Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Piektdien, 13.janvārī, no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amata atkāpies Gatis Truksnis. G.Truksnis turpinās darbu deputāta amatā, informē domes pārstāvji.

Jūrmalas pilsētai kā domes priekšsēdētājs esmu strādājis kopš 2010.gada. Šo gadu laikā Jūrmalas pilsēta ir attīstījusies, ir īstenoti nozīmīgi projekti, un, kas pats svarīgākais – Jūrmalas pilsētā ir panākta stabilitāte. Ne tikai pilsētas sakārtošanā ir uzņemts vienots, stratēģisks kurss, bet arī panākta nebijusi politiskā stabilitāte, saka G.Truksnis.

«Taču aizvadītie mēneši man personīgi ir bijuši satraukuma un ļoti dziļu pārdzīvojumu pilni, un ietekmējuši manu veselības stāvokli. Pirms pāris mēnešiem, kolēģu lūgts, atkārtoti uzņēmos domes vadību. Šajā laikā ir pieņemti būtiski lēmumi: apstiprināts 2017.gada budžets, investīciju plāns, uzsākta jūrmalniekiem sen nepieciešamu objektu būvniecība, sakārtota skolotāju atalgojuma sistēma, esam ieviesuši pabalstu visiem Jūrmalas pensionāriem. Tātad ielikti stabili pamati būtiskākajiem darbiem. Šobrīd turpināšu darbu kā domes deputāts, un atgūšu spēkus, lai ar pārliecību un jaunu enerģiju startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās kā pilsētas mēra amata kandidāts, » viņš uzsver.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, amatpersonu deklarācijas liecina, ka Jūrmalas domē visvairāk pelnījis Saskaņas deputāts Ņikita Ņikiforovs, aiz sevis krietni tālu atstājot ZZS mēru Gati Truksni un eksmēru ( arī ZZS) Ritu Sproģi.

Ņ. Ņikiforovs, būdams Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos, 2017. gadā algā un dividendēs nopelnījis 175.81 tūkst. eiro, (salīdzinoši 2016. g. viņš nopelnīja 149.28 tūkst. eiro) skaidrā naudā iekrājis 5500 eiro, bezskaidrā- 154.3 tūkst. eiro un 64.382 tūkst. USD, bet aizdevis desmit tūkst. eiro. Viņam pieder ūdensmotocikls un motocikls.

Jūrmalas domes priekššedētāja vietniece Rīta Sproģe ( ZZS), strādājot domē un pārdodot savus īpašumus, nopelnījusi 122.69 tūkst. eiro, viņai pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes un ēkas, Mārupē. R.Sproģe skaidrā naudā iekrājusi piecus tūkstošus eiro. Viņas parādsaistības sasniedz 75.52 tūkst. eiro, ( salīdzinoši 2016. g. tās sasniedza 137.11 tūkst. eiro) bet aizdevusi mēra vietniece ir 89.07 tūkst.eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam noteicis aizdomās turētā statusu divos kriminālprocesos.

Kā aģentūrai LETA sacīja uzņēmēja aizstāvis Egons Rusanovs, Krūmiņš šorīt ir atbrīvots un viņam piemērots aizdomā turētā statuss divos kriminālprocesos. Jautāts, kas ir otrs kriminālprocess, kas sākts pret Krūmiņu, advokāts to nevarēja izpaust.

Rusanovs skaidroja, ka vienā kriminālprocesā uzņēmējam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, bet otrā kriminālprocesā viņam drošības līdzeklis nav piemērots.

Kā ziņots, KNAB šajā kriminālprocesā aizturēja arī Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS), tāpat, iespējams, birojs aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu. Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Klients esot otrdien aizturēts.

Jūrmalas dome nolēmusi piedalīties 2,77 miljonus eiro vērtā projektā, kas paredz autostāvvietas izbūvi Ķemeros, kā arī dažādus papilddarbus.

Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzfinansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 183 tūkst. eiro.

Iecerēts izbūvēt jaunu, 49 automašīnām paredzētu stāvvietu pie Ķemeru ūdenstorņa Emīla Dārziņa ielā 17, veikt Emīla Dārziņa un Tūristu ielas posma aizainošanu, pārbūvējot šo ielu krustojumu ērtākai nokļūšanai jaunizbūvētajā automašīnu stāvvietā, kā arī veikt skvēra Tūristu ielā atjaunošanu un pieminekļa – ciļņa Tautu meita restaurāciju. Pieminekls izveidots 1950. gadā pie kādreizēja dzelzsavota, kas tagad izsīcis.

Projektu īstenos no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.augustam.

Projekta kopējās indikatīvās izmaksas 2,77 milj. eiro, tai skaitā: attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 1,44 milj. eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85% jeb 1,220 milj. eiro, nacionālais publiskais līdzfinansējums ir 15% jeb 215,29 tūkst.eiro, valsts budžeta dotācija ir 2,25% jeb 32,29 tūkst. eiro

Ar Saskaņas centra deputātes atbalstu Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā šodien iecelts nesen no šī paša amata atstādinātais Gatis Truksnis (ZZS).

Par Trukšņa apstiprināšanu nobalsoja astoņi deputāti.

Ārkārtas domes sēdē domes priekšsēdētāja vietniece, domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rita Sproģe pašvaldības priekšsēdētāja amatā izvirzīja Truksni.

Klātesošie deputāti gan Truksnim, gan Sproģei jautāja, vai kas ir mainījies, kopš Trukšņa atstādināšanas no amata.

Truksnis norādīja, ka viņš nezinot, vai un kas ir mainījies, savukārt Sproģe norādīja, ka, viņasprāt, nekas nav mainījies, jo iepriekš viņa balsojusi par Trukšņa palikšanu amatā.

Viņa opozicionāri pameta domes sēžu zāli, mēģinot «noraut kvorumu», taču tas neizdevās, jo bez Zaļo un zemnieku savienības deputātiem zālē palika arī Saskaņas centru pārstāvošā Karina Siņkēviča.

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien piemēroja apcietinājumu maksātnespējas administratoram Naurim Durevskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Durevska advokāts pēc sēdes komentārus nesniedza. Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Administratoru tiesas zālē šorīt nogādāja Speciālo uzdevumu bataljona vīri.

Tagad uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai atvests maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Sprūdu. Līdz ar viņiem VP aizturējusi arī administratoru Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma apcietināt arī likvidējamās "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam tiesa apcietināja arī administratoru Māri Sprūdu.Pēc tiesas sēdes Krūms uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturēja Sprūdu, Durevski, Krūmu un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins vakar žurnālistiem norādīja, ka ENAP veicis vairākas izmeklēšanas darbības iepriekš sāktajos kriminālprocesos. Šīs lietas ierosinātas par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesa laikā.

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādinājusi no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus Māri Sprūdu, Ilmāru Krūmu un Nauri Durevski.

MNA skaidroja, ka, saņemot no Valsts policijas informāciju saistībā ar sāktajiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajiem trīs maksātnespējas procesa administratoriem, tika izvērtēts jautājums par šo administratoru atstādināšanu no amata. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu MNA direktors var atstādināt administratoru, ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā.

Tā rezultātā tika pieņemti trīs lēmumi par administratoru atstādināšanu no administratora pienākumu veikšanas. Patlaban tiek veiktas darbības, lai, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem, attiecīgie administratori tiktu atcelti no visiem viņu lietvedībā esošajiem procesiem. Kopumā tie ir 46 maksātnespējas procesi.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par Ogres novada pašvaldību, kas paredz pašvaldības iesaistīšanos asociācijas darbā līdz kļūšanai par pilntiesīgu LLPA biedru pēc šī gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Turpmāk LLPA pārstāvēs 10 lielāko Latvijas pilsētu intereses.

"Ogre vienmēr bijusi stipra un valstiski domājoša pilsēta un novada centrs, kas zina, ko vēlas panākt. Līdz ar valstspilsētas statusa iegūšanu Ogrei ir pavērušās jaunas iespējas, tostarp pievienošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji būs Ogres novada iedzīvotāji, kuru intereses pašvaldība varēs aizstāvēt jaunā līmenī, sekmējot tālāku izaugsmi. Esmu gandarīts par jauna biedra pievienošanos LLPA, tas stiprinās asociācijas darbu," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents Gatis Truksnis.

"Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogre kļūs par valstspilsētu - to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Esmu gandarīts un pagodināts par mūsu novada centra jauno statusu, kas pilsētai un visam novadam kopumā sniegs daudz priekšrocību. Esmu pārliecināts, ka valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas ne tikai Ogres, bet visa jaunā Ogres novada attīstībai un izaugsmei. Mums būs plašākas iespējas piedalīties investīciju projektos, saņemt lielāku valsts atbalstu, līdz ar to jaunais statuss veicinās visu Ogres novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos - ikvienas pašvaldības uzdevums taču ir strādāt tās iedzīvotāju labā. Man ir prieks, ka jau pavisam drīz - pēc pašvaldību vēlēšanām - Ogre kļūs par pilntiesīgu Latvijas lielo pilsētu saimes dalībnieku. Savukārt sadarbība uz līguma pamata ir svarīgs posms, kas dos mums iespēju izprast LLPA darbības būtību, mērķus un uzdevumus," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Jūrmalā, Emīla Dārziņa ielā 28 Ķemeros, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība.

Daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveides un mežaparka labiekārtojuma koncepts ir balstīts uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku.

Daudzfunkcionālā centra būvdarbi sākti oktobrī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Centra ēka plānota gandrīz 4000 kvadrātmetru platībā. Tajā, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, izzināt dabu un saturīgi pavadīt laiku. Dabas tūrisma centrs sniegs plašākas izglītības iespējas bērniem, skolēniem, skolotājiem, jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem, tūristiem un citiem interesentiem.

Centra saturu veidos pamata ekspozīcija, kurā akcentētas Jūrmalas dabas bagātības un to daudzveidība, procesi dabā un cilvēka atbildība par dabiskās vides saglabāšanu. Papildus pastāvīgās ekspozīcijas zālei būs arī mainīgās ekspozīcijas, konferenču zāle, telpas mācību nodarbībām un pasākumiem, kafejnīca, kā arī atvērtā tipa biroja telpas uzņēmējiem. Gada nogalē plānots sākt meža parka Tūristu ielā 17 labiekārtošanu, kopumā sakārtojot teritoriju Ķemeru apkaimē kopumā 15,74 ha platībā.

Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, informē pašvaldībā.

Tiek izstrādāts arī topošā izglītojošā dabas tūrisma centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centra izveide ir daļa no Jūrmalas pašvaldības Ķemeru attīstības plāniem, kas paredz kurortoloģijas atdzimšanu un dabas tūrisma attīstību, sakārtojot Ķemeru vēsturisko infrastruktūru un saglabājot unikālās Ķemeru dabas vērtības.

«Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs. Līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā,» uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Klajā nācis jauns netradicionālais ceļvedis-grāmata Another Travel Guide Jūrmala, kurš atklāj kūrortpilsētas labākās un aizraujošākās vietas. Ceļvedi-grāmatu veidojusi Another Travel Guide komanda pēc Jūrmalas pilsētas iniciatīvas un sadarbībā ar jūrmalniekiem.

Grāmatas mērķis ir kļūt par pilsētas izziņas rokasgrāmatu gan tās viesiem, gan pašiem jūrmalniekiem.

«Jaunais ceļvedis iepazīstina ar Jūrmalas interesantākajām vietām, arī tādām, kam bieži vien ikdienā nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. Iepazīstiet pilsētu tādu, kāda tā ir pašlaik – ar visām tās pērlēm un arī ar vietām, kuras nākotnē nekad vairs nebūs tādas kā tagad, bet mainīsies un iegūs jaunu tēlu,» saka Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Another Travel Guide galvenā redaktore Una Meistere komentē: «Ceļvedis veidots kā izzinošs Jūrmalas maršruts, kura konceptuālie pieturpunkti ir tik dažādās, brīžiem krasu kontrastu pārpilnās kūrortpilsētas apkaimes. Tādējādi arī pašu ceļveža lietošanu padarot līdzvērtīgu aizraujošam ceļojumam – laikā un pilsētdzīves līkločos.»

Gandrīz puse jeb 42 no 88 mēra amata kandidātiem Latvijas Republikas nozīmes pilsētās ir dalībnieki vismaz vienā uzņēmumā, rāda Lursoft pētījums.

Lursoft pētīja, cik daudz no 88 kandidātiem, kuri pašvaldību vēlēšanās 3.jūnijā startē ar pirmo kārtas numuru savu partiju sarakstos deviņās Latvijas Republikas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī, ir amatpersonas Latvijā reģistrētās sabiedrībās un dalībnieki uzņēmumos.

Kopumā šiem 42 deputāta kandidātiem, kas gatavi kļūt par mēru kādā no Latvijas lielajām pilsētām, pieder daļas 87 uzņēmumos, zemnieku saimniecībās vai kooperatīvu sabiedrībās.

Pašvaldību vēlēšanās ar pirmo kārtas numuru startē sabiedriski aktīvi cilvēki - 76 no 88 mēra amata kandidātiem lielajās pilsētās ir amatpersonas uzņēmumos, biedrībās, partijās vai citās organizācijās. Šie 76 deputātu kandidāti ieņem amatus kopumā 189 sabiedrībās. Tikai 12 pretendenti šobrīd neieņem nevienu amatu.

Tikko daļa Latvijas aizturēja elpu un negulēja visu nakti, lai pirmie uzzinātu pašvaldību vēlēšanu provizoriskos rezultātus, jo, sekojot līdzi pirmsvēlēšanu laikam un diezgan asajai cīņai atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, pavīdēja cerība, ka varētu notikt varas maiņas. Tomēr rezultāti lika vilties, jo politiskie apvērsumi nav notikuši un lielajās pilsētās pie stūres ratiem joprojām būs līdzšinējās partijas. Protams, atklāts paliek jautājums, ar ko uzvarētāji veidos koalīciju un kuras partijas, kas pārvarējušas piecu procentu robežu, paliks opozīcijā.

Iespējams, ka gaidītākie pašvaldību vēlēšanu rezultāti bija tieši galvaspilsētā, jo aptauju rezultāti pie vēlēšanu iecirkņiem rādīja, ka par partiju apvienību Saskaņa/Gods kalpot Rīgai varētu būt nobalsojis krietni mazāks vēlētāju skaits. Uz īsu brīdi pat pavīdēja cerību stars, ka galvaspilsētu nākamos četrus gadus varētu vadīt cits mērs, tomēr līdz ar rīta gaismu tas izdzisa, jo tapa skaidrs, ka tomēr lielākā daļa nobalsojušo rīdzinieku atdevuši savu balsi par esošo varu. Tomēr nez vai partijai ir liels pamats svinībām, ņemot vērā, ka šajās vēlēšanās par to nobalsoja mazāk vēlētāju. Par to, ka atbalsts varētu nebūt vairs tik liels, liecināja arī jau iepriekš Rīgas iedzīvotāju paustā neapmierinātība ar domes vadību un dažādu projektu virzību. Piemēram, slavenā Barona ielas rekonstrukcija, kas, iespējams, bija viens no šāvieniem, ko Rīgas domes vadība pati trāpīja savā kājā. Tieši kļūdu neatzīšana varētu būt nokaitinājusi potenciālos vēlētājus. Līdz ar to partija zaudējusi deputātu vietas jaunajā sasaukumā. Interesanti, ka diezgan labus rezultātus uzrādījušas tādas jaunpienācēju partijas kā Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai ar pirmsvēlēšanu periodā hiperaktīvo līderi Mārtiņu Bondaru un Jaunā konservatīvā partija ar Jutu Strīķi priekšgalā. Tas liecina, ka cilvēki meklē jaunas asinis.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja amatā pirmdien ievēlēts Gatis Truksnis (ZZS), kurš kūrortpilsētu vadīja arī vairākus gadus iepriekš, aģentūrai LETA pastāstīja Jūrmalas domē.

Kā ziņots, Jūrmalas domē par sadarbību vienojusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija Saskaņa.

Sākotnēji ZZS pauda, ka Truksni mēra amatam nevirzīs, tomēr dažas dienas vēlāk savu nostāju mainīja. No ZZS jaunajā sasaukumā ievēlēti seši deputāti, tātad, lai iegūtu vairākumu, tai nepieciešams vēl vismaz divu deputātu atbalsts.

ZZS iepriekš informēja, ka sadarbībai uzrunājuši nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), kura domē ieguvusi divus deputāta mandātus, un partiju Saskaņa, kura ieguvusi trīs deputāta mandātus. VL-TB/LNNK pauda, ka ir gatava sadarboties ar ZZS tikai tad, ja tā mēra amatam nevirzīs Truksni. Pretējā gadījumā VL-TB/LNNK gatava strādāt domes opozīcijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien veic kratīšanu Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) birojā, aģentūrai LETA apliecināja domē.

KNAB oficiālu informāciju par notiekošo Jūrmalas domē pagaidām nesniedz. KNAB preses pārstāve Laura Dūša aģentūrai LETA apliecināja, ka KNAB veic procesuālās darbības Jūrmalas domē, taču plašāku informāciju KNAB šobrīd nesniedz.

Neoficiāli avoti aģentūrai LETA vēstīja, ka, iespējams, Truksni bijis plānots aizturēt, taču viņš ar ātro palīdzību nogādāts slimnīcā.

Trukšņa advokāts, uzzinot, ka zvana žurnālists, aģentūrai LETA teica, ka šobrīd nevarot neko pateikt un nevarot runāt.

Ja apstiprināsies ziņas, ka KNAB vaino Truksni korupcijā, tad šī būs kārtējā reize, kad KNAB redzeslokā nonācis kāds no Jūrmalas mēriem. Pirms vairākiem gadiem tā dēvētajā Jūrmalgeitā cietumsodu par kukuļošanu saņēma bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, kurš sodu jau izcietis. Savukārt apelācijas instances tiesā šobrīd atrodas krimināllieta, kur bijušais kūrortpilsētas mērs Raimonds Munkevics apsūdzēts par kukuļdošanu. Pirmās instances tiesa Munkevicam piesprieda 49 950 eiro naudas sodu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, un šajā kriminālprocesā kopumā aizturētas četras personas, aģentūru LETA informēja KNAB.

Izmeklēšanas interesēs šobrīd plašāku informāciju gan KNAB nesniedz.

KNAB vakar aizturēja uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un Jūrmalas mēru Gati Truksni. Aizturēšanas saistītas ar iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem.

KNAB darbinieki vakar veica kratīšanu Jūrmalas mēra birojā, bet pats mērs tika nogādāts Jūrmalas slimnīcā, kur viņu apsargā KNAB darbinieki. Slimnīcā Jūrmalas mērs atrodas arī šobrīd.

Krimināllikums par partijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā kā sodu paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.