No 2017. gada 1. janvāra darbu Latvijā pārtrauc uzņēmuma Ekogaisma izdegušo spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kas veica energoefektīvo un gāzizlādes spuldžu savākšanu no fiziskām un juridiskajām personām un organizēja šo atkritumu pārstrādi, informē uzņēmums.

Ekonomiskās un citas gāzizlādes spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Sajaucot spuldzes ar citiem sadzīves atkritumiem un sasitot, gaismas avota kupolā esošā luminiscējošā gāzveida viela luminafors nonāk atmosfērā. Ņemot vērā, ka luminafors satur dažus miligramus dzīvsudraba, tam lielā daudzumā nonākot atmosfērā, var rasties kaitējums apkārtējai videi un cilvēku veselībai.

Ekogaismas izveidotā spuldžu atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā darbojās kopš 2005. gada. Tajā ietilpa vairāk nekā 270 spuldžu savākšanas vietas visā Latvijā − visbiežāk tie bija bīstamo atkritumu savākšanas punkti, kur tiek pieņemti arī citu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi. Uzņēmuma dibinātāji bija vadošie Eiropas spuldžu ražotāji – Philips, Osram, General Electric un BLV Licht.

Nīderlandes elektronikas kompānija Philips pirmdien paziņoja, ka biržā kotēs 25% spuldžu ražošanas biznesa akciju, akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) cerot iegūt gandrīz vienu miljardu eiro.

Uzņēmums norāda, ka 27.maijā paredzētajā IPO kotēs aptuveni 37,5 miljonus akciju, paredzot iegūt aptuveni 694-970 miljonus eiro.

Philips 2014.gadā pavēstīja, ka vēlas uzņēmumu sadalīt divās daļās, atdalot medicīnas aprīkojuma un spuldžu ražošanas biznesu.

Taču kopš tā laika uzņēmums aplūkojis dažādas iespējas, svārstoties starp spuldžu ražošanas biznesa tiešu pārdošanu un IPO.

Spuldžu ražošanas biznesa IPO cenu paredzēts noteikt 18,5-22,5 eiro apmērā par vienu akciju, kas biznesa vērtību noteiks aptuveni 2,78-3,38 miljardu eiro apmērā.

Philips dibināts 1891.gadā, un tas gadiem ilgi specializējās spuldžu un vēlāk televizoru ražošanā. Taču pēdējā desmitgadē uzņēmums dažādojis darbību, ražojot arī medicīnas aprīkojumu.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga kopienai pievienojušies seši jauni nomnieki - dažādu nozaru uzņēmumi, informē attīstītāja pārstāvji.

Biroju kompleksa Malduguņu ielā jaunie nomnieki ir viens no pasaulē vadošajiem elektronikas ražotājiem Philips, starptautiskā pilna servisa līzinga un autoparku pārvaldīšanas kompānija ALD Automotive, autonozares programmatūras izplatītājs AMIT Baltic, rūpnieciskā aprīkojuma, specializēto produktu ražotājs un inženiertehnisko risinājumu uzņēmums Alfa Laval, būvniecības uzraudzības un projektu vadības pakalpojumu uzņēmums Forma 2, kā arī bankas Luminor filiāle “Mārupe”.

“Šobrīd esam pabeiguši projektēt otrās būvniecības kārtas ēkas,” papildina Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Business Garden Rīga plāno otrās kārtas būvniecību un izsludina iepirkumu 

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā...

Pašlaik gan Latvijā, gan pasaulē strauji pieaug tendence izmantot tieši ilgtspējīgus birojus, tādējādi šīs faktors kļūst par vienu no fundamentālākajiem, izvēloties biroja telpas. “Business Garden mūs uzrunāja ar savu lielisko lokāciju/plānojumu un pievienoto vērtību, ko rada kompleksa plašās iespējas, — ilgtspējīga un funkcionāla vide, moderns aprīkojums, The Lounge koplietošanas telpas, labiekārtota teritorija, autostāvvieta un velosipēdu novietnes,” uzsver SIA Alfa Laval vadītāja Ilze Lenša.

Savukārt Luminor Bank pārstāvji īpaši izceļ biroju kompleksa iekļaujošo vidi, kas ļauj arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem apmeklēt bankas jauno filiāli. Turklāt uzņēmuma AMIT Baltic komanda uzteic gaisa kvalitāti jaunajās telpās, kas vairumam uzņēmumu īpaši aktuāli kļuva līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi.

“Primārais iemesls, kāpēc izvēlējamies Business Garden Rīga, ir tas, ka šis projekts atbilst Philips uzņēmuma vērtībām un kvalitātes prasībām,” norāda Philips Baltic komerciālās organizācijas vadītāja Agrita Vēvere.

Patlaban Business Garden Rīga vada pārrunas ar jauniem nomniekiem, kas biroju kompleksam plāno pievienoties līdz vasaras sākumam.

Nīderlandes elektronikas kompānija "Philips" pirmdien paziņoja par zaudējumiem šī gada trešajā ceturksnī un plāniem likvidēt aptuveni 4000 darbavietu.

"Philips" norāda, ka trešajā ceturksnī uzņēmums strādājis ar 1,33 miljardu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 2,98 miljardu eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn.

Zaudējumi galvenokārt tiek skaidroti ar piegāžu problēmām, inflācijas kāpuma negatīvo ietekmi, ar Covid-19 saistītiem lokdauniem Ķīnā un Ukrainas kara radītajiem sarežģījumiem.

"Philips" skaidro, ka nekavējoties īstenos pasākumus uzņēmuma darbības uzlabošanai, tai skaitā samazinot darbaspēka un pamatdarbības izdevumus, kas paredz likvidēt aptuveni 4000 darbavietu.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Nīderlandes sadzīves ierīču, veselības aprūpes un apgaismojuma produktu ražošanas uzņēmums «Philips» paziņojis, ka Lielbritānijā slēgs bērnu pudelīšu ražotni, šādu lēmumu skaidrojot ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

Uzņēmums norāda, ka rūpnīca, kurā tiek nodarbināti 430 cilvēki, tiks slēgta 2020.gadā, pārceļot ražošanu atpakaļ uz Nīderlandi.

Šādu lēmumu «Philips» pieņēmis dažus mēnešus pēc tam, kad uzņēmums bija izteicis brīdinājumus par negatīvajām sekām, ko radītu Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kā ziņots, balsojumā Lielbritānijas parlamentā otrdienas vakarā premjerministres Terēzas Mejas panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem no ES tika noraidīta ar 230 balsu pārsvaru. Tik smagu sakāvi līdz šim nav piedzīvojusi neviena valdība visā Lielbritānijas vēsturē.

Lielbritānijai no ES jāizstājas 29.martā. Bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem ES noteikumi pārstās attiekties uz Lielbritāniju vienas nakts laikā.

Analizējot patentu apjomu uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju, Eindhovena ierindojas pirmajā vietā pasaulē ar 22,6 patentiem

Eindhovenas augsto tehnoloģiju pilsētiņa High Tech Campus tiek dēvēta par gudrāko kvadrātkilometru pasaulē.

«Jau kopš pagājušā gada 60. gadiem Eindhovenā atrodas Philips pētniecības centrs. Tolaik bija pieņemts, ka drošības dēļ izpētes nodaļas atradās nomaļus un samērā izolētas no citām struktūrvienībām. Šī gadsimta sākumā tas mainījās, jo pasaule kļuva arvien sarežģītāka un Philips apzinājās, ka visu paši nevar izdarīt un ir nepieciešams sadarboties ar universitātēm un citiem uzņēmumiem. Uzņēmums sāka reklamēt atvērto inovāciju koncepciju, radot atvērtāku vidi. Tāpēc tagad te atrodas dažādas lielas globālas kompānijas, zinātniskie institūti, pakalpojumu uzņēmumi un startup. Jo lielāka dažādība, jo labākas biznesa idejas. Ir labi, ja ir 100 fiziķu komanda, bet vēl labāk, ja komandā ir desmit fiziķi, desmit inženieri, desmit programmētāji u.tml., turklāt no dažādām valstīm un ar atšķirīgu pieredzi,» stāsta Eindhovenas augsto tehnoloģiju pilsētiņas High Tech Campus biznesa attīstības vadītājs Kees Admirāls (Cees Admiraal).

Nākamā SUV modeļa Macan paaudze būs 100 % elektriska, nolēmusi Porsche AG uzraudzības padome. Tas nozīmē, ka šobrīd uzlabotie Macan modeļi noslēgs salīdzinoši īso, bet žilbinošo iekšdedzes motoru ēru

Porsche Macan ir Cufenhauzenas kompānijas veiksmes stāsts. Piecos gados kopš Macan modeļa dzimšanas pasaulē tas ir pārdots vairāk nekā 400 tūkst. eksemplāros. Iespaidīgs skaitlis, īpaši zinot salīdzinoši augsto modeļa iegādes cenu, kas bieži vien neatpaliek no lielākā brāļa Cayenne cenojuma. Uzmundrinoši, ka līdz brīdim, kad pārdošanā nonāks pilnībā elektrisks Macan, vēl ir jāpaciešas vismaz gads. Tas ļaus izbaudīt tos jaukumus, ko sniedz nesen uzlabotie Porsche Macan un Macan S.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Autokolekcionāri, Porsche zīmola fani un autoentuziasti, šis ir unikāls brīdis iegādāties vienreizēju auto, kāds vairs nebūs Porsche modeļu aptverē!

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Foto: Ksenukai.lv

Kafijas automāts ir neaizstājams palīgs ikvienam kafijas mīļotājam, kas gardus kafijas dzērienus vēlas baudīt bez liekas piepūles. Taču plašajā tirgus piedāvājumā orientēties var būt sarežģīti, tāpēc pirms jauna kafijas automāta iegādes, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt savas vajadzības un kafijas automāta funkcionalitāti.

Tāpēc šajā rakstā aplūkosim būtiskākās funkcijas, kam pievērst uzmanību, lai izvēlētos tieši savām vajadzībām un gaumei atbilstošāko kafijas automātu.

Kafijas automāta izvēles ceļvedis

Mūsdienu tirgū pieejamā kafijas automātu daudzveidība ļauj ikvienam kafijas entuziastam atrast savām iespējām un vajadzībām atbilstošāko modeli. Lai atvieglotu izvēles procesu, piedāvājam iepazīties ar būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, iegādājoties jaunu kafijas automātu.

Uzņēmums Philips kopā ar latviešu startapu Overly nolēmis Baltijā revolucionizēt iepirkšanos, saviem klientiem piedāvājot izbaudīt papildināto realitāti, informē Overly pārstāvji.

Šis process ļaus interaktīvā veidā uzzināt vairāk par sev interesējošajiem produktiem, tādējādi atvieglojot informācijas ieguves gaitu un ļaujot rast labāko izvēli.

Overly vadītājs Ainārs Kļaviņš skaidro, ka Overly ir pirmā un vienīgā digitālā aģentūra Baltijas valstīs, kura specializējas tieši papildinātās realitātes projektu izstrādē, kuru galarezultātā uz drukātā materiāla, to noskenējot ar savu viedierīci, atdzīvojas video. Šādā veidā tiek panākta vairāku, iepriekš atsevišķi pastāvošu, komunikācijas rīku kombinācija – drukāta materiāla un digitāla satura.

Lietotājam ir nepieciešams viedtālrunis ar iOS vai Android operētājsistēmu. Tālāk jālejupielādē bezmaksas aplikācija Overly, jāatver un jāpavērš pret Philips sadarbības partneru veikalos un informatīvajos materiālos izvietotajiem un īpaši atzīmētajiem produktu attēliem. Atdzīvināmos attēlus ir iespējams pavisam viegli atpazīt – tie apzīmēti ar īpašu rāmi un uz tiem ir redzams Overly logo, kurā atainotas trīs lodziņu brilles.

Veidi, kā pagatavot kafiju, ir daudz un dažādi – sākot ar maltas kafijas apliešanu krūzītē un beidzot ar restorāna līmeņa dzēriena pagatavošanu, izmantojot modernu kafijas automātu. Šoreiz pastāstīsim par 2. variantu, proti, kā izlemt, kurš no visiem kafijas automātiem ir piemērotākais tieši tavām vēlmēm un vajadzībām?

1. solis: iepazīstam kafijas automātu veidus

Kafijas automāti ir ļoti daudzveidīgi. Kā zināt, kuru no neskaitāmajiem modeļiem izvēlēties? Atbildes meklēšana uz šo jautājumu būs vienkāršāka, ja pirms tam iepazīsies ar kafijas automātu veidiem.

Kapsulu automāti

Būs grūti atrast vienkāršāku kafijas pagatavošanas veidu par to, ko piedāvā kafijas automāti ar kapsulām. Tajos lielisku kafiju iespējams pagatavot dažu sekunžu laikā – atliek vien automātā ievietot kafijas kapsulu, nospiest pogu, un dzēriens jau pēc dažām sekundēm būs tavā krūzītē.

Ja Citadeles bankas akcionāri izlems veikt akciju sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO biržā, tas, iespējams, varētu būt viens no lielākajiem emitentiem biržas Nasdaq Riga vēsturē, dodot nozīmīgu impulsu kapitāla tirgus attīstībai Latvijā, jo šāds emitents ļautu piesaistīt ne tikai Baltijas, bet jo īpaši ārvalstu institucionālos investorus, kuri parasti ir ieinteresēti ieguldīt lielos uzņēmumos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijusī ilggadējā biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja, tagad a/s Citadele banka padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Viņa norāda, ka Latvija diemžēl pašlaik neatrodas lielo ārvalstu investoru radara zonā, jo Baltijas biržās ir ierobežots lielo kotēto uzņēmumu skaits, savukārt Latvijā faktiski nav tādu kompāniju, kurās ārvalstu investori varētu ieguldīt, neiegūstot nozīmīgu līdzdalību.

Fragments no intervijas

Kādēļ pēc 25 darba gadiem Nasdaq Riga (iepriekš - Rīgas Fondu birža) izlēmāt mainīt darba vietu un pievienoties Citadele bankas padomei?

Tik ilgi strādājot vienā postenī vienā brīdī uzrodas sajūta, ka viss jau ir pieredzēts, ka ir situācijas, kuras tiek pārdzīvotas vairākkārt, un tas, manuprāt, ir labs brīdis, lai apsvērtu darba vides un karjeras maiņu. Šodienas pasaulē cilvēkam dzīvē var būt ne tikai viena, bet pat vairākas karjeras.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.