Aizvadītās nedēļas nogalē Romā notikušās protesta akcijas un grautiņi pilsētai izmaksās vismaz vienu miljonu eiro, kas tiks iztērēts, lai novērstu postījumus, pavēstījis Itālijas galvaspilsētas mērs.

Sestdien Romā notika plašas protesta akcijas, kurās demonstrētāji pauda savu neapmierinātību ar pasaules finanšu krīzi. Protesta akcija Itālijā bija daļa no vispasaules protestiem 15. oktobrī, kurus ietekmējusi Ieņem Volstrītu (Occupy Wall Street) kustība.

Demonstrācijās Romā kopumā piedalījās desmitiem tūkstošu demonstrantu, bet vairāki simti radikālāk noskaņoto uzsāka grautiņus un iesaistījās sadursmēs ar policiju. Viena grautiņu dalībnieku grupa pat ielauzās kādā baznīcā, kur no sienas norāva krucifiksu un sadauzīja Jaunavas Marijas statuju, vēsta AP.

Pēc demonstrācijām Romas mērs Džianni Alemano nosauca grautiņu dalībniekus par «dzīvniekiem» un pastāstīja, ka pilsētas īpašuma, ieskaitot ielas un ietves, remonts maksās vismaz vienu miljonu eiro.

Šīs dienas aktuālākais temats gan savstarpējās sarunās gan mediju telpā, protams, ir 13. janvāra vakara grautiņi Vecrīgā, par kuriem nupat savu viedokli šķiet izsaka ikviens. Un šobrīd, atskatoties uz notikušo un izvērtējot sabiedrības reakciju uz tiem, rodas daži secinājumi un jautājumi.

"Tur bija tikai daži desmiti policistu”

Kā liecina laiku pa laikam publicētā informācija par notikumiem ārzemēs, publisku pasākumu pārvēršanās grautiņos nav nekas neparasts. Turklāt salīdzinot ar tiem pašiem grautiņiem Francijā mūsu Vecrīgā notiekošie tādi ziediņi vien ir. Un es šaubos, vai mūsu policijas vadība, Iekšlietu ministrijas amatpersonas to neapzinās...

"Tur bija tikai daži desmiti policistu, vēlāk vairāki simti," tā, komentējot policijas klātbūtni grautiņu laikā, Db atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņs.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=f1e477c3-cfde-4a8b-a744-08d2b5f216ca

Armija esot prognozējusi, ka 13. janvārī pie Saeimas nama būs provokācijas, taču Rīgas dome neesot saklausījusi armijnieku ierosinājumu slēgt ielas ar norobežojumiem, vēsta Latvijas Avīze.

Laikraksta rīcībā nonākusi militārās policijas 10. janvārī rakstīta vēstule Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kurā sakarā ar iespējamo drošības situācijas saasināšanos tiek lūgts 13. janvārī ierobežot gājēju un transporta kustību uz Jēkaba, Mazās Trokšņu un Trokšņu ielas pie Saeimas nama un citām parlamenta ēkām. Tiesa, Rīgas izpilddirekcija militārās policijas lūgumu neesot pildījusi.

Rīgas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidavskis LA taisnojies, ka pēc normatīviem aktiem Saeimas nama priekšpusi uz Jēkaba ielas varot traktēt kā iekšpagalmu, kurā militārā policija varot rīkoties, kā gribot, līdz ar to nekāda lēmuma no izpilddirekcijas puses neesot bijis. Tāpat militārās policijas vadība mutiski esot lūgusi norobežojošās barjeras, kuras bijušas dabūjamas SIA Rīgas satiksme, karavīriem esot bijis tikai jāaizbrauc pakaļ.

Protesta akcija Doma laukumā beigusies ar tūkstošos mērāmiem zaudējumiem valstij un uzņēmējiem, un prezidenta ultimātu Saeimai.

Premjera Ivara Godmaņa teiktais pēc trešdien notikušās valdības ārkārtas sēdes liecina, ka turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta potenciāliem nekārtību draudiem, tādēļ, iespējams, tiks noteiktas vietas, kur nedrīkst rīkot dažādas sapulces un piketus, kas var beigties ar drošības un kārtības apdraudējumu.

Līdz marta beigām

Valsts prezidentu Valdi Zatleru 13. janvāra notikumi vedinājuši uz secinājumu, ka sabiedrības uzticība politiķiem ir katastrofāli zema, tādēļ viņš izteicis Saeimai ultimātu - ja līdz šī gada 31. martam nebūs pieņemti Satversmes grozījumi, kas tautai paredzētu tiesības atlaist parlamentu, lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņems pats V. Zatlers. Prezidenta ultimātu Saeimai jau atzinīgi novērtējuši opozīcijas politiķi, savukārt valdošās koalīcijas partijas sola, ka V. Zatlera prasības tiks vērtētas. «Ultimāts vienmēr ir ultimāts,» tā Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. Premjers I. Godmanis atzīst, ka ekonomikas sarukums atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves līmeni un ienākumiem, tādējādi vairojot sabiedrības neapmierinātību ar valdību. Tomēr, viņaprāt, pašreizējā situācijā valdības atkāpšanās neko neuzlabotu. «Es pie krēsla neturos par visu varu,» tā I. Godmanis. Savukārt Providus pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka V. Zatlera ultimāts var maksāt amatu pašam prezidentam. Gan viņa, gan citi LETA aptaujātie eksperti uzskata, ka tad, ja tiktu izsludināts referendums par 9. Saeimas atlaišanu, vairums vēlētāju to atbalstītu.

38 % iedzīvotāju vecumdienās rēķinās tikai ar valsts garantēto pensiju, liecina Swedbank veiktais pētījums. Tomēr bankas pārstāvji norāda, ka valsts garantētā pensija spēj nodrošināt tikai 35-40 % no iedzīvotāju šī brīža ienākumiem. Savukārt 22 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka pensijas gados viņu valsts garantēto pensiju papildinās arī iemaksas 2. pensiju līmenī, kas nozīmē, ka viņi varētu saņemt pensiju 50-60 % apmērā no šī brīža ienākumiem.

Aprēķini rāda, ka papildus valsts garantētajai pensijai (1. pensiju līmenim), regulāri veicot iemaksas 2. un 3. pensiju līmenī, pensijas gados iespējams saņemt 70 % un vairāk no ierastajiem ienākumiem, ļaujot nodrošināt ierasto dzīves kvalitāti. Kā liecina aptaujas dati, ar pašu maksātajiem nodokļiem un regulāri veiktām iemaksām 2. un 3. pensiju līmenī vecumdienās rēķinās tikai 17 % iedzīvotāju. Savukārt 16 % respondentu norādījuši, ka pensijas gados iztiks ar ietaupījumiem no pašu veidotajiem privātajiem ieguldījumiem. Savukārt 7 % respondentu norādījuši, ka vecumdienās rēķinās ar finansiālu palīdzību no bērniem.

Sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši plāno vecumdienās iztikt no valsts garantētās pensijas – attiecīgi 43 % sieviešu pret 26 % vīriešu, kā arī vairāk gaida bērnu finansiālo atbalstu – 9 % sieviešu pret 2 % vīriešu. Savukārt vīrieši ievērojami biežāk nekā sievietes paļaujas uz paša maksāto nodokļu pensiju no pensiju 1. un 2. līmeņa – attiecīgi 33 % vīriešu pret 17 % sieviešu, kā arī pašu veidotiem privātiem ieguldijumiem – 22 % vīriešu pret 14 % sieviešu.

Rīgas apgabaltiesa šodien attaisnoja trīs Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus - baušķenieku Ingu Zaharčenoku, kā arī brāļus Lauri un Jāni Tijonus, savukārt ceturtais šajā izdalītajā lietā apsūdzētais - Lauris Krasņikovs - tika atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu.

Kā skaidro tiesa, ņemot vērā, ka Krasņikovam savulaik kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, piespriestās 168 piespiedu darba stundas viņam jāatstrādā vairs nebūs, proti, sods uzskatāms par izciestu.

Kāpēc tiesa attaisnojusi Zaharčenoku un brāļus Tijonus, taps zināms, iepazīstoties ar šodien pasludinātā sprieduma motīviem, taču tie būs pieejami vien 30.maijā. Pēc tam desmit dienu laikā šo spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Zaharčenoks un brāļi Tijoni līdz šim ir vienīgie, kurus pirmās instances tiesa attaisnojusi prokuratūras celtajās apsūdzībās par dalību 13.janvāra grautiņos. Ne viņi, ne arī Krasņikovs savu vainu tiesā neatzina.

Godātā redakcija,vēlējos padalīties asociācijās, kuras mani nav likušas mierā iepriekšējo nedēļu sabiedriski politiskās aktivitātes dunā. Simtgades svinību emocionālais pacēlums tās varbūt pieslāpēja, bet svētki beigušies, un varam doties atpakaļ pie virpas. Uz brīdi pamestie darbi jāatsāk, tai skaitā valdības veidošanas riņķa dancis, un reizē ar to atgriežas mulsinošais jautājums: ko man tas atgādina?

Izrādās, citāts Bordāna k-ga snieguma raksturošanai valdības veidošanas žanrā ir stāvējis acu priekšā, tikai citā sadaļā, pie militārās vēstures, konkrēti, pie Līča kara vērtējuma ASV politiķu redzējumā. Atgādināšu jaunākajiem jūsu lasītājiem, ka vienlaicīgi ar traģiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem Rīgā sākās arī karadarbība Persijas līcī, atbrīvojot Kuveitu no Sadama Huseina iebrukuma.

Vērtējums šai operācijai ir ļoti dažāds, jo rezultāti arī bija savā ziņā raibi. No vienas puses, Kuveita tika atbrīvota, bet no otras puses – Sadama Huseina režīms palika pie varas uz padsmit gadiem, līdz pat nākamā gadsimta sākumam. Savulaik ļoti ietekmīgais demokrātu senators Toms Harkins par to izteicās īsi un trāpīgi, pārstāstā tas skanētu tā: «Tas bija kā pusaudžu sekss - par ātru iekšā, par ātru ārā.» («The Gulf War was like teenage sex. We got in too soon and out too soon.»).

Kanādas kompānija Research in Motion (RIM) apsolījusi Lielbritānijas policijai, ka sniegs visu nepieciešamo palīdzību Londonas grautiņu izmeklēšanā, pēc tam, kad atklājās, ka kompānijas ražotie viedtālruņi BlackBerry ir spēlējuši nozīmīgu lomu nekārtību organizēšanā.

Grautiņu organizētāji esot izmantojuši BlackBerry Messenger pakalpojumu, kas ļāvis tiem ātri un efektīvi koordinēt savu darbību un izplatīt informāciju. Lai nodrošinātu komunikāciju, BlackBerry lietotājiem jāapmainās ar savu telefonu PIN kodiem, kas nozīmē, ka saziņa ir privāta un publiski nepieejama. Sarunas var notikt starp vairākiem cilvēkiem un tās ir šifrētas un grūti izsekojamas.

Bojā gājušais Marks Dugans, kura nogalināšana kalpoja par cēloni grautiņiem, esot izmantojis BlackBerry Messenger, lai nosūtītu pimsnāves ziņu savai draudzenei, kurā bija teikts - «policija man seko», raksta The Telegraph. Drīz vien ziņas par M. Dugana nāvi plaši izplatījās.

Vakar Vecrīgā notikušo grautiņu rezultātā Rīgas pašvaldībai radīti zaudējumi apmēram 50 tūkstošu latu apmērā, liecina Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga apkopotā informācija.

Lielāko daļu veido pašvaldības policijai nodarītie zaudējumi par astoņu transportlīdzekļu bojāšanu – 46 tūkstoši latu. No rīta Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa minēja uz pusi mazāku summu – 22.5 tūkstošus latu. Šobrīd nav zināma summa, kas policistiem jāizmaksā kā papildatalgojums par virsstundām. Bruģakmens seguma labošana un uzkopšanas darbi prasīs 1300 latus, bet salauztās ceļa zīmes un demolētās atkritumu urnas nodarījušas salīdzinoši nelielus zaudējumus – pāris simtus latu. Par zaudējumu piedziņu pašvaldība lems pēc tam, kad kompetentās iestādes būs noskaidrojušas nekārtību vaininiekus un organizatorus. «Pilsēta sev radītos zaudējumus piedzīs līdz pēdējam santīmam,» izteicies

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts, ko Latvija piešķīrusi Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidei, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu. Konkrēti, LHZB komercaktīvu pārdošana un fakts, ka tā vairs nesniegs komercbankas pakalpojumus, mazinās valsts atbalsta radītos konkurences izkropļojumus.

Hoakins Almunja, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš atbildīgs par konkurences politiku, norāda: «LHZB vairs nesniegs komercbankas pakalpojumus, kas samazinās saņemtā valsts atbalsta radītos konkurences izkropļojumus. Turklāt izrādījās, ka LHZB pārveide par attīstības banku nodokļu maksātājiem izmaksās lētāk nekā sākotnēji tika paredzēts.»

Kopš 2009. gada LHZB ir saņēmusi būtisku valsts atbalstu, tostarp ar rekapitalizācijas, likviditātes atbalsta un garantiju pasākumiem. Komisija pagaidu kārtībā bija apstiprinājusi minētos pasākumus finanšu stabilitātes dēļ un izskatījusi to saderību ar ES noteikumiem par valsts atbalstu bankām finanšu krīzes laikā. 2012. gada janvārī Komisija sāka šo pasākumu padziļinātu izmeklēšanu.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Starp ziņām par Latvijas valdības veidošanas kolīzijām un šausmu stāstiem par gaidāmo dažādu nodokļu likmju paaugstināšanu paralēli plašsaziņas līdzekļos pavīd arī vēstis par notikumiem Francijā. Daudzdienu streiki, stratēģiski svarīgu uzņēmumu blokāde, sadursmes ar policiju utt. Kāpēc tas viss? Jo valdība ir nolēmusi, ka vajag veikt izmaiņas likumdošanā, līdz ar kurām pensijas vecums tiktu palielināts no pašreizējiem 60 līdz 62 gadiem...

Visticamāk, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, lasot šādas ziņas, pat īsti nesaprot, kur vispār ir problēma salīdzinājumā ar to, cik gadu vecumā sola ļaut doties pelnītā atpūtā pie mums. Tomēr, runājot par politekonomiskiem procesiem, Eiropā ir novērojama tā pati aina, kas pēc populārām sporta spēlēm. Proti, pēc kārtējās hokeja kluba Rīgas Dinamo zaudētās spēles mēs, sēžot pie alus kausa, klusiņām nobirdinām pa asarai, savukārt Eiropas dienvidu daļas ļaudis pēc mīļotā futbola kluba zaudējuma čempionlīgā ir spējīgi pilsētā sarīkot grautiņu teju visas nakts garumā. Turklāt paradoksālākais ir tas, ka attiecīgajās valstīs šāda iedzīvotāju attieksme vismaz līdz šim ir palikusi gandrīz vai bez sekām. Arī šobrīd francūži dod priekšroku gana radikālām protesta akcijām, tādējādi cīnoties par savām interesēm, taču acīm redzami nerespektējot faktu, ka viņu aktivitātes valstij ik dienu nodara zaudējumus 200 līdz 400 miljonu eiro apmērā. Un tas ne tikai nevar radīt valstij ieņēmumus, ar kuru palīdzību apmierināt protestētāju prasības, bet pat izraisa pilnīgi pretēju efektu.

AIKO Tech, latviešu veikals – salons, kas nodarbojas ar datortehnikas dizainu un remontu, kā arī mazumtirdzniecību Mančestrā ir cietis no pēdējo dienu haosa Lielbritānijā.

AIKO Tech ir cietis salīdzinoši nelielus finansiālus zaudējumus, jo tika izdauzīts veikala ārējais skatlogs un durvju stikli, DB skaidroja AIKO Tech direktors Oskars Daubergs.

AIKO Tech vadība uzskata, ka zaudējumi varējuši būt daudz lielāki, ja nebūtu apkārtējo uzņēmēju saliedētības, kas bija palikuši vakarā aizstāvēt savu īpašumu.

Uzņēmuma darbība, tai skaitā internetā, netiks apstādināta un joprojām tiks piegādāta prece visiem Eiropas klientiem. «Ir arī uzsākta sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuriem ir iespēja no AIKO Tech iegādāties datorus ar jau iepriekš uzstādītu programmnodrošinājumu, ar 0% PVN. Nedaudz tiks kavēta mazumtirdzniecība līdz skatlogu nomaiņai, jo nevaram izlikt preci vitrīnās,» skaidroja O. Daubergs.

"Vakar vakarā nemieru un grautiņu laikā Vecrīgā uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm nodarītie zaudējumi visticamāk varētu sasniegt vairākus tūkstošus latu, jo nodarīts būtisks zaudējums īpašumam," norāda Ēriks Gailāns, RSK apdrošināšanas AS valdes priekšsēdētājs.

Ja īpašums bijis apdrošināts, tā īpašnieks var paļauties uz izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Vakardienas notikumu kontekstā nodarītie zaudējumi apdrošināšanā uzskatāmi par trešo personu prettiesisku rīcību jeb, šajā gadījumā, par vandālismu, līdz ar to būs iespējams saņemt apdrošināšanas atlīdzību. Šobrīd cietušajiem īpašniekiem svarīgi būtu apzināt zaudējumus un iesniegt atlīdzības pieteikumu apdrošinātājam, lai saņemtu atlīdzību.”

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Šodien, 5. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Konkurences likuma grozījumus par zaudējumu atlīdzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja no tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas (leniency programme) ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi.

Drošības sistēmu uzlabojumu komplekss, kas ieviests degvielas uzpildes staciju tīklā Statoil, ļāvis zagļu radītos zaudējumus uzņēmumam pērn samazināt par 50%.

Pateicoties uzlabojumiem, aizturētas arī vairākas personas, kas jau ilgstoši zagušas degvielu arī citos degvielas mazumtirdzniecības tīklos, kā arī sniegta palīdzība drošībsargājošajām instancēm ar Latvija Statoil nesaistītu noziegumu šķetināšanā. Pasākumu kompleksa ieviešana pabeigta pagājušā gada nogalē, bet uzsākta jau 2009. gadā, kad, salīdzinot ar 2008. gadu, zādzību radītos zaudējumus izdevās samazināt pat par 70%, informē kompānijas komunikācijas konsultante Margrieta Akmens.

Uzņēmumā īstenota virkne dažādu drošības uzlabojumu gan DUS veikalā, gan teritorijā, taču lielākā efektivitāte zagļu apkarošanā esot jaunajām video ierakstu sistēmām un kamerām, kas uzstādītas visās 62 Latvija Statoil piederošajās DUS. «Savulaik mūsu virzienā izskanēja pārmetumi par to, ka laikā, kad policijas resursi ir ierobežoti un nepieciešami nopietnu lietu risināšanā, tiek ierosināta lieta arī par katru sīkāko Statoil DUS veikto zādzību. Joprojām bez ievērības netiek atstāta neviena zādzība. Taču pašreiz ar lepnumu varu arī teikt, ka esam palīdzējuši klientiem un tiesībsargājošām iestādēm, izsniedzot jau simtiem video ierakstu ar mums nesaistītu lietu izmeklēšanām,» komentē Latvija Statoil Drošības departamenta vadītājs Viesturs Astičs. Drošības sistēmu uzlabojumos pēdējos gados uzņēmums kopumā investējis ap 200 000 latu.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."