Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.
Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.
Atliek dedzināt ogles
Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.
Tāpat nozīmīgs faktors ir tas, ka pēdējā laikā strauji cēlusies dabasgāzes cena. Tas nozīmējis, ka vairākos gadījumos uzņēmumi gan Eiropā, gan Japānā pārslēgušies uz ogļu dedzināšanu. The Wall Street Jorunal ziņo, ka Vācijas komunālo pakalpojumu uzņēmumu no oglēm iegūtā enerģija šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn varētu būt augusi par 35%. Šāds papildu pieprasījums savukārt vēl vairāk saasinājis šī resursa pieejamības problēmu. Faktiski – enerģija ir nepieciešama un to ātri un, neskatoties uz dažādiem arvien stingrākiem ierobežojumiem, salīdzinoši izdevīgāk var iegūt no ogļu dedzināšanas. Ogles pārsvarā nepieciešamas arī, piemēram, tērauda ražošanai. Savukārt pēc tā lielais pieprasījums nāk komplektā ar straujo pasaules ekonomikas izaugsmi.
Financial Times vēl izceļ, ka ļoti augstu cenu par oglēm šobrīd gatava maksāt Ķīna. Daļēji tas esot saistīts ar neseno sausumu šajā valstī, kas negatīvi ietekmējis enerģijas ražošanas apjomu no hidroelektrostacijām. Rezultātā Ķīna un arī arī vairākas citas valstis vairāk mēģina uzpirkt ogles, kur pieprasījumu pēc tām audzējot arī vēlme rūpēties par savu enerģijas drošību. Šajā paša laikā, pasaules ekonomikai strauji atgūstoties un spītīgi izplatoties Covid-19 vīrusam, veidojušās piegāžu problēmas. Faktiski uz liela pieprasījuma, slimības izplatīšanās, dažādu ierobežojumu un, piemēram, konteineru deficīta fona bijušas grūtības visdažādākās preces piegādāt no to ražošanas centriem līdz pārstrādes centriem un patērētājiem. Tāpat ogļu ziņā bijušas dažas problēmas ar to piedāvājumu, piemēram, Indonēzijā, kas arī ir liela ogļu piegādātāja, bijušas aktuālas lielākas lietusgāzes, kas apgrūtinājušas šī resursa ieguvi. Tāpat oļu ieguve iebuksējusi Latīņamerikā.
Situāciju sarežģī arī ģeopolitika. Piemēram, Austrālija atļāvusies pakritizēt to pašu Ķīnu, kas novedis pie tā ka šī valsts aizliegusi tās ogļu importu. “Nekad vēl neesmu redzējis tādu Ķīnas situāciju – enerģija no hidroelektrostacijām ir lejā, vietējā tās ogļu ražošana ir lejā un vajadzīgais ogļu imports vienkārši nav pieejams,” FT situāciju raksturo finanšu uzņēmuma Liberum pārstāvji.
Notiekošais nāk laikā, kad, mazinoties Covid-19 ierobežojumiem, elektrības pieprasījums aug. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķinājusi, ka pasaules pieprasījums pēc elektrības 2020. gadā saruka aptuveni par procentu. Savukārt šogad tam paredz pieaugumu aptuveni par 5% un nākamgad – vēl par 4%, kas ir visai daudz. “Atjaunojamās enerģijas avoti turpinās strauji pieaugt. Tiesa gan, tie spēs būt atbildīgi vien par pusi no enerģijas pieprasījuma pieauguma šogad un nākamgad,” klāstīts IEA jaunākajā Elektrības tirgus apskatā. Rezultātā IEA arī sagaida, ka no oglēm iegūtās elektrības apjoms šogad augs par 5%, un turklāt tādējādi tas pārsniegšot pirmspandēmijas līmeni. Tāpat vēl par 3% līdz jaunam rekordam tam tiek paredzēts pieaugums nākamgad.
Cena traukusies debesīs
Lielais pieprasījums pēc oglēm nozīmējis to, ka šogad šī cenu pieauguma ziņā ir bijusi viena no visveiksmīgākajām izejvielām. Piemēram, pamatā Āzijā lietoto no Austrālijas nākošo akmeņogļu cena šogad ir palielinājusies jau par 80% un pietuvojusies 150 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Faktiski ogles šobrīd ir visdārgākās 10 gados. Līdzīgi strauji augusi arī ogļu cena Eiropā.
Nav izslēgts, ka pēc tādas uguņošanas cenas var nolaist gaisu. Tomēr padaudz jautājumi saglabājas arī par tālāku nākotni. Ogļu ieguve un patērēšana nebūt nav zaļa. Attiecīgi daudzviet pasaulē pasaulē pret šādu praksi tiek izvērstas sankcijas, kur, piemēram, arī bankas pastiprināti izvērtē (un tiek spiestas izvērtēt) dažādu projektu “zaļuma” pakāpi (būtībā - ja tas nesolās būt “zaļš”, tad pie naudas tikt būs grūtāk). Valdot šādam fonam, tiek spriests, ka ogļu piedāvājums varētu mazināties straujāk (tas uzturētu labu fonu augstākai cenai). “Paredzam, ka to piedāvājums saruks straujāk par pieprasījumu. Ogles lielā mērā turpinās patērēt Indija un Ķīna. Šīs valstis ievērojamas ogļu importētājs būs vēl vismaz visu šo desmitgadi,” lēš Liberum analītiķi. Tie piebilst, ka tās kompānijas, kas ir pieturējušas pie saviem ogļu aktīviem no notiekošā gūst veselu bagātību.
Pēdējā laikā vērojama tendence, kad Rietumvalstu kompānijas domā par atbrīvošanos no savām mazāk zaļajām uzņēmumu daļām. Tas gan galu galā nebūt var nenozīmēt to šie resursi, kamēr pēc tiem vien ir pieprasījums, tiek iegūti mazāk – tad to dara citi spēlētāji vai tas notiek citur, iespējams, daudz nepārskatāmā vidē. Lielās Rietumu izejvielu ieguves kompānijas jau gadiem norādījušas, ka to aplikšana ar ierobežojumiem un piespiešana neinvestēt naftas ieguvē vien nozīmēs, ka šī resursa ieguve pārceļas uz citurieni.Ir spriedumi, ka tām pašām oglēm zaļās enerģijas transformācijas procesa gaitā joprojām vajadzētu palikt par enerģijas ieguves avotu. Tas tādēļ, ka šādā veidā (īstermiņā dzīvojot mazāk zaļi) būtu iespējams apmierināt enerģijas pieprasījumu un neradīt kādu ievērojamu tās deficītu un cenas pieaugumu (enerģijas transformācijas process būtu vienmērīgāks). Nedaudz ilgākā termiņā gan reti kurš uzskata, ka pasaulei vajadzētu turpināt dedzināt ogles.
Nafta, ieguldījumi un deficīti
Katrā ziņā var jau sapņot par atjaunojamo enerģiju. Tā ir vajadzīga, un tās loma strauji augs, bet šīm pārmaiņām ir vien jānotiek. Piemēram, pieprasījums arī pēc jēlnaftas nākamajos 10 gados, visticamāk, saglabāsies ļoti liels, kur jau nākamgad tas pasaulē vidēji dienā var atkal pietuvoties apaļajai 100 miljonu barelu atzīmei, lēsusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA). Savukārt ASV Enerģētikas departaments paredz, ka tie 2022. gadā varētu vidēji dienā jau būt 101,3 milj. bareli, kas būtu jauns melnā zelta patēriņa rekords. Wood Mackenzie dati liecina, ka investīcijas naftas atradnēs pagājušogad bijušas 330 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir vien aptuveni puse no 2014. gada līmeņa. Šogad un dažos nākamajos gados tiek paredzēts vien ļoti lēzens šādu investīciju pieaugums. Šādu piesardzību var saprast, ja ņem vērā, ka ir liela skepse par to, ka hidrokarboni būs enerģijas avots nākotnē. Tomēr izskatās, ka naftu vajadzēs tāpat.
S&P Global Platts eksperti runājuši par to, ka pieprasījums pēc naftas savu augstāko līmeni var sasniegt vien nākamās desmitgades beigās (prognozes par šo gan ir dažādas). Katrā ziņā, neskatoties uz visai viennozīmīgajiem ziņu virsrakstiem, pasaules virzīšanās prom no fosilajiem energoresursiem var nebūt tik ātra. Tas tādēļ, ka šis process maciņam var izrādīties visai smags, gan tāpēc, ka alternatīvu attīstīšana iebuksē, piemēram, to pašu nepietiekamo piegāžu grāvī.
The Wall Street Journal izceļ to, ka ir arvien vairāk tādi eksperti, kas paredz, ka nākamo dažu gadu laikā var izveidoties tāda nu jau ļoti ilgi neierasta situācija, kad pieprasījums pēc naftas (un arī citām izejvielām) ir lielāks nekā tās piedāvājuma kapacitāte. Turklāt šāda situācija, esot apgrūtinātām investīcijām šajā nozarē, var būt noturīga. Plānotās investīcijas pasaules naftas ieguvē var izrādīties par 600 miljardiem ASV dolāriem mazākas, nekā tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc šī resursa līdz 2030. gadam, savukārt rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.
Par tādu realitāti, kad naftas cena sasniedz 100 ASV dolārus par barelu šobrīd runā jau daļa pasaules vadošo tendenču prognozētāji. Tie izceļ, ka investīcijas naftas atrašanā būs sarukušas pirms pieprasījums pēc naftas sasniedz savu augstāko punktu un zaļās enerģijas alternatīvas spēj pārņemt stafetes kociņu. Var paspekulēt, ka tā būtu likme uz to, ka enerģijas pāreja tik gludi nebūt neiet un pasaule (lielākā mērā Rietumi) palikusi vēl ar nepietiekamām investīcijām naftas industrijā. Līdzīga aina var skart arī citas izejvielas. Pasaulei tās būs vajadzīgas tāpat, lai gan investīcijas to atradnēs būs nobremzētas.