Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nenožēlo, ka nepiedalījās valdības ārkārtas sēdē, kas notika pagājušonedēļ, tā intervijā raidījumam Labrīt Latvija! norādīja tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

«Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Runājot par politiskām attiecībām, M. Segliņš teica: «Ir jāatzīst, ka attiecības ar Jauno laiku ir sarežģītas, taču šobrīd strīdēties par niekiem nav vajadzīgs, tas kaitē sabiedrībai.»

M. Segliņš norādīja, ka krimināllietu izskatīšanu gan vienkāršot nedrīkst. «Kriminālprocesos parasti tiek izskatītas fundamentālas lietas, un nedrīkst, piemēram, vienkāršotā kārtībā cilvēku likt cietumā tikai tāpēc, ka jātaupa nauda,» tā viņš, piebilstot, ka šajos gadījumos jābūt ļoti uzmanīgiem.

Tuvāko mēnešu laikā steidzami jāpieņem lēmumi, lai atdzīvinātu uzņēmējdarbību, norāda Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš.

Uzstājoties telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes, M.Segliņš norādīja, ka partijas izvirzītais premjera kandidāts Edgars Zalāns izstrādājis plānu ar 52 punktiem, kas būtu jāizdara mēneša laikā. „Nav svarīgi, cik ministrijas paliks, bet svarīgi ir steidzamie darbi – pirmām kārtām atdzīvināt kreditēšanu un novākt šķēršļus uzņēmējdarbībai, pat ejot uz risku – mazāk kontrolēt uzņēmējus, lai viņi varētu aktīvi strādāt. Mums jāiet uzņēmējiem pretī vairāk kā vajadzētu normālā situācijā,” uzsvēra M.Segliņš.

«Patiesība izrādījās skarba – valsts augstākās amatpersonas acīmredzot labi zināja īstos gaidāmā budžeta mazinājuma apmērus, bet baidījās tos atklāti un godīgi paust sabiedrībai. Tāpēc varu piekrist viedoklim, ka vēlēšanu rezultātus lielā mērā var uzskatīt par nozagtiem,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Viņš norāda: «Es un citi ministri jūtas kā stūrī iedzīti, jo divās dienās pēc būtības nevar izdarīt neko pietiekami saprātīgu un izsvērtu, vien pielikt lineālu un nogriezt. Un es saprotu, ka nevaru nebalsot par šiem budžeta grozījumiem, jo pretējā gadījumā es būšu valsts grāvējs, lata devalvators. Un TP nobalsos par šiem grozījumiem, lai neiestātos kaut kas vispār neprognozējams.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Būt politiķim un premjeram nav tas pats, kas tikai aizbraukt uz Briseli un baudīt statusu. Tev ir jābūt arī drosmei pateikt, ja ir slikti. Vai tagad ir labāk, kad tauta saprot, ka ir vilkts aiz vēlēšanām? Bet nepārprotami – TP atbalsīs grozījumus un Dombrovski!»

Nav pareizi, ka ministram ar viņa atbildību par visu nozari ir 1 900 latu alga mēnesī, kamēr cilvēki valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs gadā nopelna vairāk nekā 100 000 latu, intervijā laikrakstam Lauku Avīze norāda nule par Tautas partijas (TP) priekšsēdētāju ievēlētais Mareks Segliņš.

M. Segliņš, komentējot TP ģenerālsekretāra Aivara Tiesneša gada atalgojumu, kas pērn bijis 109 000 latu, norāda, ka tas ir piecas reizes vairāk nekā nopelnījis viņš pats, būdams ministra amatā.

Viņš amatpersonu lielās algas skaidro ar atrašanos izdevīgos amatos, taču atzīst, ka atalgojums šajos amatos ir nesamērīgs.

"Uzņēmumos paši sev nosaka algas. Valdība to nedara. Acīmredzami jāievieš normatīvais regulējums un algu likmes," secina M. Segliņš.

Galu galā M. Segliņš norāda, ka "Tautas partija nenāks ar kreisiem priekšlikumiem, lai visu nonivelētu, arī algas. Taču mēs savā finanšu grupā jau strādājam pie konkrētiem priekšlikumiem, lai nākamajā gadā algas nevis iesaldētu, kā vēlas Godmanis, bet krietni ierobežotu nesamērīgās algas valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs."

Ja 12. martā tiks apstiprināta jaunā valdība un par tieslietu ministru kļūs Mareks Segliņš, tad viņa prioritāte jaunajā amatā būs pārskatīt visus normatīvos aktus, kas liek šķēršus uzņēmējdarbībai.

Intervijā Latvijas Radio M. Segliņš norādīja, ka, nonākot tieslietu ministra amatā, viņš pārskatīs uzņēmumu maksātnespējas un reģistrēšanas procedūras, kā arī Zemesgrāmatas un Valsts zemes dienesta darbību. “Tās visas ir lietas, kas vajadzīgas uzņēmējiem, lai viņiem būtu mazāk šķēršļu, mazāk birokrātijas,” sacīja M. Segliņš.

M. Segliņš uzskata, ka, visticamāk, ceturtdien parlamentā jaunā valdība tiks apstiprināta.

«Atceros, kad es kā ministrs parakstīju dokumentu pirms 8 gadiem, apakšā bija divas vai trīs vīzes. Tagad, kad saņemu dokumentu, apakšā ir 10 vīzes,» sašutis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Pēc ministra sacītā intervijā radio Fit FM, tas nozīmējot, ka dokuments gājis ceļu cauri desmit cilvēku rakstāmgaldiem, pie katra vienu dienu nogulējis, katrs to ir lasījis, pirms licis vīzi (apstiprinājumu). Šo astoņu deviņu gadu laikā, kopš M. Segliņš iepriekšējo reizi vadīja Iekšlietu ministriju, apstiprinājumu skaits esot pieaudzis no diviem trim līdz desmit parakstiem uz dokumenta.

«Mums vienkārši tas klerku, valsts aparātā strādājošo skaits ražo likumus un noteikumus tā, lai redzētu sevi tajos noteikumos, ka jebkam būs jāiznāk caur mani, lai radītu nepieciešamību savai esamībai tajā struktūrā. Pamazām esam uzblīduši tā, ka mums ir vislielākais aparāts, salīdzinot pēc iedzīvotāju skaita, Eiropā. Ja Eiropā tie ir 6%, mums – 8% no strādājošiem, kuri sēž uz nodokļu maksātāju naudas. Mums šis process ir vislielākais Eiropas Savienībā. Mēs esam uzblīduši, mēs aizrīsimies,» uzskata M. Segliņš.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš asi kritizēja Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētāju Arti Pabriku, kurš pametis vecpilsētu un aizskrējis uz TV, kur kritizējis policiju, kas patiesībā vakar izdarījusi varoņdarbu.

Db jau vēstīja, ka starp abiem politiķie jau vakar radās asa viedokļu apmaiņa: A.Pabrikam no Iekšlietu ministra uz mobilo tālruni pienākusi īsziņa "Tu esi nelietis. Mareks Segliņš."

Savukārt SCP līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs saka: "Man nav arī izprotams, ka nemieru laikā Iekšlietu ministrs uz manu mobilo tālruni atsūtīja īsziņu "Vai esi gandarīts? Mareks". Tas, manuprāt, liecina par galēju Iekšlietu ministra cinismu."

Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

Tiesājamajiem par zādzībām biežāk vajadzētu piespriest piespiedu darbus, nevis reālu cietumsodu. Ar šādu lūgumu pie tiesnešiem vērsties sola tieslietu ministrs Mareks Segliņš, vēsta laikraksts Vesti.

«Kāpēc turēt cietumā — lai skalda malku! Palūkojieties, kā izskatās Rīgā — daudzviet mētājas celofāna maisiņi un pudeles. Manuprāt, daļai [noziedznieku] reāla cietumsoda vietā jāpiespriež piespiedu darbi, īpaši par noziegumiem ar īpašumu,» sacījis Segliņš.

Tajā pašā laikā Segliņš uzskata, ka sodamēru nedrīkst mīkstināt tādiem noziedzniekiem, kas izdarījuši slepkavības, izvarošanas vai arī bijuši saistīti ar narkotiku apriti.

Ivara Godmaņa valdības gāzēju – Tautas partijas – priekšsēdētājs Mareks Segliņš domā, ka demisionējušajam premjeram jāieņem ministra amats arī jaunajā valdībā. Viņaprāt, I. Godmanis varētu ieņemt kādu ar finanšu jomu saistītu ministra amatu.

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, M. Segliņš pauda pārliecību, ka nākamās valdības veidošanu prezidents varētu uzticēt Tautas partiju pārstāvošajam pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam. Pēc M.Segliņa domām, kopš 2007. gada nogales, kad Tautas partija pirmo reizi piedāvāja E. Zalāna kandidatūru premjera amatam, E. Zalāns "kā politiķis ir stipri izaudzis".

Jaunās valdības kodolu, pēc Tautas partijas priekšsēdētāja M.Segliņa domām, esot jāveido Tautas partijai kopā ar Jauno laiku, turklāt valdībā jāiesaista arī Saskaņas centrs.

Sabiedrību citai politikai, kuru Saeimā pārstāv no Tautas partijas aizgājušie Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, kā arī Pilsonisko savienību, kuru parlamentā pārstāv bijušie Jaunā laika un tēvzemiešu deputāti, M. Segliņš jaunajā valdībā iesaistīt nevēlas. Viņaprāt, tas nebūtu lietderīgi, jo šīm partijām kopumā ir tikai 9 deputātu balsis.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš uz žurnālistu jautājumiem turpmāk atbildēs tikai latviešu valodā, ziņo Diena.

M. Segliņš šādu lēmumu pieņēmis pēc plašu rezonansi izraisījušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijas finanšu telekanālam Bloomberg Television. „Man nepatīk, ja es kadrā stostos un meklēju vārdus svešvalodā. Turpmāk intervijas sniegšu tikai latviski,” paskaidroja M. Segliņš.

Db.lv jau ziņoja, ka finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecināja savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas, kas izraisīja milzīgas diskusijas par A. Slaktera atrašanos finanšu ministra amatā.

18. decembrī, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pēc atkārtotas tikšanās ar ministrijas dienestu vadītājiem un arodbiedrību pārstāvjiem informēja, ka iekšlietu nozare spēj izpildīt valdības uzdevumu – samazināt izdevumus atlīdzībai par 15%, neatlaižot darbiniekus.

"Mēs esam panākuši, ka realizējam atalgojuma samazinājuma modeli, nevis darbinieku atlaišanu. Iekšlietu ministrijā atalgojuma sistēma ir atšķirīga dažādos dienestos, tādēļ katrs dienesta vadītājs piedāvāja savu risinājumu," uzsvēra ministrs Mareks Segliņš. "Man ir svarīgi, lai sistēma saglabātu darbiniekus un realizētu valstij vitāli svarīgo iekšējās drošības nodrošināšanas funkciju un esmu gandarīts, ka tas ir iespējams," piebilda ministrs.

Dažādos IeM dienestos pieņemti atšķirīgi atalgojuma sistēmas kopējā samazinājuma modeļi. Valsts policijā kā risinājums tiek piedāvāts diferencēts uzturlīdzekļu kompensāciju samazinājums (30, 50 vai 70 latu apmērā atbilstoši dienesta pakāpēm, lielāko samazinājumu paredzot darbiniekiem ar augstāku dienesta pakāpi). Drošības policija paredz solidāru paredz solidāru atalgojuma samazināšanu noteikto 15% apmērā. Valsts Robežsardzei risinājuma modelis skar uzturdevas kompensācijas samazinājumu no 120 uz 60 latiem visiem darbiniekiem un atvaļinājuma pabalstu atcelšanu pilnībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam samazinājums paredzēts atalgojumam 10% apmērā solidāri un par vidēji 20 latiem uzturlīdzekļu kompensācijas summas samazinājums visiem darbiniekiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes modelis paredz par 10% samazināt atalgojumu visiem darbiniekiem, taču samazinājums neskars tos darbiniekus, kuru alga pirms nodokļu nomaksas ir divu minimālo mēnešalgu jeb 360 latu apjomā vai mazāka, kā arī atalgojums nevar tikt pazemināts zem šīs robežas.

Visgrūtākais lēmums, kas pēdējā laikā bijis jāpieņem valdībai, bijis lēmums par Parex banku, intervijā laikrakstam Diena sacījis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

"Man nav sirdsapziņas pārmetumu par šo pēdējo gadu. Ja es atgriežos pie visgrūtākā lēmuma, kas valdībai bija jāpieņem, tas bija par Parex banku, tad tiešām šaubas bija līdz Ilmāra Rimšēviča runai valdībā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, es sev pieņēmu lēmumu, kā es balsošu.

Es no Finanšu ministrijas no rīta izgāju ar pārliecību, ka jāklapē ciet. Tā bija otrā versija — Parex ciet. 220 000 neapmierinātu cilvēku, valdībai rēķins 660 miljonu, jo jūs zināt, kādas ir Eiropas prasības par saistībām pret noguldītājiem un vēl, iespējams, trīs vai četru banku aizvēršana tuvākajā laikā. Tai brīdī likās, ka tas pilnīgi noteikti ir finišs. Ejot palīgā, bija cerības, ka finiša tik drīz nebūs, ka ir iespējas visu to glābt, jo, noklausoties, kāds ir ķīlu sastāvs, kādi vērtspapīri, nelikās, ka ir bezcerīgi mēģināt šo banku atdzīvināt, iedarbināt, iespējams, pēc tam pārdot. Tajā brīdī varēja rādīt ar pirkstu — Kargins, Krasovickis nolaiduši banku, bet mēs jau neko. Tā bija otra pozīcija, bet tā nav atbildīga pozīcija. Igauņiem vieglāk — viņiem nav tāds Parex, viņiem ir skandināvu bankas. Tas, protams, valdībai ir tāds akmens kaklā un viņu nevar nomest," intervijā Dienai atzīst M. Segliņš.

Jauna televizora meklēšana bieži kļūst par komplicētu pieredzi. Jo pat vienāda izmēra televizoru cenas dažkārt ir atšķirīgas un atšķiras pat vairākas reizes. Produkcijas ražotāji un pārdevēji reklamē noteiktas papildu funkcijas, nekad nedzirdētās tehnoloģijas un neticamus solījumus par skatāmā attēla kvalitāti, un tas viss it kā liek mums arvien vairāk tērēt naudas jaunajai ierīcei. Savukārt internetā informācijas meklēšana salīdzināma ar haosu – tur ir pilns ar pretrunām un neapstiprinātiem faktiem, kas vēl vairāk maldina. Tomēr, ņemot vērā dažus galvenos kritērijus, var izvēlēties tiešām labu televizoru. Protams, nekādi padomi nepalīdzēs izvēlēties ideālāko variantu, tomēr sniegs pietiekami informācijas, ar ko sākt meklējot jaunu viedtelevizoru.

Izmērs – svarīgs faktors

Tiem, kuri apgalvo, ka ekrāna izmērs un attēla kvalitāte nav viena no otras atdalāmas lietas, ir taisnība tikai daļēji. Jo lielā telpā pat labākās kvalitātes neliela televizora pārraidāmais attēls pazudīs. Šī iemesla dēļ viesistabā būtu jānovieto vismaz 55 collu pa diagonāli viedtelevizors, bet guļamistabā – vismaz 40 collu pa diagonāli. Tomēr, optimāls izmērs lielai istabai – 65 collas un vairāk. Protams, lēmumu par iegādi bieži vien ietekmē arī papildu funkcijas vai parametri, piemēram, 4K izšķirtspēja, HDR vai ļoti funkcionāla viedā attālinātā vadības pults, taču biežākā klientu sūdzība saskaņā ar 220.lv elektroniskas speciālistu teikto, ir tā, ka pircēji iegādājas vienkārši pārāk mazu televizoru. Tāpēc būtu labi jāpadomā, vai nebūtu jāinvestē lielākā ekrānā, un nevis papildu parametros, kas skan inovatīvi un diezin vai ir nepieciešami.

Šīs dienas aktuālākais temats gan savstarpējās sarunās gan mediju telpā, protams, ir 13. janvāra vakara grautiņi Vecrīgā, par kuriem nupat savu viedokli šķiet izsaka ikviens. Un šobrīd, atskatoties uz notikušo un izvērtējot sabiedrības reakciju uz tiem, rodas daži secinājumi un jautājumi.

"Tur bija tikai daži desmiti policistu”

Kā liecina laiku pa laikam publicētā informācija par notikumiem ārzemēs, publisku pasākumu pārvēršanās grautiņos nav nekas neparasts. Turklāt salīdzinot ar tiem pašiem grautiņiem Francijā mūsu Vecrīgā notiekošie tādi ziediņi vien ir. Un es šaubos, vai mūsu policijas vadība, Iekšlietu ministrijas amatpersonas to neapzinās...

"Tur bija tikai daži desmiti policistu, vēlāk vairāki simti," tā, komentējot policijas klātbūtni grautiņu laikā, Db atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņs.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=f1e477c3-cfde-4a8b-a744-08d2b5f216ca

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Tautas partija (TP) atbalstīs premjeru Valdi Dombrovski, jo cita ceļa nav, norāda TP priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Mareks Segliņš, piektdien raksta Latvijas Avīze.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Būt politiķim nozīmē ne tikai baudīt statusu, bet spēju pieņemt pat tik smagus lēmumus, kas var maksāt politisko karjeru, Nav citas domas – mēs atbalstīsim valdību šais budžeta grozījumos! TP atbalstīs Dombrovski, jo cita ceļa vispār nav. Var nepatikt, sarūgtināt un likt dusmoties, kā šos grozījumus virzīja, bet atbalsts viņam būs, kaut neviens ar to populāri nekļūsim,» uzsvēra M.Segliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka viņu var uzskatīt par pļāpīgu politiķi, bet labāk «pļāpāt» nekā vienā jaukā brīdī uztaisīt actiņas – «re, kā nu šonedēļ atkal mums sanāca! Arī par sliktiem lēmumiem, kurus nāksies pieņemt, ir cilvēki jāinformē iepriekš,» piebilda M.Segliņš.

Restorāns Concerto ar savu nosaukumu uz glāzi pēcizrādes vīna grib aicināt Dailes teātra un arēnas Rīga apmeklētājus.Uz glāzi pēcizrādes vīna

Restorāna ēdienkarte un interjers runā par Itālu — gan par to, kas picās un tiramisu, gan par to, kas 30. gadu melnbaltajās fotogrāfijās ar gangsteru balti svītrotajiem uzvalkiem.

Concerto lielākie plusi ir dzīvā mūzika, kas restorānā skan nedēļas nogalēs, un ēdienkarte, kurā var atrast gan šo to tiešām oriģinālu, gan šo to no klasiskajām Itāļu virtuves vērtībām.

Ja runājam par oriģinalitāti, tad, lai arī ķirbis nav Itālijas, bet gan drīzāk Latvijas dārzu karalis, uzmanības cienīgas ir dažādās variācijas par šī dārzeņa lietošanu uzturā. Piemēram, Lapu salati ar krāsnī ceptiem ķirbjiem, rikotas sieru un grauzdētām ķirbju sēklām (3.90 Ls) vai Pangasijas fileja ar ķirbju rizoto (5.90 Ls). Tāpat ne mazāk interesantas ir tādas garšvielu kombinācijas kā Gliemeņu krēmzupa ar fenheli (4.50 Ls), Patisonu krēmzupa ar salviju (3.70 Ls) vai Antrikots ar kartupelu un pastinaka ruleti (14.50 Ls).

«Atklātās valdības sēdes ir liekuļošana. Tās noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek pie pusdienu galda.»

Tā, atbildot uz Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā klausītāja jautājumu, kādēļ valdība par nākamā gada budžetu lemj slēgtās sēdēs, sacīja Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš.

Jāatgādina, ka vēl šonedēļ viņš uzsvēra, ka nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā. «Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš tāpat norādīja, ka būtiskākie jautājumi tiek pārrunāti tieši slēgtajās sēdēs vai, piemēram, pie pusdienu galda, vēsta apollo.lv. «Mēs liekuļojam ar tām atklātajām valdības sēdēm, liekuļojam» viņš piebilda. Tieslietu ministrs kā iemeslu minēja to, ka atklātā sēdē valdības ministri nereti baidās paust patiesu viedokli, lai pēc kāda laika plašsaziņas līdzekļos netiktu atspoguļots, ka, piemēram, kāds ministrs iestājies par kādas iestādes slēgšanu.