Vietējo ražotāju konkurētspēju veicināšanai ir jāsakārto elektroenerģijas tirgus, tostarp attīstot arī alternatīvās elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas noteikumus, informē "Pata" grupas uzņēmumu finanšu direktore Diāna Suprunoviča.

Kā norāda Suprunoviča, Latvijas ražotājiem konkurēt ar Skandināvijas valstu ražotājiem elektroenerģijas tirdzniecības cenas dēļ ir ļoti sarežģīti, it īpaši ar Zviedriju.

Pēc "Pata" informācijas, 2022.gadā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 1,9 reizes augstāka nekā Zviedrijā. Zviedrijā tā bija 119,37 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā - 225,84 eiro par megavatstundu. Savukārt gada griezumā elektroenerģijas cena 12 mēnešu laikā Latvijā ir palielinājusies par 155%, savukārt Zviedrijā - par 86%.

Uzņēmēji kritizē energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta noteikumus 

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā...

Ņemot vērā, ka kokrūpniecībā elektroenerģija ir viena no ražošanas pamatizmaksām, "Pata" grupas konkurētspēja salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm arvien samazinās, uzsver "Pata" finanšu direktore, norādot, ka uzņēmumā tiek meklēti veidi, kā efektivizēt ražošanas procesus, tostarp pielāgot ražošanas grafiku elektroenerģijas cenu svārstībām.

"Praksē tas nozīmē, ka mūsu speciālisti regulāri seko līdzi elektroenerģijas cenu prognozēm sistēmā "Nord Pool" un iespēju robežās ražošanas procesu plāno stundās, kad elektroenerģijas cena ir zemāka. Ir situācijas, kad ir jāstrādā vakarā un naktī, ja darbinieki piekrīt, jo tieši šajās diennakts stundās elektroenerģijas cena ir zemāka," skaidro Suprunoviča.

Viņa norāda, ka 2022.gada vasarā bija reizes, kad elektroenerģijas cenas dēļ ražošana tika pilnībā apturēta. Tajā pašā laikā tas nav ilgtermiņa risinājums, jo elektroenerģijas cenas nemazinās, bet AS "Sadales tīkls" tarifs aizvien sadārdzinās.

Suprunoviča arī uzsver, ka daļa no problēmas ir esošie noteikumi, ar kādiem Latvijas un citu valstu uzņēmumi iepērk elektrību "Nord Pool" - elektroenerģijas pārdošanas cena tiek pielīdzināta dārgākajam piedāvājumam, tādējādi elektroenerģiju sadārdzinot. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms straujš elektroenerģijas cenu kritums, Latvijas un Eiropas Savienības līmenī ir jāmeklē veidi, kā mainīt šo sistēmu, lai uzņēmumiem nevajadzētu pārmaksāt par elektroenerģiju, kas negatīvi ietekmē to konkurētspēju, uzsver Suprunoviča.

Viņa arī norāda, ka "Pata" grupa ir pieteikusies dažām valsts atbalsta programmām. Ar papildu finanšu resursiem "Pata" redz iespēju palielināt konkurētspēju, automatizējot un digitalizējot esošos ražošanas procesus un uzlabojot energoefektivitāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu šo tik dārgo resursu.

"Ja runājam par šo gadu, tad vēl viens būtisks atbalsts, ko gaidām no valsts, ir atvieglotāki noteikumi, kas ļautu uzņēmumiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam. Uz to raugāmies kā uz ļoti nozīmīgu risinājumu, lai mazinātu atkarību no arvien augošās elektroenerģijas cenas," uzsver Suprunoviča, atzīmējot, ka "Pata" ir nepieciešamais resurss elektroenerģijas ražošanai, taču spēkā esošie normatīvie akti apgrūtina iespēju uzņēmējiem ražot elektroenerģiju vienā vietā, bet izmantot to citā, kā tas ir "Pata" gadījumā. Ekonomikas ministrija gan sola izmaiņas normatīvajos aktos jau šogad.

"Ja šie grozījumi stāsies spēkā, tad, iespējams, attīstīsim arī atjaunojamo energoresursu, saules un vēja, parku izveidi, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanu mūsu ražotņu vajadzībām. Šis risinājums noteikti būs laba ilgtermiņa investīcija daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto elektroenerģiju," uzsver Suprunoviča.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka situāciju pasliktina arī augošā inflācija, kas Latvijā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs.

"Lai noturētu kvalificētus darbiniekus, uzņēmumi iespēju robežās pārskata atalgojumu, jo pretējā gadījumā daļa no viņiem būtu spiesti meklēt darbu citā nozarē vai arī doties prom no Latvijas, lai nodrošinātu esošo dzīves līmeni savai ģimenei. Ņemot vērā, ka atsevišķās profesijās darbiniekus atrast jau tā ir sarežģīti, atalgojums nav tā pozīcija, kuru var samazināt," skaidro Suprunoviča.

Jau ziņots, ka mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" koncerns 2021.gadā strādāja ar 254,366 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 62,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga 5,3 reizes - līdz 36,612 miljoniem eiro.

"Pata" koncernā pašlaik ietilpst 14 uzņēmumi, tostarp SIA "Smiltenes MRS", SIA "Fashion 5", AS "Pata Strenči", SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", SIA "Eco Fungus", SIA "Pata Board", AS "Pata Saldus", SIA "Pata Jēkabpils", SIA "Pata Energy", SIA "Fortus", Krievijā reģistrētais SIA "Pata Timber" un SIA "VVP", Lietuvā reģistrētais SIA"Pata AB" un Honkongā reģistrētais SIA "Pata Asia".

Koncerna mātesuzņēmums "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.

Mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" grupa investējusi gandrīz astoņus miljonus eiro, iegādājoties 27 "Scania Super" kravas automašīnas, informē uzņēmumā.

Kā norāda "Pata" pārstāvji, uzņēmums no "Scania" saņems 21 kokvedēja sastāvu un sešus vilcēju sastāvus koksnes beramkravu pārvadāšanai. Pirmās kravas automašīnas saņemtas šodien.

Noslēdzoties autoparka paplašināšanas projektam, "Pata" grupai kopumā būs 90 meža tehnikas autoparka vienības, tai skaitā kokvedēji, šķeldvedēji un šķeldotāji.

"Pata" grupas loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa, atzīmē, ka grupas autoparka vidējais tehnikas vecums ir divi gadi, savukārt jaunās automašīnas ļaus efektīvāk apkalpot ne vien grupas uzņēmumus, bet arī citus meža īpašniekus.

Uzņēmumā uzsver, ka līdz ar parka paplašināšanu tiks izveidotas 60 jaunas darbavietas, kā arī palielināta enerģētiskā neatkarība, jo kurināmās koksnes produktu pārvadāšanu no meža līdz ražotnei un patērētājam "Pata" grupa veiks ātrāk un mobilāk.

SIA Pata AB, iegādājoties SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums 90% kapitāldaļu, kļuvis par lielākā a/s Saldus mežrūpniecība akcionāra īpašnieku.

SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums ar 44 % ir lielākais a/s Saldus mežrūpniecība akcionārs.

Skaidrība 3. jūlijā

Uz jautājumu, vai a/s Saldus mežrūpniecība padomē un valdē varētu būt kādas pārmaiņas, SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns ieteica pagaidīt līdz 3. jūlijam, kad notiks uzņēmuma akcionāru pilnsapulce, tad būs zināms jaunais padomes sastāvs un arī valdes sastāvs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka a/s Saldus mežrūpniecība līdzšinējā vadībā, konkrēti tās ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, no uzņēmuma ar parādiem un nepilnu 0.45 milj. Ls lielu apgrozījumu, to uzaudzējis līdz 12.47 milj. Ls un tīro konsolidēto peļņu - 0.38 milj. Ls 2007. gadā.

Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

PATA grupa, kas ir Latvijā vadošais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums, atvērs jau otro kokmateriālu veikalu Polijā, informē uzņēmums.

Jaunais PATA veikals atradīsies Polijas pilsētā Glivicē. Jau iepriekš ziņots, ka pirmo Polijas veikalu PATA grupa atvēra šā gada martā Olštinā.

“Mēs redzam, ka Polijas tirgū, kas pēc apjoma ir būtiski lielāks nekā Latvijā, ir pieprasījums pēc PATA ražotiem kokmateriāliem. Ja salīdzinām ar vietējo piedāvājumu, tad kvalitāte ir tas, ko Polijā novērtē PATA piedāvājumā. Tāpēc mērķtiecīgi turpinām strādāt pie darbības paplašināšanas. Paredzams, ka līdz gada beigām atvērsim arī trešo veikalu,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Aptuveni 80% no veikalā pieejamās produkcijas ir PATA grupas ražoti materiāli, tai skaitā dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Sortimentā ir pieejams PATA ražots divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti - briketes un kamīnmalka.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

PATA grupa, kas ir Latvijā lielākais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums atvēris trešo specializēto kokmateriālu veikalu Polijā.

Jaunais veikals atrodas Polijas pilsētā Ļubļinā. Šī gada laika PATA grupa Polijā ir atvērusi jau trīs specializētos kokmateriālu veikalus – martā tika atvērts veikals Olštinā, savukārt septembrī Glivicē.

“Mūsu mērķis ir vienkāršs – strādājam, lai PATA grupas ražotie materiāli būtu pieejami visā Polijā, veidojot pārdomātu veikalu ķēdes pārklājumu visā valstī. Esam apmierināti ar šogad paveikto, tomēr nākamajam gadam esam izvirzījuši ambiciozus plānus, lai attīstītos un nostiprinātu pozīcijas šajā tirgū,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veido desmit veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un trīs Polijā. Visās valstīs klienti var iepirkties arī e-veikalā.

Kokmateriālu tirdzniecības uzņēmums PATA kokmateriāli atklājis jauna koncepta specializēto kokmateriālu veikalu Valmierā. Jaunā tirdzniecības vieta veidota pēc principa veikals veikalā, iezīmējot ciešāku sadarbību ar tirdzniecības namu Kurši, kura teritorijā izvietots specializētais PATA kokmateriāli veikals.

Lentas pārgriešanas vietā simboliski veikala atvēršanu iezīmēja brusas pārzāģēšana.

Kā norāda PATA Kokmateriāli tirdzniecības tīkla vadītājs un valdes loceklis Atis Kalniņš, jaunā koncepta veikala atklāšana ne vien iezīmē jaunu tirdzniecības darbības modeli, bet ir arī nozīmīgs ieguldījums stabila darbības pārklājuma izveidē visā Latvijas teritorijā.

Komentējot uzņēmuma attīstības plānus, A. Kalniņš saka: «Vidzeme ir sevi parādījusi kā nozīmīgu izaugsmes reģionu, tāpēc jaunajā veikalā lielākās investīcijas veiktas plaša noliktavas apjoma izveidē 200 kubikmetru apmērā. Savukārt spēku apvienošana ar vienu no vadošajiem būvniecības preču tirgotājiem ļaus piedāvāt risinājumu, kā visu dažadu darbu veikšanai nepieciešamo iegādāties vienuviet. Arī Rīgā atvērsim jaunā koncepta veikalu līdzās tirdzniecības namam Kurši Dreiliņos.»

Flyvision liek uzsvaru uz pakalpojumu sniegšanu, ne lidaparātu ražošanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Esmu pilots konsultants un netaisos mēroties spēkiem ne ar Ķīnas fabrikām, ne Latvijas uzņēmumiem, bet varu pārdot savas zināšanas, iesakot, kā, ko un ar ko darīt multirotoru sistēmu (MRS) jomā,» sarunā ar Dienas Biznesu norāda Flyvision īpašnieks, vadītājs un pilots vienā personā Gvido Puķe. Viņš nav izvēlējies MRS (pasaulē tiek ieviests termins – tālvadības gaisa kuģu sistēmas – RPAS) «skarbo» ražotāja un tirgotāja ceļu, cerot, ka kādu dienu pārdošana būs veiksmīga.

G. Puķes gaitas šajā jomā sākušās pirms septiņiem gadiem kā vieglās aviācijas pilotam. Savukārt MRS jomā izglītība gūta «Youtube akadēmijā un internetā», jo par to pagaidām nekur nemācot. Nozare strauji attīstās, un ir nepieciešami lieli līdzekļi, lai visus jaunievedumus izmēģinātu. Vaicāts par Rīgas Tehniskās universitātes kompetenci, viņš norāda, ka nezinot nevienu tur izveidotu MRS. Viņaprāt, līdzīgi, kā nevienu neiemāca būt par biznesmeni, tāpat arī šajā jomā ir jābūt kaut kam vairāk par formālu izglītību, lai veiksmīgi darbotos. Tai pašā laikā Latvijā esot pietiekami daudz gudru cilvēku, kas spēj piesaistīt ievērojamu finansējumu savām idejām kā, piemēram, Air Dog gadījumā.

Mežizstrādes uzņēmums AS "Pata Saldus" šogad plāno strādāt ar aptuveni 56 miljonu eiro apgrozījumu, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga" par uzņēmuma kārtējās akcionāru sapulces lēmumprojektiem.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, 2021.gadā "Pata Saldus" apgrozījums plānots par apmēram 2,8% mazāks nekā pagājušajā gadā.

Tāpat uzņēmuma akcionāri kārtējā sapulcē, kas notiks 29.jūlijā, plāno lemt par dividenžu izmaksu personāla akciju turētājiem, kā arī par SIA "Pakuļu sporta bāze" pievienošanu "Pata Saldus" reorganizācijas ceļā, apstiprinot reorganizācijas līgumu.

Akcionāru kārtējā sapulcē plānots arī iepazīties ar valdes, padomes ziņojumiem un zvērināta revidenta atzinumu par 2020.gada darbības rezultātiem, lemt par 2020.gada pārskata un konsolidētā pārskata apstiprināšanu, apstiprināt atalgojuma ziņojumu par 2020.gadu, ievēlēt revidentu un noteikt revidentam atlīdzību, kā arī plānots ievēlēt Revīzijas komiteju un noteikt Revīzijas komitejai atlīdzību.

AS PATA Saldus ārkārtas akcionāru sapulcē ievēlēta uzņēmuma padome, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrības padomē nolemts ievēlēt Uldi Mierkalnu, Jāni Bertrānu, Ati Kalniņu, Ievu Sniedzi un Ingu Mierkalnu, un nenoteikt atlīdzību sabiedrības padomei.

Jānis Bertrāns bijis ilggadējs AS PATA Saldus valdes priekšsēdētājs. Jānim Bertrānam pieder 1531 uzņēmuma akcija.

Ieva Sniedze kopš 2002. gada strādā SIA PATA par galveno grāmatvedi. Ievai Sniedzei nepieder uzņēmuma akcijas.

Atis Kalniņš ir Zāģmateriālu tirdzniecības vadītājs SIA PATA un valdes loceklis SIA PATA Kokmateriāli. Atim Kalniņam nepieder uzņēmuma akcijas.

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

«Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%. Ko varam, to esam jau paveikuši un gribam strādāt tālāk, taču mazajām pašvaldībām netiek dota iespēja attīstībai,» laikrakstam Diena stāsta Strenču novada pašvaldības vadītājs Jānis Pētersons.

Novada teritorija, kurā ietilpst divas pilsētas – Strenči un Seda, kā arī divi pagasti – Jērcēnu un Plāņu pagasts, Latvijas ziemeļaustrumos aizņem 375,93 kvadrātkilometrus plašu teritoriju. Kopējais iedzīvotāju skaits ir 3745. Novadā darbojas lauksaimniecības, kūdras, mežizstrādes, kokapstrādes uzņēmumi, bet novadam būtiska apjoma darbavietu skaitu nodrošina Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.

Pēdējos gados novada pašvaldība veiksmīgi realizējusi dažādus projektus, lai sakārtotu infrastruktūru un vidi, tomēr vairāku faktoru ietekmē līdzekļu trūkums kavē pabeigt nozīmīgākos no tiem. Kā norāda Strenču novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Iveta Ence, mazajām pašvaldībām, kurās nav reģionālās attīstības centru, nākamajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam Eiropas Savienības (ES) finansējums degradēto teritoriju sakopšanai nepienākas. «Novadā ir vairākas vietas, ko vajadzētu sakopt, taču no visiem 110 Latvijas novadiem diemžēl esam starp tiem 89 mazajiem novadiem, kam līdzekļus šādiem projektiem nepiešķir. Mēs nevaram piesaistīt uzņēmējus un investīcijas tāpēc, ka nevaram attīstīt teritorijas,» uzsver I. Ence. Seda var sniegt daudz eksotikas tūristiem – tā ir viena no Strenču novada vietām, kur būtu nepieciešamas investīcijas veco, sabrukušo būvju nojaukšanai. Vēl pagājušā gadsimta vidū tagadējās pilsētiņas vietā pletās mežs. Ciemats Sedas tīreļa dienvidu malā sāka veidoties 1952. gadā līdz ar kūdras fabrikas celtniecību. Savulaik kūdras fabrika bija pasludināta par vissavienības komjaunatnes triecienceltni, uz kurieni strādāt brauca jaunatne no visas toreizējās Padomju Savienības. Tolaik tas noteica ciemata raksturu un vizuālo tēlu, kāds tas saglabājies arī tagad, kad Seda ir pilsēta ar lauku teritoriju.

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Stādot ātraudzīgo bērzu hibrīdus, jau pēc 20–25 gadiem SIA Pata AB plāno iegūt bērza saplākšņu ražošanai izmantojamos finierklučus.

Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērzu stādiņi, kuru audzes ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, – divas reizes īsākā laika periodā nekā priedes, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks. Par to liecina arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu. Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 ha šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu, un tos var salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha.

Aug divreiz ātrāk

«Ātraudzīgo hibrīdbērzu stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā, tiem ir atbilstības sertifikāts,» stāsta SIA Pata AB mežsaimniecības speciālists Andris Mežaraups. Šo hibrīdbērzu klonu izcelsmes vieta ir Vācija un Dānija, tāpēc arī to audzēšanai Latvijā klimats ir piemērots. «Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu, un par to dažos gados esam pārliecinājušies,» stāsta A. Mežaraups. Tieši tāpēc neesot arī šaubu, ka ražas novākšanas izmērus tie sasniegs jau 20–25 gadu laikā, kā prognozēts.

Mežistrādes uzņēmums AS «PATA Saldus» reģistrējis jaunu komercķīlu, ieķīlājot vairākus pamatlīdzekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis trīs kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar ekuperāciju, zāģbaļku pozicionēšanas iekārtu un zāģbaļķu uztvērējtransportieri, mizu šķērstransportieri, grantransportieri, zāģbaļķu centrēšanas iekārtas uzstādīšanas rāmi, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,950 miljoni eiro. Komercķīla reģistrēta 18.septembrī. AS «PATA Saldus» šobrīd ir aktuālas 11 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «PATA Saldus» dibināta 1991.gadā, un tā nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 579 916.40 eiro. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā.

Tirgū arvien vairāk aug interese par meža apsaimniekošanu kā ilgtermiņa pakalpojumu, pauda SIA "Pata" grupas Mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Gatis Megnis.

Viņš skaidroja, ka pēdējos gados koksne kā izejmateriāls ir kļuvis ļoti pieprasīts visā pasaulē - koksni arvien biežāk izmanto, lai, piemēram, būvniecībā aizstātu tādus materiālus kā tērauds, alumīnija, betons vai plastmasa, ieviešot dabai daudz draudzīgākus risinājumus, kas patērē mazāk enerģijas. Vienlaikus domāšanas maiņa un pāreja uz "zaļo būvniecību" ir radījusi pietiekami nozīmīgu pieprasījumu pēc kokmateriāliem arī Latvijā.

"Augstam pieprasījumam nāk līdzi arī sīva konkurence," sacīja Megnis, uzsverot, ka kopumā konkurence jāvērtē pozitīvi, jo konkurence ne vien uzlabo kopējo pakalpojumu kvalitāti, bet arī veicina nozares attīstību. Cita starpā uzņēmumi ir motivēti strādāt efektīvāk, produktīvāk un veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem.

Pieaugot kurināmās koksnes cenām, tirgū novērota negodīgas komercprakses izplatība, norādīja mežizstrādes un meža apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Pata Strenči" vadītājs Andris Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka, pieaugot kokmateriālu un kurināmās koksnes cenām, meža nozarē ienāca liels skaits uzņēmumu, kas bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām un profesionāliem darbiniekiem iegādājās lietotu tehniku no Skandināvijas, cerot, ka īsā laikā uzbūvēs pelnošu biznesu. Savukārt šobrīd, kad tirgus ir apstājies, šie uzņēmēji ar dažādām krāpnieciskām un negodīgām shēmām cenšas nodrošināt darbu "pīķa stundā" iegādātajai tehnikai.

"Ar agresīvām metodēm tiek slēgti līgumi ar neizglītotiem mežu īpašniekiem par cirsmu iegādi, kur meža īpašnieka iegūta peļņa ir krietni mazāka par faktisko vērtību. Līgumos ļoti vispārīgi tiek definēti sadarbības nosacījumi gan par izstrādes apmēru, gan apmaksas kārtību. Mežā tiek veiktas nepamatotas darbības, piemēram, pārzīmētas cirsmu robežas, izstrādāts vairāk nekā sākotnēji plānots, izlases cirtēs izstrāde tiek veikta līdz likumā noteiktajām minimālajām prasībām, taču saimnieciski šādai mežaudzei vairs nav nākotnes," stāstīja Krastiņš.

Mežistrādes uzņēmuma AS «PATA Saldus» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Andris Krastiņš, kurš šo amatu ieņēma kopš 2015.gada, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Gatis Zommers, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «PATA Saldus» arī iecelts jauns valdes loceklis - Arvis Tone. Izmaiņas komercreģsitrā ierakstītas 21.februārī. Uzņēmuma valdē bez izmaiņām turpina darboties valdes locekļi Ilze Bukulde un Jānis Mierkalns.

AS «PATA Saldus» dibināta 1991.gadā, un tā nodarbojas ar zāģmateriālu ražošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 579 916.40 eiro. Uzņēmuma akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā. 2017.gadā AS «PATA Saldus» neto apgrozījums sasniedza 50,917 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 2,799 miljoni eiro. Tas nodarbināja 225 darbiniekus. Tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017.gadā bija 660 tūkstoši eiro.

Lai cīnītos ar demogrāfiskās situācijas radīto skolēnu skaita kritumu, Strenču novada dome atbalstījusi tās priekšsēdētāja, bijušā Strenču novada vidusskolas direktora Jāņa Pētersona (Nākotnes vārdā jau šodien!) priekšlikumu maksāt vienreizēju 100 latu stipendiju tiem 10. klases audzēkņiem, kuri vidējo izglītību izvēlēsies iegūt novada vidusskolā, vēsta laikraksts Diena.

Pamatskolas izlaidumam šobrīd pošas 29 skolēni, taču J. Pētersons lēš, ka uz vidusskolu varētu aiziet aptuveni puse no viņiem.

Strenču novada vidusskola, kurai pēc reorganizācijas 2009. gadā pievienoja Plāņu pamatskolu un Sedas vidusskolu (šobrīd dēvētas par filiālēm), vidusskolas klašu pastāvēšana šobrīd esot īpaši apdraudēta, teikusi domes pārstāve Ginta Gailīte. Strenču

novada vidusskolā, kurā mācības notiek latviešu valodā, patlaban ir 14 skolēnu. Mazā audzēkņu skaita dēļ 11. un 12. klase mācās vienkopus, stāstījusi skolas lietvede Dace Janīte. Savukārt Sedas filiāli, kurā ir krievu valodas plūsma, apmeklē 19 skolēni. Rudenī šis skaitlis būs krietni mazāks, jo 11 no viņiem tūlīt svinēs izlaidumu.

A/s Tukuma Mežrūpniecības saimniecība (MRS), pret kuru šogad aprīlī ierosināta maksātnespējas lieta un kas izslēgta no biržas, nav sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatējusi, ka Tukuma MRS pretēji Finanšu instrumentu likumam nav sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kas uzņēmuma valdei vai padomei bija jāizdara mēneša laikā pēc izslēgšanas no biržas. Šajā sapulcē bija jāizskata jautājumu par akciju izņemšanu no regulētā tirgus, lēmumu pieņemot ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu.

Tukuma MRS akcijas no biržas izslēgtas jau 2008. gada oktobrī, jo sabiedrība pēc atkārtota pieprasījuma nebija samaksājusi biržas noteikto kotēšanas maksu.

2008. gada pavasarī, kā liecināja kompānijas paziņojums biržā, Tukuma MRS apsvēra iespēju prasīt tiesisko aizsardzību un atteicās no uzņēmuma darbības pārstrukturizācijas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eiro ieviešanas informatīvo kampaņu īstenos SIA Mooz! un SIA Komunikācijas aģentūra, liecina Nozare.lv rīcībā esošais, pagājušās nedēļas nogalē parakstītais Finanšu ministrijas oficiāls paziņojums par konkursa rezultātiem.

Iepirkumu komisijas vērtējumā šo kompāniju piedāvātā kampaņa Dabas likums 1 novērtēta ar 82,98 punktiem. Tai seko MRS grupa sadarbībā ar RCL, kuru piedāvātajai kampaņai Nauda nāk, Latvija aug! doti 72,40 punkti, kā arī Hill and Knowlton Latvia sadarbībā ar Taivas, kuru kampaņa saņēmusi 69,02 punktus.

Metu konkursā, kas faktiski bija šī iepirkuma pirmā kārta, līderis bija MRS grupa. Taču otrajā kārtā, sarunu procedūrā, pārāki izrādījās kampaņas Dabas likums 1 izstrādātāji. Sarunās tika vērtēts sadarbības - informācijas aprites modelis, krīzes komunikācijas plāns, orientācija uz klientu un komandas darba kompetence.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

AS PATA Saldus izsludinājusi konkursu kokmateriālu žāvēšanas iekārtas ar rekuperāciju iegādei, liecina kompānijas paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2018.gada 30.marts. Iekārtas iegādes paredzamā līgumcena ir 2 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 20. aprīlim.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga, iekārtu garantētā ražība, apstrādājot priedes 50 milimetru kokmateriālus ar koksnes sākuma mitrumu 80% un beigu mitrumu 8% (+-2%), gadā plānota 40 000 kubikmetru.

Iepirkumu PATA Saldus īstenos Centrālās finanšu un līgumu aģentūras aktivitātē Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem apstrādes rūpniecības nozarē.