Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka «ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē ». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo «jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši ».

Iespējamais Neo ir aizturēts darba vietā vakar vakarā ap plkst. 22, šodien preses konferencē paziņoja Valsts policijas vadība.

Tā kā tas ir viens un tas pats laiks, kad policija otrdien izņēma kādu serveri Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, bet šodien darbā institūtā neieradās viens no pētniekiem Ilmārs Poikāns, var pieņemt, ka Neo varētu būt viņš. Tiesa, uz jautājumu, vai tas ir I.Poikāns, policija to preses konferencē žurnālistiem nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt.

Kratīšanu I.Naglas dzīvoklī vispirms akceptējis prokurors, bet trešdien arī izmeklēšanas tiesnesis, teica policijas vadība.

Lai arī abas kratīšanas un Neo aizturēšana notikušas gandrīz vienlaicīgi, iesākumā aizturēts iespējamais Neo, pēc tam policija devusies pie I.Naglas.

Šorīt sociālajā vietnē Twitter persona, kura sauc sevi par Neo no aktīvistu grupas Ceturtās tautas atmodas armija (4ATA), publiskojusi datus par atalgojumu Valsts policijā.

Neo Tviterī aicina Policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem, ziņo diena.lv.

Datu izplatītāji norāda, ka «bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem».

«Dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais id. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti,» teikts katra nopludinātā dokumenta sākumā.

Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Ja izveidotu pēdējo pāris nedēļu populārāko personu topu Latvijā, pirmajās divās vietās droši vien ierindotos uz Vankūveru aizbraukušie mūsu valsts olimpieši, kā arī tā saucamās ceturtās atmodas tautas armijas pārstāvis Neo. Ar pirmajiem situācija ir vairāk vai mazāk skaidra: vieni atgriežas mājās ar medaļām kaklā, citi — ar rūgtumu sirdī. Savukārt par Neo - personu, kas faktiski ir uzņēmusies atbildību par VID datu piesavināšanos un nopludināšanu - stāsts ir cits.

Nenoliedzami, ažiotāža ir sacelta pamatīga, taču šeit ir jāskata cēloņu un seku kopsakarība. Pirmkārt, arvien vairāk tiek uzsvērts, ka dati, kas ir nonākuši visas sabiedrības apskatei, nav nekas bīstams personām, uz kurām tie attiecas. Taču lietas būtību tas nemaina - ir kāds, kam ir izdevies uz nebēdu okšķerēties valsts institūcijas datubāzē! Un patiesībā nav jau zināms, kādus vēl datus šim Neo un viņa domubiedriem ir izdevies apskatīties. Tāpat nav skaidrs, vai VID ir vienīgā valsts iestāde, kuru ir skāris šāds liktenis — vēl jau mums ir sodu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde utt. Citiem vārdiem sakot, ir skaidrs, ka elektronisko datu sistēmas drošība valsts iestādēs ir gana apšaubāma. Savukārt runājot par noplūdinātās informācijas nekaitīgumu, jāteic tā - ja kāds tiek pieķerts, šiverējot svešā dzīvoklī, neviens taču nepievērš uzmanību tam, ka nozagts mazvērtīgais…

Neo pirms datu publiskošanas konsultējies ar žurnālistu Jāni Domburu, preses konferencē atklāja Ilmārs Poikāns. J. Domburs gan neesot zinājis, kas slēpjas aiz vārda Neo, Diena.lv.

Kā pavēstīja I.Poikāns, ar J.Domburu viņš konsultējies elektroniski. Viņš vēlējies uzzināt, kā publicēt datus, lai tajos privātpersonu aizskārums būtu mazāks par sabiedrības iegūto labumu. Savukārt ar LTV žurnālisti Ilzi Naglu sazinājies telefoniski ar izmainītu balsi, jo žurnālisti pazīstot sen. I. Poikāns ar I. Nagli gan tikās pērn vasarā Skanstes ielā pie Valsts ieņēmumu dienesta kādā kafejnīcā, taču tikšanās laikā pārrunātais bijis pilnīgi nesaistīts ar Vasts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas skandālu. Arī Exigen Latvia viņam esot paziņas, jo datoriķu pasaule ir maza. Kaut gan viņš bijis pazīstams gan ar I. Naglu, gan programmētājiem, tam nav bijusi nozīme šajā lietā.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir tik izplūdis, ka zem tā varētu «pabāzt jebko», nav skaidrs, kāpēc Latvijai vajadzēja tam pievienoties, bet pašā līgumā apvienotas atšķirīgas lietas, sacīja Informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, kurš plašāk pazīstams arī kā Neo.

Intervijā Latvijas Radio 1 Neo norādīja, ka ACTA nolīguma formulējumi ir pārāk izplūduši. ACTA nolīguma parakstīšana viņam bijusi pārsteigums. «Protams, amatpersonas var teikt, ka mēs jau tur nosūtījām kaut kam, bet neviens acīmredzot nepamanīja tajā lielajā gūzmā,» klāstīja Neo.

Datorspeciālists arī uzsvēra, ka viņam neesot skaidrs, kāpēc amatpersonas visu laiku stāstot, ka ACTA Latvijā neko nemainīs un Eiropas Savienībā (ES) jau tā ir stingra autortiesību aizsargāšanas prakse. «Tad kāpēc mums vajag vēl kaut kur iestāties? Vai vienkārši iestāšanās pēc? ES lielās valstis paraksta un mēs arī parakstām. Iespējams cēlonis tam, kāpēc Latvija ir tādā situācijā – mēs neskatoties atbalstam to, ko «lielie onkuļi» mums saka,» savu neizpratni pauda Neo.

Krīzes perioda zemās cenas Daudznozaru uzņēmums Neo izmantoja lai par saprātīgu cenu uzceltu noliktavu, kuras būvniecība tika pabeigta 2010. gada rudenī.

«Noliktavas būvniecībā investējām aptuveni 300 tūkstošus eiro, un papildus 100 tūkstošus plānojam vēl investēt telpu ierīkošanā, iekārtu iegādei un teritorijas labiekārtošanai,» projektu stāsta SIA Neo īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Bedre. Jaunās noliktavas telpas sniedz iespēju nodrošināt klientiem labāku servisu, kā arī ievērojami samazināt ikmēneša izmaksas par telpu īri. Tas nav mazsvarīgs faktors uzņēmuma finansiālajos rādītājos. Tagad, kad noliktava pabeigta, turpinot attīstību, uzņēmumā domā par papildu zemes gabala iegādi.

SIA Neo, kuras darbības virzieni ir pārtikas piedevu tirdzniecība un e-komercija, pērn sasniedzis ievērojamu peļņu – 755,6 tūkst. Ls, kas ir divreiz vairāk nekā 2009. gadā. Līdz ar to uzņēmums sasniedza 9,8% rentabilitāti, arī apgrozījums palielināts par trešdaļu līdz 7,7 milj. Ls, kur nozīmīgu vietu ieņem eksports. Gandrīz pusi SIA Neo apgrozījuma veido noieta tirgi ārvalstīs, pērn ārpus valsts robežas realizēta produkcija par 3,2 milj. Ls, kas ir par 124,1% vairāk nekā 2009. gadā. Vietējais tirgus ir bijis konservatīvāks, šeit sasniegts tikai 6,2% palielinājums, t.i., 4,5 milj. Ls. Jāatzīmē, ka 2010. gadā Neo uzsāka vēl vienu darbības virzienu – biroja tehnikas kasešu uzpildi, tomēr pagaidām grūti spriest par darbības rezultātiem, to novērtēt varēs šā gada beigās. G. Bedre uzskata, ka pamats veiksmīgiem rezultātiem ir minimizētas pārvaldes izmaksas, tāpat visus šos gadus ir veidots uz klientu centrēts bizness.

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amatā darbu sāks 13.februārī.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka galvenie jaunās VID ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums būs arī klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

#Prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu.

«Varētu šķist, ka viss jau ir beidzies, bet es saņēmu tiesas pavēsti, ka man 14. martā vēlreiz uz tiesu ir jāiet,» Ilmārs Poikāns jeb Neo stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Rampas Ugunis». Jau ziņots, ka prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu, kurš ar 60 stundām piespiedu darba tika notiesāts lietā par neatļautu datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Viņš raidījumā skaidroja, kāpēc pieņemts lēmums viņu atkal aicināt uz tiesu. «Izrādās, ka viss bija tādā steigā, ka netika izlemts, ko darīt ar lietiskajiem pierādījumiem – datoru un cieto disku. Tā ka man vēl nekas nav beidzies,» ar ironiju sacīja Poikāns.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Pēdējā laika notikumi rādot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā parādoties negaidītās formās, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Visjaunākā esot saistīta ar Neo. To, ka šie notikumi ir saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, liecinot fakts, ka blakus Neo parādījies arī bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kurš bijis galvenais partiju kašu un priekšvēlēšanu aģitācijas uzraugs.

Tas gan neesot viņu traucējis pēc amata atstāšanas KNAB, kļūt par aktīvu politiķi. Līdz ar to A. Loskutova advokāta prakses uzsākšana ar Neo liekot apdomāt, vai Neo neesot tika priekšvēlēšanu triks un politisks projekts, savas domas pauž A. Lembergs.

A. Lembergs ir arī apstiprinājis savu gatavību kandidēt premjera amatam un kritizēt pie varas esošos politiķus par nespēju aizstāvēt Latvijas intereses.

No šodienas tiek izbeigtas darba attiecības ar līdzšinējo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Valdība nepagarināt Jaunzemes pilnvaru termiņu izlēma pērn 8.augustā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Pirms kāda laika presē parādījās informācija, ka gandrīz divus gadus pēc fizisko personu sākumdeklarācijas iesniegšanas VID ir apkopojis šajās deklarācijās iekļautos datus. Analīzes rezultātā VID ir identificējis vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc VID ieskatiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tātad, nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par visiem saviem ienākumiem, un slēpj savu ienākumu patiesos apmērus.

Neviļus šāda VID publiski pausta informācija liek aizdomāties par to, kāda būs VID turpmākā rīcība ar šiem datiem. Skaidrs, ka šobrīd VID nav kapacitātes un ekonomiskā pamatojama veikt auditus visiem šiem 20 000 iedzīvotāju.

Prognozējams, ka ar daļu no šiem 20 000 iedzīvotāju VID veiks ilgu saraksti, noskaidrojot šo personu ienākumu avotu. Lūgs iesniegt paskaidrojumus un papildeklarācijas. Ja personai neizdosies VID pārliecināt, ka IIN ir nomaksāts vai labais dzīves līmenis sasniegts, gūstot ar nodokli neapliekamus ienākumus, tad nodokli nāksies nomaksāt vai ilgstoši strīdēties ar VID. Tāpat droši var teikt, ka “perspektīvākajai” daļai no šiem 20 000 personu VID ieradīsies ciemos, lai veiktu auditu.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Rīgas apgabaltiesa šodien Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba, aģentūrai LETA apstiprināja Neo advokāts Ilmārs Punka.

Saskaņā ar šodienas spriedumu Poikāns atzīts par vainīgu Krimināllikuma 200.panta 2.daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautā iegūšanā savai vai citas personas lietošanai.

Pilns šodien pasludinātā nolēmuma teksts būs pieejams 17.novembrī, bet pēc tam lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Prokurore Vita Ozoliņa no komentāriem par tiesas nolēmumu pagaidām atturas. Tikai pēc iepazīšanās ar motivētu nolēmuma tekstu prokurore izlems - iesniegt vai neiesniegt protestu, aģentūrai LETA teica prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa izskatīja prokuratūras protestu par pirmās instances spriedumu, ar kuru Poikāns jeb Neo tika attaisnots. Pirmās instances tiesas spriedumu noprotestēja prokurore, kā arī apelācijas sūdzību iesniedza ABLV bankas pārstāvji. VID pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja.