Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Jaunais Porsche 911 Turbo S Exclusive Series ir līdz šim jaudīgākais 911 Turbo S.

Coupé versija attīsta 446 kW (607 ZS) lielu jaudu, un modeļa eksemplāru skaits ir ierobežots līdz 500 vienībām visā pasaulē. Papildus 27 ZS jaudas palielinājumam 911 Turbo S Exclusive Series atšķiras no standarta 911 Turbo S ar dizainu, augstākas kvalitātes materiāliem un greznajām detaļām. Sporta automašīnas smalkā apdare ir roku darbs, kas veikts jaunajā Porsche Exclusive Manufaktur darbnīcā uzņēmuma galvenajā mītnē Cufenhauzenā. Uzņēmuma darbnīca, kas iepriekš bija pazīstama kā Porsche Exclusive, specializējas automašīnu pielāgošanā klientu vēlmēm, kā arī atbild par ierobežota izlaiduma sērijām. Pirmo reizi Porsche klientiem ir iespēja konfigurēt ar sporta automašīnas dizainu saskaņotu Porsche Design hronogrāfu.

Ar 911 Carrera T Porsche atdzīvina 1968. gada 911 T pūristisko konceptu: mazāka masa, «īsākas» pārnesumu attiecības ar manuālo pārnesumkārbu un aizmugurējā piedziņa ar aizmugurējā diferenciāļa mehānisko bloķēšanu uzlabotam sniegumam.

Jaunā modeļa izskats ir aizgūts no 911 Carrera dizaina, un tā motors nodrošina 272 kW (370 ZS) lielu jaudu. 911 Carrera T (Porsche gadījumā «T» apzīmē «Touring») lepojas arī ar vairākām citām aprīkojuma vienībām, kas nav pieejamas 911 Carrera modeļiem, ieskaitot standarta aprīkojumā uzstādīto PASM (Porsche aktīvās piekares vadības sistēmas) sporta šasiju, kas ir pazemināta par 20 mm, Sport Chrono pakotni ar optimizētu masu, īsāku pārnesumkārbas sviru ar sarkaniem pārnesumu apzīmējumiem un Sport-Tex sēdekļu vidusdaļu. 911 Carrera T papildaprīkojumā ir pieejama aizmugurējā stūrējamā ass, kas nebija pieejama 911 Carrera modeļiem.

Ikviens 911 Carrera T aprīkojuma elements ir atlasīts, lai nodrošinātu optimālu sportiskumu un vieglu konstrukciju: Aizmugurējais vējstikls un aizmugurējie sānu logi ir izgatavoti no īpaši viegla stikla, savukārt durvju apdarē ir iestrādātas atvēršanas cilpas. Lielā mērā ir samazināta skaņas izolācija, nav pieejami papildaprīkojuma aizmugurējie sēdekļi, un tiek piedāvāta iespēja atteikties no Porsche komunikāciju sistēmas (PCM). Rezultāts: Pateicoties 1425 kg pašmasai, divvietīgais modelis ir par 20 kg vieglāks nekā 911 Carrera ar līdzvērtīgu aprīkojumu.

«Draugiem Group» meitasuzņēmums AS «Printful Latvia» atklājis jauno Eiropas ražotni. Tā atrodas «Lidostas Parkā», Mārupes novadā.

«Printful» nodrošina apdrukas, noliktavas un izsūtīšanas pakalpojumus, kā arī grafiskā dizaina, foto/video, mārketinga un klientu apkalpošanas servisu maziem un vidējiem tiešsaistes biznesiem.

Jaunā ražotne ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetrus plaša, un «Printful» vajadzībām rezervētas arī papildu telpas, kurās šobrīd atrodas īstermiņa nomnieki, sniedzot uzņēmumam attīstības iespējas nākotnē.

Uzņēmuma pārstāvis Raitis Puriņš atklāj, ka, pārceļoties uz jaunajām telpām, papildu investīcijas uzņēmumam nav bijusi vajadzība piesaistīt. «Draugiem.lv» veiksme sākotnēji ļāvusi attīstīties, taču šobrīd «Printful» pats ir kļuvis par veiksmīgu uzņēmumu, viņš akcentē.

Mūsdienu patērētājs arvien vairāk novērtē ērtības un ātrumu, īpaši runājot par iepirkšanos internetā. Ne vien preces kvalitāte ir svarīga, bet šobrīd pircēji sagaida arī sūtījumu saņemšanu pēc iespējas ātrāk. Skatoties globāli, tās pašas dienas piegādes iespējas šobrīd maina mazumtirdzniecības nozari un tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam tās pašas dienas piegādes tirgus vērtība varētu sasniegt 26,4 miljardus ASV dolāru, piegaugot par vairāk nekā 200%, salīdzinājumā ar 2021. gadu.

Rīgā un pierīgā šobrīd piegādes laika ziņā ātrākos risinājumus piedāvā tās pašas dienas piegādes uzņēmums QWQER Express. Uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 200 uzņēmumiem no dažādām nozarēm, nodrošinot tās pašas dienas piegādes gan ziedu veikaliem, gan restorāniem, gan e-komercijas uzņēmumiem. Tiek īstenotas arī sadarbības ar uzņēmumiem, lai palīdzētu atvieglot saimniecisko darbību, veicot ātras un uzticamas dokumentu, sīkpaku un citu kategoriju ikdienas sūtījumu piegādes. Īpaši aktuāls piegādes jautājums kļūst svētku laikā, kad uzņēmumiem pasūtījumu skaits manāmi pieaug un ir svarīgi klientiem nodrošināt sūtījumu laicīgu piegādi. Arī šogad Black Friday un Ziemassvētku laikā e-veikalu pirkumus QWQER piegādās jau tās pašas dienas vakarā. Piedāvājot šādas piegādes iespējas klientiem, uzņēmumi var veicināt pārdošanas rezultātus, samazināt iepirkuma groza atcelšanas rādītājus (cart abandonment rate) un uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi.

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Interešu konflikta novēršanas normu izpildē valsts amatpersonu darbība bieži vien ir formāla un pārvērtusies par sīkumu «dzenāšanu», bet gadījumos, kad ir būtiskas aizdomas, tās netiek pakļautas pārbaudēm, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvi samērā smalki definē to, kas ir un kas nav interešu konflikts un attiecīgās normas smalki pēta KNAB, tomēr viss «laukums» neesot nosegts, iespējams, varētu būt vajadzīgi attiecīgi grozījumi normatīvajā regulējumā. Tāds secinājums skanēja Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu, ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu. Šodien komisijas sēdē plānots turpināt šķetināt šo tēmu, vērtējot to caur lobēšanas un tās regulācijas prizmu. Saeimas deputāts Jānis Dombrava atgādināja, ka baltais plankums ir nevalstisko organizāciju saņemtie «dāvinājumi» (ziedojumi) no Latvijai nedraudzīgo ārvalstu organizācijām. «Šajā kontekstā var runāt arī nacionālās drošības kontekstā,» vēl vienu šķautni rāda J. Dombrava.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, ieklausoties uzņēmuma Simply Travel pārstāvju rožainajos solījumos par lētām brīvdienām Spānijas dienvidos un Kanāriju salās, samaksājuši iespaidīgas naudas summas.

Taču rezultāts – ne ceļojuma, ne naudas, un arī Simply Travel pārstāvji, kuri iepriekš, pirms samaksāta nauda, naski komunicēja, tagad pazuduši bez pēdām – ne atbild uz telefona zvaniem, ne uz e-pastiem, ne arī sastopami birojā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Simpy Travel darbības shēma bijusi vienkārša. Cilvēks saņem telefona zvanu, kurā viņu apsveic, ka ieguvis laimestu – planšetdatoru, videokameru vai vīnu kolekciju. Lai saņemtu balvu, zvanītājam ir tik vien jāizdara, kā jāaiziet uz prezentāciju kādā no Rīgas viesnīcām, bet līdzi noteikti jāņem laulātais draugs. Interesanti, ka firmas pārstāvji loterijas laimētāju uzrunājuši vārdā.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Vai cilvēks pēdējos simts gados ir kļuvis gudrāks? Tas ir jautājums, kam nav pareizās atbildes, taču viens ir skaidrs – mūsdienu cilvēkam viņa dzīves kvalitāte ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad iepriekš cilvēces vēsturē.

Rūpes par dzīves kvalitāti ir radikāli un neatgriezeniski mainījušas noteikumus visās būtiskākajās dzīves sfērās. Individuālisma triumfs paredz stratēģisku pieeju romantiskām attiecībām, dzīvesvietai un darbam.

Tieši izpratne par darbu pēdējos simts gados ir mainījusies visuzskatāmāk. Pēckara jeb baby boomer paaudze varēja strādāt jebkur un daudz, par darba jēgu un kvalitāti daudz nedomājot. Mūsdienu un nākotnes jaunie profesionāļi jau pieder pie Y paaudzes, kurai darbs vairs neasociējas ar sēdēšanu pie galda birojā ar iekaramajiem griestiem no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Šodien darbs ir saplūdis ar cilvēka dzīvi un kļuvis par lielāko dzīvesstila sastāvdaļu, tādēļ laikam līdzi jāmainās arī darba videi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Vladislavs Berčenko, HTC vadītājs Baltijas valstīs. Pašreiz HTC ir 2 viedtālruņu «ģimenes» – HTC One un HTC Desire.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē es kopumā strādāju jau 7 gadus un esmu priecīgs, ka joprojām no tā gūstu gandarījumu.

Savukārt, konkrētais uzņēmums man sniedz brīvību, kas man ir ļoti būtiska – neesmu piesaistīts konkrētam birojam, nav fiksētu darba stundu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka varu slinkot.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Godātā redakcija, atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem gaišajiem spēkiem, kas vaiga sviedros raujas, lai apgūtu tos astoņsimt tūkstotīšus naudas Viņa svētības Romas pāvesta Franciska vizītes sakarā. Finansējums esot piešķirts aumež lielās sabiedriskās nozīmes dēļ, tiek minēts, ka Latvijā esot kāds pusmiljons katoļu.

Protams, visādi ņirgas un ļaunvēļi ākstīgi iesaka, ka pat miljonu viegli varētu savākt no pašiem katoļiem, ja ikkatris viens no tiem iemestu kolektē pa diveiro monētiņai. Kategoriski nosodu šādu tukšu muldēšanu! Tā kā Vatikāna finanšu sistēma ik pa reizei tiek atslēgta no pārējās pasaules naudas atmazgāšanas skandālu dēļ, viņiem jaunas problēmas ar lēveni grūti identificējumu ziedojumu galīgi nav vajadzīgas. Un mums pašiem arī ne, jo uztaisīt uzskaites sistēmu šādam projektam mūsu IT industrija varētu pāris trīs gadu laikā par miljoniem trim. Tādēļ pilnībā atbalstu valdības lemto – pasmelties budžetā. Nav ko eksperimentēt tik nopietnā gadījumā.

Jaunās māmiņas Aiga Ose un Kristīne Māla apvieno ideju ar drosmi, izveidojot zīmolu BuBuu; nu jau nedaudz vairāk kā gadu viņas piedāvā Latvijā šūtus sausos bumbu baseinus bērniem.

Aiga un Kristīne pievērsās savai uzņēmējdarbībai līdz ar bērniņu piedzimšanu. Viņas uzskata, ka, piedzimstot bērnam, ikkatras ģimenes un it īpaši jaunās māmiņas ikdiena piedzīvo lielas pārmaiņas, kuru ietvaros bieži vien paveras jauns skats uz lietām, rodas jaunas idejas un varbūt savā ziņā ir vairāk iemeslu sevi pierādīt, kā dēļ vēl vairāk censties. Zīmols BuBuu izveidots 2017. gada decembrī. Viss aizsākās, kad abas māmiņas kopīgi devās uz bērnu ballīti, kura risinājās bumbu istabā. Apspriežot idejas, kā neizmērojamo bērnu prieku, spēlējoties bumbās, «pārnest» uz mājām, un izpētot tirgū piedāvāto izvēli bumbu baseinu variācijām, abas secinājušas, ka būtu nepieciešams rast labāku risinājumu savām meitām. «BuBuu Baseini nebija radīti ar nodomu, ka tas būs milzīgs bizness, tā ir mūsu aizraušanās un sirdslieta. Redzot prieku mūsu bērnu acīs, nospriedām, kāpēc gan neiepriecināt vēl arī citus bērnus», stāsta māmiņas.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Jau 75 gadus ir palicis nepārspēts IKEA fenomens, šis uzņēmums ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem mēbeļu impērijas piemēriem pasaulē.

Šajā laikā radīta ne viena vien ikoniska mēbele, kas IKEA veikalu plauktos atrodama vēl aizvien. Kompānijas preču veidošana ir smalki izplānota, pie jaunu kolekciju veidošanas darbojas kupla komanda. Iedziļināšanās dizaina niansēs, vēlme radīt cenas ziņā demokrātisku piedāvājumu ir IKEA veiksmes atslēga, kas ļāvusi noturēties mēbeļu biznesā 75 gadu garumā.

«Atbilde, kāpēc dažas mēbeles kļūst par ikonām, slēpjas to spējā nezaudēt aktualitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, klasiskais Strandmon krēsls, kas bija viens no IKEA dibinātāja Ingvara Kamprada favorītiem, kļuva par vienu no pirmajām izpārdotajām mēbelēm ierobežotā izdevuma IKEA 75 jubilejas kolekcijā. Latviešiem no IKEA 75 kolekcijas patīk metāla režģa krēsls Raane un noapaļota dizaina krēsls Gagnet, sarkanais Bjuran krēsls un spilveni ar spilgtām apdrukām,» stāsta IKEA Latvija Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija.

Stikloto konstrukciju ražotājas SIA Aile grupa svarīgākie tirgi pašlaik ir ne tikai Skandināvija, bet arī Vācija, šogad uzņēmums sāks apgūt Lielbritānijas tirgu.

SIA Aile grupa jau 20 gadus ražo un realizē stiklotās konstrukcijas Latvijas tirgū. Pirms deviņiem gadiem uzņēmums pievērsies eksporta attīstībai – tika realizēti pirmie projekti Islandē, kam pamazām sekoja arī projekti Skandināvijas valstīs. Jau piecus gadus uzņēmums strādā Vācijā un kopš pagājušā gada arī Šveicē, piedāvājot klientiem risinājumus no projektēšanas līdz montāžai.

Pašlaik lielākā daļa SIA Aile grupa produkcijas tiek eksportēta. Pērn eksports nodrošināja 80% apgrozījuma. «Eksportu organizējam sadarbībā ar savu mātes uzņēmumu a/s UPB un tā pārstāvniecībām ārvalstīs. Aile grupa veic konstrukciju projektēšanu un ražošanu, savukārt a/s UPB ārvalstīs nodrošina to montāžu,» skaidro Dainis Bērziņš, SIA Aile grupa valdes priekšsēdētājs. Pašlaik SIA Aile grupa galvenokārt strādā Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Šveicē, un ir bijuši atsevišķi projekti arī Krievijā, Francijā un Grieķijā. «Šobrīd svarīgākie tirgi ir Skandināvijas valstis un Vācija, un šogad sāksim darbu arī Lielbritānijā,» saka D. Bērziņš. Tur ir nodibināts uzņēmums, tikko sākta tā darbība.

Kāzas Latvijā šobrīd biežāk nekā agrāk rīko brīvā dabā, tādēļ līgavas izvēlas vieglas, plīvojošas un kustību neierobežojošas kleitas.

Šajā sezonā priekšroka tiek dota klasiskajiem modeļiem, kas papildināti ar mežģīnēm, taču ir bez liekiem dekoriem. Jaunas vēsmas kāzu kleitu modē ir apmetņi un pēc individuāla pasūtījuma veidotas matu rotas.

Vienkāršība, kvalitāte

Jauno līgavu stils pašreiz ir lakonisks, bez liekām detaļām – grezni izšūti audumi un smalki dekori atlikti malā, jaunākās tendences raksturo kāzu kleitu dizaineri un salonu pārstāvji. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kleitu audumam un aizvien biežāk topošās līgavas nāk jau ar gataviem attēliem, kā kleitai jāizskatās, un zina, kādi aksesuāri tai piestāvēs.

Mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis radījuši 130 m2 plašu mākslas objektu no kūdras. Tas februāra beigās nesīs Latvijas vārdu pasaules vadošajā mobilo tehnoloģiju izstādē Mobile World Congress (MWC) Barselonā.

«Jau izsenis Latvijas lielākā bagātība ir bijusi tās daba. Ja kādreiz gājām mežā, lai medītu, savāktu malku iekuram vai lasītu ogas un sēnes, mūsdienās mežs un purvs ir kļuvis arī par vietu, kur dzimst tehnoloģiskās inovācijas. Tieši Latvijas mežos un purvos radīti pasaules mērogā unikāli dronu, mašīnredzes risinājumi un ģeolokācijas sistēmas. Tādēļ, radot šo savdabīgo mākslas objektu, kas izstādē kalpo arī kā mobilo sakaru operatora LMT tehnoloģiju stends, kūdru izvēlējāmies kā metaforu, kas parāda, cik auglīga, organiska un īpaša ir Latvijas inovāciju ekosistēma,» skaidro māksliniece K. Neiburga.

Mākslas objekts no kūdras veidots kā pastaiga cauri attīstībai – no purvainās dabas aizejot līdz pilsētai un tehnoloģijām. Tajā izveidota nevis kāda abstrakta pilsēta, bet tieši Rīga – mākslas objektā attēlotais Stacijas laukuma pulkstenis, Saules akmens, Z torņi un VEF apkaime Rīgu ļauj atpazīt gan pašiem pilsētas iedzīvotājiem, gan arī tās viesiem, arī ārvalstu tūristiem, kas kādreiz ir viesojušies Latvijas galvaspilsētā.

Elīza Drāzniece ieguvusi izglītību un darba pieredzi modes pasaules mekās Parīzē un Milānā; tagad viņa ir atgriezusies Latvijā un gatava ar pilnu sparu ārvalstīs smeltās gudrības likt lietā šeit , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz darbam Milānā Elīza mērojusi vairāk nekā 11 gadus garu izglītošanās un pieredzes bagātināšanas ceļu Rīgā, Parīzē, Atēnās un Milānā.

Parīzes šarms

Pēc vidusskolas beigšanas Elīza devās uz Parīzi, lai vasaras mēnešos mācītos modes kursos senākajā modes augstskolā Esmod International. Pasniedzēji saskatījuši Elīzā talantu un pārliecināja studijas turpināt. Viņa toreiz atgriezās Latvijā un sāka meklēt iespēju iegūt finansējumu mācībām. Francijas vēstniecības piešķirtā stipendija viņai dāvāja šādu iespēju un modes biznesa aizkulišu iepazīšana varēja sākties. Divus gadus Elīza studēja Esmod International. «Otrajā kursā sapratu, ka modes dizains nav mans aicinājums, vairāk saista šīs industrijas biznesa puse – mārketings, modes uzņēmumu vadība, zīmolu izstrāde, produktu pārdošana, patērētāju vēlmju izzināšana. Trešajā kursā kā bakalaura mācību programmas kursu izvēlējos pabeigt Esmod Isem skolā, kur šīs zināšanas varēju iegūt,» stāsta Elīza. Paralēli viņa ieguva vēl vienu diplomu CNAM mākslas un zinātņu konservatorijā (National Chamber of Arts and Sciences), kurā apguva inovācijas modes uzņēmumu vadībā. Prakses laikā viņa redzēja, kā norit darbs ražotnēs, tostarp tādās, kas darina apģērbu Chanel modes namam. «Viss ražošanas ķēdes process ir pēc formulām smalki aprēķināta sistēma - kur un kā sēž šuvējas, kā tiek griezts audums, cik izmaksā vienas vīles nošūšana un cik maksā katra darba minūte attiecīgajam izstrādājumam,» viņa turpina. Pēc studiju beigšanas Elīza ieguva prakses vietu uzņēmumā Staff International, kas ražo un izplata virkni pasaulē zināmu zīmolu, tostarp Diesel, Dsquared2, Maison Margiela, Marc Jacobs, Vivienne Westwood un Victor&Rolf. 2006. gada vasarā Elīza strādāja pie jaunāko kolekciju pārdošanas kampaņas, kuras laikā nācās sadarboties ar pasaules atzītāko modes veikalu pārstāvjiem un iepircējiem. Modes biznesa pamatā ir sava veida demogrāfijas, socioloģijas un pasaules kultūru analīze. «Bija interesanti vērot un uzzināt, ko un kā pērk, piemēram, vācieši vai amerikāņi, ko pieprasa arābu vai japāņu tirgū, kā kolekcijas saviem veikaliem izvēlas un veido lielākie luksus veikalu iepircēji,» atminas Elīza. Parīzē viņa ieguva zināšanas par pasaules modes biznesa posmiem - sākot ar dizainu, modelēšanu, ražošanu un mārketingu līdz produkta nonākšanai pie gala patērētāja. Iegūtās zināšanas, palīdzējušas virzīt tālāko Elīzas karjeras ceļu.

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.