Pabalstus un pensijas Latvijā nosaka «uz aci», bez iedzīvotāju dzīves līmeni apliecinošiem rādītājiem.
Tas izriet no vairāku amatpersonu atbildēm uz DB jautājumiem par to, kā tiek aprēķināti pabalsti. Izrādās, ne viens no rādītājiem, kas apliecinātu minimālās iedzīvotāju dzīves līmeņa prasības, normatīvajos aktos nav iekļauts. Brīžiem kā salīdzinošs rādītājs tiek piesaukts iztikas minimums, taču tā aprēķiniem vairs nav likumīga pamata un rādītājs īsti neatbilst realitātei, jo metodoloģija iztikas minimuma groza aprēķināšanai nav mainīta kopš 1991. gada. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada maijā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam pieaudzis līdz 176,26 latiem.
Labklājības ministre Ilze Viņķele cer, ka kādu raksturojušu rādītāju, pret ko varētu adekvāti noteikt pabalstu lielumu, radīs Pasaules Banka savā pētījumā. «Tas ir viens no pētījuma uzdevumiem,» saka I. Viņķele. Viņa min, ka Pasaules Banka kā kontrolskaitli izmanto absolūtās nabadzības slieksni dažādos pasaules reģionos, tomēr vienlaikus I. Viņķele nav pārliecināta, ka tas būtu piemērotākais risinājums Latvijai.
Labklājības ministrijā (LM) atzīst, ka pašlaik pabalstus Latvijā īsti nav ar ko salīdzināt, tomēr nojaušams, ka ne šī problēma, ne neaktuālais iztikas minimuma rādītājs nav LM darba prioritāšu sarakstā. Jānorāda, ka LM iepriekš ir strādājusi pie izmaiņām iztikas minimuma rādītāja aprēķināšanas metodoloģijā, 2007. gadā izstrādājot koncepciju par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Tajā tika paredzēts, ka 2011. gadā tiks izstrādāta minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanas un pārskatīšanas metodika, kuru sāktu lietot no 2012. gada un kas aizstātu 1991. gadā apstiprināto metodiku iztikas minimuma aprēķināšanai. «Diemžēl koncepcijas tālāka virzība tika apturēta, tāpēc joprojām tiek izmantota līdzšinējā metodoloģija,» iepriekš informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, ir galvenie tiesībsarga uzdevumi. Tiesībsarga birojā DB norāda, ka jautājumu par iztikas minimuma grozu un tā nepiesaisti pabalstiem tiesībsargs līdz šim nav skatījis. Toties 2011. gada nogalē tiesībsargs nosūtīja atzinumu Saeimas Prezidijam un Ministru kabinetam par LM piedāvātajiem vecuma pensiju minimālajiem apmēriem. «Tiesībsargs norādīja, ka pašreiz likumā «Par valsts pensijām» un Ministru kabineta noteikumu projektā «Vecuma pensiju minimālie apmēri» paredzētie vecuma pensijas minimālie apmēri negarantē minimālo sociālo nodrošinājumu. Minimālais sociālā nodrošinājuma pabalsts, kuram piesaistīts vecuma pensijas minimālais apmērs 45 lati mēnesī ir nemainīgs kopš 2006. gada 1. janvāra un nav pamatots ne ar kādiem ekonomiskajiem rādītājiem, ne arī aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem,» uzsvēra Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa. Tolaik valdība aicināta pensiju minimālo apmēru noteikšanā ņemt vērā Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas, piemēram, minimālā sociālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai izvēlēties kādu no starptautiski atzītām metodēm.