Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.
Arī mūsu korporācijas iekšējā struktūra un cilvēki, kas šeit strādā, ir interesanti. Visā pasaulē ir vairāk nekā 430 000 IBM darbinieku un patiesi globālā pieeja ikdienas darbam nozīmē to, ka gandrīz katrā jaunajā projektā veidosies starptautiska komanda. Projekta vadītājs no Brazīlijas, biznesa konsultants no Vācijas, drošības eksperts no Indijas kopīgi strādā pie projekta Latvijā un savstarpēji bagātinās no šīs darba un kultūras apmaiņas pieredzes. Pēc 10 darba gadiem IBM jums būs labs draugs gandrīz ikvienā pasaules valstī.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Pirmkārt, jau man patīk tas, ka Latvijā ir daudz jaunu cilvēku ar lielām ambīcijām. Taču tajā pašā laikā mani apbēdina tas, ka šie jaunie cilvēki aizvien biežāk brauc prom no valsts, lai sasniegtu šīs ambīcijas. Arī Latvijā IT nozarē var ļoti labi nopelnīt, taču šos talantīgos jauniešus no Latvijas prom dzen kādi citi iemesli. Viņi pat fiziski varētu palikt šeit un apkalpot klientus ārvalstīs, taču viņi tik un tā izlemj braukt prom. Tas ir skumji, bet fakts.
Otrkārt, mani iepriecina tehnoloģiju attīstības līmenis Latvijā. Salīdzinot ar «veco» Eiropu, mums tās ir ļoti augstā līmenī. Tas ir panākts galvenokārt divu iemeslu dēļ – maza valsts teritorija, kurā ir viegli un diezgan lēti ieviest jaunus risinājumus, kā arī Latvijas neatkarības «jaunums». Līdz ar neatkarības atgūšanu mēs varējām atteikties no morāli novecojušajām padomju iekārtām un ieviest tobrīd jaunākās pasaules tehnoloģijas, kas lika pamatus mūsdienu inovācijām.
- Vai ir kādas kļūdas, kuras nevarat piedot Latvijas vadītājiem – līdzšinējiem/esošajiem?
Nekļūdās tikai tie, kas nedara neko. Bet skumdina politiķu centieni kultivēt konfliktsituācijas, tā vietā, lai mēģinātu sadarboties.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?
Viena no IBM labākajām īpašībām ir spēja mainīties līdzi laikam. Esam uzņēmums ar 103 gadu vēsturi un veiksmīgi mainīties līdzi laikam ir ļoti grūti izdarāms, ņemot vērā, cik lielas izmaiņas tehnoloģijās ir notikušas pēdējā gadsimtā. Pasaulē nav daudz tādu uzņēmumu, kuri ir pārkāpuši 100 gadu slieksni.
Kā jebkurā lielā uzņēmumā ir jomas, kurās mūsu darbu varētu optimizēt, padarīt to ātrāku. Taču tā ir cena, ko uzņēmumam jāmaksā, ja tas vēlas nodrošināt savas darbības stabilitāti un garantēt rezultātu kvalitāti.
- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Jā, izjūtam. Bet galvenokārt tāpēc, ka mums ir noteiktas ļoti augstas kvalitātes prasības pret jaunajiem darbiniekiem. Tik mazā filiālē kā IBM Latvija mēs meklējam ļoti kvalificētu darbaspēku – sava amata patiesus ekspertus. Un tādus atrast ir grūti. Mums ir bijušas arī situācijas, kad nākas algot darbiniekus no citām valstīm, jo Latvijā nevaram atrast pietiekoši atbilstošu speciālistu.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?
Lai strādātu globālā korporācijā ir jābūt tolerantam un jābūt labam speciālistam savā jomā ar labām svešvalodu zināšanām. Jācenšas pašam izaugt līdz pasaules līmenim un tad jau visas durvis ir atvērtas. IBM visā pasaulē iegulda lielus līdzekļus savu darbinieku apmācībā un darba kvalitātes celšanā.
Mums nav strikta dresskoda un strādāt var arī no mājām. Galvenais, lai darbinieks izpilda savus pienākumus laicīgi un kvalitatīvi. Uzsvars tiek likts uz to, lai darbs tiktu paveikts. Interesanti, ka jaunus cilvēkus iespēja strādāt no mājām motivē mazāk un viņi vairāk izvēlas būt mūsu birojā. Citādi ir ar gados vecākiem darbiniekiem, kuri izvēlas strādāt no mājām, tādējādi vairāk laika pavadot ar ģimeni.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Lai mēs labāk varētu apkalpot savus klientus, IBM nepārtraukti sevi izgudro no jauna. Visaktuālākās tehnoloģiju tendences, kas pašlaik ietekmē gandrīz visas nozares, ir plaša datu mākoņa izmantošana visdažādākajos biznesa procesos; iespēja analizēt aizvien vairāk datus ātrāk un ātrāk; mobilitāte, kas revolucionāri izmaina biznesu, ļaujot cilvēkiem veidot jaunus veidus, kā viņi strādā, pelna naudu un apkalpo klientus.
IBM ir sava vīzija, kā šajās jomās sniegt atbalstu saviem klientiem. Piemēram, nupat publiskotais IBM un Apple sadarbības līgums, kas paredz jaunu biznesa aplikāciju izstrādi iPhone un iPad lietotājiem, padarot mūsu risinājumus pieejamus visplašākajam lietotāju lokam.
Mums ir ļoti skaidri definēti biznesa mērķi, kas publiskoti IBM gada pārskatā. Starp citu, ieteiktu to izlasīt kaut vai tāpēc, ka tas ir piemērs visskaidrākajam korporatīvajam gada pārskatam uz planētas. (http://www.ibm.com/annualreport/2013/)
- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?
Mums kā globālai kompānijai pievienošanās eirozonai ir krietni vien atvieglojusi iekšējos norēķinus. Taču tas arī ir faktiski vienīgais ieguvums.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.
Viss sākās ar to, ka tālajā 1998. gadā es nodibināju pats savu interneta mājaslapu izstrādes uzņēmumu. Toreiz tas bija ultra-moderni. Deviņdesmito gadu beigās neviens īsti neprata veidot interneta mājaslapas un mēs bijām vieni no retajiem, kas to prata. Arī pēc manas aiziešanas tas veiksmīgi nostrādāja vēl 10 gadus. Biju pieaicināts arī mūsdienās populārā ziņu portāla Delfi sākotnējās lapas veidošanai. Tam laikam tas bija grandiozs un sarežģīts projekts.
Tālāk jau sekoja studijas Lielbritānijā, kur Mančestras biznesa skolā studēju menedžmentu. Šo studiju laikā man principiāli izmainījās domāšana, pavērās plašāks redzesloks. Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, tad jau skaidri zināju, ka vēlos strādāt starptautiskā korporācijā. Nākamais posms bija EMBA grāds Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. Esmu ļoti pārliecināts mūžizglītības proponents, jo stingri ticu tam, ka zinātkāre ir viena no galvenajām veiksmīga cilvēka pazīmēm, lai arī kādā nozarē viņš darbotos.
- Kāds bija Jūsu pirmais darbs?
Sākotnēji biju interjera dizaineris, bet pēc tam kļuvu par weba dizaineri.
- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?
Tālajā 1911. gadā ASV apvienojās trīs kompānijas – Tabulating Machine Company, International Time Recording Company un Computing Scale Company, kas kopā izveidoja Computing Tabulating Recording Company. Pirms 90 gadiem, 1924. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz International Business Machines, kas mūsdienās globāli pazīstams saīsinājumā IBM.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Viena no IBM globālajām iniciatīvām ir Smarter Planet programma, kas aicina aktīvāk izmantot moderno tehnoloģiju dotās iespējas, lai veicinātu valstu konkurētspēju. Mums ir ļoti daudz likumu, kas aizliedz datu publiskošanu. Es vēlētos, lai valsts dotu privātajam sektoram lielāku pieeju dažādiem datiem, kas ļautu tehniskajiem ekspertiem izstrādāt pilnīgi jaunu valsts ikdienas pārvaldes ekosistēmu, kurā varētu radīt jaunus produktus no ministriju un pašvaldību datiem. Ja kaut vai daļu no valsts rīcībā esošajiem datiem atļautu publicēt, tad varētu izveidot dažādas komunikāciju kartes, aplikācijas un izstrādāt jaunus produktus, kas veicinātu valsts iestāžu ikdienas darba un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu modernizāciju.
Piemēram, būtu ļoti ērti, ja ar viedtālruņa starpniecību jebkuram būtu iespēja iziet savas mājas pagalmā un noskaidrot, kur precīzi ierakts elektrības kabelis vai gāzesvads. Šādu tehnoloģisko iespēju ir ārkārtīgi daudz, taču valstij ir jābūt gatavai būt atvērtākai. Tas atvērtu durvis visdažādākajām inovācijām un idejām, kuras pozitīvi uzlabotu valsts un iedzīvotāju attiecības. Mēs ātri un vienkārši varētu atteikties no visādu papīriņu nebeidzamas dzenāšanas pa kabinetiem.
- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?
Neveiksme var piemeklēt jebkuru, tā ir tikai normāla parādība, no kuras jāmācās un jādodas tālāk. Bet lielākais veiksminieks Latvijā neapšaubāmi ir Ernests Gulbis. Vai precīzāk, nevis Latvijā, bet Latvijai. Neatkarīgi no rezultāta, viņš ir starptautisks spīdeklis, kas mūsu valsts vārdu nes pasaulē. Teniss ir patiesi globāls sports un Ernests pašlaik ir mūsu valsts labākā reklāma – jauns, dinamisks un bez kompleksiem.
- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Plovs. Tā jau ir ģimenes tradīcija. Man patīk to gatavot, ēst un pārvērst tā gatavošanu par interesantu pasākumu sev un ciemiņiem. Patīk arī eksperimentēt ar Āzijas ēdieniem, kuri ļoti krasi atšķiras no tradicionālās latviešu virtuves. Starp dzērieniem man nav izteikta favorīta, taču pie ēdieniem es labprāt baudu spāņu sarkanvīnus.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
To ir daudz, taču izvēlējos trīs. No biznesa literatūras ieteiktu Never Eat Alone, kuru sarakstījis Kīts Ferraci (Keith Ferrazzi). Grāmata ir ļoti praktiska, tā maina lasītāja domāšanu un liek saprast, kas ir vērtīgs un kas nav vērtīgs, pilnveidojot sevi. Otra grāmata ir The Idea Book, zviedru autora un lektora Fredrika Harena (Fredrik Härén) grāmata par nestandarta domāšanu un radošumu. Savukārt no daiļliteratūras varu nosaukt Marka Hadona (Mark Haddon) grāmatu The Curious Incident of the Dog in the Night Time, kurā autisks zēns izmeklē kaimiņu suņa nāvi un procesā izmaina arī savu dzīvi.
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Mana ideoloģija ir, nevis kur un kā atpūsties, bet gan saprast, no kā ir nepieciešams atpūsies. Tas ir galvenais. Kad saproti no kā jāatpūšas, tad pārējais jau nostāsies savās vietās. Man personīgi ir svarīgi, lai atpūtas vietā nebūtu dators un telefons. Es gribu atpūsties no tā.
Mans brīvdienu hobijs ir niršana ar akvalangu. Zemūdens pasaule lieliski atbrīvo prātu no ikdienā uzkrātā stresa. Viena no vietām, kas īpaši palikusi atmiņā, ir Barracuda Point Malaizijas Sipadanas salā, kur virs manas galvas simtiem jūras līdaku neprātīgā virpulī izveidoja vairākus desmitus metru lielu apli. Un šajā brīdī Tev neviens nezvana pa telefonu. Fantastiski!
- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?
Nu jau pagājis vairāk nekā gads, bet es joprojām atceros Slavas Poluņina un Gidona Krēmera kopīgo Sniega Simfoniju. Tā bija ļoti aizkustinoša ieniršana atpakaļ bērnībā.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Vienreiz, liekot meitiņu gulēt, diskutējām, kas ir joks un kā to vislabāk izstāstīt. Es viņai saku, ka, stāstot joku, nevajag atkārtoties un stāstīt to skaļi. Vajag normālā balsī izstāstīt kaut ko smieklīgu un pēc tam vairs neko lieki nepaskaidrot. Bet meitiņai nu galīgi tovakar negribējās iemigt. Paiet laiks un mēs viens otram turpinām uzdot mīklas un atjautības jautājumus. Pēc kāda laika es viņai saku: «Nu gan pēdējā mīkla! Kurš daudz runā, negrib gulēt un uzdod daudz jautājumus?» Iestājas klusuma brīdis un viņa ar viltīgu smaidu sejā atbild: «Tētis?»
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
Labi izgulieties un saglabājiet humora izjūtu! Jo atbildīgāks ir jūsu amats, jo svarīgāk tas kļūst.
#1/7
Sniedzot interviju IBM konferences laikā Rīgā.
#2/7
Ar meitu.
#3/7
Atvaļinājuma laikā Monsanto Portugālē.
#4/7
Brīvā brīdī mājās pēc plova ballītes.
#5/7
Makšķerējot Usmas ezerā.
#6/7
Nirstot Sipadanā Malaizijā.
#7/7
Paša gatavotais plovs.
