Privātā kapitāla fondu pārvaldnieka „Raft Capital Management” nodibinātais ieguldījumu fonds „Raft Capital Baltic Equity Fund” ir piesaistījis ieguldījumus 50 miljonu eiro apmērā un plāno tos ieguldīt strauji augošos uzņēmumos Lietuvā un abās pārējās Baltijas valstīs.

Nākotnē tas meklēs iespējamos pirkumus arī ziemeļvalstīs un Polijā.„Raft Capital Management”, ko Lietuvas Banka ir licencējusi veikt ieguldījumu darbību, vadības grupai ir pieredze darbā ziemeļvalstu finansiālajās un pasaules profesionālajās iestādēs.

Dalībnieku grupā ietilpst Artūrs Gegužis, Andrejs Boicovs, Ģintauts Galvanausks un Imre Vise (Igaunija, Tallina).

„Raft Capital Management” partneris Andrejs Boicovs pastāstīja, ka izveidotajai grupai ir specializētas un unikālas zināšanas par šejienes tirgu, plaša pieredze ieguldījumu īstenošanā un pārvaldībā, kā arī zināšanas par mērķtirgiem. „Trīs no četriem partneriem ir kopā strādājuši SEB ieguldījumu bankas darījumu un riska kapitāla uzņēmumos, un mēs visi kopā esam strādājuši pie sarežģītiem finansiālajiem projektiem. Apvienošanos noteica kopīgas intereses, tirgus iespējas un pārliecība, ka mēs varam palīdzēt uzņēmumiem kļūt par līderiem starptautiskajā uzņēmējdarbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī pasaules tirgū,” sacīja A. Boicovs.

Lauksaimnieku organizācijas pagaidām vēl nav nonākušas pie vienošanās, kādam būtu jābūt Riska fondam, no kura kompensētu zaudējumus, kurus zemniekiem nesedz apdrošināšana, bet kompromiss būtu jāpanāk rudens laikā, lai fonds nākamgad varētu sākt darboties, intervijā teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) viedoklis ir, ka lauksaimniekiem pašiem ir jāspēj vienoties par to, vai šāds fonds ir nepieciešams, un kādiem būtu jābūt tā darbības principiem, jo valsts puse neko nevēlas uzspiest.

"Tomēr tas nav viegls jautājums, un es nedomāju, ka diskusija beigsies ātri. Taču šajā rudenī par to ir jātiek skaidrībā," norādīja Gūtmanis.

Viņš minēja, ka lauksaimnieki uzskata, ka Riska fondam nevajadzētu negatīvi ietekmēt jau strādājošo apdrošināšanas sistēmu attiecībā, piemēram, uz labības apdrošināšanu. Tajā pašā laikā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka Latvijā netiek apdrošināti dārzeņu stādījumi un augļu dārzi, jo to apdrošināšana līdz šim zemniekiem ir bijusi pārāk dārga. Tāpat ir jautājums, kā rīkoties gadījumos, kad apdrošināšanas nav, bet ir radīti lieli zaudējumi.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Latvijas alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka "Provendi Asset Management" pārvaldītais fonds "Indexo Real Estate Fund" ir iegādājies tirdzniecības centra ēku Paņevežā, Lietuvā, kurā ilgtermiņa nomnieks ir "Depo DIY" ("Depo"), informēja fonda pārstāvji.

Darījuma summu fonds neatklāj.

Tirdzniecības centrs ir būvēts tieši "Depo DIY" vajadzībām un sāka darbību 2016.gadā. Ēkas kopējā platība pārsniedz 19 000 kvadrātmetru, bet zemes platība ir apmēram 43 000 kvadrātmetru.

"Provendi Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš informē, ka ar Lietuvas "Depo DIY" tiek slēgts jauns ilgtermiņa nomas līgums, proti, šis darījums ir tā dēvētais "sale-lease-back" darījums.

Tādējādi "Indexo Real Estate Fund" portfelī šobrīd ir seši objekti Latvijā un Lietuvā, un fonda portfelis sasniedz platību virs 41 500 kvadrātmetru. Fonda portfelī ir arī 260 dzīvokļi namīpašumos Rīgas centrā. Portfelī ietilpst tirdzniecības centrs Rīgā ("Gaiļezers Rimi") un Tukumā ("Tukums Rimi"), kā arī trīs daudzdzīvokļu īres nami Rīgā (Elizabetes ielā 89, Pulkveža Brieža ielā 10 un Krišjāņa Valdemāra ielā 61). Kopējā īpašumu vērtība pašreiz sasniedz aptuveni 70 miljonus eiro.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Nekustamo īpašumu fondu pārvaldītājs Baltijā EfTEN Capital AS ir izveidojis jaunu fondu institucionālajiem investoriem - EfTEN Special Opportunities Fund. Jaunizveidotais fonds, kura galvenie investori ir Baltijas pensiju fondi, investēs nekustamā īpašuma projektos, kuru darbības turpināšanai nepieciešams papildu finansējums.

Sākotnējais fonda pašu kapitāls ir 25,4 miljoni eiro, ko sešu mēnešu laikā plānots palielināt līdz maksimāli 75 miljoniem eiro. Fonda galvenie investori ir Igaunijas un Latvijas pensiju fondi.

"Procentu likmju kāpums un vairāki recesijas ceturkšņi atstāj iespaidu uz nekustamā īpašuma nozari. No vienas puses, bankas ir kļuvušas daudz konservatīvākas nekustamā īpašuma projektu finansēšanā. Savukārt, no otras puses, augstākas kredītu izmaksas un neskaidras ekonomiskās vides perspektīvas ir samazinājušas klientu aktivitāti nekustamā īpašuma nozarē. Rezultātā šajā nozarē ir parādījušās investīciju iespējas, kur pat projekti ar saprātīgu ilgtermiņa biznesa ideju saskaras ar finansējuma trūkumu," komentē EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs Viktors Savins.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pagājušajā gadā uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs izsniedzis gandrīz 23 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā 2022.gadā, informē "Capitalia" pārstāvji.

Savukārt vidējā darījumu summa pērn samazinājusies līdz 87 000 eiro.

"Capitalia" vadītājs Juris Grišins skaidro, ka augstā inflācija un tai sekojošais Euribor likmju kāpums, kā arī ģeopolitiskā situācija pērn ietekmēja uzņēmumu noskaņojumu attiecībā uz aizdevumu piesaisti. Lai arī augstās kredītu likmes, kas sadārdzināja aizņemšanos bankās, radīja lielāku uzņēmumu interesi meklēt aizdevuma iespējas ārpus bankām, iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās un nenoteiktība ekonomika arī uzņēmējus darīja piesardzīgākus.

Viņš arī atzīmē, ka aktīvākais kredītu pieprasījums pagājušajā gadā novērots no ražošanas, celtniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Grišins arī prognozē, ka pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma uzņēmumu izaugsmei pieaugs.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā pusgadā guvusi 12,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 61,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,123 miljardi eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,12 miljardu eiro apmērā, ko veido 36 814 projekti.

Tostarp garantiju portfelis jūnija beigās bija 496 miljonu eiro apmērā ar kopumā 28 709 līgumiem, aizdevumu portfelis - 416 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6748 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 92 miljoni eiro ar kopumā 209 fondu finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 116 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1148 darījumiem.

Šogad pirmajā pusgadā "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 89 miljoniem eiro pēc apmēra un par 4,3% jeb 1503 projektiem pēc projektu skaita.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Vēl pirms dažiem gadiem kriptovalūtu nozarē gandrīz pilnībā dominēja tikai privātie investori, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir visai būtiski mainījusies, jo kriptoaktīvus lielos apjomos ir sākuši iegādāties paši lielākie nozares spēlētāji.

Privātie investori lielākoties ir fiziskas personas, kas iegulda savu personīgo naudu, savukārt institucionālie investori ir galvenokārt finanšu sektora uzņēmumi, piemēram, riska kapitāla fondi, pensiju fondi, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, investīciju bankas, kas pārvalda un iegulda savu klientu naudu. Atsevišķos gadījumos tie ir arī citos sektoros strādājoši uzņēmumi, kuri nolēmuši savus brīvos līdzekļus ieguldīt kriptoaktīvos.

Šajā ziņā īpaši izceļas ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums MicroStrategy, kura bilancē jau ir Bitcoin aptuveni 13 miljardu eiro vērtībā. Uzņēmuma Bitcoin rezerves jau šobrīd mēdz aizēnot tā pamatdarbību, un tā cenu biržā nereti primāri nosaka tā brīža Bitcoin cena, nevis paša uzņēmuma finanšu rezultāti.

Līdz ar līguma noslēgšanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") darbu sācis publiskā iepirkumā izvēlētais iespējkapitāla fonda pārvaldnieks "Flycap", informē "Altum".

Fonda kopējais kapitāls būs 41,3 miljoni eiro, ko veido publiskais finansējums 24,8 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un "Altum" resursiem, un privāto investoru piesaistīts kapitāls 16,5 miljoni eiro, ko piecu gadu periodā ieguldīs perspektīvos uzņēmumos.

Kā norāda "Altum", "Flycap" investīciju stratēģija paredz investīcijas izaugsmes stadijas uzņēmumos mezanīna aizdevuma veidā, vienā uzņēmumā investējot līdz pat četriem miljoniem eiro. Fonds uzsāks investēšanu uzņēmumos, tiklīdz būs piesaistījis vismaz 50% no nepieciešamā privāto investoru finansējuma, kam jānotiek ne vēlāk kā desmit mēnešu laikā pēc līguma ar "Altum" parakstīšanas.

Noslēgušies renovācijas darbi eklektisma stilā celtajā namīpašumā Pulkveža Brieža ielā, kurā tiks piedāvāti 85 ilgtermiņa un īstermiņa īrei labiekārtoti un pilnībā mēbelēti dzīvokļi. Ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā un tās renovācijā ieguldīti teju 5 miljoni eiro.

“Strādājot pie Pulkveža Brieža ielā esošā nama atjaunošanas, mums bija svarīgi, lai ēka saglabā savu stāstu un vēsturisko mantojumu. Esam patiesi gandarīti, ka šis projekts šobrīd ir otrais no trim “Indexo Real Estate Fund” portfelī esošajiem ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres īpašumiem, kas ir nodots ekspluatācijā, un kurā tuvākajā laikā tiks uzsākta dzīvokļu ilgtermiņa izīrēšana,” norāda "Provendi Asset Management" ("Indexo Real Estate Fund" fondu pārvaldnieks) valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ēkas kompleksu veido vēsturiskā ēka un jaunbūve ar kopējo platību 4582.5 m2, no tās iznomājamā platība ir 3518.9 m2. Nama renovācijas procesā tika saglabāta ēkas vēsturiskā fasāde, kas papildināta ar gaismas objektiem, lai izceltu ēkas greznumu.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?