Dažkārt, tiekoties ar esošiem vai potenciāliem investoriem un pamatojot, cik svarīga ir pārdomāti izvēlēta aktīvu klašu struktūra (asset allocation), lai sasniegtu ieguldījumu portfeļa ilgtermiņa ienesīguma mērķus, nav obligāti jāizmanto tādi tehniski termini kā ienesīgumu korelācija, standartnovirze vai dispersija. Vienkāršāk ir izmantot viegli uztveramus zīmējumus. Praksē mēdzam izmantot divus šādus attēlus.
Dažādu aktīvu klašu ienesīguma tabula
Pirmais attēls ir vēl viens veids, kā papildus jau tradicionālajām ienesīguma izmaiņu līknēm, attēlot dažādu instrumentu vai aktīvu klašu vēsturiskos rezultātus. Izcelt to, cik sajaukti un neprognozējami faktiskie ienesīgumi sakārtojas viena gada laikā, arī ir viens no šī attēla mērķiem. Tas, ka viens gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgāks kādai aktīvu klasei, nenozīmē, ka nākamais gads būs tikpat veiksmīgs. Iepriekšējā gada aktīvu klases investīciju rezultāts neļauj droši prognozēt nākamā perioda ne relatīvo, ne arī absolūto rezultātu. Nav tādas sistēmas, kas ļautu pilnīgi droši noteikt, kuras krāsas klucītis būs, piemēram, augšējā pozīcijā 2014.gada ailē (starp 1.attēlā minētājām aktīvu klasēm, attīstīto valstu akcijām būtu jābūt pirmajā vietā saskaņā ar SEB prognozi SEB Investment Outlook 2014.gada marta izdevumā).
Lai arī ekonomikas teorija un vēsturiskā pieredze ļauj cerēt, ka, piemēram, ilgtermiņā akciju ienesīgumam būtu jāpārsniedz obligāciju ienesīgums, viena vai vairāku gadu periodā faktiskie rezultāti var būt pilnīgi pretēji. Pat ja pilnībā izprotam, ka ieguldījumiem ir jābūt ilgtermiņa, mums svarīgi vienmēr būs arī pašreizējā gada rezultāts. Ir tāds investoru teiciens – timing is everything. Neskatoties uz ilgtermiņa vēsturiski realizētajiem ienesīgumiem un sakarībām, faktisko portfeļa rezultātu noteiks izvēlētais ieguldīšanas brīdis. Saskaņā ar 1.attēlu, ja investors būtu ieguldījis attīstības valstu akcijās 2004. gada sākumā, tad būtu panācis vislielāko ienesīgumu 11.5% gadā. Ja tas pats ieguldījums tiktu veikts 3 gadus vēlāk 2007. gada sākumā, tad ienesīgums būtu bijis tikai 4.1% un noslīdētu uz 5. vietu, aiz sevis atstājot tikai hedžfondus un izejvielas. Ja šajā piemērā 2004. gada sākumā ienesīgākais ieguldījums līdz 2013. gada beigām bija attīstības valstu akcijas, tad 2007. gada sākumā - spekulatīva kredītreitinga obligācijas.
1.attēls. Septiņu dažādu aktīvu klašu faktiski realizētais kopējais kalendārā gada ienesīgums laika posmā no 2004. g. līdz 2013. g. Aktīvu klases ailēs sakārtotas pēc ienesīguma dilstošā secībā.
Akcijas (EM) – attīstības valstu (Emerging Markets) akciju tirgus indekss MSCI Emerging Markets USD kopējais ienesīgums
Akcijas (DM) – attīstīto valstu akciju tirgus indekss MSCI World USD kopējais ienesīgums
Izejvielas – izejvielu tirgus indekss S&P GSCI Commodity Total Return USD
Hedžfondi – pasaules hedžfondu indekss HFRX Global Hedge Fund USD
Valdību obligācijas – Eiropas valdību EUR obligāciju tirgus indekss iBoxx Euro Sovereign All Maturities
Uzņēmumu obligācijas – Eiropas uzņēmumu EUR obligāciju tirgus indekss iBoxx Euro Corporate All Maturities
Spekulatīvās obligācijas – Eiropas EUR spekulatīvā kredītreitinga obligāciju tirgus indekss iBoxx Euro High Yield Fixed Rate
* ģeometriskais vidējais
Avots: Thomson Reuters Datastream, SEB banka
Aktīvu klašu ienesīguma diapazons
Otrais attēls ļauj vizuāli uztvert, cik svarīga ir pareizās aktīvu klases izvēle. Attēlā ir parādīts gada ienesīgumu diapazons 1. attēlā izvēlētajām aktīvu klasēm. Redzot, cik plaša ir faktisko ienesīgumu izkliede, viena nepareizas krāsas klucīša izvēle var radīt atšķirības investīciju peļņā vairāku desmitu procentu apmērā.
2.attēls. Septiņu dažādu aktīvu klašu faktiski realizētās peļņas (zaudējumu) diapazons un viena simulēta investīciju portfeļa sasniegtais ienesīgums attiecīgajā kalendārajā gadā.
Avots: SEB banka
Risinājums ir jau pierastā rekomendācija - sadalīt ieguldāmo kapitālu starp vairākām aktīvu klasēm, ņemot vērā savus personīgos investīciju mērķus un riska toleranci. Piemēram, ja 2004. gada sākumā būtu izveidots vidēja riska portfelis, kuru veidotu 40% ieguldījums akcijās (30% attīstītajās valstīs, 10% attīstības valstīs), 40% ieguldījums obligācijās (10% valdību obligācijās, 20% drošu uzņēmumu obligācijās, 10% spekulatīvās obligācijās) un 20% ieguldījums alternatīvos aktīvos (10% izejvielās, 10% hedžfondos), un šāds portfelis tiktu reizi gadā pārbalansēts, tad tā ienesīgums šo desmit gadu laikā būtu sasniedzis ienesīgumu 6.5% apmērā gadā. Šāda portfeļa ienesīgums arī daudz mazāk svārstītos, sasniedzot pozitīvu rezultātu 8 gados no 10.
Protams, ir jāuzsver, ka šis ir tikai simulēts rezultāts - faktisko investora peļņu vēl ietekmētu gan vērtspapīru darījumu izmaksas, gan nodokļu maksājumi. Turklāt nav nekādas garantijas, ka piemērā minētais sadalījums spēs nodrošināt tikpat labus rezultātus nākotnē. Portfeļa diversifikācija samazina investīciju risku, nevis to novērš. Taču, šis piemērs, labi izceļ to, cik liela nozīme ir sākotnēji izvēlētam aktīvu klašu sadalījumam ieguldījumu portfelī, lai varētu sasniegt pieklājīgus investīciju rezultātus pat lielu tirgus svārstību gadījumā.