Finanšu policijas pēdējā laika skaļākajā lietā par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā viena no vairākiem desmitiem kratīšanu veikta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenā speciālista Jāņa Miķelsona un viņa civilsievas Antas Dišereites dzīvesvietā, raksta portāls Pietiek.com.

Finanšu policijas kriminālprocesā, kura ietvaros jūlijā notika vairāki desmiti kratīšanu un īslaicīgi tika aizturēts arī politiķu aprindās ietekmīgais būvuzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons, kā centrālā figūra iezīmējas tikai šauram lokam vien pazīstamā Anta Dišereite, kuras uzņēmums sniedzis fiktīvus pakalpojumus. Tie, kā apgalvo Finanšu policija, palīdzējuši izkrāpt PVN un legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, valsts budžetam nodarot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Par izmeklēšanas gaitu informēti avoti Dišereiti Pietiek raksturo kā mazo zivi, izpildītāju jeb algotu menedžeri, kura ir tikai vērienīgās PVN shēmas izkārtne, ko īstie grupējuma līderi izmantojuši naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas realizācijai. Dišereite uzPietiek lūgumu tikties un apstiprināt konkrētu personu vārdus, ar kuriem viņai aizliedz kontaktēties piemērotais drošības līdzeklis, īsi atbildēja: «Pagaidām nē. Nav komentāru» un telefonsarunu pārtrauca. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Dišereite atbrīvota no apcietinājuma pirms dažām nedēļām pret lielu drošības naudu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kādreizējais premjera Kalvīša ekonomikas padomnieks un nesenais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs kā a/s Pasažieru vilciens valdes loceklis izraudzīts, lai «izshēmotu» veidu, kā Vienotība varētu «ielekt aizejošā vagonā» un iegūt ietekmi pār simtiem miljonu vērto jauno pasažieru vilcienu iepirkumu, raksta portāls Pietiek.com.

Pēc procesam tuvu stāvošu avotu sniegtās informācijas, šajā shēmā iespējama vilcienu iepirkumā kā apakšuzņēmēja iesaistītās Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) pārņemšana līdzīgi kā tas notika ar airBaltic, par ko liecina pēdējo nedēļu pavērsiens uzņēmuma sarunās ar Latvijas Krājbankas administratoru.

Pirmdienas vakarā Vienotības valdes sēdē atsevišķi tās biedri uzdevuši kritiskus jautājumus par veidu, kā bezpartejiskais Ronis, par kura darbību Vienotība kopā ar «Olšteina sešinieku» uzņēmusies politisko atbildību, izraudzījies a/s Pasažieru vilciens valdes locekļus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot iekšējo pārbaudi, atklājis informācijas nopludinātāju, pagaidām gan atturoties nosaukt šīs personas vārdu. Tikmēr portāls Pietiek.com, kam šī persona it kā nopludinājusi šo informāciju apgalvo, ka KNAB melo.

«Veicot pārbaudi KNAB iekšienē tika noskaidrota un atstādināta no amata pienākumu pildīšanas amatpersona, kura varētu būt nopludinājusi atsevišķus materiālus tā dēvētajā Latvenergo krimināllietā,» šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Par pamatu šīs pārbaudes veikšanai kalpoja portālā Pietiek.com publicētās sarunas un, protams, šis signāls bija ļoti satraucošs, bet tajā pat laikā šī publikācija deva mums iespēju analizēt un noteikt to personu loku, kuram bija iespēja piekļūt minētajai informācijai, to iegūt kopējot un arī tālāk izplatīt,» skaidro ģenerālprokurors.

Prasība par parāda piedziņu sasniegs aptuveni 200 tūkstošus latu, portālam Nozare.lv sacījis Skonto būves līdzīpašnieks Ivars Millers.

Būvniecības uzņēmums SIA Skonto būve no Aizsardzības ministrijas (AM) neesot saņēmis aptuveni 200 tūkstošus latu, kas uzņēmumam pienāktos kā 5% atliktais maksājums par ēkas Rīgā, Grostonas ielā 2 būvniecību, iepriekš rakstīja portāls pietiek.com. Konflikts starp toreizējā aizsardzības ministra Imanta Viestura Lieģa (Vienotība) vadīto AM un Skonto būvi sācies pērn rudenī, kad būvnieki pēc ministrijas pasūtījuma pabeiguši speciālo dienestu vajadzībām celtās ēkas Grostonas ielā 2 būvniecību. Pavasarī, kad Skonto būve, pēc uzņēmuma līdzīpašnieka I. Millera teiktā, aizvien no AM nebija saņēmusi līgumā paredzētos aptuveni 200 tūkstošus latu, viņš esot vērsies pie gandrīz visām atbildīgajām institūcijām, to vidū Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un AM valsts sekretāra Jāņa Sārta. Rezultātu neesot bijis.

Briselē bāzētās domnīcas Bruegel direktora vietnieks ekonomists Guntrams Volfs ir skeptisks par pašlaik topošā aizdevuma Grieķijai ilgtspējību un norāda gan uz strukturālajām problēmām, gan iespējamo risinājumu.

Esam šeit ilgi dzīvojuši sociālismā, bet par tādu 14. algu, kas ir spēkā Grieķijā, neesam pat dzirdējuši. Cita starpā arī tas liek jautāt, vai Grieķijā nav kādas sistēmiskas problēmas, kas šo valsti vismaz pašlaik padara principā neglābjamu?

Kad 2010. gada maijā tika veidota pirmā palīdzības programma Grieķijai, notika diskusija par 13. un 14. algu. Komisija jeb troika nolēma, ka šīs ekstra algas neaiztiks, lai gan varēja. Arguments bija, ka tādā gadījumā pārlieku kristos algas, un celtos relatīvais parāda lielums pret algām. Manuprāt, šis arguments ir fundamentāli aplams. Jo parādu jāsamēro ne tikai ar algām, bet arī ar nodarbinātību.

Valdības uzdevums nav tikai «griezt un griezt», bet tai ir uzdevums arī skatīties, vai tajā brīdī, kad eksports, kas patlaban ir ekonomikas lielākais dzinējspēks, samazinās, saglabātos iekšējais patēriņš.

Tā, komentējot valdības lēmumu par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekspremjers un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Valdības uzdevums ir, protams, izpildīt to, kādas ir saistības gan valdības vadītājam, gan arī tagad Saeimai, kas nobalsoja par finanšu stabilitātes paktu, kas nosaka, ka neatkarīgi ne no kā mums strukturālais budžeta deficīts ir jāsamazina līdz 0,5% 2015. gadā. Man šeit ir skats priekšā, kā mēs ejam šajā plānā 12., 13., 14., 15. gadā. Patlaban mums centrālās valdības budžets ir daudz labākā stāvoklī, nekā tam vajadzētu būt, ja mēs šo plānu pildām. Un tā rezerve, kas mums ir, kā vakar [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēvičs teica, ir 175 miljoni, tāpēc tie 70 miljoni ir mazāk nekā puse,» sacīja Godmanis.

Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Budžeta deficīts nevarot būt pašmērķis, jo mērķim esot jābūt valsts attīstībai, raidījumā 900 sekundes norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Viņa arī uzsvēra, ka vieglāk esot slēpties aiz aizdevējiem un sistemātiski griezt un mazināt, nekā paskaidrot, kas tiks darīts valsts attīstībai. Sākotnēji esot jānodefinē, kas ir valstij nepieciešams un ko grib izdarīt, lai valsts ekonomika attīstītos, lai būtu sociālās garantijas un pēc tam jādomā, kas ir mazāk svarīgs un no kā varētu atteikties.

Viena no problēmām esot tā, ka lietas tiekot skatīts tikai šodien, bet skatījums uz nākotni un attīstību iztrūkstot. I.Sudraba arī bilst, ka nevarot būt fiskāls skatījums uz nodokļiem. Sākumā esot jāizvērtē, kas ir svarīgs biznesam, cilvēkiem un valstij un pēc tam jādomā par izmaiņām. Protams, automātiski griezt vai palielināt nodokļus esot no vienas puses vieglāk.

Šveices firma izgatavo darbagaldu speciāli Liepājas uzņēmumam Metālmeistars.

Latvijā lielākā un modernākā optiskās šķiedras – FIBER lāzergriešanas iekārta atrodas Liepājas uzņēmumā Metālmeistars. Tas ir vienīgais šāds Šveices firmas Bystronic darbagalds, izgatavots speciāli liepājniekiem. Jaunā lāzeriekārta uzņēmuma rīcībā ir vien pāris mēnešu – kopš pagājušā gada decembra. Tās kopējās izmaksas ir aptuveni miljons eiro.

Iespēja palielināt jaudu

Jaunā lāzergriešanas iekārta izgatavota īpaši Metālmeistara vajadzībām. Darbagalda izmērs ir 6,25 reiz 2,5 metru, kas ir lielākais Latvijā. «Tagad mums ir iespējams izgatavot lielākas detaļas. Daļu izejmateriālu izgatavo lielā formātā, nevis mazās loksnītēs, tagad to var efektīvāk izmantot,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Elmārs Balodis. Viņš piebilst: «Mašīna ir liela, bet elektrību patērē mazāk nekā vecās. Jaunā lāzergriešanas tehnoloģija ļauj griezt tēraudu, nerūsējošo tēraudu un alumīniju jebkurā klienta izdomātā konfigurācijā līdz trīsdesmit milimetru biezumam. Ir iespējams griezt arī varu, kaparu un misiņu, kas nebija iespējams ar CO2 lāzergriešanas iekārtām.»

Sarkano lentīti gribas griezt visiem, bet arvien trūkst konkrētu uzvārdu, kam prasīt atbildību par nozares projektu virzību, izdošanos vai izgāšanos

Parasti visdažādāko jomu projektos ir zināms, kurš par ko atbild. Taču atsevišķos būtiskos Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzīto jomu projektos vai sasāpējušos jautājumos atbildīgos meklēt ir bezcerīgi.

Protams, nav tā, ka viss ir tikai slikti un valdītu pilnīga bezatbildība. Lūk, pāris piemēru. Par ministrijas padotībā esošo iestāžu vadības darbu nav milzīgi daudz ko iebilst. Par bedrēm uz ielām varat pukoties uz Langes kungu no Latvijas Valsts ceļiem, par nepilnībām starppilsētu sabiedriskajā transportā sūdzēties Godiņa kungam no Autotransporta direkcijas, bet ātrāku apkalpošanu Latvijas Pasta nodaļās prasīt no Vilcāna kunga. Varēsiet piekrist vai nepiekrist viņu argumentiem, bet viņi vismaz ir konkrētas personas, kas izklāstīs, kāpēc kaut ko var vai nevar darīt lietas labā.

Puķu audzētājiem netīk, ka dzirdēt, ka 8. marts esot puķinieku naudas grābšanas svētki, lai gan fakts paliek fakts - 8. Martā pieprasījums pēc ziediem desmitkāršojas.

Smalu ģimene specializējusies griezto ziedu un vasaras puķu audzēšanā segtajās platībās. «Jūs esat ieradušies par vēlu», DB, kas ieradies sieviešu svētku sakarā, savās puķu siltumnīcās sagaida Ingūna un Gatis Smalas. «Mums 8. marts jau ir sen beidzies! Sākusies vasara.» Tulpes zīmīgajam datumam sāk griezt jau nedēļu pirms tā un tur pagrabā, vēsumā, dzirdinātas, tās gaida īsto brīdi, lai puķu bodītēs netrūktu kārotā svētku simbola. Arī hiacintes, kas siltumnīcās smaržoja kopš decembra, jau noiet no skatuves.

Populārākās pavasara sīplopuķes - hiacintes, tulpes - neesot nekāds lielais peļņas avots. Tās tikai dod iespēju nepārtraukt darbu arī ziemā un nodrošināt darba vietas strādniekiem, pārliecināta Ingūna.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

SIA Ekodoktorīna, kura īpašnieki vēsturiski saistīti ar Andra Šķēles ģimeni, noslēgusi 9,5 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par būvdarbu veikšanu atkritumu šķirošanas centrā Stopiņu novadā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Projekta «Atkritumu šķirošanas centra izveide Stopiņu novadā atkritumu sagatavošanai noglabāšanai» ietvaros būvdarbus veiks personu grupa SIA LNK Industries un a/s Latvijas tilti, liecina informācija IUB. 9,5248 milj. Ls vērtajā konkursā savu piedāvājumu iesniedza arī SIA Eko Reverss.

DB jau rakstīja, ka pērnā gada vasarā ar A. Šķēli saistītā SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP) pārdeva savu ieguldījumu kompānijā SIA Tehnoinvest, kam iepriekš piederēja 35% Ekodoktorīnas daļu. To iegādājās SIA City Energy un a/s BAO. Tehnoinvest tika pārdota, tobrīd nesaredzot ieguldījuma kompānijā Ekodoktrīna atdeves iespējas ilgtermiņā, iepriekš tika teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar šīm izmaiņām nomainījās vadība arī SIA Ekodoktrīna, ar kuru kopā SIA Getliņi EKO bija izveidojuši minēto pilnsabiedrību.

Satiksmes ministrija (SM) vērsusies ar iesniegumu Drošības policijā (DP) par interneta vietnes pietiek.com publiskoto Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru sadarbības līgumu, kuru parakstījis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Par to raksta pietiek.com. Iesnieguma saņemšanu apstiprināja arī Drošības policija. Pietiek.com raksta, ka SM iesniegums pamatots ar faktu, ka airBaltic līgumam noteikta konfidencialitāte un bez pušu piekrišanas to nedrīkst publiskot. Iesniegumā SM aicina noskaidrot, kā varējusi notikt līguma kopijas nopludināšana medijos.

Db.lv jau rakstīja, ka 1.oktobrī interneta vietnē pietiek.com publiskots, pēc lapas autoru sniegtās informācijas, airBaltic akcionāru līgums starp Latvijas valsti un airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam piederošo uzņēmumu Baltijas aviācijas sistēmas.

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Ar politiķi Andri Šķēli saistītais Harijs Krongorns 2003. gada 14. janvārī saskaņā ar oficiāli noslēgtu līgumu iegādājies apsardzes kompānijas Ave Lat sargs 11% kapitāldaļu par A. Šķēles naudu.

Tā vēsta portāls Pietiek.com, kurā norādīts, ka digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšana atklāj veidus, kā Andra Šķēles nauda izmantota, lai trešo personu aizsegā iegādātos uzņēmumus vai to kapitāldaļas: tieši šādā veidā, spriežot pēc klajā nākušiem dokumentiem, notikusi arī apsardzes kompānijas Ave Lat sargs faktisko īpašnieku maiņa.

Līdz 2003. gada janvārim, kā rāda Uzņēmumu reģistra un Lursoft datu bāzes, šīs Ave Lat sargs kapitāldaļas piederēja kādreizējam Kriminālpolicijas priekšniekam Laimonim Liepiņam.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju H. Krongorna īpašumā uzņēmums palika līdz 2004. gada jūnijam, kad Ave Lat sarga kapitāldaļas nonāca cita A. Šķēles ilggadēja partnera Edgara Šķendera īpašumā, norāda Pietiek.com.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Visbiežāk es komentēju uzņēmumu vadības ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības jautājumus, lai veicinātu labu, caurspīdīgu pārvaldību Latvijā. Tomēr šoreiz uzskatu par savu pienākumu izcelt kliedzošu piemēru no augstākās tiesas priekšsēdētāja puses, kā nevajag darīt amatpersonai ar publisku kritiku pret saviem padotajiem, potenciāli ietekmējot arī citu padoto lēmumus.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša viedoklis, ko es nemaz nebiju cerējusi lasīt, nonāca manās rokās nejauši – man to ieteica. Žurnāla "Jurista Vārds" 5. septembra numura publikācija profesionāli piesaistīja manu interesi kontekstā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Tajā Strupiša kungs kritizēja savā pakļautībā esošas tiesneses lēmumu ar tekstu: "Ņemot vērā, ka lieta joprojām ir skatīšanā, man jābūt ļoti piesardzīgam, mēģinot pateikt, kā tad vajadzēja.". Tobrīd mulsumu radīja saturiskais piepildījums, kas acīmredzami norādīja uz pretējo. Jāsaka godīgi, ka veselīgas zinātkāres nolūkos sāku detalizētāk pētīt, kādi ētikas jautājumi ir nostiprināti tieslietu sistēmā. Un tad arī konstatēju, ka tiesnešu ētikas kodekss nepārprotami liedz komentēt procesā esošu lietu, kur nu vēl "pateikt, kā tad vajadzēja". Šāds secinājums man neļāva klusēt, tāpēc gribu dalīties vairākās pārdomas par lasīto.