Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka «ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē ». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo «jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši ».

Šorīt sociālajā vietnē Twitter persona, kura sauc sevi par Neo no aktīvistu grupas Ceturtās tautas atmodas armija (4ATA), publiskojusi datus par atalgojumu Valsts policijā.

Neo Tviterī aicina Policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem, ziņo diena.lv.

Datu izplatītāji norāda, ka «bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem».

«Dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais id. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti,» teikts katra nopludinātā dokumenta sākumā.

Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Aprit mēnesis kopš sabiedrība uzzināja par vērienīgo datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), un viens no datu ieguvējiem - Neo - piekritis intervijai ar LTV1 raidījumu De facto.

Neo patiesā seja raidījumā netika rādīta, kā arī balss bija pārveidota.

Neo intervijā atzinis, ka tiesībsargājošo institūciju interese esot manāma un datu ieguvējus meklējot, «iespējams, pat ļoti meklē, bet neviens nesaka, cik veiksmīgi tā meklēšana notiek». Taču nevienam no viņiem neesot vēlēšanās tikties ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci.

Neo uzskata, ka EDS izstrādātājiem un auditoriem būtu jāmaksā kompensācija par slikti paveiktu darbu. Sabiedrībai šobrīd mēģinot aizmālēt acis, stāstot, ka visās sistēmās viss ir kārtībā un citas datu noplūdes nesekos.Šādiem vārdiem neesot nekāda pamata.

Neo pirms datu publiskošanas konsultējies ar žurnālistu Jāni Domburu, preses konferencē atklāja Ilmārs Poikāns. J. Domburs gan neesot zinājis, kas slēpjas aiz vārda Neo, Diena.lv.

Kā pavēstīja I.Poikāns, ar J.Domburu viņš konsultējies elektroniski. Viņš vēlējies uzzināt, kā publicēt datus, lai tajos privātpersonu aizskārums būtu mazāks par sabiedrības iegūto labumu. Savukārt ar LTV žurnālisti Ilzi Naglu sazinājies telefoniski ar izmainītu balsi, jo žurnālisti pazīstot sen. I. Poikāns ar I. Nagli gan tikās pērn vasarā Skanstes ielā pie Valsts ieņēmumu dienesta kādā kafejnīcā, taču tikšanās laikā pārrunātais bijis pilnīgi nesaistīts ar Vasts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas skandālu. Arī Exigen Latvia viņam esot paziņas, jo datoriķu pasaule ir maza. Kaut gan viņš bijis pazīstams gan ar I. Naglu, gan programmētājiem, tam nav bijusi nozīme šajā lietā.

Ja izveidotu pēdējo pāris nedēļu populārāko personu topu Latvijā, pirmajās divās vietās droši vien ierindotos uz Vankūveru aizbraukušie mūsu valsts olimpieši, kā arī tā saucamās ceturtās atmodas tautas armijas pārstāvis Neo. Ar pirmajiem situācija ir vairāk vai mazāk skaidra: vieni atgriežas mājās ar medaļām kaklā, citi — ar rūgtumu sirdī. Savukārt par Neo - personu, kas faktiski ir uzņēmusies atbildību par VID datu piesavināšanos un nopludināšanu - stāsts ir cits.

Nenoliedzami, ažiotāža ir sacelta pamatīga, taču šeit ir jāskata cēloņu un seku kopsakarība. Pirmkārt, arvien vairāk tiek uzsvērts, ka dati, kas ir nonākuši visas sabiedrības apskatei, nav nekas bīstams personām, uz kurām tie attiecas. Taču lietas būtību tas nemaina - ir kāds, kam ir izdevies uz nebēdu okšķerēties valsts institūcijas datubāzē! Un patiesībā nav jau zināms, kādus vēl datus šim Neo un viņa domubiedriem ir izdevies apskatīties. Tāpat nav skaidrs, vai VID ir vienīgā valsts iestāde, kuru ir skāris šāds liktenis — vēl jau mums ir sodu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde utt. Citiem vārdiem sakot, ir skaidrs, ka elektronisko datu sistēmas drošība valsts iestādēs ir gana apšaubāma. Savukārt runājot par noplūdinātās informācijas nekaitīgumu, jāteic tā - ja kāds tiek pieķerts, šiverējot svešā dzīvoklī, neviens taču nepievērš uzmanību tam, ka nozagts mazvērtīgais…

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

Krīzes perioda zemās cenas Daudznozaru uzņēmums Neo izmantoja lai par saprātīgu cenu uzceltu noliktavu, kuras būvniecība tika pabeigta 2010. gada rudenī.

«Noliktavas būvniecībā investējām aptuveni 300 tūkstošus eiro, un papildus 100 tūkstošus plānojam vēl investēt telpu ierīkošanā, iekārtu iegādei un teritorijas labiekārtošanai,» projektu stāsta SIA Neo īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Bedre. Jaunās noliktavas telpas sniedz iespēju nodrošināt klientiem labāku servisu, kā arī ievērojami samazināt ikmēneša izmaksas par telpu īri. Tas nav mazsvarīgs faktors uzņēmuma finansiālajos rādītājos. Tagad, kad noliktava pabeigta, turpinot attīstību, uzņēmumā domā par papildu zemes gabala iegādi.

SIA Neo, kuras darbības virzieni ir pārtikas piedevu tirdzniecība un e-komercija, pērn sasniedzis ievērojamu peļņu – 755,6 tūkst. Ls, kas ir divreiz vairāk nekā 2009. gadā. Līdz ar to uzņēmums sasniedza 9,8% rentabilitāti, arī apgrozījums palielināts par trešdaļu līdz 7,7 milj. Ls, kur nozīmīgu vietu ieņem eksports. Gandrīz pusi SIA Neo apgrozījuma veido noieta tirgi ārvalstīs, pērn ārpus valsts robežas realizēta produkcija par 3,2 milj. Ls, kas ir par 124,1% vairāk nekā 2009. gadā. Vietējais tirgus ir bijis konservatīvāks, šeit sasniegts tikai 6,2% palielinājums, t.i., 4,5 milj. Ls. Jāatzīmē, ka 2010. gadā Neo uzsāka vēl vienu darbības virzienu – biroja tehnikas kasešu uzpildi, tomēr pagaidām grūti spriest par darbības rezultātiem, to novērtēt varēs šā gada beigās. G. Bedre uzskata, ka pamats veiksmīgiem rezultātiem ir minimizētas pārvaldes izmaksas, tāpat visus šos gadus ir veidots uz klientu centrēts bizness.

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir tik izplūdis, ka zem tā varētu «pabāzt jebko», nav skaidrs, kāpēc Latvijai vajadzēja tam pievienoties, bet pašā līgumā apvienotas atšķirīgas lietas, sacīja Informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, kurš plašāk pazīstams arī kā Neo.

Intervijā Latvijas Radio 1 Neo norādīja, ka ACTA nolīguma formulējumi ir pārāk izplūduši. ACTA nolīguma parakstīšana viņam bijusi pārsteigums. «Protams, amatpersonas var teikt, ka mēs jau tur nosūtījām kaut kam, bet neviens acīmredzot nepamanīja tajā lielajā gūzmā,» klāstīja Neo.

Datorspeciālists arī uzsvēra, ka viņam neesot skaidrs, kāpēc amatpersonas visu laiku stāstot, ka ACTA Latvijā neko nemainīs un Eiropas Savienībā (ES) jau tā ir stingra autortiesību aizsargāšanas prakse. «Tad kāpēc mums vajag vēl kaut kur iestāties? Vai vienkārši iestāšanās pēc? ES lielās valstis paraksta un mēs arī parakstām. Iespējams cēlonis tam, kāpēc Latvija ir tādā situācijā – mēs neskatoties atbalstam to, ko «lielie onkuļi» mums saka,» savu neizpratni pauda Neo.

#Prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu.

«Varētu šķist, ka viss jau ir beidzies, bet es saņēmu tiesas pavēsti, ka man 14. martā vēlreiz uz tiesu ir jāiet,» Ilmārs Poikāns jeb Neo stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Rampas Ugunis». Jau ziņots, ka prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu, kurš ar 60 stundām piespiedu darba tika notiesāts lietā par neatļautu datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Viņš raidījumā skaidroja, kāpēc pieņemts lēmums viņu atkal aicināt uz tiesu. «Izrādās, ka viss bija tādā steigā, ka netika izlemts, ko darīt ar lietiskajiem pierādījumiem – datoru un cieto disku. Tā ka man vēl nekas nav beidzies,» ar ironiju sacīja Poikāns.

Pēdējā laika notikumi rādot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā parādoties negaidītās formās, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Visjaunākā esot saistīta ar Neo. To, ka šie notikumi ir saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, liecinot fakts, ka blakus Neo parādījies arī bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kurš bijis galvenais partiju kašu un priekšvēlēšanu aģitācijas uzraugs.

Tas gan neesot viņu traucējis pēc amata atstāšanas KNAB, kļūt par aktīvu politiķi. Līdz ar to A. Loskutova advokāta prakses uzsākšana ar Neo liekot apdomāt, vai Neo neesot tika priekšvēlēšanu triks un politisks projekts, savas domas pauž A. Lembergs.

A. Lembergs ir arī apstiprinājis savu gatavību kandidēt premjera amatam un kritizēt pie varas esošos politiķus par nespēju aizstāvēt Latvijas intereses.

Rīgas apgabaltiesa šodien Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba, aģentūrai LETA apstiprināja Neo advokāts Ilmārs Punka.

Saskaņā ar šodienas spriedumu Poikāns atzīts par vainīgu Krimināllikuma 200.panta 2.daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautā iegūšanā savai vai citas personas lietošanai.

Pilns šodien pasludinātā nolēmuma teksts būs pieejams 17.novembrī, bet pēc tam lietas dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Prokurore Vita Ozoliņa no komentāriem par tiesas nolēmumu pagaidām atturas. Tikai pēc iepazīšanās ar motivētu nolēmuma tekstu prokurore izlems - iesniegt vai neiesniegt protestu, aģentūrai LETA teica prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.

LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa izskatīja prokuratūras protestu par pirmās instances spriedumu, ar kuru Poikāns jeb Neo tika attaisnots. Pirmās instances tiesas spriedumu noprotestēja prokurore, kā arī apelācijas sūdzību iesniedza ABLV bankas pārstāvji. VID pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja.

Šodien uz policiju nāks uzņēmēji, kas varētu kļūt par cietušajiem Neo lietā, Saeimā pavēstīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

«Starp Neo iegūtajiem dokumentiem nav amatpersonu algas vien, tur ir privātie uzņēmumu dati, bankas konti un cita nepubliskojamā informācija, kas skar, piemēram, tiesnešu ģimenes locekļus, ir arī komercuzņēmumu PVN deklarācijas, kas nav domātas citu acīm. Policija šobrīd skaidro, kādam mērķim šie dati ir sistematizēti,» norādīja L. Mūrniece.

«Es domāju, ka man nav jums jāskaidro, ko šodien ir iespējams izdarīt, ja tavā rīcībā ir citas personas bankas konta numurs un personas kods. Uzņēmēji visu šo laiku dzīvo pastāvīgā uztraukumā, ka iegūtā informācija par viņu uzņēmumu var tikt izmantota negodīgai konkurencei vai krāpnieciskās interesēs,» sacīja ministre.

«Ja runājam par Neo, viņš ir tāds kā mūslaiku virtuālās vides Robins Huds, kurš sākotnēji veica sabiedriski nozīmīgu un vajadzīgu darbu, norādot uz «caurumu» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzturētajā mājas lapā,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Drošības policijas šefs Jānis Reiniks.

Viņš gan arī piebilst, ka Neo šā brīža aktivitātes, šo iegūto informāciju, kas satur fizisku personu datus, publiskojot, esot destruktīva un prettiesiska darbība. «Tā ir provocējoša un rada neiecietību pret noteiktām sociālām grupām,» tā J. Reiniks.

Šodien pie valdības ēkas notika akcija Neo jeb Ilmāra Poikāna atbalstam, kuru vakar aizturēja policija, ziņo Diena.lv.

Viņu tur aizdomās par no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes iegūtās informācijas izplatīšanu. Dati tika iegūti izmantojot caurumu VID informācijas sistēmā. Uz akciju ieradās vairāki desmiti cilvēku. Arī žurnāliste Ilze Nagla, kuras mājās policija veikusi kratīšanu.

Uzsaukumu akcijai internetā izplatīja Gojka Mitičs. Šodien varētu notikt vēl vien akcija - uzsaukumu «Brīvību NEO» izplatījis arī Jānis Kuzins, kurš tagad pārstāv jaunatnes organizāciju «Mūsu Izvēle». Viņu organizēts pikets notiks trijos pie Ģenerālprokuratūras.

Kamēr vieni par veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvokli ar mērķi iegūt informāciju par «Neo» gatavi pieprasīt iekšlietu ministres demisiju, citi uzsver, ka nelikumīga piekļuve valsts aizsargātām datu bāzēm ir un paliek smags pārkāpums.

Tieši kratīšana žurnālistes Ilzes Naglas mājās ir radījusi diskusijas, vai nav pārkāpts likums par preses brīvību un informācijas avota neaizskaramību, raksta Diena.lv.

Tautas partija (TP) uzskata, ka pēc «Neo» arestēšanas un kratīšanas žurnālistes Ilzes Naglas mājās iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei no amata ir jāatkāpjas. «Ne tikai kratīšana žurnālista mājās, arī jaunā zinātnieka un censoņa arestēšana neizskatās samērīga – attiecīgās institūcijas nepierādīja šī soļa svarīgumu un pamatotību,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja TP pārstāvis Kārlis Leiškalns.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 27.jūnijā saņemts prokurores apelācijas protests un par cietušo atzītās bankas ABLV Bank pārstāvju apelācijas sūdzība par Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo attaisnojošo spriedumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā pastāstīja tiesas preses pārstāve Līva Tutina, lēmums par apelācijas protesta un sūdzības pieņemšanu vēl nav pieņemts, tāpēc lietas tālākā virzība vēl nav zināma.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa Ilmāru Poikānu, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), attaisnoja.

Pēc sprieduma pasludināšanas prokurore žurnālistiem sacīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnā spriedumā norādītu tiesas motivāciju izvērtēs, vai spriedumu pārsūdzēt. Savukārt Poikāns norādīja, ka gadījumā, ja prokurore spriedumu nolems pārsūdzēt, viņš ir gatavs «cīnīties līdz beigām». Viņš sacīja, ka šajā gadījumā nav runa par soda apmēru, jo «arī viena stunda sabiedriskajos darbos šajā gadījumā būtu par daudz».

2009. gadā visu Finanšu ministrijas darbinieku bruto ienākumi bijuši 4.14 miljoni latu, kas ir par 29% mazāk nekā 2008. gadā, liecina Neo publiskotie dati.

Vislabāk apmaksātie bijuši ministrijas valsts sekretāri un to vietnieki. Tā Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pērn nopelnījis 32 tūkstošu latu.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis saņēmis 31.3 tūkstošus latu, savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers - 28.31 tūktošus latu.

FM valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos Šints Jānis (24.83 tūkstoši latu ); FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece (24.50 tūkstoši latu ) FM Tautsaimniecības un analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Gulbe Daiga (24.25 tūkstoši latu)

Reklāmas speciālists un smilšērkšķu sulas Bio2you tirgotājs Ēriks Stendzenieks, kura profesionālā darbība nereti tiek saistīta ar politiskiem motīviem, noliedz sabiedrībā izskanējušās baumas, ka Neo ir viņa «projekts».

Taču viņš nav kavējies izmantot Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) popularitāti un devis nosaukumus Neo2you un Bio4ATA kokteiļiem, kas gatavoti no Bio2You smilšērkšķu sulas.

«Neo un viņa armija paši ir atstājuši daudz caurumu savā komunikācijā ar sabiedrību. Daudzi to arī nekautrējās izmantot. Lūk, žurnālists Imants Liepiņš jau piereģistrējis sabiedrību Neo4ATA, kurai nav nekāda sakara ar to nabaga Neo,» viņš klāsta intervijā vortālam 7guru.lv: «Man tik vakar pieleca, ka man taču ir Bio2you smiltsērkšķu sula. Nogāju lejā uz bāru, kur ar Rock’n’Riga bārmeni uztaisījām divus jaunus kokteiļus – Bio4ATA un Neo2you.»

Saskaņā ar Neo publicētajiem datiem, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss 2008. gada decembrī saņēmis 21 tūkstoti latu, kas ir lielākā EM darbiniekam izmaksātā summa laika posmā no 2007. gada nogales līdz pagājušā gada beigām.

Milzīgais atalgojums, ko 2008. gada novembrī jau pēc taupības pasākumu valsts pārvaldē ieviešanas saņēmis toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, skaidrojams ar to, ka viņam togad piedzimis bērns. Tālaika likumdošana valsts sekretāram šādā gadījumā garantējusi pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Tādējādi A. Matīss saņēmis 21 089 latus. “Pareizi vai nē, bet tolaik bija tāds likums, tagad tā vairs nav,” DB teica A. Matīss.

A. Matīss neatminējās, ar ko konkrēti izskaidrojams prāvais atalgojums arī 2008. gada jūnijā un septembrī (attiecīgi 10 769 un 7 954 lati), tomēr vairākkārt uzsvēra, ka viss bijis saskaņā ar tālaika likumdošanu un nekādi pārkāpumi nav atklāti. “Valsts kontrole ir Ekonomikas ministrijā veikusi auditu gan par 2008., gan 2009. gadu un nekādi pārkāpumi nav atklāti,” uzsvēra A. Matīss.