Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Latvijas tirgus nav tik liels, lai šurp vestu nozīmīgu daudzumu Polijas lauksaimniecības produkcijas, šodien telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

Runājot par Krievijas noteikto embargo lauksaimniecības precēm, Novakovskis norādīja, ka pašlaik embargo radītā ietekme uz Polijas ekonomiku nav liela. Turklāt Polija veic vairākus pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Polija meklē noietu Indijā, Azerbaidžānā, Balkānu pussalas valstīs un citur, kur ir milzīgi tirgi, kas attīstās.

Vēstnieks pieļāva, ka embargo noteikšana, iespējams, ietekmēs produkcijas piegādi un tirdzniecību ar tām valstīm, ar kurām tirdzniecība līdz šim nav bijusi tik aktīva.

Novakovskis uzsvēra, ka Latvijai nevajadzētu satraukties par to, ka tagad Latviju pārpludinās lētāki Polijas produkti. Latvijas tirgus nav tik liels, lai uz šejieni vestu nozīmīgu produkcijas daudzumu. Pagaidām Krievijas noteiktais embargo Polijas tirgū nav būtiski ietekmējis cenas, lai varētu runāt par dempingu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Krievijas valdības oficiālajā portālā publicētajā Putina dekrētā teikts, ka embargo tiek pagarināts līdz 2017.gada 31.decembrim.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 27.maijā paziņoja, ka Krievijas valdība ierosinās Putinam pagarināt embargo līdz 2017.gada beigām.

Krievija no 2014.gada 7.augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015.gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5.augustam. No pagājušā gada 13.augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1.janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Otrdien, 17. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē, informē ZM.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību šī atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai Latvijas piena ražotājiem, nosakot objektīvus kritērijus un ņemot vērā embargo ietekmi uz konkrētiem ražotājiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem kopumā 28,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem Latvijai iedalīti 7,7 miljoni eiro. Tas darīts, lai reaģētu uz Krievijas importa embargo radītajiem tirgus traucējumiem, būtiski samazinoties piena iepirkuma cenām. Tā iemesla dēļ piena ražotājiem visās trīs Baltijas valstīs veidojās likviditātes problēmas.

Novērtējot Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz konkrētiem piena ražotājiem, ZM analizēja Lauksaimniecības datu centra (LDC) rīcībā esošos ikmēneša piena iepirkuma datus, ko iesniedz piena kvotu sistēmā reģistrētie pircēji. Šie dati norādīja, ka piena iepirkuma cena ir samazinājusies vienlīdz būtiski visiem piena ražotājiem Latvijā. Līdz ar to šajā aspektā var uzskatīt, ka embargo ir vienādi ietekmējis visus Latvijas piena ražotājus, kas piegādāja pienu pārstrādei.

Šodien Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA ārkārtas prezidija sanāksmē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības komisāram Dačanu Čološam prasīs īpašu atbalstu, lai mazinātu Krievijas pārtikas produktu embargo radīto ietekmi lauksaimniecībā.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece, Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA viceprezidente Maira Dzelzkalēja skaidro: «Baltijas valstu lauksaimniecības sektors ir visvairāk cietis Krievijas Federācijas pārtikas produktu embargo rezultātā. Šobrīd, teju mēnesi pēc embargo ieviešanas, ir jārunā nevis vairs par atsevišķiem ietekmētiem uzņēmumiem, kas eksportēja produktus uz Krieviju, bet zaudējumiem un nepieciešamiem palīdzības pasākumiem visai nozarei kopumā.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas tikās, sagatavoja un nosūtīja Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisāram Čaloša kungam kopīgu vēstuli ar prasību Baltijas valstīm paredzēt īpašu atbalstu, lai mazinātu embargo ietekmi, turklāt šo atbalstu būtu jāparedz pēc vajadzības, nevis kā dārzeņu un augļu sektorā – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Gandarījums, ka vēstulei ir pievienojušies jau arī daļa Latvijas un Baltijas Eiropas Parlamenta deputātu. Šobrīd sarunās ar pārējo valstu organizācijām jūtam, ka stipri līdzīgā situācijā ir arī somi un poļi, taču mūs atbalsta arī pārējās valstis.

Ar Krievijas noteikto embargo daļai pārtikas produktu nekas nebeigsies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma savu viedokli pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V).

«Domāju, ka tas ir tikai sākums,» teica Vilks, norādot, ka gadsimti iet, bet Krievija tikumus nemaina.

Pēc viņa sacītā, ja reiz Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu, viņam no šī kara jāiziet kā uzvarētājam, jo Putins nevar apstāties. Līdz ar to Latvijai un pierobežas valstīm rūpīgi jādomā par savu turpmāko attīstību un Krievijas lomu tajā.

Vilks arī uzsvēra, ka šajā situācijā Latvijas iedzīvotājiem jāatbalsta savi ražotāji, izvēloties Latvijas preces, un arī viņš pats pēc Krievijas embargo rūpīgāk seko līdzi, lai pirkumu grozā nonāktu Latvijas ražojumi.

Finanšu ministrs norādīja, ka Latvijai smagākais trieciens būtu pilnīga embargo gadījumā, bet šādam scenārijam Vilks netic, jo Krievijas ekonomika ir vāja.

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017.gada beigām, Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.

Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.

Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā, piebilda Krievijas premjerministrs.

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

Ģeopolitiskā spriedze starp Krieviju un rietumvalstīm palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi 2014.–2015.gados, un dažās skartajās nozarēs uzņēmumu finansiālais stāvoklis pasliktināsies, bet tās galvenokārt būs likviditātes, nevis maksātnespējas problēmas, norāda Swedbank eksperti jaunākajā ekonomikas apskatā.

Eksporta un investīciju pieaugums uz laiku kļūst vājāks, bet mājsaimniecību patēriņa izaugsme saglabāsies samērā spēcīga. Krievijas-Ukrainas konfliktam pakāpeniski nomierinoties, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā. Lielāka ģeopolitiskā nenoteiktība, tiešā un netiešā ietekme no Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo un lēnāka nekā gaidīts mājsaimniecības patēriņa izaugsme šī gada pirmajā pusē iezīmē lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijā 2014.-2015.gadā nekā iepriekš prognozēts.

Eksperti koriģējuši lejup IKP pieauguma prognozi uz 2,5% 2014.gadā un 2,6% 2015.gadā (aprīļa prognozē attiecīgi 3% un 3,5%). Krievijas-Ukrainas konfliktam normalizējoties un Eiropas (arī Latvijas) uzņēmumiem pielāgojoties izmaiņām vidē, 2016.gadā ekonomikas izaugsme atkal pieņemsies spēkā un sasniegs 3,5%. Tas gan nenozīmē, ka konflikts būs jau atrisināts – tuvāk 2015.gada vidum Krievijas un Ukrainas attiecībās varētu būt sasniegts zināms līdzsvara stāvoklis un sankciju riski un to negatīvā ietekme uz ekonomiku pamazām mazinātos.

Krievijas noteiktās sankcijas skar aptuveni 0,7% no Latvijas kopējā preču gada eksporta, lēš DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, Krievijas embargo ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi nebūs dramatiska un Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozes nebūs būtiski jāmaina, ja nesekos vēl kāda sankciju kārta.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvija eksportēja uz Krieviju preces par 33,7 miljoniem eiro, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā kombinētās nomenklatūras četru zīmju kodu līmenī. Uz vairākām kategorijām sankcijas attiecas daļēji, tādējādi kopumā var lēst, ka piecos mēnešos šogad uz Krieviju eksportētas sankcijām pakļautās preces aptuveni 30 miljonu eiro vērtībā. Rēķinot uz pilnu gadu, skartais eksports būtu ap 70 miljoniem eiro jeb apmēram 0,7% no Latvijas kopējā eksporta.

Visvairāk skartās preces ir siers, biezpiens, sviests un citi piena tauku produkti. Tās kopumā veidoja 40% no sankciju skarto preču eksporta janvārī līdz maijā.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām, nosakot pārtikas produktu embargo, parādoties gaisma tuneļa galā, šodien Krievijas nevalstiskās organizācijas Starptautiskais ražotāju un uzņēmēju kongress konferences laikā atzina Krievijas Federācijas Federālās asamblejas Lauksaimniecības un vides politikas komitejas priekšsēdētājs Genādijs Gorbunovs.

«Politiķi strādā augstās sfērās, bet biznesā tikmēr parādās nekomfortabli apstākļi. Visi esam nobažījušies un vairākkārt esam aicinājuši politiķus pārtraukt sankcijas, lai lauksaimniecības sektors varētu atgriezties pie normālas sadarbības ar pasaules valstīm, kāda tā bija iepriekšējos gados. Turpināsim jau sāktās sarunas ar Krievijas visaugstāko vadību par sankciju atcelšanu, un jāatzīst, ka nupat parādījusies gaisma tuneļa galā, ir zināmas cerības», sacīja Gorbunovs.

Tāpat viņš norādīja, ka sankciju dēļ iesaistīto valstu lauksaimniecības un pārtikas sektora uzņēmējiem laiks vēl nav zaudēts.

«Visu vēl var vērst par labu. Mēs meklējam produkcijas piegādes iespējas, Latvijas uzņēmēji meklē realizācijas iespējas. Agri vai vēlu embargo tiks atsaukts, un Krievijā joprojām rēķinās ar produktu piegādi no Latvijas,» sacīja Gorbunovs.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Eiropas Komisija vakar apstiprinājusi lēmumu piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, kas tiks novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest Eiropas Savienības lauksaimniecības produktus, liecina EK paziņojums.

Plānots, ka Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija - 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva - 14,1 miljonu eiro.

Atbalsts aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo valstu piena kvotu izpildi 2013.-2014.gadā.

Kā norādījis ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, Brisele labi apzinoties būtisko ietekmi, ko Krievijas aizliegums radījis piena ražotājiem trijās Baltijas valstīs.

«Apzinot situāciju, kas radusies pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma, redzam, ka strauji kritušas piena iepirkuma cenas, kas radījis krīzi un īpaši nelabvēlīgus apstākļus piena nozarei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to EK plāno sniegt atbalstu finansējuma veidā katrai no trim valstīm, lai atbalstītu piensaimniekus, kuri šajos ārkārtas apstākļos sastopas ar produkcijas likviditātes problēmām,» sacīja komisārs.

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Somija piedzīvotu gāzes deficītu pat tad, ja Krievija pārtrauktu eksportu tikai uz vienu mēnesi, kamēr citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis bez Krievijas gāzes spētu iztikt trīs līdz deviņus mēnešus, liecina Ķelnes Universitātes Enerģijas ekonomikas institūta veiktais pētījums.

Krievijas gāzes eksporta embargo 2014./2015.gada ziemā uz vairāk nekā sešiem mēnešiem izraisītu piegāžu deficītu vairākās Eiropas valstīs, jo sevišķi Centrāleiropā un Austrumeiropā, vēsta pētījums.

Balstoties uz Eiropas cauruļvadu, uzglabāšanas termināļu un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras datorizētu simulāciju, pētījumā noteikts, kas notiktu, ja Krievija pārtrauktu gāzes piegādes uz vienu, trīs, sešiem vai deviņiem mēnešiem.

Tā kā Somijā nav uzglabāšanas termināļu un valsts gāzes piegādes pilnībā saņem no Krievijas, tā būtu pirmā valsts, kas saskartos ar piegāžu deficītu - līdz 10% pirmajā mēnesī un virs 50%, ja Krievija apturētu gāzes eksportu uz trīs mēnešiem.

Krievijas embargo pēdējā gada laikā Latvijas piena ražotājiem nesis 53-60 miljonus eiro zaudējumus, un Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā zemniekus neapmierina, šodien Latvijas radio programmā Labrīt teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis.

Katastrofa, izmisums, milzīgi dziļa bedre, no kuras netiksim ārā - ar šādiem epitetiem situāciju piensaimniekiem raksturoja Gūtmanis.

Viņš klāstīja, ka tieši Baltijas valstu lauksaimnieki no Krievijas embargo cieš visvairāk, un piena iepirkuma cenu kritums ir visdramatiskākais Eiropā. Tieši ražotājs ir tas, kas šajā situācijā «iznes vislielāko smagumu», apgalvoja LOSP pārstāvis. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ dienā vidēji zemnieku saimniecība zaudē 173 eiro, kas ir apmēram 63 000 eiro gadā.

Gūtmanis uzskata, ka EK piešķirtais finansējums nesedz zaudējumus, kurus pēdējā gada laikā ir ieguvši lauksaimnieki un tikai dos iespēju pavilkt laiku - apmēram līdz jaunajam gadam. Viņš īsti neredz izeju no situācijas - par Eiropas piešķirto naudu piensaimnieki varēs nosegt daļu tikai zaudējums un atmaksāt aktuālos parādus.