«Atklātās valdības sēdes ir liekuļošana. Tās noved pie tā, ka patiesās sarunas notiek pie pusdienu galda.»

Tā, atbildot uz Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā klausītāja jautājumu, kādēļ valdība par nākamā gada budžetu lemj slēgtās sēdēs, sacīja Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš.

Jāatgādina, ka vēl šonedēļ viņš uzsvēra, ka nenožēlo, ka nepiedalījies valdības ārkārtas šovā. «Tas bijis šovs, māžošanās. Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos,» piepilda M. Segliņš. Viņš tajā laikā bijis atvaļinājumā.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš tāpat norādīja, ka būtiskākie jautājumi tiek pārrunāti tieši slēgtajās sēdēs vai, piemēram, pie pusdienu galda, vēsta apollo.lv. «Mēs liekuļojam ar tām atklātajām valdības sēdēm, liekuļojam» viņš piebilda. Tieslietu ministrs kā iemeslu minēja to, ka atklātā sēdē valdības ministri nereti baidās paust patiesu viedokli, lai pēc kāda laika plašsaziņas līdzekļos netiktu atspoguļots, ka, piemēram, kāds ministrs iestājies par kādas iestādes slēgšanu.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Ivara Godmaņa valdība nebaudīja Saeimas vairākuma atbalstu un nebija spējīga pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, tādēļ Tautas partija (TP) uzņēmās nepateicīgo pienākumu to gāzt.

To šodien TP kongresā paziņoja TP līdzšinējais priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.

Savā ziņojumā viņš sūrojās par to, ka tauta slīgstot nabadzībā un bezcerībā, un par to atbildība esot jāuzņemas arī TP. Sabiedrība nezinot cik bieži TP Valda Dombrovska (Jaunais laiks) valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdēs nākot klajā ar priekšlikumiem, kuri atduroties pret koalīcijas partneru neizlēmību, augstprātību un neuzticēšanos, sacīja M. Segliņš.

Nespēja pateikt, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka arī viņam sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina alga, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā.

To LTV raidījumā Labrīt Latvija teica Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš.«Mums valsts sektorā attiecībā uz algām bija dažas kļūmes, ko es pats arī nespēju izskaidrot un pamatot saviem tuvākajiem. Tie ir 20-30 cilvēki, kas saņēma 8, 9 vai 10 tūkst. Ls lielas algas. Nespēja pateikt šiem cilvēkiem, piemēram, Latvijas Bankas prezidentam Rimšēviča kungam to, ka jums, mīļie, sakarā ar situāciju valstī arī būs jāsamazina algas, ir rezultējusies vienotā atalgojuma sistēmā,» skaidroja M. Segliņš.

M. Segliņš pauda pārliecību, ka rītdien, 21. novembrī par Tautas partijas priekšsēdētāju atkal tiks ievēlēts tās dibinātājs Andris Šķēle. «Šķēle spēj organizēt cilvēkus ar savu iekšējo autoritāti, nevis tukši pļāpāt,» sacīja M. Segliņš.

Pirmais Baltijā veidotais pokera TV šovs – Royal Poker Club ēterā parādīsies 18. janvārī. To varēs vērot katru darbadienas vakaru Ren-TV Baltija kanālā.

Šova Royal Poker Club ietvaros uz Baltijā vienīgā specializētā pokera TV galda tiks izspēlēti kopumā četri pokera turnīri jeb šovi, un katrā no tiem spēkiem mērosies seši dalībnieki. Unikālajā TV šovā piedalīsies ne tikai pokera profesionāļi, bet arī dalībnieki, kas savas pokera stratēģa spējas pierādīja speciālajos bezmaksas atlases turnīros.

Šovā piedalīsies arī vairākas sabiedrībā pazīstamas personības: Olimpiskais vicečempions vingrošanā Jevgēņijs Saproņenko, hokejisti Edgars Masaļskis un Lauris Dārziņš, Latvijas tenisa leģenda Andris Fiļimonovs, viens no labākajiem Latvijas pludmales volejbolistiem Aleksandrs Samoilovs, kā arī TV dīva Jana Duļevska.

Ar 21 kravas automašīnu, līdzi vedot tērpus, dekorācijas un aprīkojumu, Rīgā, "Arēnā Rīga" ieradies un līdz 19.janvārim viesojas pasaulslavenais cirks "Cirque du Soleil" ar izrādi "Crystal", kas zīmīga ar to, ka pirmo reizi visa darbība notiek uz ledus.

Šova trupā kopā ir aptuveni 100 cilvēki no 25 pasaules valstīm, tajā skaitā 43 mākslinieki, trīs mūziķi, viens klauns un dažādi tehniskie darbinieki. Db.lv bija iespēja paviesoties šova aizkulisēs un palūkoties, kā notiek gatavošanās vērienīgajai izrādei.

Papildus sarežģītajiem akrobātiskajiem trikiem, visiem aktieriem bija jāapgūst slidošanas prasmes. Interesanti, ka viens no slidošanas treneriem māksliniekiem bijis ASV dzīvojošais latvietis Ainis Lejiņš.

Lai mākslinieki būtu labā formā, viņi trenējas katru dienu. Šovā ir ļoti dažādi elementi, tāpēc katram māksliniekam pēc grafika notiek atbilstoši treniņi. Piemēram, ekstrēmie slidotāji trenējas uz hokeja slidām un ceļo ar savu personīgo trenažieru zāli. Savukārt žonglierim bija jāiemācās žonglēt arī uz slidām. Īpaši svarīgi ir arī regulāri trenēties sarežģītākiem trikiem, piemēram, kad galveno varoni Kristālu gaisā paceļ trapeces mākslinieks.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Amerikas Savienotajās Valstīs uz brīdi bija nolaidušies slavenie Victoria`s Secret eņģeļi, žilbinošā šovā Ņujorkā demonstrējot jaunāko apakšveļas kolekciju.

Iepriekš šovs norisinājās Londonā, Parīzē un citviet. Šī gada modes skates centrālais objekts – dārgakmeņu krūšturis - bija aptuveni miljonu ASV dolāru vērtais krūšturis, kas veidots no 2100 Swarovski dimantiem. Krūštura tapšana ilga 930 stundas. Unikālo darinājumu prezentēja Viktorijas eņģelis Elza Hoska.

Victoria`s Secret modes skatē piedalījās pasaules slavenākās modeles, tostarp, māsas - Bella un Džidži Hadidas, Adriana Lima, Kendala Dženere, Teilore Hila, Vinnija Hārlova un citas. Tiesa brazīliešu izcelsmes modelei Adrianai Limai šī skate bija pēdējā – nespējot valdīt asaras, viņa šova laikā paziņoja par aiziešanu no tā. A.Lima bija Viktorijas eņģelis gandrīz 20 gadus.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina premjeru nesūtīt dokumentus Latvijas valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas (ST) sprieduma analīzei lietā par pensiju samazināšanu, raksta Diena.lv.

Vēstulē norādīts, ka V. Dombrovska kā premjera vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā ST spriedumu, vērtējama kā nepamatota. Vēstulē M. Segliņš aicinājis V. Dombrovski turpmāk nesūtīt jebkādus dokumentus valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai ST sprieduma analīzei un atbilstoša tiesiska rīcības plāna izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Ņemot vērā Ministru prezidenta V. Dombrovska izšķirošo lomu sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem un pamatojoties uz Satversmes tiesas secinājumiem, tieslietu ministrs M. Segliņš norāda, ka iecerētā nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas Fondam (SVF), papildus Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu pamatnosacījumiem vai jebkādas citas vienošanās par būtiskiem nosacījumiem, kas skar starptautiskos aizdevumus un par kurām nebūs lēmusi Saeima, būs pretrunā ar Satversmē paredzēto, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas veidā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Uzņēmuma izveidošana prasa ne mazums nervu un ikdienas formalitāšu kārtošana atņem laiku galvenajam – jaunu dizainu radīšanai, tomēr tekstilmāksliniecei Agnese Vaļiniece savu soli, kļūt par uzņēmēju nenožēlo, sakot, ka gandarījums par paveikto ir milzīgs.

A. Vaļinieces pirms astoņiem gadiem izveidoja savu pirmo uzņēmumu SIA Agneses Vaļinieces radošā darbnīca, lai gan līdz tam gana veiksmīgi darbojās kā individuālā darba veicēja. Pirms gada radās nepieciešamība reģistrēt vēl vienu uzņēmumu SIA Burleska salondarbnīca. «Pirms astoņiem gribēju mainīt darbnīcas telpas uz lielākām un šķita tikai loģiski, ka tad vajadzētu izveidot arī uzņēmumu. Man nebija pieredzes un sākotnējā motivācija bija darīt to, kas man patīk, nedomājot par to, ka uzņēmumam vajadzētu arī būt peļņu nesošam,» atminas A. Vaļiniece, kura zināšanas papildinājusi mācoties dažādos kursos un apmācību programmās.

Tautas partijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš uzskata, ka šīs dienas neveiksmīgais balsojums par Antas Rugātes ievēlēšanu Saeimas prezidijā apliecina, ka premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) nespēj nodrošināt sadarbības partneru vienotību un disciplīnu valdības koalīcijā.

Tādēļ jau nākamajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē M. Segliņš aicināšot V. Dombrovski atbildēt uz jautājumu: kurš ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērots koalīcijas līgums un izrādīta cieņa sadarbības partneriem.

«Esmu nepatīkami pārsteigts par šo balsojumu. Tomēr mani tik daudz nesatrauc tas, vai Tautas partija iegūs sev pienākošos vietu prezidijā, bet vēlos saņemt skaidras atbildes, vai šis balsojums ir vērsts pret TP. Ja nē, tad kas ir tie argumenti vai apstākļi, kas traucē balsot par TP kandidātu. Nav mūsu pašmērķis atrašanās šajā valdībā, bet kamēr tur esam, sadarbības līguma ievērošana ir principiāls jautājums,» tā M. Segliņš.

Sabiedrībai ir jāzina, kur un kā tiks tērēti aizlienētie miljoni. Nesaprotu, kāpēc 600 miljoni būtu jātērē banku sektora stabilizēšanai nevis ekonomikas sildīšanā, raidījumam Labrīt Latvija! norāda tieslietu ministrs Mareks Segliņš, ziņo Apollo.

«Iepriekš naudu zviedru bankas cilvēkiem burtiski meta pakaļ. Un cilvēcīgi ļāvās kārdinājumam un aizņēmās, bet tagad mums jāaizņemas, lai stabilizētu banku darbību, kuras pat nav mūsu bankas,» norāda M. Segliņš., ziņo Apollo.Mareks Segliņš. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Tukuma lidostā Jurmala Airport nedēļas nogalē bija iespēja vērot vietējo un ārvalstu dalībnieku priekšnesumus lielākajā Baltijas aviācijas šovā Wings Over Baltics Airshow.

Aviācijas šova ietvaros airBaltic pārstāvji prezentēja jaunizveidoto airBaltic Training Pilotu akadēmiju, kā arī izrādīja pilotu apmācību lidmašīnu – Diamond Aircraft. Viens šāds lidaparāts izmaksā aptuveni 400 tūkstošus eiro. Uz aviošovu piloti atlidoja no Liepājas, kur ir airBaltic treniņbāze.

«Aviācijas bizness ir ļoti liels un nežēlīgs, bieži notiek pārbaudes - gan lidošanas, gan veselības. Neizturot veselības pārbaudi, var pārvilkt pāri strīpu karjerai. Ir nepieciešams liels finansiālais un laika ieguldījums studiju procesā. Pilotam ir jābūt motivētam, mērķtiecīgam, elastīgam, jāprot pielāgoties videi, stresa noturīgam, labā fiziskā formā, atbildīgam, jāprot plānot laiku,» biznesa portālam db.lv stāstīja Ivars Puļķis, airBalticTraining Pilotu akadēmijas students.

Par spīti trešdienas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) regulārā čempionāta mačā gūtajai potītes traumai latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis ceturtdien paviesojās slavenajā Džimija Falona šovā «Tonight».

Potītes savainojumu, kas no malas šķita nopietna, Ņujorkas «Knicks» basketbolists Porziņģis guva trešdien uzvarā pret Maiami «Heat», kad spēli bija spiests atstāt jau trešajā minūtē. Tomēr uzreiz pēc tam un arī ceturtdien veiktajās rentgena pārbaudēs lūzumi netika atklāti. Latvietis «Knicks» rindās varētu atgriezties jau nākamajā mačā, svētdien Ņujorkā pret Orlando «Magic», taču pagaidām par to lielas skaidrības nav.

Tiesa, šādu traumu ārstēšanai parasti nepieciešams viena vai divas nedēļas.

Par spīti nelielām veselības likstām 22 gadus vecais Porziņģis ceturtdien kļuva par pirmo latvieti, kurš viesojies Džimija Falona šovā, turklāt viņš, ienākot studijā, saņēma lielas ovācijas.

Latvijā tiek veidots televīzijas šovs Royal Poker Club, kurā spēkiem mērosies gan profesionāli pokera spēlētāji, gan arī sabiedrībā pazīstamas personības un citi pokera entuziasti.

Lai gan Royal Poker Club televīzijas ekrānos būs vērojams no nākamā gada janvāra, jau tagad uzsākta tā dalībnieku atlase. Piedaloties bezmaksas atlases turnīros, par šova dalībnieku līdzās profesionāliem pokera spēlētājiem un sabiedrībā populārām personībām var kļūt ikviens Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.

Šova ietvaros tiks izspēlēti kopumā četri pokera turnīri. Tajos spēkiem mērosies seši dalībnieki: divi profesionāļi, viens sabiedrībā pazīstams pokera entuziasts, viens Expekt Pro komandas spēlētājs un divi dalībnieki, kas savas spējas būs pierādījuši bezmaksas atlases turnīros, kas no pirmdienas, 16. novembra, norisināsies interneta vietnes Expekt.com pokera istabā.

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.