Pēdējās nedēļās aktualizējusies diskusija par pensijām, to apmēru, valsts politiku, personisko atbildību par saviem vecumdienu uzkrājumiem un iespēju to apmēru ietekmēt. Lielā mērā šī iespēja atkarīga no tā, vai iedzīvotāji var brīvi iepazīties ar informāciju par saviem personiskajiem uzkrājumiem un to pieaugumu.
Kā zināms, Latvijā jau 10 gadu pensiju sistēma ir iedalīta trīs līmeņos – pirmais ir tā dēvētais paaudžu solidaritātes līmenis, kura ietvaros šodienas pensionāri saņem pensijas, pateicoties tam, ka mēs, strādājošie no savām algām maksājam nodokļus. Otrajā līmenī līdzekļi tāpat tiek iemaksāti no mūsu nodokļiem, tomēr tas jau ir uzkrājums mūsu pašu pensijai, un tā apmēru mēs daļēji varam ietekmēt, izvēloties ieguldījumu plānu un to pārvaldītāju, kuram uzticēt savus līdzekļus. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs, un tajā katrs var iemaksāt tādu līdzekļu apjomu, kādu pats vēlas.
Tomēr tieši pensiju 2. līmenis jau gadiem izraisa vislielākās diskusijas. Daļēji tas skaidrojams ar iedzīvotāju izpratni par sistēmu, kura vienlaikus ir obligāta un valsts kontrolēta un tai pat laikā pa pusei privāta, atvērta katra klienta lēmumiem. Jāatzīst, ka, neskatoties uz to, ka šajā pensiju sistēmas līmenī kapitāla pieaugumu iedzīvotājiem ir iespējas pilnībā vai vismaz daļēji kontrolēt, pārraugot, kādos ieguldījumu plānos viņu nodokļu nauda tiek investēta, pieeja informācijai par pašu uzkrājumu līdz šim bijusi samērā ierobežota - tās iegūšana prasījusi pārāk ilgu laiku un pūles. Lūk, trīs veidi, kā līdz šim bija iespējams iegūt informāciju.
Pirmkārt, ikviens no mums varēja doties personiski uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), taču došanās turp prasa laiku un daudziem, iespējams, arī ceļa izdevumus, ja VSAA filiāle nav cilvēka dzīvesvietas tuvumā.
Otrkārt, varēja aizpildīt VSAA elektronisko pieteikuma anketu, pirms nosūtīšanas parakstot to ar e-parakstu. Taču e-paraksts Latvijā vēl nav izplatīts, apmēram 99% cilvēku tāda nav.
Treškārt, bija iespēja reizi gadā, tiesa gan, vairākus mēnešus iepriekš piesakoties savā internetbankā, aprīlī vai maijā saņemt izrakstu par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām un uzkrājumiem. Abi ierobežojumi pakalpojumu padarīja pieejamu tikai aktīvākajiem un zinošākajiem klientiem.
Iespēja informāciju uzzināt ar internetbankas starpniecību šķiet visērtākā un vienkāršākā vairumam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, tomēr bremzējošais faktors ir iespēja uzzināt informāciju tikai reizi gadā, turklāt ļoti savlaicīgi tai piesakoties. Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” šovasar veiktais socioloģiskais pētījums, 44% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir ieguldījumi 2. pensiju līmenī, šo informāciju vēlētos saņemt vismaz divas reizes gadā vai biežāk, bet 12% labprāt tai sekotu līdzi pat ik mēnesi. Tas liecina, ka līdzšinējās iespējas tomēr nav pilnībā iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām atbilstošas.
Līdzīgus secinājumus liek izdarīt arī fakts, ka, neraugoties uz iepriekšminēto samērā augsto interesi sekot līdzi saviem uzkrājumiem, patlaban 70% iedzīvotāju tomēr nezina, kādi ir viņu pašreizējie uzkrājumi un cik veiksmīgi tos „apsaimnieko” viņu ieguldījumu plāna pārvaldītājs. Jāatzīst, ka mazliet informētāki ir iedzīvotāji, kuri patlaban ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, vai tie, kuri 2. līmenim pievienojušies brīvprātīgi, savukārt jaunāka gadagājuma iedzīvotāju vidū, kuri šajā līmenī iekļauti automātiski, informētības līmenis ir zemāks. Taču, raugoties nākotnē, tieši viņiem ir vislielākās iespējas ilgtermiņā ietekmēt savu vecumdienu nodrošinājumu, jo vēl ir pietiekami daudz laika to mērķtiecīgi un racionāli ieguldīt, sekojot līdzi peļņas rādītājiem un vajadzības gadījumā mainot savu ieguldījumu pārvaldītāju vai vismaz ieguldījumu plānu.
Atgriežoties pie iespējām uzzināt minēto informāciju, pēdējās nedēļās radušās diskusijas pamatā ir ziņas par mūsdienīgu informācijas sistēmu izveidi, ar kuru starpniecību varēs sekot līdzi saviem uzkrājumiem. Latvijas Centrālais depozitārijs par saviem līdzekļiem ir izveidojis informācijas sistēmu, ar kuru iedzīvotāji tagad var pieteikties pensiju 2.līmeņa kontu izrakstiem internetbankā (ar nosacījumu, ka attiecīgā banka piedāvā šādu pakalpojumu saviem klientiem) un minūtes laikā saņemt izrakstu savā e-pastā. Jāpiebilst, ka depozitārijs jau gandrīz 10 gadu sadarbībā ar VSAA uztur šī pensiju līmeņa individuālo kontu reģistru.
Nedaudz vēlāk izskanēja informācija par VSAA pašu radītu informācijas ieguves iespēju, izmantojot portālu www.latvija.lv, kas šo pakalpojumu sola piedāvāt tuvākajā laikā. Domāju, tas, ka gandrīz vienlaikus ir radītas divas alternatīvas iespējas, kā iedzīvotājiem uzzināt par saviem uzkrājumiem individuālajai pensijai, tikai vēlreiz apliecina nobriedušo nepieciešamību nodrošināt pieeju minētajai informācijai.
Tomēr neatkarīgi no veida, kādā iegūstam konta izrakstu, jāatceras, ka tas ir līdzeklis prasmīgākai personisko līdzekļu plānošanai, nevis pašmērķis. Personīgo finanšu plānošana nebūt nav tik viegli īstenojama lieta, kā varētu šķist, tāpēc minēšu svarīgākās lietas, kam ikvienam no mums ir vērts pievērst uzmanību pensiju 2. līmeņa konta izrakstā, lai no savām finansēm gūtu iespējami lielāku labumu.
Pirmais ir iemaksu likme. Būtu grūti atrast cilvēku, kurš ir spējis izsekot valdības lēmumiem un tagad zina, cik liela daļa no viņa bruto algas (alga «uz papīra» jeb summa, kas ierakstīta līgumā) tiek novirzīta viņa pensijas 2. līmenī - 6%, 8%, 2% vai 10%? Taču konta izrakstā tas ir redzams. Ko tas ilustrē? Tikai to, ka valdības lēmumiem par iemaksu samazināšanu no 8% uz 2% ir vistiešākā ietekme uz mūsu pensiju kapitālu. Un to, ka legāla nodokļu nomaksa ir svarīga ne tikai valstij un iedzīvotājiem kopumā, bet arī katram personiski.
Otra būtiskā lieta ir veikto iemaksu kopsumma. Ja tā ir maza, tad pašiem aktīvāk jāformulē sava attieksme pret otrajā pensiju līmenī novirzāmo savas algas nodokļu daļu un jāiesaistās diskusijās un viedokļa paušanā par šīs likmes pārskatīšanu. Skaidrs, ka ar 2% iemaksām tiks uzkrāts daudz mazāks kapitāls nekā ar 8% vai 10% lielām iemaksām, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Savukārt, ja darba devējs par strādājošo nemaksā visus nodokļus, tad iespējams, ka iemaksas pensiju 2. līmenī kādā brīdī var kļūt par vienu no argumentiem algas saņemšanai legāli.
Trešais rādītājs, kam pievērst uzmanību, ir nopelnītais kapitāls. Skatoties savu pensiju 2. līmeņa konta izrakstu, mūs daudz mazāk ietekmē reklāmas un mārketinga vēstījumi, jo redzam tikai savu peļņu. Redzot, cik daudz līdzekļu nopelnījis izvēlētais pensiju pārvaldnieks, pirmā reakcija visticamāk būs: «Nepietiekami! Gribu vairāk!» Ja ienesīgums ir svarīgāks nekā risks, tad šāda reakcija var kalpot par stimulu mainīt pensiju plānu no konservatīvāka uz agresīvāku, bet citā situācijā - otrādi. Savukārt, ja mūs neapmierina izvēlētā pensiju pārvaldnieka sniegums, iegūtā informācija var mudināt mainīt pensiju pārvaldnieku. Arī pensiju pārvaldnieki tāpat kā sportisti ir dažādi. To sniegumi katru mēnesi mainās, taču ilgākā laika posmā iezīmējas tendences, kas raksturo vidējo sniegumu un ir aplūkojamas pensiju sistēmas otrā līmeņa mājaslapā manapensija.lv. Piemēram, starp aktīvajiem pensiju plāniem, kas ilgtermiņā pretendē uz augstāku ienesīgumu, pašlaik vidējais ienesīgums svārstās no 3% līdz 6% gadā. Ienesīgumu, protams, ietekmē daudz dažādu faktoru, bet atšķirības ir pietiekami lielas, lai vismaz pievērstu uzmanību pārvaldnieka izvēles iemesliem.
Neatkarīgi no tā, kuru no konta izraksta iegūšanas iespējām izvēlēsies bankas un to klienti, būtiskākais ir solis uz priekšu iedzīvotāju informētības nodrošināšanā un izglītošanā par iespējām kaut daļēji pašiem parūpēties par savām vecumdienām. Jāpiebilst vien, ka kopš jūlija beigām, kad Latvijas Centrālā depozitārija ieviestā sistēma kļuva pieejama Norvik internetbankas klientiem, mājas lapu izraksti.manapensija.lv, ar kuras starpniecību informācija tiek sniegta, apmeklējis jau teju pustūkstotis cilvēku. Tas liecina, ka iedzīvotājiem šī informācija ir svarīga un viņi vēlas kontrolēt personisko finansiālo situāciju ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Savukārt vairākas citas komercbankas izrādījušas interesi par iespēju pievienoties sistēmai un padarīt pensiju sistēmas 2. līmeņa uzkrājumu informāciju pieejamu saviem klientiem. Domāju, ka pārskatāmā nākotnē tas kļūs par ikvienas komercbankas standarta pakalpojumu.
