Pēc vakar Vecrīgā notikušā grautiņa cietušie uzņēmumi un iestādes zaudējumus vēl rēķina. Kā Db norādīja a/s Latvijas balzams sabiedrisko attiecību pārstāvis Ingars Rudzītis, Latvijas balzams veikalā Smilšu ielā izdauzīti logi un izlauztas durvis, kā arī izdemolēts pats veikals.

Grautiņu radītos zaudējumus vēl rēķinās

Zaudējumi tiks aprēķināti tuvākajās dienās pēc inventarizācijas, taču, kā lēsa I. Rudzītis, tie nebūs ļoti lieli, turklāt veikals bijis apdrošināts.

Situācijas apzināšana un zaudējumu novērtēšana notiek arī Saeimā, kas vakar grautiņos cieta visvairāk, atsaucoties uz Saeimas kancelejas vadītāja teikto, sacīja Saeimas preses dienesta vadītāja Lelde Rāfelde. Precīzāka informācija būs zināma pēc dažām stundām.

Rīgas pašvaldības policijai (RPP) vakar grautiņu laikā Vecrīgā sabojātas astoņas automašīnas.Divas no tām ir tik stipri cietušas, ka nebūs vairs remontējamas, sacīja RPP preses sekretāre Inese Tīmane. RPP darbinieki grautiņos nav cietuši.

Aizvadītās nedēļas nogalē Romā notikušās protesta akcijas un grautiņi pilsētai izmaksās vismaz vienu miljonu eiro, kas tiks iztērēts, lai novērstu postījumus, pavēstījis Itālijas galvaspilsētas mērs.

Sestdien Romā notika plašas protesta akcijas, kurās demonstrētāji pauda savu neapmierinātību ar pasaules finanšu krīzi. Protesta akcija Itālijā bija daļa no vispasaules protestiem 15. oktobrī, kurus ietekmējusi Ieņem Volstrītu (Occupy Wall Street) kustība.

Demonstrācijās Romā kopumā piedalījās desmitiem tūkstošu demonstrantu, bet vairāki simti radikālāk noskaņoto uzsāka grautiņus un iesaistījās sadursmēs ar policiju. Viena grautiņu dalībnieku grupa pat ielauzās kādā baznīcā, kur no sienas norāva krucifiksu un sadauzīja Jaunavas Marijas statuju, vēsta AP.

Pēc demonstrācijām Romas mērs Džianni Alemano nosauca grautiņu dalībniekus par «dzīvniekiem» un pastāstīja, ka pilsētas īpašuma, ieskaitot ielas un ietves, remonts maksās vismaz vienu miljonu eiro.

Šīs dienas aktuālākais temats gan savstarpējās sarunās gan mediju telpā, protams, ir 13. janvāra vakara grautiņi Vecrīgā, par kuriem nupat savu viedokli šķiet izsaka ikviens. Un šobrīd, atskatoties uz notikušo un izvērtējot sabiedrības reakciju uz tiem, rodas daži secinājumi un jautājumi.

"Tur bija tikai daži desmiti policistu”

Kā liecina laiku pa laikam publicētā informācija par notikumiem ārzemēs, publisku pasākumu pārvēršanās grautiņos nav nekas neparasts. Turklāt salīdzinot ar tiem pašiem grautiņiem Francijā mūsu Vecrīgā notiekošie tādi ziediņi vien ir. Un es šaubos, vai mūsu policijas vadība, Iekšlietu ministrijas amatpersonas to neapzinās...

"Tur bija tikai daži desmiti policistu, vēlāk vairāki simti," tā, komentējot policijas klātbūtni grautiņu laikā, Db atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņs.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=f1e477c3-cfde-4a8b-a744-08d2b5f216ca

Armija esot prognozējusi, ka 13. janvārī pie Saeimas nama būs provokācijas, taču Rīgas dome neesot saklausījusi armijnieku ierosinājumu slēgt ielas ar norobežojumiem, vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksta rīcībā nonākusi militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Tiesa, Rīgas izpilddirekcija militārās policijas lūgumu neesot pildījusi.

Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidavskis LA taisnojies, ka pēc normatīviem aktiem Saeimas nama priekšpusi uz Jēkaba ielas varot traktēt kā iekšpagalmu, kurā militārā policija varot rīkoties, kā gribot, līdz ar to nekāda lēmuma no izpilddirekcijas puses neesot bijis. Tāpat militārās policijas vadība mutiski esot lūgusi norobežojošās barjeras, kuras bijušas dabūjamas SIA Rīgas satiksme, karavīriem esot bijis tikai jāaizbrauc pakaļ.

Rīgas apgabaltiesa šodien attaisnoja trīs Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus - baušķenieku Ingu Zaharčenoku, kā arī brāļus Lauri un Jāni Tijonus, savukārt ceturtais šajā izdalītajā lietā apsūdzētais - Lauris Krasņikovs - tika atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu.

Kā skaidro tiesa, ņemot vērā, ka Krasņikovam savulaik kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, piespriestās 168 piespiedu darba stundas viņam jāatstrādā vairs nebūs, proti, sods uzskatāms par izciestu.

Kāpēc tiesa attaisnojusi Zaharčenoku un brāļus Tijonus, taps zināms, iepazīstoties ar šodien pasludinātā sprieduma motīviem, taču tie būs pieejami vien 30.maijā. Pēc tam desmit dienu laikā šo spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Zaharčenoks un brāļi Tijoni līdz šim ir vienīgie, kurus pirmās instances tiesa attaisnojusi prokuratūras celtajās apsūdzībās par dalību 13.janvāra grautiņos. Ne viņi, ne arī Krasņikovs savu vainu tiesā neatzina.

Protesta akcija Doma laukumā beigusies ar tūkstošos mērāmiem zaudējumiem valstij un uzņēmējiem, un prezidenta ultimātu Saeimai.

Premjera Ivara Godmaņa teiktais pēc trešdien notikušās valdības ārkārtas sēdes liecina, ka turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta potenciāliem nekārtību draudiem, tādēļ, iespējams, tiks noteiktas vietas, kur nedrīkst rīkot dažādas sapulces un piketus, kas var beigties ar drošības un kārtības apdraudējumu.

Līdz marta beigām

Valsts prezidentu Valdi Zatleru 13. janvāra notikumi vedinājuši uz secinājumu, ka sabiedrības uzticība politiķiem ir katastrofāli zema, tādēļ viņš izteicis Saeimai ultimātu - ja līdz šī gada 31. martam nebūs pieņemti Satversmes grozījumi, kas tautai paredzētu tiesības atlaist parlamentu, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņems pats V. Zatlers. Prezidenta ultimātu Saeimai jau atzinīgi novērtējuši opozīcijas politiķi, savukārt valdošās koalīcijas partijas sola, ka V. Zatlera prasības tiks vērtētas. «Ultimāts vienmēr ir ultimāts,» tā Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Premjers I. Godmanis atzīst, ka ekonomikas sarukums atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves līmeni un ienākumiem, tādējādi vairojot sabiedrības neapmierinātību ar valdību. Tomēr, viņaprāt, pašreizējā situācijā valdības atkāpšanās neko neuzlabotu. «Es pie krēsla neturos par visu varu,» tā I. Godmanis. Savukārt Providus pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka V. Zatlera ultimāts var maksāt amatu pašam prezidentam. Gan viņa, gan citi LETA aptaujātie eksperti uzskata, ka tad, ja tiktu izsludināts referendums par 9. Saeimas atlaišanu, vairums vēlētāju to atbalstītu.

Godātā redakcija,vēlējos padalīties asociācijās, kuras mani nav likušas mierā iepriekšējo nedēļu sabiedriski politiskās aktivitātes dunā. Simtgades svinību emocionālais pacēlums tās varbūt pieslāpēja, bet svētki beigušies, un varam doties atpakaļ pie virpas. Uz brīdi pamestie darbi jāatsāk, tai skaitā valdības veidošanas riņķa dancis, un reizē ar to atgriežas mulsinošais jautājums: ko man tas atgādina?

Izrādās, citāts Bordāna k-ga snieguma raksturošanai valdības veidošanas žanrā ir stāvējis acu priekšā, tikai citā sadaļā, pie militārās vēstures, konkrēti, pie Līča kara vērtējuma ASV politiķu redzējumā. Atgādināšu jaunākajiem jūsu lasītājiem, ka vienlaicīgi ar traģiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem Rīgā sākās arī karadarbība Persijas līcī, atbrīvojot Kuveitu no Sadama Huseina iebrukuma.

Vērtējums šai operācijai ir ļoti dažāds, jo rezultāti arī bija savā ziņā raibi. No vienas puses, Kuveita tika atbrīvota, bet no otras puses – Sadama Huseina režīms palika pie varas uz padsmit gadiem, līdz pat nākamā gadsimta sākumam. Savulaik ļoti ietekmīgais demokrātu senators Toms Harkins par to izteicās īsi un trāpīgi, pārstāstā tas skanētu tā: «Tas bija kā pusaudžu sekss - par ātru iekšā, par ātru ārā.» («The Gulf War was like teenage sex. We got in too soon and out too soon.»).

Kanādas kompānija Research in Motion (RIM) apsolījusi Lielbritānijas policijai, ka sniegs visu nepieciešamo palīdzību Londonas grautiņu izmeklēšanā, pēc tam, kad atklājās, ka kompānijas ražotie viedtālruņi BlackBerry ir spēlējuši nozīmīgu lomu nekārtību organizēšanā.

Grautiņu organizētāji esot izmantojuši BlackBerry Messenger pakalpojumu, kas ļāvis tiem ātri un efektīvi koordinēt savu darbību un izplatīt informāciju. Lai nodrošinātu komunikāciju, BlackBerry lietotājiem jāapmainās ar savu telefonu PIN kodiem, kas nozīmē, ka saziņa ir privāta un publiski nepieejama. Sarunas var notikt starp vairākiem cilvēkiem un tās ir šifrētas un grūti izsekojamas.

Bojā gājušais Marks Dugans, kura nogalināšana kalpoja par cēloni grautiņiem, esot izmantojis BlackBerry Messenger, lai nosūtītu pimsnāves ziņu savai draudzenei, kurā bija teikts - «policija man seko», raksta The Telegraph. Drīz vien ziņas par M. Dugana nāvi plaši izplatījās.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi Rīgas apgabaltiesai krimināllietu par 2009.gada 13.janvāra grautiņiem. Lieta tiesai nosūtīta pret 68 apsūdzētām personām.

Krimināllietā visas personas sauktas pie kriminālatbildības par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, un kuras saistītas ar sekām.

Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, DB informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Šajā lietā jau iepriekš izdalīts kriminālprocess pret sešām personām, jo apsūdzētie izvairās no pirmstiesas izmeklēšanas un viņu atrašanās vieta nav zināma. Savukārt pret divām personām tiesai jau agrāk nodota krimināllieta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Vakardienas grautiņa Vecrīgā organizētājus varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat 15 gadiem. 80 % no aizturētajiem bijuši iepriekš tiesāti.

Uzsākot izmeklēšanu par vakar izraisīto grautiņu Vecrīgā, policijas ierosinājusi kriminālproces par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību. Saskaņā ar Krimināllikumu par šajā nodaļā iekļauto pantu par masu nekārtību organizēšanu, atbildīgās personas var sodīt ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz pat 15 gadiem.

Visi aizturētie esot gados jauni cilvēki un nekārtību cēlāju vidējais vecums svārstoties no 20 līdz 24 gadiem. Vandāļu vidū esot gan bezdarbnieki, gan studenti un strādnieki. Un tikai divi no aizturētajiem esot no Drošības policijas uzraudzītajām ekstrēmi orientētajām grupām – pa vienam no tā dēvētajiem skinhediem un nacionāldemokrātu partijas.

Londonas Sautvarkas rajonā iznākošais britu laikraksts The Southwark News ļaus visiem vietējiem uzņēmējiem, kuri cietuši grautiņā, izvietot laikraksta lappusēs bezmaksas reklāmu.

Bezmaksas reklāma tiek piedāvāta lapas astotdaļas izmērā (13,5cm garumā un astoņi centimetri platumā), parasti šāda reklāma izmaksā 140 mārciņas ieskaito PVN. Piedāvājums būs spēkā līdz gada beigām.

Saskaņā ar izdevuma vadītāja Krisa Malanija teikto – laikraksts saprot, ka mazajiem uzņēmējiem būs sarežģīti atkopties no grautiņiem.

«Grautiņi, kas nereti lika mazajiem uzņēmējiem uz laiku pārtraukt savu darbību, var apdraudēt to izdzīvošanu. Tāpēc šādā veidā mēs cenšamies palīdzēt uzņēmējiem atgūties no šiem notikumiem,» norāda laikraksts.

Db.lv jau vēstīja, ka nekārtības Londonā uzsākās 7. augustā. Drīz vien tās pārmetās uz uz citām valsts pilsētām, galvenokārt uz Mančesteru un Liverpūli. Grautiņu laikā tika izdemolēti un apzagti daudzi veikali. Saistībā ar piedalīšanos grautiņos Lielbritānijas policija vairāk nekā pusotru tūkstoti cilvēku.

Vakar Vecrīgā notikušo grautiņu rezultātā Rīgas pašvaldībai radīti zaudējumi apmēram 50 tūkstošu latu apmērā, liecina Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga apkopotā informācija.

Lielāko daļu veido pašvaldības policijai nodarītie zaudējumi par astoņu transportlīdzekļu bojāšanu – 46 tūkstoši latu. No rīta Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa minēja uz pusi mazāku summu – 22.5 tūkstošus latu. Šobrīd nav zināma summa, kas policistiem jāizmaksā kā papildatalgojums par virsstundām. Bruģakmens seguma labošana un uzkopšanas darbi prasīs 1300 latus, bet salauztās ceļa zīmes un demolētās atkritumu urnas nodarījušas salīdzinoši nelielus zaudējumus – pāris simtus latu. Par zaudējumu piedziņu pašvaldība lems pēc tam, kad kompetentās iestādes būs noskaidrojušas nekārtību vaininiekus un organizatorus. «Pilsēta sev radītos zaudējumus piedzīs līdz pēdējam santīmam,» izteicies

Grautiņu laikā Viļņā Seima ēkai nodarīti ap 233 tūkst. litu (ap 47 tūkst. Ls) lieli zaudējumi, vēsta Delfi.lt atsaucoties uz Seima preses sekretāri Elgi Trembo.

Pēc viņas teiktā, lielāko zaudējumu daļu veido Seima namam izdauzītie stikli. Tāpat nāksies maksāt par ēkas tīrīšanu, jo agresīvie protestanti neskopojās ar olām, tomātiem un citiem produktiem, kas tika mesti Seima virzienā.

Kā jau vēstīts 16. janvārī pie Seima Viļņā notika līdzīgs grautiņš kā Vecrīgā, paužot savu protestu pret valsts iedarbināto pretkrīzes programmu. Policija aizturēja vairāk kā 100 protestētājos; 15 cilvēki guvuši ievainojumus.

Izsisti logi, izlaupīti veikali, izdemolētas automašīnas, lidojoši bruģakmeņi un ievainoti cilvēki? To visu piedzīvoja Vecrīga brīdī, kad teorētiski mierīgā garā pa mājām vajadzēja izklīst tiem tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju, kas bija ieradušies Doma laukumā, lai paustu vēlmi atlaist Saeimu.

Protams, šādā situācijā rodas vairāki jautājumi - kāpēc tā notika, kas ir vainīgs, kādas tam visam būs sekas?

Skaidrs, ka notikušie grautiņi ir bijusi visai labi noorganizēta provokācija. Par to liecina kaut vai tas, ka 80 % no aizturētajiem nemierniekiem, kā izrādās, ir agrāk sodīti. Turklāt latvieši parasti ir bijuši ņurdētāji par sliktu dzīvi, nevis radikāli logu sitēji. Jebkurā gadījumā Db kategoriski nosoda šāda veida demokrātijas formu, kas, tā vien izskatās, ir aizgūta no grieķiem, portugāļiem vai kādas citas karstasinīgākas tautas.

ASV tehnoloģiju firma «Apple» pēc Ķīnas brīdinājuma izņēmusi no sava veikala lietotni «HKMap.Live», kas ļāva protestētājiem Honkongā izsekot policijas pārvietošanos.

Kā paziņoja «Apple», «lietotne tikusi izmantota veidos, kas apdraud tiesībsargājošās iestādes un iedzīvotājus Honkongā».

Lietotnei «HKMap.Live» bija svarīga loma, ļaujot protestētājiem izvairīties no policistiem, kas pēdējās nedēļās arvien lielākā skaitā tiek izvietoti Honkongā protestu apspiešanai.

«Apple» lietotni izņēma pēc Ķīnas valsts medija apsūdzībām, ka tā «acīmredzami palīdz grautiņu dalībniekiem».

«Neviens nevēlas ievilkt «Apple» ieilgušajos nemieros Honkongā. Taču cilvēkiem ir pamats domāt, ka «Apple» jauc biznesu ar politiku un pat nelikumīgām darbībām,» vēsta Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts «People's Daily».

««Apple» ir jāpadomā par sava nesaprātīgā un bezatbildīgā lēmuma sekām,» norāda avīze.

Viena no pierastākajām mobilo telefonu funkcijām ir iespēja saņemt un nosūtīt īsziņas, kuru telefoni īpašnieki ir izmantojuši jau aptuveni 15 gadus, taču tagad šis tik ierastais saziņas veids ir saskāries ar plašu konkurentu spektru, kas var novest pie īsziņas ēras beigām.

Pieaugošā viedtālruņu, 3G tīklu un dažādu lietojumprogrammu popularitāte var likt īsziņām trīs līdz piecu gadu laikā zaudēt «izdzīvošanas cīņā», raksta portāls The Next Web. Tomēr līdz šim šādas alternatīvas ir fragmentāras un īsziņām ir vairākas priekšrocības – tās ir piesaistītas noteiktam telefona numuram un nav svarīgi kāds tīkls tiek izmantots.

Plašu popularitāti ir ieguvušas dažādas viedtālruņu lietojumprogrammas, kas ļauj lietotājiem savā starpā apmainīties ar teksta ziņojumiem bez maksas. Vienīgais, kas ir nepieciešams – neliela summa, lai to iegādātos, kā arī datu pieslēgums. Šāda komunikācijas veida popularitāti pierādīja nemieri Londonā, kuros grautiņu dalībnieki izmantoja Blackberry Messenger, lai koordinētu savas darbības.

Ēģipti pārvaldošās armijas padome apņēmusies sešu mēnešu laikā nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai. Šāds bruņoto spēku paziņojums seko kopš nemieru rezultātā izbeidzās gandrīz 30 gadu ilgā autoritārā prezidenta Hosni Mubaraka valdīšana, un varu pārņēma valsts armija. Kā vēsta nacionālā televīzija, armija izveidos atsevišķu komisiju, kuras pienākumos ietilps konstitucionālo izmaiņu ieviešana, kā arī jaunu vēlēšanu nodrošināšana.

Ēģiptes protestos, saskaņā ar ANO datiem, bojā gāja ap 300 cilvēkiem, tika satricināti fondu tirgi visā pasaulē un valsts ekonomika katru dienu zaudēja ap 310 miljoniem ASV dolāru. Demonstrāciju un grautiņu laikā no Ēģiptes muzeja pazuda kopskaitā 18 vērtīgi eksponāti, ieskaitot divas faraona Tutanhamona statujas. Gan armija, gan policija joprojām izmeklē šīs pazušanas.

Valstī joprojām turpinās sacelšanās seku likvidācija. Armija norobežoja atlikušos protestētājus Kairas Tahriras laukumā, tādā veidā uzsākot pasākumu sēriju, kuru mērķis ir nodrošināt kārtību valstī. Armija un policija centās nepieļaut, lai citu cilvēku pievienošanos aptuveni 50 protestētājiem, kas ir zvērējuši palikt laukumā līdz tiks izpildītas viņu prasības par nekavējošu ārkārtas stāvokļa atcelšanu, politisko ieslodzīto atbrīvošanu un straujāku varas nodošanu sabiedrībai.

Policijas, tostarp speciālo uzdevumu vienības Alfa, darbinieku rīcība, novēršot nekārtības Vecrīgā 13.janvāra vakarā ir bijusi pamatota un atbilstoša likumam par policiju.

Par secinājumiem Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldē (RRP) veiktajā dienesta pārbaudē ziņo diena.lv. Pārbaudes mērķis bija noskaidrot, vai grautiņu laikā policijas darbības bijušas adekvātas situācijai un likumīgas. Dienesta pārbaudē secināts, ka, lietojot šaujamieroci Mosberg, izšaujot četras patronas, policija ir rīkojusies likumīgi.

Septiņi cietušie policisti, kuri iesnieguši darba nespējas lapu pēc notikumiem Vecrīgā, saņems kompensāciju, jo traumas guvuši, pildot dienesta pienākumus.

Konkursā Gada balva žurnālistikā 2008./2009. par profesionāliem sasniegumiem balvas saņēmušas divas Dienas biznesa žurnālistes un fotogrāfs.

Šogad pirmo reizi Latvijas gada balvas žurnālistikā vēsturē tika apbalvoti foto žurnālisti. Šajā nominācijā balvu saņēma ilggadējais Db fotogrāfs Vitālijs Stīpnieks, kuram, pasniedzot balvu, Latvijas Žurnālistu savienības vadība veltīja tādus epitetus kā preses fotogrāfijas vecmeistars un smagsvars.

Par profesionāliem sasniegumiem ekonomikā, pirmām ziņojot par finanšu problēmās nonākušās Parex bankas autoparka likteni, balvas saņēma Db pētnieciskās žurnālistikas nodaļas redaktore Lāsma Vaivare un nodaļas žurnāliste Guna Gleizde.

Vladimira Gurova vārdā nosaukto ikgadējo balvu par profesionālu sniegumu ekonomikā saņēma aģentūras BNS pārstāve Anete Skurbe. Daudzi mediju pārstāvji tika apbalvoti par pašaizliedzību, pildot žurnālista profesionālos pienākumus, 13.janvāra grautiņu Vecrīgā atspoguļošanā. Par ievērojamu ieguldījumu preses brīvības veicināšanā tika apbalvots rakstnieks Rihards Bargais, literatūras izdevums Karogs, portāls Delfi par publikāciju Tenkas.

Latvijas balzama (LB) veikalam Vecrīgā grautiņos nodarītie zaudējumi ir aptuveni 4 000 Ls, informē LB pārstāvis Ingars Rudzītis. Šodien veikals pēc sakopšanas un inventarizācijas jau atsācis darbu.

Ingars Rudzītis arī teica, ka patlaban nav nekāda pamata bažīties, ka LB veikala apdrošinātājs nepildīs savas saistības. "Tādu signālu nav bijis," piebilda I. Rudzītis. Tiesa, viņš neatklāja apdrošinātāja vārdu.

Db jau ziņots, ka LB veikals bija viens no tiem, kurš visvairāk cieta grautiņu laikā Vecrīgā pirmdien. Veikalam tika izsisti logi un izlauztas durvis un veikals tika izdemolēts.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Hamburgas tirgotāji pieprasījuši 18 miljonus eiro lielas kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies grautiņos, ko pagājušajā nedēļā G20 samita laikā pilsētā sarīkoja kreisie ekstrēmisti.

Iekšpilsētas veikalu īpašnieki šo summu pieprasījuši Hamburgas mēram Olafam Šolcam adresētajā vēstulē, otrdien vēta sabiedriskā raidorganizācija NDR.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir asi nosodījusi grautiņu rīkotājus un paziņojusi, ka tajos cietušajiem pienākas kompensācijas no valsts.

Hamburgas tirgotāji norādījuši, ka šajā summā nav iekļauti izdevumi par piesardzības pasākumiem, kurus tiem nācies veikt pirms G20 samita.

Daudziem veikalniekiem galotņu sanāksmes priekšvakarā nācies iegādāties skatlogu vairogus un nolīgt apsargus.

Vēstulē, ko parakstījusi Ziemeļu mazumtirgotāju apvienība un Hamburgas vidējo un lielu uzņēmumu apvienība norādīts, ka daļa uzņēmumu nav varējusi strādāt, jo darbinieki vardarbīgo protestu dēļ bijuši pārāk iebiedēti, lai ierastos darbā.