«Lūk, ar šo simtgadīgo Zinger šujmašīnu esmu sašujusi saviem bērniem Mančestras maģistra grādus. Arī pašai visam svarīgākajam pietiek,» ar savu darbu lepojas izšuvēja Rudīte Grasberga.
Viņa savu vaļasprieku padarījusi par mīļu un ienesīgu darbu. «Uzņem laiku,» mudina mākslinieciskās mašīnizšūšanas amata meistare Rudīte un sāk izšūt piparmētras zariņu. Rokas un adata kustas zibenīgi, kā viens vesels. Lapu zaļo nomaina ziediņu violetais diedziņš. Piecpadsmit minūtes un gatavs. Tas tādēļ, ka mēs pļāpājušas. Parastais laiks – desmit.
Ir tapis pēdējā laikā pircēju iemīļotākais izstrādājums – izšūts zāļu tēju maisiņš. Izšuvējas dienas norma, lai varētu uzņēmums pastāvēt – desmit maisiņi. Katrs atšķirīgs – ar liepziediem un bitīti, ar āboliņu, ar gaiļpiesīti, nātri vai kumelīti. Visiem tiek arī mežģīņu maliņa un aukliņa siešanai. «Preču netrūkst, bet, lai pirktu tieši manu, tai jābūt īpašai,» pārliecināta Rudīte. Viņas darba diena sākas sešos. Līdz 9 –10 rītā norma jau izpildīta un tad var nodarboties ar ko citu. Vārīt zupu vai ķerties pie laikietilpīgajiem, īstiem mākslas darbiem – karogiem, tērpiem vai darināt ko īpašu, izstādēm. Reizēm darba diena ilgst pat 12 un vairāk stundas, kad steidzīgs pasūtījums. Par veiksmi izšuvēja uzskata to, ka darbnīca ierīkota vienā no plašā dzīvokļa istabām. Tas ļauj mājas soli savienot ar darbu, piecelies – un jau esi pie šujamā. Tas arī ļauj ievērojami taupīt līdzekļus, nav atsevišķas īres maksas par telpām, siltumu. Turpat meitai var pajautāt padomu grāmatvedības lietās, dēlam par datoriem, vīrs ko šujmašīnai pieskrūvēt neatteiks.
Rudīte skaidro, ka tādu izšuvēju, kā viņa – brīvā stila mašīnizšūšanas meistaru, pasaulē esot vien kādi 30 – 40. Šie darbi pielīdzināmi mākslas darbiem un nav salīdzināmi ar tiem, kas tapuši ar datoru ieprogrammētās mašīnās. Individualitāte novērtējis Austrālijas mākslinieks Deivids Bromlejs, kas uzticējis izšūt savas gleznas.. Rudīte jutusies kā līdzautore. Visgrūtākais esot izšūt acis – viens aplams dūriens un izteiksme mainās. Apskatot veikumu Londonas gleznu galerijās, pat pati mazākā esot maksājusi ap 1000 mārciņu.
Savukārt enerģētiski visgrūtāk bijis strādāt ar slavenās Bergu dzimtas simtgadīgo kristāmkleitu, kurā kristīti bērniņi divdesmit, tā glabāta kā lielākā relikvija. Rudītei bijis tas gods iešūt gan kristīto vārdiņus, gan jaunu oderīti.
Šobrīd skiču stadijā ir tekstilijas muižiņai Francijā. Taču Rudītes labākie klienti esot japāņi, viņi varot ilgi stāvēt pie darbiem un pētīt, patikušo iegādājas. Vērot cilvēku reakcijas lieliski var Brīvdabas muzeja gadatirgos, kad kopā ar draudzenēm visu savu ziemas darbu izklājot uz gariem galdiem.