Tirgū arvien vairāk aug interese par meža apsaimniekošanu kā ilgtermiņa pakalpojumu, pauda SIA "Pata" grupas Mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Gatis Megnis.
Viņš skaidroja, ka pēdējos gados koksne kā izejmateriāls ir kļuvis ļoti pieprasīts visā pasaulē - koksni arvien biežāk izmanto, lai, piemēram, būvniecībā aizstātu tādus materiālus kā tērauds, alumīnija, betons vai plastmasa, ieviešot dabai daudz draudzīgākus risinājumus, kas patērē mazāk enerģijas. Vienlaikus domāšanas maiņa un pāreja uz "zaļo būvniecību" ir radījusi pietiekami nozīmīgu pieprasījumu pēc kokmateriāliem arī Latvijā.
"Augstam pieprasījumam nāk līdzi arī sīva konkurence," sacīja Megnis, uzsverot, ka kopumā konkurence jāvērtē pozitīvi, jo konkurence ne vien uzlabo kopējo pakalpojumu kvalitāti, bet arī veicina nozares attīstību. Cita starpā uzņēmumi ir motivēti strādāt efektīvāk, produktīvāk un veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem.
Viņš atzina, ka nozarē ir parādījušies arī "vienas dienas uzņēmumi", kuru darba metodes grauj nozares kopējo reputāciju, tostarp ar agresīvām mārketinga metodēm tiek noslēgti līgumi ar meža īpašniekiem, kur visbiežāk meža īpašnieka gūtā peļņa ir krietni mazāka par faktisko vērtību, noslēgtie sadarbības līgumi ir vienpusēji izdevīgi, savukārt meža izstrādes process ir vienādojams jēdzienam "postījums mežam", nevis profesionāla meža izstrāde un atjaunošana.
"Ja klients gūst šādu pieredzi, ir ļoti sarežģīti pēc tam atgūt uzticību," pauda "Pata" Mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs, piebilstot, ka negodīgas prakses grauj arī nozares kopējo reputāciju.
Tāpat Megnis uzsvēra, ka pēdējos gados klientu izpratne par meža apsaimniekošanu ir mainījusies - ja kādreiz pamatpakalpojums bija meža izstrāde, tad šobrīd arī privātie īpašnieki mežu vērtē kā ilgtermiņa resursu, kuru nepieciešams profesionāli attīstīt. Tirgū arvien vairāk aug interese par meža apsaimniekošanu kā ilgtermiņa pakalpojumu.
Vaicāts par citām nozares problēmām, Megnis sacīja, ka vēl viens jautājums, kas satrauc meža īpašniekus, ir sasteigta un nepārdomāta biotopu kartēšana.
Viņš skaidroja, ka vides politikai ir jābūt racionālai un sabalansētai, tomēr pašlaik atsevišķi jautājumi rada bažas, tostarp viena no problēmsituācijām veidojas, ja meža īpašnieks pēkšņi ierauga Dabas aizsardzības pārvaldes sistēmā "Ozols" savu mežu iekrāsotu, kas nozīmē, ka ir ierobežotas koksnes realizācijas iespējas, kas savukārt liedz pārdot koksni atbilstoši reālajai tirgus vērtībai.
"Koksni no meža, kurā ir liegums, nevar legāli izmantot ne celtniecībā, ne mēbeļu ražošanā, jo tā vairs neatbilst FSC (Mežu uzraudzības padomes) sertifikātam," atzīmēja Megnis, piebilstot, ka problēma ir nevis atbildīgā pieejā vides jautājumiem, bet gan neprognozējamajos un nesamērīgos ierobežojumos.
Komentējot kopējos nozares izaicinājumus, mežu apsaimniekošanas departamenta vadītājs sacīja, ka gadiem tie ir bijuši nemainīgi - kvalificēta darbaspēka pieejamība, ar šo domājot ne vien par meža mašīnu operatoriem, bet arī mehāniķiem un apkalpojošo personālu, savukārt ražošanas sadaļā liels izaicinājums ir elektroenerģijas cenas.
Jau vēstīts, ka "Pata" koncerna apgrozījums 2019.gadā bija 168,924 miljoni eiro, kas ir par 11,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas zaudējumi bija 2,451 miljons eiro pretstatā peļņai 2018.gadā. Kompānijas un tās koncerna finanšu informācija par 2020.gadu vēl nav publiskota.
Koncerna mātesuzņēmums SIA "Pata" reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 16,135 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Uldis Mierkalns.