Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Noslēgusies pieteikšanās mājsaimniecības atbalstam par apkures vajadzībām iegādātajām granulām, skaidu briketēm, malku, klāt iesniedzot maksājumu apliecinošu dokumentu, un šim atbalsta veidam saņemti 18 911 pieteikumi, no kuriem 12 088 reģistrēti portālā "epakalpojumi.lv", informēja SIA "ZZ Dats" direktors un "epakalpojumi.lv" izstrādātājs Edžus Žeiris.

Viņš norāda, ka apkurē izmantoto energoresursu atbalstam valsts iedzīvotājiem izmaksājusi 15,67 miljonus eiro, un kopš 2022.gada oktobra energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalstam no mājsaimniecībām pavisam saņemti 255 000 pieteikumi. Populārākais atbalsta veids bijis vienreizējs atbalsta maksājums 60 eiro apmērā par apkurē izmantoto malku, ja nav čeka.

Lai pieteiktos energoresursu atbalstam par apkurē izmantoto elektrību un dīzeļdegvielas vai sašķidrinātās naftas gāzes kurināmo, mājsaimniecībām jāaizpilda pašvaldībai adresēts pieteikums.

Tika pieņemts, ka mājsaimniecībai gadā vidēji nepieciešama viena tonna sašķidrinātās naftas gāzes, tāpēc valsts atbalsts noteikts 50% apmērā līdz 1000 kilogramiem sašķidrinātās naftas gāzes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pēc Siguldas novada pašvaldības vadības rīkojuma ir sagatavots iepirkums un uzsākta dokumentu izstrāde finansējuma saņemšanai, lai pašvaldības esošos īpašumos atteiktos no gāzes apkures.

Pāreja uz granulu apkures katliem notiks tajās pašvaldības ēkās, kuras nav pieslēgtas centralizētajai apkurei, un šobrīd apkures nodrošināšanai tiek izmantota gāze.

“Šobrīd, kad gan pašvaldības, gan ikvienas ģimenes maciņu daudz vairāk tukšo energokrīze un, tuvojoties ziemai, varam sagaidīt izmaksu kulmināciju, ir svarīgi rīkoties, nevis cerēt uz brīnumu! Lai rīkotos valstiski, mazinot mūsu kopējo atkarību no gāzes, kā arī kliedētu neziņu par to, vai apkure būs un tam sekos adekvāti rēķini, nevis kosmiskas izmaksas, mēs pieņemam lēmumu meklēt alternatīvu apkurei,” skaidro Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Šobrīd pašvaldības īpašuma saimniecībā ir 14 objekti un ēkas, kuros apkure notiek individuāli, izmantojot gāzes apkures katlus. Lai nodrošinātu pašvaldības ēku simtprocentīgu neatkarību no gāzes apkures, ir sagatavoti dokumenti iepirkumu procedūrai papildu granulu katlu izbūvei.

Paplašinot nākamajā apkures sezonā plānotos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valsts energoapgādes izmaksu kompensēšanas pakotnes kopējā atbalsta summa palielināsies no plānotajiem 350 līdz 430 miljoniem eiro, intervijā TV3 ceturtdien teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

Valdība par atbalsta pasākumu praktisko ieviešanu lems nākamajā nedēļā, tostarp paplašinot plānoto atbalstu, piemēram, paredzot kompensācijas arī par malkas apkures sadārdzinājumu.

Plānotais atbalsts energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai 

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas...

Rēķini arī pēc valsts atbalsta ieviešanas jebkurā gadījumā būs lielāki nekā pagājušajā ziemā, bet "ne tik lieli kā tad, ja valsts neveiktu intervenci", teica ministrs. Jautāts, cik daudz varētu būt tādu iedzīvotāju, kas nespēs segt rēķinus, pat neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, viņš izteicās, ka to nezinot, jo situācija vēl būs atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Energoresursu cenu krīzei pagaidām nav redzama būtiska ietekme uz darba tirgu, jo bezdarba līmenis Latvijā neaug, atzīmēja politiķis.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) namam 11. Novembra krastmalā 35 vēl joprojām nav pieslēgta apkure. LMS nams palicis bez siltuma komunālā parāda dēļ.

Pašlaik temperatūra ēkā ir vidēji nulle grādu pēc Celsija, un tādējādi, piemēram, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) darbinieki, kuru birojs atrodas savienības nama telpās, pašlaik strādā no mājām, Db.lv uzzināja LKDAF.

«Saudzējot biroja tehniku un arī savu veselību, esam spiesti uz laiku strādāt mājās – teledarba režīmā,» norāda arodbiedrības pārstāvji.

«Apkure šosezon nav bijusi pieslēgta vispār, un šāda situācija izveidojusies komunālā parāda dēļ,» Db.lv stāstīja arodbiedrības pārstāve Inese Fedulova.

To, ka apkure varētu netikt pieslēgta komunālā parāda dēļ, Db.lv apstiprināja arī a/s Rīgas siltums pārstāve Jana Roze. «Nosacījumi ir vieni – apkure tiek pieslēgta tad, kad tik veikti visi maksājumi par pagājušo sezonu,» viņa stāstīja.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, informē EM pārstāvji.

Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9.augustā, savukārt Saeimā - 11.augustā.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1.maija līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Pirms krīzes kamīni Grieķijā kalpoja par vidējās klases statusa simbolu, līdzīgi kā otra automašīna vai platekrāna televizors. Pašlaik, kad ekonomiskā situācija mainījusies, malkas kurināšana ir daudzu grieķu vienīgais glābiņš cīņā pret aukstumu, raksta AP.

Apkures izmaksu straujais pieaugums licis daudziem grieķiem atteikties no centrālās apkures un kā kurināmo izmantot malku. Pieprasījums pēc salīdzinoši lētākā kurināmā radījis vairākas citas problēmas – nelegālie malkas cirtēji posta mežus, kuri jau līdz šim cietuši svelmes radītos ugunsgrēkos. Tāpat valsts lielākajās pilsētās palielinājies piesārņojums, ko rada dūmi no krāsnīm, kā arī pieaudzis arī ugunsgrēku skaits.

Grieķijas galvenā medicīnas aģentūra jau pieprasījusi samazināt piesārņojumu, tomēr centieni mazināt smogu, kas naktīs pārklāj Atēnas, vienkārša iemesla dēļ tikuši ignorēti – malkas apkure ir aptuveni divas reizes lētāka nekā centrālās apkures pakalpojumu izmantošana.

Ķekavas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju lēmums nozāģēt radiatorus kaimiņiem, kuriem izveidojušies apjomīgi apkures parādi, ir pēdējais izmisuma solis, kā risināt problēmu, skaidro dzīvokļu īpašnieku biedrības Zemdedziņas valdes priekšsēdētāja Diāna Spertāle.

Kā ziņots, kādā Ķekavas daudzdzīvokļu namā parādnieku dzīvokļos tiek nozāģēti radiatori, jo kaimiņu parādu dēļ mājai netiek pieslēgta apkure.

Kopumā namam par siltumu izveidojies 7000 latu parāds. Pamatā to izveidojuši seši dzīvokļi, kuriem nama īpašnieku biedrības sapulcē nolemts noņemt radiatorus. Vienā no dzīvokļiem, kuram ir 1600 latu parāds, radiatori jau noņemti, bet citi parādnieki šādai rīcībai pretojas.

«Biedrība uzskata, ka radiatoru demontāža ir pēdējais solis. Vai šāds lēmums ir pieņemts «no plika gaisa»? Protams, ne. Tuvojas novembris, vairumā Latvijas un visā Ķekavā apkure ir pieslēgta daudzdzīvokļu mājām. Ķekavā ir viena māja, kurai apkure nav pieslēgta, - tā ir mūsējā. Esošajā situācijā cieš 40 no 48 dzīvokļu iemītniekiem jeb aptuveni 150 cilvēki, kuri katru mēnesi godīgi maksā pietiekami lielas summas par pakalpojumiem - gan siltumu, gan apsaimniekošanu. Kāpēc 85% no mājas iedzīvotājiem vajadzētu ciest? Kādas ir alternatīvas rīcības iespējas biedrībai, kurai nav leģitīmu iespēju likt, mudināt, aicināt parādniekus segt savus parādus un ietekmēt siltuma piegādātāja, SIA Ķekavas nami, lēmumu apkuri atteikties pieslēgt, pamatojot to ar lielajiem parādiem?» vaicā D. Spertāle.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Satraukumam par padomju laika dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli nav pamata, tomēr tehniskais novērtējums ir vajadzīgs, un ne tikai padomju laika ēkām, norāda būvkompānijas Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Gan Rīgā, gan Latvijā sērijveida daudzdzīvokļu māju celtniecība aktīvi norisēja Padomju Savienības laikā. Šo māju normatīvajos aktos paredzētais lietošanas termiņš beigsies pavisam drīz. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija šogad plāno veikt 464. sērijas jeb tā saukto «lietuviešu projekta» māju pārbaudi.

Padomju Savienības laikā Latvijā atrisināja ļoti svarīgu un vērienīgu uzdevumu – īsā laika posmā liels daudzums ģimeņu bija jānodrošina ar atsevišķiem mājokļiem. «Lai panāktu iecerēto, tika izmantota tolaik visprogresīvākā būvniecības metode – paneļu. 464. sērijas mājas Latvijā sāka būvēt 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Šobrīd tām ir 50 un vairāk gadu, un tas ir daudz. Sevišķi tāpēc, ka mājas pieredzējušas vairākas iedzīvotāju paaudzes, un to tehniskā piemērotība nav pārbaudīta, nav veikti arī kapitālie remonti,» stāsta Ļ.Golands

Arī godprātīgam apkures rēķinu maksātājam var gadīties, ka kādu dienu viņam tiek atslēgta apkure, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Šādā situācijā nonākuši Duntes ielas 28 nama Rīgā iemītnieki, jo uzzinājuši, ka viņiem var atslēgt apkuri. Nama iedzīvotāji lielākoties ir čakli rēķinu maksātāji, tomēr parādi izveidojušies dažiem treknajos gados pirktajiem dzīvokļiem, kuru saimnieki cietuši finansiālu neveiksmi.

Apsaimniekotājs nav ar mieru parādus segt, tāpēc veidojas parādi siltuma, ūdens un elektrības piegādātājiem. Iedzīvotāji zina, ka nama apsaimniekotājam SIA Namu apsaimniekošana neiet labi, taču otrdien saņēmuši uzņēmuma Rīgas siltums brīdinājuma vēstuli, ka var tikt atslēgta apkure.

Rīgas siltums pārstāve Jana Roze raidījumam norādīja, ka uzņēmums cer, ka iedzīvotāji, saņemot šāda veida informatīvu vēstuli par parādu esamību, sāks reaģēt un griezīsies pie apsaimniekotāja, lai pieprasītu visu nepieciešamo informāciju.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "CIVINITY" uzņēmumi sākuši noslēgt apkures sezonu. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, apkures sezona bijusi pat nedaudz dārgāka, neskatoties uz ievērojamu siltumenerģijas patēriņa kritumu.

"CIVINITY" uzņēmumi, rezumējot apkures sezonas rādītājus, norāda, ka šajā sezonā maksājumi par siltumenerģiju auguši par 3%, savukārt siltumenerģijas patēriņš bijis par 12% mazāks nekā iepriekšējā sezonā.

"Sezonas dati skaidrojami ar siltumenerģijas tarifa kāpumu šogad. Tomēr tagad, Covid -19 izraisītās krīzes sakarā, pasaulē energoresursu - gāzes un naftas cenas ir strauji kritušās un arī AS "Rīgas Siltums" uz krīzes laiku ir samazinājusi tarifu. Skatoties uz notiekošo pasaulē, būtu tikai objektīvi cerēt, ka šāds siltumenerģijas tarifa samazinājums būs spēkā ne tikai ārkārtas situācijas laikā, bet arī nākamajā sezonā," norāda Gatis Roze, "CIVINITY" dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.

Šī gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13,0%.

Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu.

Gada inflācija aprīlī sasniegusi 13% 

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis...

Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts. Šajā ziņā tomēr esam miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā.

Sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13,0%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā - 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%. Gan gada, gan mēneša griezumā vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni radīja pārtika - tās ietekme bija attiecīgi 4,46 un 0,95 procentpunkti.

Gada laikā patēriņa cenu indeksu stipri ietekmēja arī abas “enerģētiskās” pozīcijas – mājoklis un transports, apmēram trīs procentpunktu vērtē. Citu galveno izdevumu posteņu ietekme gada griezumā bija salīdzinoši niecīga uz šī fona, līdz 0,5 procentpunktiem. Mēneša laikā diezgan stipra ietekme bija arī apģērbiem un apaviem (0,45 pp), tai ir sezonāls raksturs. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu gada inflācija palielinājās īpaši strauji, līdz 17,4% no 14,7% martā. Šajā kategorijā cenu kāpums gada laikā bija lielāks nekā visā iepriekšējā desmitgadē (16,1%). Gāze un siltums pērn maksāja pat lētāk nekā 2011. gada aprīlī – attiecīgi par 5,2% un 7,9% mazāk. Transporta izmaksas iepriekšējā desmitgadē gandrīz nebija mainījušās, pieaugot par 1,5%. Jaunākajos datos gāzes un siltuma cenu gada inflācija ir 71,1% un 27,9%. Transports gada laikā ir sadārdzinājies par 24,9%.

Pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem. Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies.

Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos. Taču nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50% - tas nenotiks. Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas.

Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc sagaidu, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi. Vietās, kur apkure ir atkarīga no gāzes, valdībai nāksies “nošķelt” siltuma cenu kāpuma asāko šķautni, taču palīdzība šīm vietām nedrīkst būt tik dāsna, lai pamudinātu neko nemainīt un sildīties uz nodokļu maksātāju rēķina.

Pilsētās un ciemos, kur apkure balstās uz šķeldu, nekādas subsīdijas siltumam nav un nebūs nepieciešamas. Izmaksas augs arī siltumapgādes sistēmās, kurās šķelda veido 100% no primārās enerģijas, jo šķeldas cena gada laikā ir apmēram divkāršojusies. Tarifi nākamajā sezonā tur varētu būt ap 70 eiro par MWh ierasto ~50 eiro vietā. Tā būs vēsturiski augstākā siltuma cena šajās vietās, taču apkures izmaksu slogs kā daļa no ienākumiem būs krietni mazāks nekā pirms 10 gadiem - nepatīkami, bet ne katastrofa.

Septembra beigās ugunsgrēkā atpūtas bāzē «Gaiziņš» nodegusi lielā garāža, atstājot atpūtas bāzi praktiski bez visa, kas saistīts ar sniega ražošanu, aģentūrai LETA pastāstīja atpūtas bāzes «Gaiziņš» saimnieks Juris Stradiņš.

Ugunsgrēkā cietušajā ēkā atradās nozīmīga slēpošanas trasei nepieciešamā tehnika - sniega ražošanai nepieciešamā tehnika, pacēlāju tehnika, kabeļi un vēl daudzas citas lietas, kas slēpošanas trasei nepieciešamas abu lielo pacēlāju palaišanai. Ugunsgrēka radītie zaudējumi tiek lēsti 80 000 līdz 100 000 eiro apmērā.

Stradiņš atklāja, ka ugunsgrēkā cietusī ēka nebūt nav maza garāža, bet gan liela saimniecības ēka, kuras kopējā palīta bija 180 kvadrātmetri. Ņemot vērā, ka šīs ēkas būvniecība vēl nebija pabeigta un tā nebija nodota ekspluatācijā, tad arī nekas no tā visa nebija apdrošināts.

Taujāts par iespējamiem ugunsgrēka iemesliem, Stradiņš minēja, ka tas ir notikumu sakritību rezultāts. «Noprotam, ka pie vainas ir bijusi apkure, taču apkure tika pārtraukta vakarā un ugunsgrēks izcēlās no rīta. Vairākas dienas un arī liktenīgajā rītā mums bija liels vējš. Iespējams, ka vējš no sienas norāva reklāmas baneri un uzpūta to uz jumta pie skursteņa, kur tas ilgu laiku gruzdēja, izraisot ugunsgrēku,» klāstīja atpūtas bāzes saimnieks.

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai gan Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā 69% mājokļu bijusi centrālā apkure, bieži vien vasaras un lauku mājās, vannas istabās un garāžās, kā arī mazas kvadratūras dzīvokļos tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Atkarībā no sildītāja tipa tie var tikt lietoti, lai ātri sasildītu telpu vai arī lai nodrošinātu mainīgu temperatūru diennakts laikā – to, piemēram, centrālā apkure vai lauku mājas kamīns nevar, piektdien raksta laikraksts Diena.

Taču, kā Dienai uzsver Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine – jāizvēlas sildītājs, kas atbilst vēlamajam mērķim, citādi sanāks pārmaksāt.

Mīts – kāds no elektrisko sildītāju veidiem ir taupīgāks – nav patiess, Dienai norāda B. Ģine. Jebkurš sildītājs telpas sasildīšanai patērēs faktiski vienādu daudzumu elektroenerģijas. «Patērējot 1 kw/h elektroenerģijas, var saražot līdz 1 kw/h siltumenerģijas,» skaidro eksperte un norāda, ka efektivitāte ir atkarīga no tā, kādas ir regulēšanas iespējas. Viņa gan piebilst, ka siltumsūkņa tipa sildītāji patiešām var saražot vairāk siltuma, taču to uzstādīšana ir dārga un atmaksājas ilgtermiņā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi izsludinājusi atklātu mutisku izsoli nekustamā īpašuma Aspazijas bulvārī 20 pārdošanai.

Nekustamā īpašuma sākumcena ir 3 586 500 latu, un izsole notiks 30. maijā Vaļņu ielā 28 plkst.12. Ēkas vērtība 2009. gadā bija 3,896 miljoni latu.

Nekustamais īpašums atrodas starp viesnīcu Rīga un bijušo viesnīcu Hotel de Rome, pastāstīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina. Patlaban nams ir tukšs, ēka ir pilnībā neiznomāta, un tai šobrīd nav autonomas elektroapgādes, apkures un ūdensapgādes. To nodrošināja blakus esošā viesnīca Rīga, kas slēgta, lai veiktu plānotu rekonstrukciju.

VNĪ prioritāte ir nodrošināt ar atbilstošām telpām valsts institūcijas, tālab vispirms ēka tika piedāvāta ministrijām, to struktūrvienībām, taču nams neatbilst valsts iestāžu pieprasījumam pēc telpu nodrošinājuma. Esošais telpu plānojums un tehniskais stāvoklis neatbilst racionālai izmantošanai, norāda VNĪ pārstāve.

VAS Valsts nekustamie īpašumi ceturtdien rīkotajā mutiskajā izsolē pārdeva nekustamo īpašumu Aspazijas bulvārī 20.

Nekustamā īpašuma sākumcena bija 3 586 500 latu, bet izsolē tā pārdota par 3,6 miljoniem latu. Tā kā pagaidām darījums nav noslēdzies, jo jaunajam īpašniekam par ēku jānorēķinās mēneša laikā, ēkas pircējs pagaidām netiek atklāts, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Jāpiebilst, ka ēkas vērtība 2009. gadā bija 3,896 miljoni latu.

Nekustamais īpašums atrodas starp viesnīcu Rīga un bijušo viesnīcu Hotel de Rome. Patlaban nams ir tukšs, ēka ir pilnībā neiznomāta, un tai šobrīd nav autonomas elektroapgādes, apkures un ūdensapgādes. To iepriekš nodrošināja blakus esošā viesnīca Rīga, kas slēgta, lai veiktu plānotu rekonstrukciju.