Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Satversmes tiesa (ST) ir nolēmusi, ka pensiju samazināšana neatbilst Latvijas Satversmei, līdz ar to valstij būs jāatmaksā pensionāriem ieturētā nauda.

Iepriekš noteiktie ieturējumi ir jāizbeidz līdz nākamā gada 1.martam, kā arī šim datumam ir pārdomāti jānosak kārtībā, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti pamatojoties uz apstrīdētajām normām. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

ST pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atcēla pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

ST kā pēdējais ieturējumu izmaksas termiņu noteica 2015.gada 1.jūliju, bet izvērtējot termiņu ir jāņem vērā īpašā grupa, kā arī vecuma un citus kritērijus.

Kā norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nav iespējams likuma normas par pensiju samazināšanu atcelt uzreiz, jo tad izveidotos situācija, kas vēl vairāk neatbilstu Satversmei, jo tad rastos situācija, kas apdraudētu valsts pamatbudžeta un arī speciālā budžeta stabilitāti.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju.

Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

LM ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Pensiju sistēmas Baltijas valstīs nereti tiek uzskatītas par ļoti līdzīgām, taču līdzīgas sistēmas ne vienmēr nozīmē arī līdzīgu rezultātu. Atšķirību ir samērā daudz un tās ir būtiskas – sākot ar veikto pensiju iemaksu apmēru un atšķirīgām nodokļu politikām, beidzot ar iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vēlmi plānot savus uzkrājumus vecumdienām.

Ar 2% obligātajām valsts iemaksām pensiju 2.līmenī pārtikušām vecumdienām nesakrās

Pirmā būtiskā atšķirība pensiju sistēmās ir tā, ka Igaunijā un Latvijā pensiju 1. un 2. līmenī kopā tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, kamēr Lietuvā - 26,3%. Tomēr vidējā vecuma pensija ir visaugstākā Igaunijā, proti, aptuveni 390 eiro mēnesī, Latvijai – 295 eiro un Lietuvai - 265 eiro mēnesī.

Svarīgi atzīmēt, ka iemaksas pensiju 2.līmenī Igaunijā ir 6%, no kuriem 2% iemaksā pats klients no savas bruto algas. Latvijā kopējais pensijas iemaksas apmērs ir tāds pats - ir 6%, kas pilnībā ir finansēts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču Lietuvā iemaksas ir noteiktas pēc tā dēvētās “2%+2%+2%” formulas. Proti, vismazākā iemaksa 2% apmērā tiek veikta, kad pats cilvēks neizvēlas piemaksāt papildus 2% no savas bruto algas. Taču gadījumā, ja klients izvēlas novirzīt 2% no savas bruto algas papildus valsts nodrošinātajiem 2%, valsts papildus piemaksā 2%, tādējādi kopējām iemaksām sasniedzot 6%.

Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.

Minētais likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Komisija (EK) 2017.gada jūnijā nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kas sniegs pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt «vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu» (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

FM izstrādātajā likumprojektā ietverts EK priekšlikums. Tādējādi Latvijas likumdošanā plānots paredzēt pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu citas ES dalībvalsts pensiju fondam, kā arī ES dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošanu Latvijā licencētam pensiju fondam.

Līdz ar gada sākumu Latvijā spēkā stājusies iespēja mantot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tādēļ svarīgi zināt, kā jārīkojas, lai uzkrāto pensiju saņemtu mantinieki. Ja persona vēlas, lai viņas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tiktu mantots, tad tas obligāti jānorāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), veicot attiecīgo izvēli, skaidro "Luminor" Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

“Pensiju 2. līmeņa mantošanas iespēja ir nozīmīgs solis pensiju sistēmas caurskatāmībā, kas noteikti palielina iedzīvotāju uzticību un vēlmi tajā piedalīties. Uz 2019. gada beigām pensiju 2. līmenī bija vairāk nekā 1,3 miljoni dalībnieku ar vidējo uzkrājumu ap 3470 eiro. Tagad jebkurš šis cilvēks var izvēlēties, kas notiks ar viņa uzkrāto pensijas kapitālu pēc viņa nāves – kā un kurš to mantos. Tā ir būtiska daļa no personīgā kapitāla plānošanas un pārvaldīšanas, un domāju, ka šāda iespēja obligāti ir jāizmanto. Ar šo likuma papildinājumu, pensiju 2. līmeņa kapitāls kļūst daudz personalizētāks un iegūst tiešo saikni ar cilvēka reāliem naudas uzkrājumiem. Līdz ar to, pirms izdarīt izvēli – būtu svarīgi arī noskaidrot, cik liels ir jūsu uzkrātais kapitāls, kas to pārvalda un kāds ir pārvaldīšanas rezultāts,” pauž A. Dobrovoļska.

Pēdējās nedēļās aktualizējusies diskusija par pensijām, to apmēru, valsts politiku, personisko atbildību par saviem vecumdienu uzkrājumiem un iespēju to apmēru ietekmēt. Lielā mērā šī iespēja atkarīga no tā, vai iedzīvotāji var brīvi iepazīties ar informāciju par saviem personiskajiem uzkrājumiem un to pieaugumu.

Kā zināms, Latvijā jau 10 gadu pensiju sistēma ir iedalīta trīs līmeņos – pirmais ir tā dēvētais paaudžu solidaritātes līmenis, kura ietvaros šodienas pensionāri saņem pensijas, pateicoties tam, ka mēs, strādājošie no savām algām maksājam nodokļus. Otrajā līmenī līdzekļi tāpat tiek iemaksāti no mūsu nodokļiem, tomēr tas jau ir uzkrājums mūsu pašu pensijai, un tā apmēru mēs daļēji varam ietekmēt, izvēloties ieguldījumu plānu un to pārvaldītāju, kuram uzticēt savus līdzekļus. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs, un tajā katrs var iemaksāt tādu līdzekļu apjomu, kādu pats vēlas.

Tomēr tieši pensiju 2. līmenis jau gadiem izraisa vislielākās diskusijas. Daļēji tas skaidrojams ar iedzīvotāju izpratni par sistēmu, kura vienlaikus ir obligāta un valsts kontrolēta un tai pat laikā pa pusei privāta, atvērta katra klienta lēmumiem. Jāatzīst, ka, neskatoties uz to, ka šajā pensiju sistēmas līmenī kapitāla pieaugumu iedzīvotājiem ir iespējas pilnībā vai vismaz daļēji kontrolēt, pārraugot, kādos ieguldījumu plānos viņu nodokļu nauda tiek investēta, pieeja informācijai par pašu uzkrājumu līdz šim bijusi samērā ierobežota - tās iegūšana prasījusi pārāk ilgu laiku un pūles. Lūk, trīs veidi, kā līdz šim bija iespējams iegūt informāciju.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.