Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir nozīmīgi savlaicīgi veidot pensijas uzkrājumus, tomēr, domājot par pašu vecumdienām, vien trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju šodien ir gatavi veikt uzkrājumus. Gada laikā ir palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.

Par četriem procentpunktiem līdz 28% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri neuzskata, ka viņu vecumdienas būs pārticīgas. Turklāt no 17% līdz 19% palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt. Pensijas vecumā uz valsts atbalstu cer 10% iedzīvotāju – 2010. gadā cerības par valsts pensijas pietiekamību izteica 9% aptaujāto. Par vienu procentpunktu pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kas vecumdienās cer uz bērnu finansiālo atbalstu – 2011. gadā pensijas vecumā no atvasēm līdzekļus cerēja saņemt 6%, bet gadu iepriekš – 5%.

To cilvēku skaits, kas atzinuši, ka paši veiks uzkrājumus, lai pensijā dzīvotu pārticīgi, gada laikā ir sarucis par astoņiem procentpunktiem līdz 33%.

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Tautskaites dati liecina par vairāku nopietnu reformu nepieciešamību, ieskaitot reģionālo reformu.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa arī pauž optimistiku viedokli, ka pensijā Latvijas nākotnes pensionāri pavadīšot trešdaļu mūža.

Jūs ļoti skaidri esat norādījusi, ka pensiju vecuma palielināšana ir jāveic jau no 2014. gada. Kāpēc?

Demogrāfiskā situācija Latvijā liecina, ka mainās attiecība starp strādājošu nodokļu maksātāju un tām personām, kam ir jātiek uzturētām no samaksātajiem nodokļiem. Šī proporcija sociālajā budžetā iezīmē nepieciešamību veikt izmaiņas, lai šo attiecību sabalansētu. Šodien vienam strādājošajam ir jāuztur gandrīz četri pensionāri - tā nav ilgtspējīga situācija. Vienam nodokļu maksātājam ir uzlikts nesamērīgi liels slogs. Vēl viena demogrāfijas tendence - cilvēki Latvijā noveco. Un šis process notiek, arī cilvēkiem dzīvojot ilgāk. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo ilgāk mums arī jāstrādā. Šobrīd statistikas dati liecina, ka cilvēki, kas pārdzīvo pensionēšanās vecumu, proti, 62 gadus, pēc tam dzīvo vēl pietiekami ilgi un šī attiecība nākamajos gados nepasliktināsies. Tas nozīmē, ka nākotnes pensionāri trešdaļu sava mūža pavadīs pensijā. Tāpat jāmin, ka pēdējie tautskaites dati liecina - Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies pietiekami nozīmīgi, lai mēs pārvērtētu visas uzņemtās saistības, tostarp sociālo budžetu.

Ekonomisti norādot, ka pensijas jāsamazina, jo tās esot būtiski augušas pēdējos gados, tomēr neviens nepiedāvājot aprēķinus, cik miljonus var iegūt, samazinot tā sauktās lielās pensijas jeb atceļot šīm pensijām piemaksas.

Pensiju virs 300 Ls saņēmēju skaits nav pat 5% no visiem pensionāriem, tas nozīmē, ka pret nākamā gada iespējamā sociālā budžeta deficītu pusmiljarda apmērā šo pensiju samazinājumā iegūtie līdzekļi varētu būt ūdens pile glāzē, izpētījusi Neatkarīgā. Ja visiem pensionāriem atņemtu piemaksas, pat tas dotu vien 147 milj. Ls ietaupījumu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem šā gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1,19 miljrd. Ls, no tiem sociālās iemaksas 1,17 miljrd. Ls, savukārt izmaksas – 1,5 miljrd. Ls. Šāda nevēlama situācija no budžeta viedokļa veidojas pēdējos divos gados, jo iepriekš ieņēmumi pārsniedza izdevumus un sociālajā budžetā veidojās uzkrājums.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav, atzinis Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš, vienlaikus uzverot - ja izdotos samazināt ēnu ekonomikas daļu, Latvija varētu atļauties pensionāriem maksāt vairāk.

«Ir jāsaprot - ja izdevumu struktūra paliek tāda, kāda tā ir patlaban, ar visām neefektivitātēm, tad, lai iedotu pensionāriem vairāk, kādam ir jāatņem. Citādi - Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav,» intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Latvijas pensionāri vienmēr nebūs nabagi, kā arī uzsvēra, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. «Ja paskatāmies uz pašreizējiem datiem, sanāk, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. Tā sanāk, ja vidējo pensiju salīdzinām ar vidējo algu valstī. Proti, vidējā pensija procentuāli attiecībā pret vidējo algu recesijas laikā ir būtiski pieaugusi, jo vidējā alga samazinājās, taču pensijas netika skartas un indeksācijas dēļ pat pieauga. Šāds pieaugums bija visās Baltijas valstīs, bet jo īpaši Latvijā. Līdz ar to pensionārs kļuva relatīvi bagātāks attiecībā pret strādājošo, viņš it kā ir pat ieguvis no šīs krīzes,» klāstīja Kazāks.

Vācijā tiesas priekšā stājušies četri pensionāri, kas tiek apsūdzēti finanšu konsultanta nolaupīšanā, jo viņš ieteicis investīcijas ASV nekustamajā īpašumā, ziņo BBC.

Pensionāri - divi precēti pāri vecumā no 63 līdz 79 gadiem - un iespējamais 60 gadus vecais līdzdalībnieks apsūdzēti konsultanta nolaupīšanā pagājušā gada jūnijā. Viņi konsultantu sagūstījuši viņa mājā Vācijas rietumu daļā un veduši 450 kilometrus uz Bavāriju. Saskaņā ar apsūdzību konsultants esot sasiets, viņam aizbāzta mute un viņš iebāzts automašīnas bagāžniekā. Brauciena laikā viņš arī esot sists, salaužot viņam divas ribas, jo apstāšanās laikā centies aizbēgt.

Tur pensionāri esot spieduši konsultantu parakstīt dažādus papīrus apsolot, ka viņš atdos 2.5 miljonus eiro, par kuru zaudēšanu viņš esot atbildīgs. Taču konsultantam izdevies nosūtīt ziņojumu policijai, kas izbeigusi viņa četras dienas ilgo ieslodzījumu.

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

Lai vecākās paaudzes cilvēki ērti un izdevīgi varētu izmantot visus sev nepieciešamos bankas pakalpojumus, AS "PrivatBank" ir izveidojusi neaizvietojamu pakalpojumu paketi "Pensionāra komplekts".

Priekšrocība – 16 bezmaksas pakalpojumi

Viena no galvenajām "Pensionāra komplekta" priekšrocībām ir bezmaksas pakalpojumi, kas sākas ar pirmo soli bankā – norēķinu/kartes konta atvēršanu. Bez maksas "PrivatBank" var saņemt un izmantot arī maksājumu karti VISA Electron. Šo karti ir izdevīgi lietot, jo nav nepieciešams noņemt no bankas konta skaidru naudu un ar to iespējams norēķināties par precēm un pakalpojumiem bez komisijas maksas. Ja tomēr nepieciešams izdarīt maksājumus skaidrā naudā, to droši var noņemt no konta sev piemērotākajā veidā - vai nu tuvākajā no AS "PrivatBank" bankas nodaļām, vai jebkuras bankas bankomātā bez maksas.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Portugāles pludmalē, kur dienas gaišajā laikā pulcējas tūkstošiem atpūtnieku un tūristu, vēl pirms saulrieta tiekas pensionāri, lai dotos zvejā.

Sesimbras ciemā, aptuveni 40 kilometru attālumā uz dienvidiem no Lisabonas, zvejnieki cenšas gūt papildus ienākumus, nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dabas parka regulas, un iegūt papildu līdzekļus finanšu krīzes laikā. Pašlaik likumdošana atļauj zvejot šajā pludmalē tikai rīta pusē - no pulksten sešiem līdz pulksten deviņiem, turklāt tikai trīs dienas nedēļā. Tādēļ pirms atpūtnieku pūļa ierašanās zvejnieki jau ir prom.

Zvejošana palīdz pensionāriem papildināt pensiju kas ir vidēji 200 – 300 eiro. Pensionāri zvejo, izmantojot īpatnēju zvejošanas tehniku ar tīkliem – «xavega», savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Hosē Manuels Ribeiro (Jose Manuel Ribeiro).

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Būtu vajadzīgs brīnums, lai Francija spētu saglabāt savu augstāko iespējamo kredītreitingu, šodien paziņojis Francijas Finanšu tirgu komisijas (AMF) vadītājs Žans Pjērs Žuljets (Jean-Pierre Jouyet).

«Saglabāt to (reiringu) būtu brīnums, tomēr gribu ticēt, ka tas notiks,» ziņo amatpersona.

Jāatgādina, ka pagājušajā piektdienā starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazināja Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes uz negatīvām. Fitch norādījusi, ka ir iespējamība, ka Francijas kredītreitings tuvākā gada laikā tiks samazināts, ir lielāka par 50%. Līdzīgi pirms tam rīkojusies arī Standard & Poor's.

Izskatās, ka šādam scenārijam sācis gatavoties arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, jo viņš Francijas laikrakstam Le Monde norādījis, ka reitinga samazinājums situāciju padarītu sarežģītāku, bet ne neatrisināmu. Katrā ziņā šobrīd situācija virzās uz to, ka Francija savu augstāko iespējamo kredītreitingu zaudēs.

Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā iecerējuši Rīgā rīkot protesta akcijas, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš, uzsverot, ka pensionāriem šobrīd arvien grūtāk ir veikt nepieciešamos maksājumus.

No valdības puses šajā jautājumā tiek gaidīta konkrēta rīcību vistuvākajā laikā, jo situācija esot dramatiska, īpaši lauku pensionāriem, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Siliņš.

Kā konkrētu rīcību viņš minēja vismaz mazo pensiju indeksēšanu jūtamā apjomā. Pēc LPF aprēķiniem, visu pensiju indeksēšanai būtu nepieciešami aptuveni 20 miljoni latu. Vēlāk raidījumā 900 sekundes Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka sarunas koalīcijā par konkrētām summām, kas varētu tikt atvēlētas pensiju indeksācijai, neesot notikušas.

Iespēju a/s Pasažieru vilciens vilcienos braukt bez maksas skolēni un pensionāri otrdienas rītā izmantojuši visai aktīvi, Db.lv stāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece.

Aktīvākā iedzīvotāju grupa līdz šim ir pensionāri.

Tāpat otrdienas rītā bija novērotas problēmas reģistrēt e-talonu vilcienos, taču aptuveni plkst. 10 tās tika novērstas, Db.lv stāstīja J. Priedniece.

No 1. oktobra tās Rīgas iedzīvotāju kategorijas, kurām ir piešķirtas vai nu 100%, vai daļējas atlaides braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā, varēs izmantot personalizētos e-talonus, galvaspilsētas teritorijā pārvietojoties ar pasažieru vilcieniem.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Paredzēts, ka 1.oktobrī visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām - tiks piemērots indekss 1,064. Tas nozīmē, ka šogad pilnībā indeksējamās pensijas pieaugs vidēji par 6,4%.

Labklājības ministrija (LM) iepriekš skaidroja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas, kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pozitīva reālā pieauguma procentiem.

LM skaidroja, ka šogad situācija ir atšķirīgāka no iepriekšējiem gadiem. Pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tādēļ tas nav ietverts indeksa aprēķinā, un šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

Trešdien Latvijas Pensionāru federācija (LPF) dosies gājienā uz Saeimu, lai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) personīgi nodotu vairāk nekā 102 000 iedzīvotāju parakstu, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra, apstiprinājis LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš.

«Centīsimies pierādīt, ka sociālā apdrošināšana ir apdrošināšana un tai ir maz sakara ar valsts budžetu, kas ir nodokļi. Tāpat centīsimies pierādīt, ka runāt par sociālā budžeta deficītu nav korekti,» sacīja Siliņš.

Pulcēšanās gājienam notiks trešdien, 10.aprīlī, ap plkst.12.40 laukumā pie Latvijas Bankas. Gājiens pieteikts arī Rīgas domē. Savukārt pati parakstu nodošana Saeimas priekšsēdētājai notiks plkst.12.55.

Jau ziņots, ka valsts pensiju indeksācija ir iesaldēta no 2009.gada un tādu to plānots atstāt līdz 2014.gada 1.janvārim. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu.

Kapsēta nešķiet piemērota vieta, kur malkot pusdienlaika kafiju, bet mazas kafejnīcas īpašnieku bizness starp kapakmeņiem Berlīnē plaukst. Turklāt ir pārliecība, ka šī ideja izpletīsies visā pilsētā, vēsta thelocal.de.

Lai gan tikai dažu metru attālumā lielajā 19. gadsimta kapsētā Berlīnes Kreuzberg rajonā norisinās bēru gājiens, kafejnīcas klienti

Sebastjans Klopfleišs and Grits Brosovskis neļauj tam sabojāt garastāvokli. «Es domāju, ka atvērt šeit kafejnīcu ir burvīga ideja,» sacījis 34 gadus vecais Klopfleišs, kurš tur esot biežs viesis.

Tam piekrīt divi pensionāri, kuri piesēduši nelielās kafejnīcas stūrī. «Kafejnīca padara kapsētu pievilcīgāku,» sacījusi 73 gadus vecā apmeklētāja. Tā ir vieta, kur var parunāt par mirušajiem un šeit apglabātajiem, uzskata pensionāri.