Stādot ātraudzīgo bērzu hibrīdus, jau pēc 20–25 gadiem SIA Pata AB plāno iegūt bērza saplākšņu ražošanai izmantojamos finierklučus.
Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērzu stādiņi, kuru audzes ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, – divas reizes īsākā laika periodā nekā priedes, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks. Par to liecina arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu. Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 ha šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu, un tos var salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha.
Aug divreiz ātrāk
«Ātraudzīgo hibrīdbērzu stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā, tiem ir atbilstības sertifikāts,» stāsta SIA Pata AB mežsaimniecības speciālists Andris Mežaraups. Šo hibrīdbērzu klonu izcelsmes vieta ir Vācija un Dānija, tāpēc arī to audzēšanai Latvijā klimats ir piemērots. «Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu, un par to dažos gados esam pārliecinājušies,» stāsta A. Mežaraups. Tieši tāpēc neesot arī šaubu, ka ražas novākšanas izmērus tie sasniegs jau 20–25 gadu laikā, kā prognozēts.
Bērzs nav uzņēmīgs pret kukaiņiem un grauzējiem. «Veidojot bērzu audzi, parasti ieteicamais stādu apjoms ir no 1000 līdz 1500 gab./ha, taču hibrīdbērzu gadījumā – 500–600 stādiņi uz hektāru, jo tie ir ļoti dārgi, turklāt ikgadējais pieaugums ir vidēji gandrīz uz pusi lielāks nekā parastajiem bērziem,» nianses izskaidro A. Mežaraups. Ar šādu stādu skaitu nav nepieciešama audzes retināšana, kad tie ir paaugušies. Pēc 5–7 gadiem bērziem jāapgriež zari. Vislabāk šo operāciju veikt ziemas beigās. «Griežamo zaru diametram jābūt ne lielākam par 2,5 cm. Ja koki aug labi, nākamajos astoņos gados vajadzētu veikt zaru griešanu, līdz stumbrs 7 m augstumā ir bez zariem (vai arī jāaudzē vēl divus gadus ilgāk, līdz stumbrs bez zariem ir 9 m augsts). Pēc tam ar kokiem vairs nav jāveic nekādas darbības,» hibrīdbērzu audzēšanas specifiku atklāj A. Mežaraups. Tiem nav arī pārmantojamu slimību, jo stādi tiek pavairoti ar audu kultūru (meristēmu) metodi.
Plašas iespējas
Tieši minētā audzēšanas tehnoloģija ļauj panākt, ka no šīm audzēm var iegūt augstākās kvalitātes finierklučus vai zāģbaļķus. «Hibrīdbērzi ir ļoti ātraudzīgi, arī šķiedras fizikālā struktūra ir vienmērīgi taisna un blīva, kas tos padara pievilcīgus tieši finiera ražotājiem,» skaidro A. Mežaraups. Kā alternatīvu viņš redz papīrmalkas ieguvi, veicot plantācijas ciršanu jau pēc 15–20 gadiem. Tikai tad būtu nepieciešami nedaudz biezāki stādījumi – 1200 gab./ha. «Protams, mūsdienu dinamiski mainīgajā pasaulē 20 gadu ir pārāk garš termiņš, lai visu varētu precīzi prognozēt, tomēr mežsaimniecībā tas ir faktiski īsākais iespējamais laiks ražas (resno dimensiju lietkoksnes) novākšanā,» tā uz jautājumu, vai var kaut ko prognozēt vairāku gadu desmitu garumā, atbild A. Mežaraups.
Kas varētu būt potenciālie pašmāju patērētāji? «Latvijā sekmīgi strādā viens no lielākajiem bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājiem pasaulē – a/s Latvijas finieris, ir arī vairāki bērza finiera ražotāji un patērētāji – liekti līmēto detaļu izgatavotāji,» atbild A. Mežaraups.
Stāda arī hibrīdapses
SIA Pata AB ir koncerns, kas nodarbojas ne tikai ar mežsaimniecību (uzņēmuma rīcībā ir teju 6000 ha mežu), bet arī ar mežizstrādi, kokapstrādi, visu koku sugu apaļkoksnes, arī papīrmalkas, dedzināmās un celulozes šķeldas tirdzniecību gan Latvijā, gan ārzemēs. «Kā rāda pēdējās desmitgades pieredze, pieprasījums pēc koksnes un tās izstrādājumiem pieaug visā pasaulē, un Latvija nebūt nav izņēmums,» tā A. Mežaraups.
Uzņēmums ik gadu stāda jaunaudzes. Šogad ir paredzēts kopumā iestādīt pāri par 100 ha.
«Nestādām jau tikai parastos un hibrīdbērzus, bet arī Latvijā selekcionētās hibrīdapses,» viņš atklāj uzņēmuma risku diversifikācijas politiku. Proti, Vidzemē un Latgalē lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs izveidotas hibrīdapšu plantācijas 143 ha platībā. «Ir gan tīraudzes, gan mistraudzes – 1000 hibrīdapšu plus 1000 egļu. Šāds sugu sastāvs padara mežaudzi noturīgāku pret slimībām un kaitēkļiem,» viņš stāsta.
Pēc A. Mežaraupa aplēsēm, no hektāra pēc 25 gadiem varētu iegūt ap 200 m3 lietkoksnes un aptuveni 60 m3 biomasas – kurināmās koksnes. Turklāt pēc izstrādes platības veiksmīgi atjaunojas no atvasēm un nākamajās divās apritēs ieaudzēšanas izmaksu vairs nav.