Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Kad runa ir par naudu, sievietes ir atbildīgākas nekā vīrieši. Sievietes biežāk cenšas izvairīties no iekļūšanas parādos un pūlas vairāk, lai kļūtu finansiāli neatkarīgas, teikts Reuters Synovate veiktajā aptaujā.

Šajā aptaujā par finanšu jautājumiem piedalījās 4 500 sievietes no 12 valstīm (Austrālijā, Brazīlijā, Bulgārijā, Kanādā, Francijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā un ASV). Identiskam skaitam vīriešu arī tika uzdoti jautājumi saistībā ar finansēm.

Rezultāti parādīja, ka aptuveni puse abu dzimumu pārstāvju atzina sievietes par atbildīgākām naudas jautājumos. It sevišķi tas ir uzskatāms Meksikā, kur šim apgalvojumam piekrīt 72% respondentu. Kaut arī 40% sieviešu daļu savu ikmēneša ienākumu lieto kredītkaršu atmaksai, 70% sieviešu atzīst, ka, lietojot vairāk nekā vienu kredītkarti, varētu nokļūt parādos, tādējādi parādot šādas iespējas apzināšanos.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Vīrieši uzkrājumiem novirza lielākas summas nekā sievietes, secināts GE Money Bank pētījumā.

Sievietes dod priekšroku skaidrai naudai un biežāk izmanto īstermiņa uzkrājumu veidus, bet vīrieši – grib pelnīt procentus, tādēļ nogulda ilgtermiņā.

Vīrieši uzkrājumiem ik mēnesi atvēl lielākas summas nekā sievietes. Piemēram, 14 % mēnesī uzkrāj 36-50 latu, 10 % - 51-100 latu. Sieviešu vidū šie rādītāji attiecīgi ir 10% un 8%.

Savukārt sievietes ir vairāk nodrošinātas īsākam laikam, paliekot bez regulāriem ienākumiem, 42 % sieviešu ar jau izveidotajiem uzkrājumiem pietiktu labākajā gadījumā mēnesim, vīriešiem šis procents ir mazāks – 32 %.

Pētījuma dati liecina, ka vīriešiem jau ir uzkrāts ilgākam laika periodam – 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19 % un 4 %, norāda GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Pēdējā laikā sieviešu skaits biznesa eņģeļu vidū aug, bet izmaiņas notiek lēnām

«Man bail minēt skaitļus, bet šķiet, ka eņģeļinvestoru vidū sieviešu nav vairāk par 10%,» saka Nensi Govindere (Nanci Govinder), Rising Tide Europe tīkla eņģeļinvestore un Šveices inovāciju aģentūras Innosuisse jaunuzņēmumu konsultante.

Situācija, vērtējot pa valstīm, ir atšķirīga, un tam ir dažādi iemesli. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir skolu sistēmai, kas mudina sievietes būt neatkarīgām. Pēc viņas teiktā, ir vajadzīga domāšanas maiņa finansēšanas jomā. «Uz sievietēm uzņēmējām skatās citādāk nekā uz vīriešiem, kuri ir uzņēmēji. Ir jāiesaistās, jāatbalsta un jāiedrošina, jāmaina sieviešu domāšana, ka viņām nevar būt ģimene un bizness. Var būt viss, bet varbūt ne viss vienlaikus,» saka N. Govindere.

Ņemot vērā, ka mūsu kaimiņos - Igaunijā – vīrieši pelna par vidēji 30.3% vairāk nekā sievietes un Eiropas Savienības (ES) valstīs šī atšķirība ir vidēji 17.4%, tad Latvijā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība ir salīdzinoši neliela, proti, mūsu valstī vīrieši pelna par vidēji 15.4% vairāk nekā sievietes.

Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība ir vislielākā Igaunijā (30.3%) un Austrijā (25.5%). Savukārt vismazākā atšķirība atalgojumam atkarībā no personas dzimuma ir Itālijā (4.4%) un Maltā (5.2%), taču šajās valstīs ir relatīvi zema sieviešu dalība darba tirgū. Tā liecina ES veiktais pētījums, tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai 8. martā.

"Šīs situācijas risināšanai nepieciešama rīcība visos līmeņos un dalību no visiem, kurus šī situācija uztrauc, sākot no darba devējiem un arodbiedrībām un beidzot ar nacionālajām institūcijām un ikvienu iedzīvotāju," norādījis ES komisārs sociālajos jautājumos Vladimirs Špidla.

Pret šodien atzīmējamo Sieviešu dienu var būt dažādas attieksmes, sākot ar rasoliem un puķēm darba vietās un neiztrūkstošo torti Cielaviņa mājās un beidzot ar kategorisku noraidījumu kā pret padomju sarkanajiem svētkiem.

Tomēr neaizmirsīsim, ka 8. martā centrā nav nedz ziedi, nedz tortes, nedz vulgāri izprasts marksisms, bet 21. gadsimtā tik aktuālā tēma par līdztiesību, kuru nevajag jaukt ar vienādību. Kāpēc par to vērts runāt biznesa laikrakstā? Jo sieviešu līdztiesība ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks fenomens. Sieviešu līdzdalība darba tirgū, ekonomiskajās norisēs un uzņēmējdarbībā ir spilgts liecinājums par konkrētās tautsaimniecības veselību.

Latvijā situācija nekādā gadījumā nav kritiski slikta, tomēr ir skaitļi, par kuriem vērts zvanīt trauksmes zvanus. Labklājības ministrija savos jaunākajos datos norāda,ka, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem vidēji par 20% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Eiropas Savienībā – par 15 %, bet Latvijā – par 16 %. Un te nederēs izplatītie spriedelējumi, ka sievietes strādā mazāk apmaksātos darbos nekā vīrieši, jo 16% atšķirība algā ir par vienādiem darba pienākumiem. Tas nekādā ziņā nav kompliments Latvijas ekonomikai un biznesam. Latvijā ir krietni lielāks sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību nekā vīriešu – attiecīgi 35,6% un 22%. Tajā pašā laikā tikai 29% Latvijas sieviešu ieņem vadošus amatus un sievietes ir proporcionāli maz (~20-30%) pārstāvētas augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Kā redzams, ir liela neatbilstība – ir būtiski vairāk sieviešu ar augstāko izglītību nekā vīriešu, taču vadītāju līmenī tikai trešā daļa ir sievietes.

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Tikai 12% sieviešu atzīst, ka spēj dot labus padomus interjera jautājumos, secināts K- rauta veiktajā aptaujā.

Piektā daļa aptaujāto sieviešu atzīst, ka turas no remontdarbiem pa gabalu, savukārt remontā iesaistīt ģimenes daiļā dzimuma pārstāves nevēlas tikai 2% vīriešu. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sievietes ļoti kvalitatīvi spēj veikt dažādus remontdarbus, kas nav saistīti ar smagu fizisku slodzi.

Tikai trešā daļa Latvijas sieviešu un 9% vīriešu, veicot remontu savā mājoklī, piesaistījuši meistarus, par iemeslu minot to, ka profesionāļu darba kvalitāte ir ļoti zema, turklāt tas ir dārgi.

Savukārt 25% vīriešu un gandrīz puse Latvijas sieviešu kā būtisku plusu remontdarbu veikšanai pašu rokām min to, ka tādējādi viegli var piemērot labākos risinājumus un ērti mainīt konceptu darba gaitā, minēts K –rauta pētījumā.

Latvijas sieviešu izlases basketbolistes Santa Dreimane un Gunta Baško intervijā Db atklāj basketbola aizkulises un savus nākotnes plānus.

Latvijā ar sieviešu basketbola izlasi šobrīd saista lielas cerības. Kā tiekat galā ar atbildību un spiedienu?

Gunta Baško: Galvenais ir par to nedomāt. Nevajag visu laiku domāt par to, ka mums vajag par katru cenu uzvarēt. Vajag šīs sajūtas maksimāli neitralizēt, lai nebūtu lampu drudzis, un vienkārši iziet laukumā, lai atdotu visus spēkus.

Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.

Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu, konstatēts Naudas plānošanas centra (NPC) un AS GE MoneyBank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.

Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.

Piektdaļa (21%) autovadītāju tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu, pārsvarā (17%) apsverot lietota auto iegādi, liecina Swedbank aptaujas dati.

Zīmīgi, ka trešdaļa jeb 31% no potenciālajiem auto pircējiem plāno iegadāties savu pirmo auto. Savukārt pārējiem būtiskākais apsvērums jau esoša auto nomaiņai ir tā vecums – 28% iedzīvotāju, kas apsver auto iegādi tuvākā gada laikā, vēlas to darīt, jo esošajam auto ir jau vairāk nekā 10 gadi. Tāpat par sava spēkrata nomaiņu vēl liek domāt esošās automašīnas tehniskie defekti (16%), liels nobraukums (12%) vai vēlme mainīt auto vismaz reizi trīs līdz piecos gados (12%). Par automašīnas iegādi visbiežāk domā jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49%), kuriem lielākajai daļai plānotais pirkums būtu sava sapņa īstenošana par pirmo auto. Lai arī jaunie autovadītāji biežāk nekā citi sapņo par pilnīgi jauna auto iegādi, tomēr iecerējuši pirkt spēkratu, kas vecāks par pieciem gadiem.

Eiropas Komisija sākusi Eiropas Savienības (ES) mēroga kampaņu, lai palīdzētu novērst atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, jo konstatēts, ka visā ES ekonomikā sievietes vidēji pelna par 17,4 % mazāk nekā vīrieši.

Atšķirība starp dzimumiem attiecas uz vidējo samaksu par stundu. Piemēram, vēl aizvien sieviešu darbu nereti uzskata par mazāk vērtu nekā vīriešu, un sievietes bieži strādā nozarēs, kurās vidējās algas ir zemākas nekā jomās, kurās ir vīriešu pārsvars, piemēram, pārdevēja lielveikalā parasti nopelna mazāk nekā vīrieši, kas strādā veikalā.

Tādējādi uzsākta kampaņa, kuras pamatā ir princips - vienāds atalgojums par tādu pašu darbu. Kampaņa ir saistīta ar Starptautisko sieviešu dienu 8. martā, un tās mērķis ir plašāk informēt par atšķirībām sieviešu un vīriešu darba samaksā, tās iemesliem un veidiem, kā to novērst, Db informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

#Nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Pēc Deloitte iniciatīvas Latvijā nodibina biznesa sieviešu klubu SheXo ar mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumu vadībā.

Deloitte SheXo klubs pasaulē darbojas jau kopš 2011. gada un šobrīd apvieno 10 Centrāleiropas valstu sievietes, kas strādā vadošās pozīcijās gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Arī Latvijā šim klubam šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 40 zinošas, mērķtiecīgas un spēcīgas sievietes- līderes, lai dalītos gan ar savu pieredzi, gan iedvesmotos un mudinātu arī citas sievietes jauniem panākumiem, uzdrošinoties sasniegt visambiciozākos karjeras mērķus.

«Mūsu mērķis ir veicināt sieviešu īpatsvaru uzņēmumā, darbojoties mentoringa lomā un palīdzot ar idejām, lai arvien vairāk sieviešu varētu sasniegt valdes pozīciju. Lietuvā SheXo klubā mums jau ir 60 biedri, no tiem divi ir vīrieši, kas vēlas labāk izprast, kādā veidā radīt līdzsvaru savu uzņēmumu valdē. Līdz ar to nav tā, ka šajā klubā mēs neielaižam vīriešus- mēs veltām uzmanību jebkam, kas palīdz sievietēm attīstīt karjeru,» SheXo kluba Latvijā atklāšanā sacīja Deloitte Latvia partnere Kristīne Jarve. Viņa piebilda, ka šajā klubā ir ieinteresēta gan pragmātisku, gan emocionālu apsvērumu dēļ. «Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kuru valdē ir vismaz 30% sieviešu, ir inovatīvāki, ar labāku reputāciju un mazāku kadru mainību. Savukārt personīgi kā divu meitu mammai man ir svarīgi, lai tad, kad viņas veidos savu karjeru, viņām vairs nav jāsaskaras ar stereotipiem par sieviešu un vīriešu profesijām un to, ko sieviete var vai nevar darīt un sasniegt,» piebilda K. Jarve.

Šveice iegulda 1 miljardu Šveices franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas atvēlēti projektiem Latvijā.

Sakarā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā Eiropas Savienībā, Šveices Tirdzniecības Kamera Latvijā (SCCL) atbalsta Latvijas uzņēmumus to centienos attīstīt projektus kopā ar iespējamajiem Šveices partneriem. Tautas nobalsošanā Šveice nolēma ieguldīt 1 miljardu Šveices Franku (436 miljonu latu), lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības paplašinātā ES. 60 miljoni Šveices franku (26 miljonu latu) no kopējās summas ir atvēlēti projektiem Latvijā sekojošās sfērās: Drošība, reformu stabilitāte un atbalsts; vide un infrastruktūra; privātā sektora veicināšana; cilvēka un sociālā attīstība. Rīgā tika izveidots Šveices Palīdzības birojs (Swiss Contribution Office), kura mērķis ir cieši sadarboties ar atbilstošām Latvijas valsts institūcijām Finanšu Ministrijā, kopīgo Latvijas - Šveices projektu ieviešanā.

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.