Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas procesa administratoriem par biežāk pieļautajiem pārkāpumiem un trūkumiem administratoru darbā – tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija (MNA) pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

2018.gadā līdz 21.maijam veikto 30 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 86 % gadījumu MNA konstatēja trūkumus un pārkāpumus administratoru rīcībā – MNA sagatavotie ziņojumi par pārbaudēm un to projekti ir negatīvu atzinumu vai ar iebildumiem.

MNA direktore I.Šteina akcentē, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes, ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un tā novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt MNA veikto pārbaužu skaitu.

2018.gadā veikto pārbaužu rezultātā konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstība normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai. Būtiskākie no tiem: maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē; savlaicīgi nav uzsākta parādnieka mantas pārdošana; administrators nevar pierādīt faktisko izmaksu pamatotību; MNA netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem maksātnespējas procesa lietas dokumentiem, netiek nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādinājusi no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus Māri Sprūdu, Ilmāru Krūmu un Nauri Durevski.

MNA skaidroja, ka, saņemot no Valsts policijas informāciju saistībā ar sāktajiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajiem trīs maksātnespējas procesa administratoriem, tika izvērtēts jautājums par šo administratoru atstādināšanu no amata. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu MNA direktors var atstādināt administratoru, ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā.

Tā rezultātā tika pieņemti trīs lēmumi par administratoru atstādināšanu no administratora pienākumu veikšanas. Patlaban tiek veiktas darbības, lai, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem, attiecīgie administratori tiktu atcelti no visiem viņu lietvedībā esošajiem procesiem. Kopumā tie ir 46 maksātnespējas procesi.

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Šodien spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā kārto maksātnespējas procesa administratora amata pretendentu sarakstu un izvēlas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu», kas cita starpā nosaka, ka maksātnespējas administratoru rinda vairs netiek publicēta un nav redzama arī administratoriem.

Noteikumu anotācijā atzīts, ka līdzšinējā administratoru rindas sistēmā bija novērojami ievainojamības riski. Iepriekš publiski ir paustas aizdomas, ka līdzšinējā sistēmā it kā nejaušo maksātnespējas lietu sadali ir iespējams apiet, tāpēc sistēmā nolemts veikt uzlabojumus.

2017.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Maksātnespējas likumā, kas noteica, ka uz esošās elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas bāzes tiek izveidota elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS). Atšķirībā no līdzšinējās sistēmas, EMUS ir daudz plašāks darbības mērķis un funkcionalitāte. Attiecīgi no šodienas maksātnespējas administratoru rinda tiks integrēta EMUS.

Ministru kabinets (MK) šodien nolēma precizēt kārtību, kādā tie kārtota maksātnespējas administratoru rinda, tostarp nosakot, ka no nākamā gada 1.janvāra rinda netiks publicēta un nebūs redzama arī administratoriem.

Noteikumu anotācijā tika atzīts, ka spēkā esošajā administratoru rindas sistēmā novērojami ievainojamības riski. Iepriekš publiski ir paustas aizdomas, ka līdzšinējā sistēmā it kā nejaušo maksātnespējas lietu sadali ir iespējams apiet, tāpēc sistēmā nolemts veikt uzlabojumus.

Šī gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Maksātnespējas likumā, kas noteica, ka uz esošās elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas bāzes tiek izveidota elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma (EMUS). Atšķirībā no līdzšinējās sistēmas, EMUS ir daudz plašāks darbības mērķis un funkcionalitāte. Attiecīgi no nākamā gada 1.janvāra maksātnespējas administratoru rinda tiks integrēta EMUS.

Sākot ar 17.martu, atgriežoties no ceļojuma trešajā valstī, personai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā, piektdien lēma Ministru kabinets.

Otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tāpēc piektdien valdība lēma par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Valdības lēmums paredz, ka personai atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju.

Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā tūristu mītņu saraksta.

Jūlija vidū Ogres iecirkņa policisti konstatējuši un apturējuši profesionāli aprīkotu nelegālo cigarešu ražotni Lielvārdes novadā, izņemot 13,6 miljonus nelegālo cigarešu un deviņas tonnas tabakas, informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Divos savstarpēji savienotos angāros tika konstatētas plašas telpas cigarešu ražošanai ar modernu ražošanas iekārtu. Policijas ierašanās brīdī ražotnē bija 9 personas, visas aizturētas, četras no tām apcietinātas. Katrai no aizturētajām personām izdarītajā noziegumā bija sava loma. Viens no viņiem iepriekš ir sodīts par laupīšanu, savukārt vēl viens par nodokļu nemaksāšanu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221. panta trešās daļas - par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu vai realizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā, un, ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) šobrīd «pārvērtusies par ceļu policiju», tāpēc jāmeklē risinājums, lai pašvaldības policija varētu atteikties no transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontroles, šodien RPP gada pārskata sanāksmē norādīja RPP priekšnieks Juris Lūkass.

2017.gadā kopumā RPP saņēma 92 706 izsaukumus. 41% jeb 35 616 no visiem apkalpotiem izsaukumiem bija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsvarā par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Šo izsaukumu skaita pieaugumu būtiski ietekmējusi RPP mobilās aplikācijas aktīvāka izmantošana.

Ņemot vērā iepriekšminēto RPP kļuvusi «par vienu lielu ceļu policiju», taču apstāšanās un stāvēšanas noteikumu kontrole nav pašvaldības policijas pamatuzdevums, norādīja Lūkass.

Lūkass vērsa uzmanību, ka viena notikuma ceļu satiksmes jomā apkalpošanai tiek tērētas 27 minūtes un 46 sekundes. «Iedomājieties, kas par policijas resursu aiziet,» uzsvēra Lūkass. Tāpat liels slogs šīs funkcijas realizācijai ir RPP lietvedības struktūrām, kuras nodarbojas ar atbildēšanu uz iesniegumiem par policijas piemērotajiem sodiem.

Pēc vakar notikušās maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības Valsts policija lūdz autovadītājus, kuri atradās slepkavības vietas rajonā, sazināties ar policiju un iesūtīt video reģistratoru ierakstus.

Izmeklējot Aizsaules ielā 1 notikušo slepkavību, kur ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts M. Bunkus, policija aicina autovadītājus, kuri 30. maija rītā, laika posmā no pulksten 8.00 līdz 9.00, atradās rajonā – Mežaparks – Sarkandaugava – Brāļu kapi, pārskatīt savu video reģistratoru ierakstus un sazināties ar policiju. Iespējams, video reģistrators var būt fiksējis kādu autotransportu, cilvēkus vai situācijas, kas var būt ļoti nozīmīgas izmeklēšanai.

«Ja Jums ir video, par pārvietošanos kartē norādītajā teritorijā un minētajā laikā, lūgums sazināties ar policiju pa e-pastu [email protected], kur Jūs varat nosūtīt linku ar videofaila atrašanās vietu, vai tālruni 67014002. Gadījumos, kad būs nepieciešams augšuplādēt failu, izmeklētāji ar Jums vienosies par veidu, kā to izdarīt,» lūdz Valsts policija.

Šonedēļ Dienas Bizness piedzīvojis interesantus kontaktus ar vairākiem Latvijas valdības ministriem.

Nedēļas sākumā LR finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka pēdējās nedēļās pret viņu un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz ABLV Bank ir izvērsta informatīvā kampaņa. Ministre atzina, ka, ticamākais, ar šīm aktivitātēm kāds vēlas ātru lēmuma pieņemšanu, kas paredzētu mazāku kontroli un varētu pēc iespējas ātrāk no bankas izmaksāt naudu: «Pieņemu, ka tie ir kādi tuvās kaimiņvalsts uzņēmēji, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneri šeit, Latvijā. Bet mēs nebaidāmies no atbildības un no šādām kampaņām. Mēs esam šeit, lai darītu savu darbu – profesionāli, atklāti un caurredzami.»

Politiķus nāksies apbēdināt. Varam apsolīt, ka šādas, valdībasprāt, «kampaņas» mēs turpināsim arī nākotnē. Sevišķi, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzskatām par savu pienākumu maksimāli informēt sabiedrību par atšķirību starp politiķu vārdiem un darbiem.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Pašlikvidācijas gadījumā aktīvu izstrādes process nav ierobežots ar laika termiņu, tādēļ aktīvi nav jāpārdod par jebkādu cenu

Pēdējie banku un lielāko uzņēmumu maksātnespējas gadījumi saistās ar skandāliem un kriminālprocesiem saistībā ar maksātnespējas administratoru negodprātīgo rīcību, tādēļ AS ABLV Bank, izvēloties pašlikvidācijas ceļu, varētu būt izdarījusi pareizo izvēli, lai maksimāli daudz naudas saņemtu kreditori, nevis maksātnespējas administratori. Turklāt šajā gadījumā aktīvus pārdot nespiedīs termiņi, un tas varētu ļaut iegūt lielākas summas.

Datu par to, cik daudz uzņēmumu tiek likvidēti, balstoties uz to īpašnieku lēmumu un viņu ieceltiem likvidatoriem, un kāds ir šādi likvidējamo uzņēmumu īpatsvars no kopējā likvidēto uzņēmumus skaita, nav. Tomēr starp divu kategoriju uzņēmumu likvidatoriem ir liela atšķirība. «Maksātnespējas administratoru ieceļ tiesa, un viņa lēmumus un darbu kontrolē kreditoru sapulce, savukārt īpašnieku iecelta likvidatora darbu kontrolē īpašnieki,» vienu būtisku atšķirību starp divu veidu likvidatoriem skaidro Ainis Dābols, kurš ir īpašnieku iecelts likvidators vairākos uzņēmumos. Viņš norāda – lai arī būtība abu kategoriju likvidatoriem ir viena un tā pati – norēķināties ar kreditoriem –, tomēr maksātnespējas administratoriem ir noteikts termiņš, kurā viņiem ir jāveic konkrētas darbības, savukārt dalībnieku ieceltam likvidatoram šāda termiņa nav. «Administratoram normatīvi uzliek par pienākumu rīkot aktīvu izsoles un, ja tās nenotiek, tad jāsamazina pārdodamās mantas cena līdz tam brīdim, kamēr kāds tomēr to nopērk, savukārt likvidatoram šādu striktu ierobežojošu rāmju nav, un tas nozīmē, ka likvidators pārdošanas cenu var nesamazināt, bet meklēt atbilstošāko aktīvu pircēju,» vēl vienu būtisku atšķirību starp administratoru un likvidatoru rāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka savā darba praksē, likvidējot konkrētus uzņēmumus, ir saskāries ar dažādām situācijām, kurās likvidatoram ir bijis vieglāk pieņemt lēmumus nekā tad, ja tas būtu jāveic administratoram. «Nevar noliegt, ka administratoriem ir izdevīgāk parādnieka aktīvus izpārdot maksimāli ātri un par šo darbu saņemt normatīvos paredzēto atlīdzību, savukārt likvidatoram, lai arī būtība ir tieši tāda pati, tomēr attieksme ir cita,» vērtē A. Dābols.