Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.

Pasaulē kopumā ēku apkurei, precīzāk – apkurei, ventilācijai un dzesēšanai, tiek novirzīti aptuveni 35% no visa energoresursu patēriņa, atklāj Cross Border Bioenergy pētījums par mazajām apkures sistēmām Eiropā. 75% no šiem resursiem (jeb aptuveni 26,5% visu energoresursu) tiek izmantoti tieši apkurei jeb telpu un ūdens sildīšanai, piektdien raksta laikraksts Diena.

Eiropā visas apkures daļa kopējā energoresursu patēriņā ir augstāka nekā vidēji pasaulē – 48% (20% resursu Eiropā tiek patērēti elektrības ražošanai, 32% – transportam), uzskata Cross Border Bioenergy.

Lielākais apkures pakalpojumu izmantotājs Eiropas valstīs ir dzīvojamais sektors, kura daļa ir 46,7% no visa apkures patēriņa, pārsniedzot gan rūpniecības (31%), gan pakalpojumu (20,8%) sektoru, rāda Eurostat dati.

Kā kā tieši mājokļi ir lielākais apkures tirgus, galvenokārt no to īpašnieku lēmuma, kādus resursus izvēlēties apkures nodrošināšanai, atkarīga valstu spēja īstenot to izvirzītos energopolitikas mērķus. Nav mazsvarīgi, ka lielākā daļa cilvēku mēdz izmantot privāto pieredzi arī uzņēmējdarbībā, nevis otrādi un vairumā gadījumu savos uzņēmumos, birojos un veikalos izmanto zināmus un mājās pārbaudītus risinājumus arī apkures jomā.

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Tuvojoties rudens un jaunās apkures sezonai, lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir gatavi apkures sezonas sākumam, tomēr vairāk nekā puse no tiem, kuri apgalvo, ka nav gatavi gaidāmajai apkures sezonai, par iemeslu tam min augsto maksu par apkuri.

Tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Trešā daļa (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir norādījuši, ka noteikti ir gatavi apkures sezonas sākumam, savukārt 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka drīzāk ir gatavi apkures sezonai.

23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi apkures sezonas sākumam. 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka drīzāk nav gatavi apkures sezonai, tomēr 5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka noteikti nav gatavi jaunajai apkures sezonai.

Nākamā apkures sezona bez siltuma varētu aizsākties vairākos namos. Lai siltumu atjaunotu, namu apsaimniekotājiem būs jāvēršas bankās vai citur, lai saņemtu īstermiņa kredītus un varētu norēķināties ar A/s Rīgas siltums par patērēto siltumenerģiju, inttervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Vai šī apkures sezona, kas vēl laikam nav beigusies, ir ar kaut ko izcēlusies starp citiem gadiem?

Apkures sezona kopumā bija tāda pati kā parasti, bez sevišķiem starpgadījumiem. Vienīgais, ko var minēt, ir laika apstākļi. Lai arī pagājušo ziemu ārā bija diezgan pavēss, šajā apkures sezonā bija divi periodi decembrī un februārī, kad ilgstoši ārgaisa temperatūra bija zem 0 grādiem. Siltumtīkliem, protams, ir laba vienmērīga noslodze, taču aukstie laika apstākļi tieši atsaucās uz patērētāju rēķiniem, īpaši decembrī, kad rēķini bija gan augstāki nekā iepriekšējos mēnešos, arī nekā iepriekšējos gados šajā periodā. Līdz ar to iedzīvotājiem janvārī bija liels pārsteigums, saņemot decembra rēķinu, kas nebija tik daudz saistīts ar tarifu kāpumu, cik ar siltumenerģijas patēriņu, kas bija decembrim neraksturīgi augsts.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Šajā apkures sezonā tarifi būs zemāki nekā iepriekšējā, lēš siltumapgādes uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājusī apkures sezona bija viena no pēdējos gados garākajām un siltākajām ar vidējo gaisa temperatūru plus trīs grādi. Savukārt to, kāda būs šī apkures sezona, pie mūsu mainīgajiem laika apstākļiem,prognozēt ir grūti. Tomēr siltumapgādes uzņēmumi DB norāda, ka aktīvajai apkures sezonai ir gatavi, proti, ir pārbaudītas siltumtrases un katlumājas, veikti nepieciešamie remonti, tiek risināta parādu problēma. Runājot par iespējamiem rēķinu apjomiem par patērēto siltumu, uzņēmumi norāda, ka, samazinoties dabasgāzes cenai, attiecīgi mainās arī siltuma tarifi, vismaz apkures sezonas sākumā tie tiek solīti zemāki nekā pērn.

Darbs turpinās

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

"Energoefektīvu īpašumu Latvijā ir ļoti maz. Piemēram, ja runājam par mājokļiem Rīgā, tie varētu būt aptuveni 3% no visa dzīvojamā fonda. Diemžēl nav izredžu, ka situācija tuvākajā laikā varētu strauji uzlaboties, jo galvaspilsētā uz jūnija sākumu bija nosiltinātas tikai 65 daudzdzīvokļu ēkas," norāda nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Šobrīd teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju nodarbina raizes par turpmāko mēnešu apkures izmaksām. Daudzi jau ir saņēmuši paziņojumu par tarifu kāpumiem dabasgāzei un elektroenerģijai, tāpēc meklē alternatīvus risinājumus. Citi izvērtē apkures veida maiņas iespējas, bet citi esošā īpašuma pārdošanu ar mērķi iegādāties energoefektīvāku mājokli, kas tirgū praktiski nav pieejami.

Lai veicinātu iedzīvotāju, tostarp jaunu īpašumu pircēju, iespējas iegūt objektīvus datus par indikatīvajām īpašumu apkures izmaksām, tai skaitā dažādiem apkures veidiem, uzņēmums “Latio” izstrādājis mājokļu siltumenerģijas aprēķinu kalkulatoru.

Indikatīvo apkures izmaksu noteikšanai siltumenerģijas kalkulatorā nepieciešams norādīt trīs pozīciju datus: mājokļa platību; siltumenerģijas patēriņa klasi vai vidējo siltumenerģijas patēriņu gadā; siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifu.

SEB banka piešķīrusi kredītlīniju viena miljona eiro apmērā uzņēmumam Jūrmalas siltums 2015.-2016. gada apkures sezonas nodrošināšanai Jūrmalas pilsētā, informē SEB banka.

Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks: «Esam veiksmīgi uzsākuši 2015./2016.g apkures sezonu ar pašreizējo tarifu 57,13 eiro(bez PVN), kas ir par 16,02% mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Neskatoties uz mazākiem siltumenerģijas rēķiniem, debitoru maksātspēja salīdzinoši ar iepriekšējo apkures sezonu nav būtiski uzlabojusies. Kā lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu, arī mēs saskaramies ar debitoru parādu piedziņas problēmām, līdz ar to apkures sezonas laikā rodas nepieciešamība piesaistīt papildus naudas līdzekļus, lai segtu kārtējās ražošanas izmaksas. Šogad, veicot cenu aptauju par kredītlīnijas piesaisti, viszemāko cenu piedāvāja SEB banka, ar kuru esam noslēguši kredītlīnijas līgumu līdz nākamās apkures sezonas sākumam.»

Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts – uzņēmums «Šlokenbeka» piesaistījis attīstības finanšu institūcijas ALTUM finansējumu 170 tūkstošu eiro apmērā, lai Milzkalnes ciemā veiktu apkures katla nomaiņu un siltuma padeves sistēmas automatizāciju.

Finansējums uzņēmumam «Šlokenbeka» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no ALTUM «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Apkures sistēmas modernizācija un efektivizācija ir līdz šim apjomīgākais projekts Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē, jo līdz šim katlu māja burtiskā nozīmē tika darbināta «ar rokām». Plānots, ka apkures sistēma tiks nomainīta astoņu nedēļu laikā, un jaunais apkures katls ar augstāku efektivitātes koeficientu savu darbību uzsāks 2018./2019. gada apkures sezonas sākumā, bet ne vēlāk kā šā gada decembrī.

Rīgas siltums savā tarifā pagaidām nav iekļāvis akcīzes nodokļa palielinājumu dabasgāzei, tāpēc līdz gada beigām maksa par siltumu nemainīsies, taču jau šomēnes uzņēmums plāno iesniegt jaunu siltumapgādes tarifu projektu, kurā paredzēts tarifu palielinājums.

Tā intervijā Latvijas Radio norāda Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, piebilstot, ka pēc jauno tarifu stāšanās spēkā siltumapgādes tarifs Rīgā varētu pieaugt par pāris santīmiem - līdz latam.

N. Talcis informēja, ka situācija šogad saistībā ar apkures parādiem ir nedaudz sliktāka nekā 2010.gadā, proti, par saviem sniegtajiem pakalpojumiem pagājušajā apkures sezonā Rīgas siltums ir saņēmis maksājumus 93% apmērā. Iepriekšējā apkures sezonā rēķini bijuši nomaksāti 95% apmērā.

Uzņēmuma Rīgas siltums vadītājs prognozē, ka bez apkures parādu dēļ gaidāmajā apkures sezonā galvaspilsētā neviens nepaliks. «Tiem, kas nebūs norēķinājušies par iepriekšējo apkures sezonu, mēs apkuri nepieslēgsim. Taču zinu, ka namu apsaimniekotāji šo jautājumu risina - citi piesaista kredītlīnijas vai ievieš avansa maksājumus par nākošo apkures sezonu, lai varētu laicīgi uzsākt apkures sezonu. Līdz novembrim jau visi samaksā un atrod līdzekļus un iespējas. Es domāju, ka visu ziemu neviens nepaliks bez apkures,» teica Talcis.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Apkures sezona šoruden tiek uzsākta ar zemākiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, salīdzinot ar aizvadītā gada rudeni. Komersanti, kuriem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, šo apkures sezonu uzsāk ar līdz pat 19% zemākiem tarifiem, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Inese Krūmiņa.

AS Latvijas Gāze publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenu prognozes novembrim un decembrim liecina, ka siltumenerģijas tarifi nākamajos mēnešos varētu saglabāties nemainīgi.

2014.gada apkures sezonas sākumā dabasgāzes tirdzniecības cena oktobrī un novembrī bija 291,69 EUR/tūkst.nm3. Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš decembra mēneša, kad dabasgāzes tirdzniecības cena samazinājās par vienu soli līdz 284,57EUR/tūkst.nm3 un turpināja samazināties arī 2015. gada ziemā, apkures sezonas beigās aprīlī nokrītot līdz 256,12 EUR/tūkst.nm3. Dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums turpinājās arī vasarā un rudenī - septembrī sasniedzot 206,32 EUR/tūkst.nm3, kas ir zemākā dabasgāzes tirdzniecības cena kopš 2010.gada.