Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības pilnīgai apturēšanai šogad 31. decembrī nebūs dramatisks pavērsiens Latvijas energoapgādē, taču elektroenerģijas cenas attīstību eksperti atturas prognozēt, raksta Diena.

Db jau vēstīja, ka ar to, kas sagaida pēc gada 31. decembra, kad tiks slēgta Ignalinas AES, viedokļi ir samērā viennozīmīgi - cena pieaugs. Tas, cik daudz tā pieaugs, atkarīgs no tā, kāds būs reģionā deficīts, kur vismaz Latvijai lielākās cerības jāliek uz Krievijas importu, nevis uz Skandināvijas tirgu. Par elektrības tarifa pieaugumu pat Krievijas iekšējā tirgū nākamgad jau ir izskanējušas visdažādākās prognozes - no 5 līdz pat 10%.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis Dienai skaidro, ka Ignalinas AES nodrošinājusi vienu no zemākajām elektroenerģijas cenām reģionā, tāpēc, tai pārstājot darboties, sagaidāms, ka reģionā veidosies jauna cena.

Jaunajā Lietuvas atomelektrostacijā elektrība maksās 7-8 centus par kilovatu, pašreizējā Ignalinas stacijā elektrības cena ir 6.11 centi.

To, atsaucoties uz Lietuvas enerģētikas ministra Arvīda Sekmokasa vārdiem, raksta baltinfo.ru. Elektrības cena gan būšot atkarīga no jaunajā AES izvēlētās tehnoloģijas, kopējās jaudas un viena reaktora jaudas. Tomēr AES ražotā elektrība izmaksājot lētāk, nekā dabasgāzes vai šķidrā kurināmā elektrostacijā, tāpēc Lietuvai jāstrādā pie atomenerģijas attīstīšanas, uzsvēris ministrs. Pēc pašreizējiem plāniem Lietuvas AES varētu būt pabeigta 2018.-2020. gadā. Iepriekš jaunā stacijas būvniecībā bija paredzēts iesaistīt arī abas pārējās Baltijas valstis un Poliju, tagad Lietuva 2010. gada laikā grib atrast vienu stratēģisko investoru. Stacijas izmaksas lēstas uz 4-4.5 miljardiem eiro.

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Eiropas Komisija pavēstījusi, ka starptautiskie «donori», no kuriem lielākais ir Eiropas Savienība (ES), lēmuši par Ignalinas atomelektrostacijas demontāžas projektam paredzēto fondu iesaldēšanu, ziņo euractiv.com.

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) demontāžas projekts paredz kodolatkritumu glabātavas celtniecību. Jau vēstīts, ka Lietuvai jāizbūvē kodoldegvielas stieņu pagaidu glabātuvi, kurai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā. Ignalinas AES demontēšanai, kā norādījusi Lietuva, ES budžetā jāatvēl 770 miljoni eiro (541,16 miljoni latu), lai varētu līdz 2029. gadam pabeigt visus demontāžas darbus un agrākās AES vietā zaļotu zāle. Kopējās izmaksas tiek lēstas 2,8 miljardu eiro apmērā, bet ES piekritusi līdz 2013. gadam sniegt atbalstu 1,37 miljardu eiro apmērā.

Ceturtdien pieņemtais lēmums, ka Ignalinas AES demontāžai paredzētie līdzekļi tiks «iesaldēti», jo pēc divus gadus ilgušām diskusijām starp Lietuvu un AES pārvaldītāju – Vācijā un ASV bāzētu kompāniju Nukem vēl nav pieņemts lēmums, kā tieši šo projektu realizēt. Lietuva jau iepriekš vairākkārt paudusi neuzticību par Nukem nodrošināto konteineru drošību.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Bankas Snoras nedienas radījušas nedienas arī Ignalinas atomelektrostacijai AES, kuras pārstāve Daiva Rimašauskaite norādījusi, ka banka pagaidām uzņēmumam atdevusi vien 100 tūkstošus eiro (345 tūkst. Lt; 70,3 tūkst. Ls), kas ir krietni zemāka summa nekā bankā veiktās iemaksas.

Rimašauskaite gan precīzu Ignalinas AES noguldījumu apmēru nav izpaudusi. Pēc neoficiāliem datiem, Ignalinas AES bankā Snoras bija noguldījusi kopumā 86 miljonus litu (17,5 milj. Ls), vēsta Delfi.lt.

«Jā, mums bankā Snoras ir termiņnoguldījumi, kas pārsniedz valsts noteikto noguldījumu nodrošinājuma summu,» sacījusi Rimašauskaite, piebilstot, ka Ignalina savus līdzekļus noguldījusi kopumā septiņās bankās, no kurām viena bijusi Snoras. «Mūsu naudas plūsmu un projektu kopumā tas neietekmē,» situāciju komentēja Ignalinas pārstāve.

Lietuvas Investoru asociācija aprēķinājusi, ka neapdrošināto noguldījumu īpašnieki var cerēt atgūt savus līdzekļus 0 līdz 20 % apmērā.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

«Tūlīt Lietuvu sagaida tās Parex, kas ir Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana, kuras ekonomiskais efekts ir salīdzināms ar Parex efektu Latvijā,» uzskata IBS Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Šādu viedokli Ģ. Rungainis paudis LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Ignalinas AES tiks slēgta 2009. gada 31. decembrī, kas radīs 1300 MW jaudas deficītu visā reģionā. Ignalinas demontāža, kas pēc Eiropas Savienības nostādījuma skaitās nedroša AES, izmaksās 1 miljardu eiro.

«Tas, ka Lietuvā un Igaunijā nav bijušas līdzīgas situācijas (kā ar Parex bankas pārņemšanu Latvijā – red.), parāda tikai vienu – ka Lietuva un Igaunija ir bijušas mazāk veiksmīgas šī finanšu biznesa attīstībā. Mēs esam guvuši labumus no šā sektora attīstības, bet gūstam arī zināmus mīnusus šādā krīzes momentā,» paudis Ģ. Rungainis.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Uzņēmēji gadumijā pamanījušies cenas dažādām precēm palielināt vairāk par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieauguma tiesu. PVN likmju paaugstināšana no šā gada 1.janvāra minimāli ietekmējusi dažādu produktu un preču cenas, liecina Dienas veiktais cenu monitorings. Vairāku preču cenas kopš pērna gada decembra nav mainītas vai arī pieaugušas par PVN likmes paaugstināšanas tiesu - pāris santīmiem.

Savukārt vairāk sadārdzinājies veļas pulveris, bērnu autiņbiksītes, piena produkti, saldumi, kā arī benzīns. Pārtiku un degvielu galvenokārt sadārdzināja izejvielas cenas paaugstināšanās pasaulē, kas būs viens no noteicošākajiem faktoriem tālākām cenu izmaiņām.

PVN pamatlikme no gada sākuma paaugstināta no 21% līdz 22%, bet samazinātā likme, ko piemēro arī medikamentiem, - no 10% līdz 12%. No Dienas aplūkotajiem medikamentiem cena paaugstināta Ibumetin, taču ne vairāk kā par PVN likmes kāpuma tiesu.

Latvijas lielāko aptieku ķēžu apvienojošās Aptieku attīstības biedrības vadītāja Inga Zemdega-Grāpe laikrakstam sacīja, ka līdz šim aptiekas nav paspējušas katrai precei nomainīt cenu zīmi, tāpēc vairums zāļu, iespējams, tiek tirgotas par veco cenu, PVN kāpumu sedzot no savas kabatas. Pilnīgu ainu par PVN likmes paaugstināšanas ietekmi uz medikamentu cenām aptiekās varēs manīt pēc diviem mēnešiem.

A/s Latvenergo meitasuzņēmums Latvenergo Prekyba uzvarējis Ignalinas atomelektrostacijas (AES) rīkotajā elektroenerģijas iepirkuma konkursā un no 2010.gada sākuma pārdos elektroenerģiju Ignalinas AES patēriņam.

Par to Db.lv informēja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis, piebilstot, ka Ignalinas AES konkursu elektrības iegādei izsludināja savu tehnoloģisko vajadzību nodrošināšanai, jo – kā zināms – elektrību no 2009.gada 31.decembra vairs neražos.

Konkursā Latvenergo vinnējis starp vairākiem vietējiem un ārvalstu elektrības piegādātājiem.

Uz no nākamā gada atvērto Lietuvas elektroenerģijas tirgu Latvenergo raugās pilns optimisma. Latvijas uzņēmumam izdevies Lietuvā piesaistīt jau gandrīz 10 klientus. Par savu priekšrocību Latvenergo kaimiņvalstu tirgos uzskata pieredzi, jo Latvijai pirmai pirms nepilniem diviem gadiem atvērts elektrības tirgus, kas devis iespēju mācīties ne tikai no savas prakses, bet arī no konkurentu kļūdām. Latvijā pašlaik elektroenerģiju var iegādāties no diviem uzņēmumiem- pašmāju Latvenergo un igauņu Enefit. Šo gadu laikā igauņiem izdevies iekarot ap 5% Latvijas tirgus.

Saražotās elektroenerģijas apjoms Latvijā pakāpeniski pieaug, eksperti prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis par 781 GWh jeb 13,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan ražošanas tendences pēdējo 25 gadu laikā bijušas svārstīgas, pēdējos gados novērojams pakāpenisks pieaugums. Līdz ar ražošanas attīstību būtiski palielinājies arī elektrības eksports.

Ignalinas AES slēgšana mainīja Lietuvas statusu no elektroenerģijas eksportētājvalsts uz milzīgu enerģijas deficīta punktu Eiropas kartē, kur vietējā elektroenerģijas ražošana nosedz vien trešo daļu valsts patēriņa, norāda energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš uzsver, ka AES slēgšanas rezultātā ievērojami saruka enerģijas imports no Lietuvas un Latvija palielināja savu lomu kā tranzīta valsts. CSP dati liecina, ka Latvijā saražotās elektroenerģijas eksports uz Lietuvu strauji palielinājās 2007. gadā, kad uz kaimiņvalsti tika eksportēts 13 reizes vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Pēc Ignalinas slēgšanas eksporta apjoms dubultojās, sasniedzot 3053 GWh 2010. gadā un 3725 GWh 2016. gadā.

Mājsaimniecībām, kuru materiālā situācija nav uzlabojusies, josta būs jāsavelk vēl ciešāk, jo visai lielu robu to budžetos iecirtīs lielāki apkures rēķini, arī pārtikas sadārdzināšanās, liecina par šoruden gaidāmajām pirmās nepieciešamības preču cenu izmaiņām apkopotā informācija, ko veicis laikraksts Diena.

Apkure, salīdzinot ar pērno rudeni, vairāk sadārdzināsies mājsaimniecībām, kam no dabasgāzes iegūtu siltumu piegādā centralizēti vai kurām ir pašām savs gāzes apkures katls. Mazāk sadārdzināsies siltums, kas iegūts no koksnes - malkas, šķeldas, granulu - kurināmā.

Rudenī izejvielu cenu kāpuma dēļ sadārdzināsies daudzi ikdienā patērējamie pārtikas produkti. Viskrasākais cenas pieaugums gaidāms piena produktiem, arī maizei un pārtikā lietotajām eļļām.

Par medikamentu cenu kāpumu pagaidām gan nevajadzētu satraukties, jo rudenī zāļu cenas, visticamāk, nepaaugstināsies, norāda laikraksts.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

Antigēna paštestu pirmās partijas piegādātājs "Ekspress laboratorija" un vēl viens pretendents atteicies no līguma slēgšanas, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) runasvīrs Kaspars Galkins.

Minētā iemesla dēļ aizsardzības resors meklēs iespējas slēgt līgumus ar citiem pretendentiem.

Jau rakstīts, ka pēc iesniegto piedāvājumu vērtēšanas pieņemts lēmums par vispārīgās vienošanās slēgšanu ar pieciem pretendentiem - "Ekspress laboratorija", "Brief", "ADDO Defense", "A-birojs" un "A.Medical".

"Ekspress laboratorija" tika izvēlēts par pirmās partijas piegādātu atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam. Tagad "Ekspress laboratorija" pēdējā brīdī ir atteicies no aptuveni trīs miljonu eiro apjomīgā līguma slēgšanas. Ņemot vērā minēto Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) vērsās pie nākamā potenciālā piegādātāja, kuram bija piešķirtas vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības, taču arī šis uzņēmums atteicies no līguma slēgšanas. Šī uzņēmuma nosaukumu ministrijā neatklāja.

Šodien, 7.augustā, AS Latvijas elektriskie tīkli Rīgas TEC-1 teritorijas augstsprieguma apakšstacijā reģistrēts tehnoloģiskais traucējums, tādēļ Rīgā Teikas, Čiekurkalna, Mežaparka rajonu apkaimēs bija traucēta elektroenerģijas piegāde.

Kā biznesa portālam db.lv sacīja AS Latvenergo Komunikācijas direktors Andris Siksnis, pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, avārijas atslēgumu izdevās novērst un 40 minūšu laikā atjaunot elektroapgādi Čiekurkalna un Teikas apkaimē. AS Sadales tīkls veicot pārslēgumus elektroiekārtās, nepilnas stundas laikā pilnībā visiem klientiem atjaunoja elektroenerģijas piegādi.

AS Latvenergo atbildīgie dienesti izmeklējot un analizējot tehnoloģiskā traucējuma iemeslus.

Komentējot baumas par sprādzienu, A. Siksnis uzsvēra: «Rīgas TEC-1 teritorijas apakšstacijā tehnoloģiskā traucējuma laikā vienlaicīgi slēdzās vairāki 110 kV jaudas slēdži, radot paaugstinātu trokšņu līmeni apkārtnē, kas nav indentificējams kā sprādziens.»

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Igaunija līdz šī gada beigām pieņems visus nepieciešamos likumus, lai 2010.gada pirmajā pusē atvērtu savu elektroenerģijas tirgu citiem tirgus dalībniekiem no Latvijas un Lietuvas.

Tā tikšanās laikā ar Latvijas ekonomikas ministru Arti Kamparu sacījis Igaunijas ekonomikas un komunikācija ministrs Juhans Parts, ziņo Ekonomikas ministrija.

A.Kampars pauda gandarījumu par Igaunijas apņemšanos pildīt šā gada pavasarī triju Baltijas valstu premjeru panākto vienošanos par vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi. Ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveide vairos konkurenci starp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un rezultātā ieguvējs būs patērētājs.

Sarunas laikā ministri pārrunāja nākamgad paredzēto Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanu. A.Kampars un J.Parts atzina, ka pēc Ignalinas AES slēgšanas un līdz laikam, kamēr netiks radītas jaunas elektroenerģijas bāzes jaudas, pieaugs importētās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū. A.Kampars ar Igaunijas kolēģi vienojās, ka Baltijas valstīm nepieciešams īstenot vienotu elektroenerģijas iepirkuma politiku no trešajām valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.