Komentējot prognozes par iespējamu nākamā gada budžeta konsolidāciju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norāda, ka par budžeta izdevumu apjomu runās augustā, bet šogad par budžeta konsolidāciju nevar runāt, aģentūrai LETA pavēstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Par izdevumu apjomu nākamā gada budžetā tiks spriests augustā, veidojot nākamā gada valsts budžetu, līdz ar to ir pāragri spriest, kāds būs izdevumu apjoms un kādās nozarē. Patlaban valsts ieņēmumi tiek iekasēti praktiski 100% apmērā, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad nevar runāt par budžeta konsolidāciju, uzsver valdības vadītāja. Straujuma arī aicina pāragri neizdarīt secinājumus.

Viņa atgādina, ka ekonomiskā situācija valstī ir stabila un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm Latvijai nākamgad ir gaidāma lielāka izaugsme nekā šogad.

Jau ziņots, ka saskaņā ar 5.maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016.gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien medijiem sacīja ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis.

Vakar EK publicējusi rekomendācijas Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas, pēc Zemīša teiktā, ir kļuvušas precīzākas un konkrētākas.

EK uzsver, ka Latvijai var nākties veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 0,3% apmērā no IKP. Tāpat EK atzīst, ka Latvijas plānotie izdevumi aizsardzībai nav uzskatāmi par vienreizēju deficīta palielinājumu.

Savukārt veselības aprūpē būtu jāveic strukturālās reformas, bet ne uz deficīta palielināšanas rēķina.

«EK neiebilst Latvijas plāniem palielināt budžetu aizsardzībai un veikt reformas veselības nozarē, tomēr Latvija nedrīkst tērēt vairāk, nekā valsts var atļauties. EK nav pārliecības, ka Latvijai varētu būt tik daudz naudas, cik tā ir iecerējusi atvēlēt šīm nozarēm,» sacīja Zemītis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2012. gada valsts budžeta likums pieņemts galīgajā lasījumā. Budžeta apstiprināšana ļaus pabeigt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) palīdzības programmu plānotajā laikā, tomēr izvirzītā 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze ir pārāk optimistiska, tādēļ jau pavasarī budžetā būs nepieciešams vieikt konsolidāciju, uzskata Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Premjers Valdis Dombrovskis, uzrunājot Saeimas deputātus pirms balsojuma par budžeta likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, uzsvēra, ka tieši līdz ar 2012. gada budžeta pieņemšanu Latvija būs samazinājusi budžeta deficītu zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no iekšzemes kopprodukta.

IKP 2,5% izaugsmes prognoze, uz kuras balstās 2012. gada budžets, ir pārlieku optimistiska. Izaugsme nākošajā gadābūs ievērojami lēnāka un, lai budžeta deficīts iekļautos zem 3% no IKP, pavasarī budžetā būs nepieciešams veikt papildu konsolidāciju, uzskata M. Kazāks.

Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kas ieteicis valdībai jau tagad sākt darbu pie 2012. gada budžeta grozījumiem, norādot, ka 2, 5 % iekšzemes kopprodukta pieaugums, uz kuru balstās aprēķini par budžeta ieņēmumiem, ir pārlieku optimistisks un jau pavasarī budžetā būs nepieciešama papildu konsolidācija, lai nodrošinātu, ka

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Globālās tendences neviens nav atcēlis, un arī Latvija no tām nekur neizbēgs

To, komentējot situāciju telekomunikāciju nozarē, DB saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas:

Kā jūs vērtējat valdības lēmumu atstāt Lattelecom un LMT kā atsevišķus uzņēmumus? Kā tas ietekmēs Lattelecom darbību un nozari kopumā?

Mēs darbosimies tālāk saskaņā ar mūsu jau iepriekš apstiprināto stratēģiju, kas paredz jaunu pakalpojumu attīstīšanu. Šajā ziņā nekas nav mainījies. To, ka mēs to līdz šim esam veiksmīgi darījuši, pierāda gan pērnā gada peļņa, gan arī šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti, kas uzrāda apgrozījuma pieaugumu. Mēs katru akcionāra lēmumu respektējam, tomēr mulsinoši ir tas, ka mūsu uzņēmuma divi akcionāri katrs ir ar atšķirīgu viedokli par to, kā nākotnē būtu jāattīsta uzņēmums. Es ceru, ka tiks formulēta kopīga nostāja par to, kā uzņēmums varēs tālāk attīstīties esošo abu akcionāru stratēģiju ietvaros.

Investoru interese par Baltijas uzņēmumiem ir palielinājusies tomēr tirgus dalībnieku gatavība slēgt jaunus vēsturiski nozīmīgus darījumus Baltijas tirgū vēl nav atgriezusies, jo gan pārdevēji, gan pircēji joprojām rīkojas ļoti uzmanīgi, norāda KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Uz pārējo sektoru fona ar īpašu aktivitāti iegādes un apvienošanas (M&A) jomā tāpat kā iepriekš izceļas bankas, telekomunikācijas, kā arī pārtikas un dzērienu nozare.

Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir noslēgti vairāk nekā 30 darījumi, kas atbilst pērnā gada rezultātiem. Aptuveni puse darījumu ir vietējie, savukārt pārrobežu darījumos dominē investori no NVS valstīm. Līdzīga situācija ir novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Salīdzinoši augsta iegādes un apvienošanas darījumu aktivitāte gan šogad, gan pērn ir vērojama pārtikas un dzērienu ražošanas sektorā. Piemēram, 2012. gadā Somijas alkoholisko dzērienu ražotājs Altia iegādājās Jaunalko. Darījuma mērķis bija papildināt Altia produktu klāstu un nostiprināt kompānijas klātbūtni Baltijas tirgū. Savukārt šogad visievērojamākais darījums bija Latvijas putnu gaļas ražotāju Lielzeltiņi, Putnu Fabrika Ķekava, Broileks un Cerova iegāde, ko par 13 miljoniem eiro īstenoja Linas Agro Group. Tāpat nozīmīgi 2013. gada darījumi bija daudznozaru kompānijas Daugava, Rīgas Dzirnavnieka, Brīvā Vilņa iegādes.

Latvijas valsts un privātā sektora izturība pret ārējiem satricinājumiem kopš 2008.gada ievērojami palielinājusies. Latviju tagad daudz mazākā mērā var ievainot pēkšņa kapitāla ieplūdes pārtraukšana, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Tomēr vājākais ķēdes posms, šķiet, esot mājsaimniecības, jo to uzkrājumu līmenis joprojām ir ļoti zems, savukārt bezdarbs ir augsts. Līdz ar to mājsaimniecībām būtu ārkārtīgi grūti pārdzīvot krīzi, strauji nemazinot savu patēriņu, norāda Swedbank ekonomiste Lija Strašuna.

Viņa atzīmē, ka uzņēmumi, jo īpaši eksportētāji, ir uzkrājuši finanšu rezerves un kļuvuši konkurētspējīgāki. Kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji finanšu sektorā ir augsti. Valdībai šobrīd nav nepieciešams nekavējoties piesaistīt finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos – tai ir pietiekamas rezerves (ap 7% no IKP), kamēr apjomīga parādu refinansēšana plānota tikai 2014.-2015.gadā.

Aktivitāte Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgū 2014. gadā ievērojami pieaugusi. Raugoties uz šo gadu, prognozējams, ka galvenokārt ģeopolitiskās situācijas dēļ tirgus aktivitāte varētu kļūt rāmāka, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Aizvadītajā gadā Baltijā kopumā tika veikti 163 uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 61% vairāk nekā gadu iepriekš. Baltijas reģiona aktivitātes izmaiņas seko globālajām tirgus iezīmēm, taču salīdzinoši mazā un atvērtā tirgus dēļ Baltijā izmaiņas ir krietni dinamiskākas.

Lai gan arī 2015. gada globālā M&A tirgus prognozes ir pozitīvas, uz Baltijas tirgus perspektīvu būtu jāraugās nedaudz piesardzīgāk. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija aizvadītajā gadā darījumu aktivitāti vēl nav pilnvērtīgi ietekmējusi, līdz ar ko tās ietekmes lielumu varēsim novērot šogad.

Vairāki aizvadītajā gadā notikušie uzņēmumu apvienošanas darījumi norāda, ka investoru acīs Baltija aizvien bieži tiek uzskatīta par vienotu tirgu. Kā piemērus var minēt Premia Foods pievienošanu Food Union grupai, kā arī PZU trīs Baltijas apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju iegādi.

«Varu diezgan droši teikt - Budžeta grozījumus ar papildus konsolidāciju veikt nevajadzēs. Vai būs vajadzīgi kādi budžeta grozījumi paredzot kādas finansējuma pārdales vai tamlīdzīgi, to mēs redzēsim varbūt gada pirmajā pusē,» sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš gan atgādināja, ka šā gada budžets veidots ar mazākām rezervēm, līdz ar to nav izslēgts, ka varētu būt vajadzīgi budžeta grozījumi, taču tie nebūs saistīti ar papildus konsolidāciju, bet gan iespējamu finansējuma pārdali.

Runājot par galvenajiem virzieniem nākamā gada budžeta veidošanā, premjers norāda, ka būtisks aspekts, ko nedrīkst aizmirst, ir fiskālās disciplīnas saglabāšana. «Kaut arī pašreiz starptautiskā aizdevuma programmu mēs esam noslēguši, mēs nevaram tāpēc atkal sākt dzīvot pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to ir jāturpina pakāpeniski virzīties uz bezdeficīta budžetu. Līdz ar to arī nākamajā gadā budžeta deficīts būs jāsamazina. Tas nebūs uz konsolidācijas rēķina, tas lielā mērā būs piesardzīgāk plānojot izdevumu pieaugumus un arī iespējamos nodokļu samazinājumus,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Lai arī Zatlera reformu partija (ZRP) paziņojusi, ka jau 2012. gadā valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,5 % no IKP, pagaidām nedz pats Valdis Zalters, nedz viņa domubiedri – bijušais Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis – vairās atbildēt uz jautājumu, kā viņi nodrošinātu 150 milj. Ls līdz 160 milj. Ls lielu 2012. gada budžeta konsolidāciju.

R. Ķīlis paziņoja, ka uz šo jautājumu pagaidām neesot iespējams atbildēt, jo ZRP aktīvistu rīcībā pagaidām neesot nepieciešamās informācijas, piemēram, par to, cik daudz iedzīvotāju ir Latvijā.

Savukārt V. Dombrovskis uzsvēra, ka konsolidācijas priekšlikumu sagatavošanai pēc 17. septembrī paredzētajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām būšot vien dažas nedēļas laika, tādēļ ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi pašreizējā valdība būs paveikusi 2012. gada valsts budžeta sagatavošanu.

Tomēr V. Dombrovskim esot skaidrs, ka 2012. gadā konsolidāciju nevarēs veikt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, tiesa, varētu tikt atcelti nodokļu atvieglojumi «atsevišķām priviliģētām grupām».

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Nākamā gada valsts budžeta plāni un valdības rīcība liecina par gatavošanos krīzei

Kad paklausās politiķu sacītajā par ekonomisko situāciju valstī un nākotnes prognozēm, tad varētu domāt, ka viss ir vienkārši lieliski. Esam IKP izaugsmes līderi Eiropas Savienībā, un Finanšu ministrijas apkopotās prognozes liecina par rēķināšanos ar stabilu pieaugumu arī nākamajos gados.

Tāpat palielināšoties arī nodarbinātības un vidējās algas rādītāji. Krievijas krīze un sankcijas ir tāds nieks vien, eirozonas grūtības – nebūtiskas, īsi sakot, ir labi un būs vēl labāk. Tomēr valdības ieceres un rīcība nākamā gada budžeta sakarā realitātē liecina par pilnīgu un totālu konsolidāciju, lai gan šo vārdu premjere Laimdota Straujuma vēl nesen aizliedza minēt, runājot par pašreizējo valsts finanšu situāciju.

Latvijā darbu sākuši Eiropas Komisijas (EK) dienestu eksperti, kuri no 7. līdz 11.maijam kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem veic pirmo starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misiju.

ES trīs gadus sniegtās finanšu palīdzības programma Latvijai noslēdzās 2012.gada janvārī, bet līdz laikam, kad valsts būs atmaksājusi lielu daļu ES aizdevuma, šādas uzraudzības vizītes notiks divas reizes gadā.

2011. gada decembrī, parakstot pēdējo Saprašanās memoranda papildinājumu, Latvijas iestādes atbilstoši pēcprogrammas uzraudzībai ir apliecinājušas apņemšanos turpināt fiskālo konsolidāciju un apjomīgās reformas, kas palīdzēja valstij atgūties pēc dziļās finanšu un ekonomikas krīzes. Valsts iestādes ir apņēmušās apspriesties ar ES par galvenajiem politiskajiem nodomiem, kuri varētu ietekmēt makroekonomisko stabilitāti un līdz ar to Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Apjomīgās tēriņu samazināšanas programmas neglābs Grieķijas ekonomiku – valsts ir sasniegusi savas sabiedrības izturības robežu, pavēstījis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis Atēnās.

Nodarbošanās tikai ar fiskālo konsolidāciju Grieķijā nav bijusi sekmīga. Valsts ekonomiskā atveseļošanās notiks tikai tad, kad krīzes smagi skartā valsts spēs pievērst savu uzmanību arī uz strukturālajām reformām.

«Mums ir jāsamazina fiskālo korekciju tempi un jāaktivizē ekonomikas modernizēšanas reformas,» sacīja SVF misijas Grieķijā pārstāvis Pols Tomsens (Poul Thomsen). SVF pārstāvis atzīmēja, ka pastāv gan politiskā atbalsta, gan grieķu pacietības «robežas».

«Grieķijai ir jāturpina fiskālo deficītu samazināšanas pasākumi. Mēs vēlamies nodrošināt to, ka spējam uzturēt balansu starp fiskālo konsolidāciju un reformām,» sacīja SVF pārstāvis.

Galvenais valdības un sabiedriskā sektora risks ir otrā recesijas viļņa izraisīšana, izmantojot fiskālo konsolidāciju. Samazinātie tēriņi ierobežoja ekonomisko izaugsmi, ilgtspēju un drošību, kas savukārt deva savu pienesumu nenoteiktības ērai, kuru iedzīvotāji pašlaik izjūt visā pasaulē, secināts Ernst & Young pētījumā.

«Sākotnēji vairāku valstu valdības īstenoja visaptverošus budžeta tēriņu samazinājumus, jo bija nepieciešams rīkoties ātri. Tai brīdī tā bija nepieciešamība, bet pašlaik valdības varētu izvērtēt iespējas palielināt ieguldījumus jomās, kas veicinās ekonomisko izaugsmi. Šāda pasaules pieredze varētu tikt ņemta vērā arī Latvijas apstākļos, lai turpinātu ekonomiskās izaugsmes procesus,» skaidro Ernst & Young Baltic partnere Daina Beļicka.

10 galvenie valdību riski 2011.gadā:

1. Otrā recesijas viļņa izraisīšana, pamatojoties uz fiskālo konsolidāciju

2. Klimata kontroles un ilgtspējas iniciatīvu novilcināšana

Ikdienas runas par valsts budžeta konsolidāciju vēlēšanu priekšvakarā ir aprimušas. Saprotu, ka budžeta izlīdzsvarošana saistībā ar ES un SVF ieteikumiem un pašu spējām nav vienkārša un nav popularitāti veicinoša tēma, tomēr brīžiem neatstāj sajūta, ka Latvijas politiķi ar konsolidāciju saprot, galvenokārt, taupību. Investīcijas, reāli ieguldījumi, šķiet, bieži – kā sarunās, tā praksē – tiek atstāti novārtā.

Taču iespēju netrūkst, kaut vai tādā šķietami nepelnošā nozarē kā augstākā izglītība. Situāciju sarežģī pašmāju studējošo skaita mazināšanās Latvijas demogrāfiskā stāvokļa iespaidā. Taču šeit ir arī “zāles” šīs situācijas uzlabošanai, proti, ārzemju studentu piesaiste.

Aptuvenā vidējā mācību maksa, ko varētu maksāt ārzemju students, varētu būt 1500 latu gadā. Šobrīd Latvijā visās augstākās izglītības iestādēs kopā ir tikai apmēram 1500 ārvalstu studentu. Pieņemsim arī, ka viņi maksā par mācībām. Patiesībā jau tā nav, jo daudzi šeit ierodas apmaiņas programmu ietvaros. Tomēr šobrīd pieņemsim, ka ārzemju studenti ir 1500. Šo skaitli pareizinot ar 1500 latiem, iegūsim 2 250 000 latu, kas eventuāli ienāktu Latvijas ekonomikā pie šāda ļoti maza ārvalstu studentu skaita, turklāt tikai kā mācību maksa. Protams, ka studentam te ir arī jādzīvo, jāēd, jāpērk sadzīves preces, jāpavada brīvais laiks izklaides, sporta, kultūras u.c. pasākumos, līdz ar to aina kļūst citādāka. Par visām uzskaitītajām un vēl neminētajām dzīves un sadzīves lietām, pieskaitot vēl biļetes avio reisos, tādam studentam nāktos atstāt Latvijas naudas apritē vēl kādus 6000 latu gadā. Attiecinot šo summu uz 1500 studentiem, iegūsim 9 000 000 latu. Tātad, saliekot kopā mācību maksas un uzturēšanās izdevumus, sanāk jau 11,25 miljoni latu.

Latvijā mazumtirdzniecības nozarē jau labu laiku gaisā virmo idejas par konsolidāciju, pa reizei notiek arī sarunas, tomēr pašmāju kapitāla uzņēmumi nevar atrast kopsaucēju sadarbībai, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda, ka vēsturiski ir izveidojies tā, ka Latvijā ir vairākas kooperācijas ar dažādām pārvaldes metodēm, ar dažādiem īpašniekiem un viņu savstarpējām attiecībām. «Kamēr Igaunijā ir viens spēcīgs nacionālais tīkls Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, kas ir tirgus līderis, Latvijā ir uzskaitāmi vairāki dažāda lieluma tīkli.»

H. Danusēvičs atzīmē, ka tie cīnās katrs par savu klientu, savas ķēdes paplašināšanu, bet, spējot apvienoties, būtu līdzvērtīgi Latvijas tirgū dominējošajiem tīkliem Rimi un Maxima. Turklāt Latvijas tirgotāju kooperācijas kopsummā pat varētu pārspēt abas lielākās veikalu ķēdes Latvijā.

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Vācija un Francija atkal iezīmē budžetu pretrunas Eiropas ziemeļos un dienvidos.

Šodien un rīt notiekošā Eiropadomes samita priekšvakarā aktualizējušās Eiropas politiķu cītīgi piesegtās principiālās pretrunas, kas vēl samērā nesen dzina stāvus gaisā arī eirozonas problemātiskāko valstu aizņemšanās izmaksas finanšu tirgos. Ka panikas pagaidu pieklusums tirgos tomēr ietver principiālu risku, norāda arī Vācijas centrālās bankas vadītājs Jenss Vīdmans, komentējot Francijas publisko atkāpšanos no iepriekšējiem fiskālās disciplīnas solījumiem. Viņš secina, ka Francijas pašreizējā reformu politika «šķiet klumpačojam», un līdz ar to runāt par eirozonas krīzes pārvarēšanu ir pāragri, baņķieri citē britu The Telegraph.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Lai arī Eiropas ekonomikai uzstādītās diagnozes kļūst arvien drūmākas, Latvijas politiķi tic, ka Latviju tas ietekmēs tikai nedaudz.

No finanšu ministra Andra Vilka un par 2012. gada valsts budžeta likumu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēža Jāņa Reira (abi - Vienotība) nojaušams, ka Latvijas politiķi jau ir noguruši no triju gadu garumā ilgušās budžeta konsolidācijas epopejas, kuru nākas īstenot jau trešajam Saeimas sasaukumam.

2012. gada valsts budžeta likumprojektā, kuru Saeima šodien skata galīgajā lasījumā, valsts budžeta ieņēmumi plānoti 4,516 miljardu Ls apmērā, bet izdevumi - 4,641 miljarda Ls apmērā. Tādējādi valsts kopbudžetā, ko veido pamatbudžets ar plānotu pārpalikumu 8 milj. Ls apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kurā prognozēts 134 milj. Ls liels deficīts, plānotais «mīnuss» uz iepriekšējos gados vērojamo budžeta deficītu fona šķiet pavisam neliels - ap 125 milj. Ls.

Jebkādas izmaiņas saistībā ar valsts pensiju izmaiņām ir jāskata kontekstā ar nākamā gada budžeta konsolidāciju un izvērtējot šo izmaiņu ietekmi uz budžetu.

Par to, atbilstoši Valsts prezidenta Preses dienesta sniegtajai informācijai, pirmdien vienojies jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš un finanšu ministrs Andris Vilks.

Joprojām neatrisināts ir pensiju piemaksu jautājums, un tajā būtu jāmeklē sociāli taisnīgāks risinājums, atzina A. Vilks.

Viņš uzsvēra, ka iespējamā pensiju indeksācija vai citas darbības ir jāskata kontekstā ar budžeta konsolidāciju un tam tikšanās laikā piekritis arī prezidents. «Jebkura nepamatota indeksācija palielina konsolidācijas apmēru,» paskaidroja Vilks.

Amatpersonas tikšanās laikā pārrunājušas jautājumu par pensiju indeksāciju un piemaksām pie pensijām, un bijušas vienisprātis, ka izmaiņu galvenais uzdevums ir palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem, taču vienlaikus jāizvērtē visi iespējamie zaudējumi un ieguvumi, tostarp – arī budžeta konsolidācijas kontekstā.