (2,5%), IT (2,5%), veselības aizsardzība (2,8%) un elektroenerģija, gāzes apgāde un siltumapgāde (2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sankcijas pret Baltkrieviju radīs vismaz 20 milj. Ls zaudējumu gadā

Gunta Kursiša,26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Baltkrieviju ik gadu radīs vairāk kā 20 milj. Ls zaudējumus Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem, kā arī nesīs zaudējumus 0,14% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23. martā ES dalībvalstis lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām ir vairāki ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru - dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus, un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem, teikts LDDK paziņojumā.

«Nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga,» norādīts LDDK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāls: KNAB tiek plānota reorganizācija

LETA,10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tiek plānota reorganizācija, un tajā nav iesaistīts neviens KNAB korupcijas apkarošanas bloka speciālists. Šo bloku savulaik vadīja nu jau atlaistā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Tā liecina žurnāla Ir rīcībā esošās informācija.

Birojā klīstot informācija, ka viens reorganizācijas pienesums būs analītiskais dienests, kas acīmredzot nozīmēšot operatīvo izstrāžu nodaļas pārformēšanu, jo pašlaik analītiķi strādā tajā. Cits pienesums būšot priekšnieka biroja izveide - kā ministriem, norāda žurnāls.

Žurnāls atgādina, ka trim pašlaik vakantajiem vadītāju amatiem KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks kandidātus noskatījis bez konkursa pats savu studiju biedru vidū - uz priekšnieka vietnieka un iekšējās drošības nodaļas vadītāja amatu pretendē Drošības policijas darbinieki Aldis Višņevskis un Jānis Roze, uz juridiskās nodaļas vadītāja vietu - Valsts policijā strādājošais Intars Opolais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Simtgades artava – drīzāk piliens, nevis spainis

Kristīne Stepiņa,20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts jubilejas gadā pasākumu organizatoru ienākumi no korporatīvajiem sarīkojumiem varētu būt lielāki nekā no valsts maciņa, trešdien, 20. jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts budžeta finansējums uz pieciem gadiem valsts simtgades svinībām ir 31,8 miljoni eiro, tiek lēsts, ka šajā laika periodā šajā notikumā varētu tik ieguldīti aptuveni 60 miljoni eiro (DB 03.05.). Latvijas valsts simtgades programmu īsteno valsts un pašvaldību iestādes, aktivitātes finansiāli atbalsta virkne uzņēmumu un organizāciju. Pasākumu organizēšanā ir iesaistījušies dažāda kalibra producenti un radošās apvienības. Latvijas valsts simtgades birojam nav aprēķinu, cik nopelnīs pasākumu rīkotāji, jo finansējums ir piešķirts attiecīgām ministrijām, kuras projektiem piesaistījušas dažādus apakšuzņēmējus. Latvijas Pasākumu producentu apvienības (LPPA) valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis lēš, ka pasākumu organizatoru apgrozījums šogad varētu pieaugt par aptuveni 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) 2014.gadā bija 2,44%, liecina KPMG Baltics pētījums par banku sektora makroekonomisko ietekmi Latvijā.

Banku vietējo klientu segments veido 1,27% no IKP jeb 305,6 miljonus eiro. Savukārt banku starptautisko klientu segments veido 1,17% no IKP jeb 280,4 miljonus eiro.

Kopējais Latvijas IKP 2014.gadā bija 24,06 miljardi eiro.

Tiešā banku segmenta ietekme uz IKP 2014.gadā bija 2,44%, bet kopējais pienesums, ieskaitot multiplikatora ietekmi, bija 4,51%.

KPMG Baltics direktore Evija Mieze aģentūrai LETA sacīja, ka banku sektora devums IKP pēdējos gados ir stabils ar nelielu pieaugumu - ja 2014.gadā banku sektora devums bija 2,44% no IKP, tad 2013.gadā - 2,35% no IKP.

Ja salīdzina nozaru pienesumu IKP 2013.gadā, tad redzams, ka banku nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijas IKP ir lielāka nekā, piemēram, lauksaimniecības vai farmācijas nozares devums. 2013.gadā kokapstrādes pienesums IKP bija 2,61%, informācijas tehnoloģiju - 2,36%, izmitināšanas un ēdināšanas nozares - 1,71%, lauksaimniecības - 1,69%, farmācijas - 0,52%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Samsung QLED sērijas televizors Q8C ir tik spilgts, ka spēj izgaismot palielu istabu

Pēc iepazīstināšanas ar LCD, LED, OLED, 4K, 3D un zem citiem akronīmiem paslēptām tehnoloģijām televizoru ražotāji atkal sagādājuši iespēju apgūt jaunu burtu kombināciju. Samsung šopavasar nāca klajā ar jaunu sēriju – QLED. Sēriju, kuras redzamākais pienesums ir neparasti košs ekrāns. Nu tik ļoti, ka to varētu izmantot lampas vietā istabas izgaismošanai.

QLED ir interesants iepriekš iepazītu tehnoloģiju hibrīds. Tajā izmantots kvantu punktu tehnoloģijā veidots LCD jeb šķidro kristālu panelis, kam pievienots LED aizmugurgaismojums. Kvantu punktu displejs sastāv no kristāliem, kas ir mazāki par vienu desmittūkstošo daļu no cilvēka mata diametra un īpaši aktīvi absorbē un izstaro gaismu, pārvēršot to gandrīz jebkurā optiskā spektra krāsā. Sērijā ietilpst līderis Q9F, vidējais brālis Q8C un divi jaunākie Q7F un Q7C. Pēdējie burti nosaukumos informē, vai modelis ir ar plakanu (Flat) vai ieliektu ekrānu (Curved). DB rīcībā nonāca labākais no sērijas ieliektajiem modeļiem – Q8C ar 55 collu ekrānu

Komentāri

Pievienot komentāru