Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 18.jūnijā plkst.10 turpinās skatīt krimināllietu, kurā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, viņa meita Maija Krieviņa, kā arī Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova apsūdzēti par kukuļņemšanu un dienesta viltojumu saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā.

Šodienas tiesas sēdē tika nopratināti divi liecinieki, savukārt nākamajā tiesas sēdē notiks rakstveida dokumentu pārbaude, skaidroja tiesā.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm tiesa noraidīja Krūmiņa lūgumu lietu skatīt bez viņa klātbūtnes.

Jau ziņots, ka Krūmiņš uz minēto tiesas sēdi ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīma ar nogrimētu seju un grimu, kas rada ilūziju par noskūtu galvu, savukārt uz rokām uzņēmējam bija uzlikti plastmasas rokudzelži. Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS) piemērojis aizdomās turētā statusu kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, aģentūru LETA informēja viņa aizstāvis Jānis Rozenbergs.

Truksnis šorīt ir atbrīvots, bet viņam procesa virzītājs piemērojis drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām, sacīja advokāts. Viņam nav aizlieguma ieņemt amatu Jūrmalas domē.

Šorīt atbrīvots arī savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" (NSL) saistītais Jorens Raitums. Viņa advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA pastāstīja, ka Raitumam lietā ir aizdomās turētā statuss un piemēroti līdzīgi drošības līdzekļa nosacījumi kā Truksnim.

Rebenoks piebilda, ka aizstāvjiem pieejamais informācijas apjoms patlaban esot ļoti minimāls - esot zināms, ka aizdomās turētajiem tiek pārmesta iespējama partiju nelikumīga finansēšana lielā apmērā, taču neesot precizēts, kā tieši tā izpaudusies.

Studiju procesā secinot, ka Latvijā neražo līklīniju koka grīdas segumus un arī pasaulē tie ir maz izplatīti, izveido specializēto uzņēmumu šajā nišā.

Kaltenes uzņēmuma SIA "Latsketch" dibinātāji Edijs Krūmiņš un Inga Jefrēmova studiju procesā saprata, ka ideju par līklīniju koka grīdas segumiem attīstīs līdz biznesam un tāpēc arī maģistra darbi tika izstrādāti par tēmām, kas noderīgas biznesam. E. Krūmiņš izgatavoja nepieciešamo CNC iekārtu un izstrādāja līklīniju koka grīdas segumu ražošanas tehnoloģisko procesu, savukārt I. Jefrēmova pētīja finansējuma piesaistes iespējas.

Sākotnēji SIA "Latsketch" sevi pozicionēja kā līklīniju koka grīdas segumu ražotāju, bet pašlaik, balstoties uz klientu pieprasījumu, tiek piedāvāti arī sienu apdares materiāli un materiāli mēbeļu ražošanai ar līklīniju dizainu. Ņemot vērā klientu pieprasījumu, ir paplašināts piedāvāto produktu klāsts, piedāvājot apdares materiālus gan ar klasisku, gan restaurācijas prasībām atbilstošu dizainu.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Jūrmalā, Turaidas un Lienes ielu krustojumā, «Turaidas kvartālā» piektdien, 1. jūnijā notiks divu vides objektu – pulksteņa ar mainīgām gaismām un liela, stilizēta, zvīļojoša dzintara gabala maketa atklāšanas pasākums, kura idejas autors ir uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

«Tā ir mana dāvana jūrmalniekiem un pilsētas viesiem jaunajā atpūtas sezonā, un es priecājos, ka pilsēta netālu no Dzintaru koncertzāles ir ieguvusi skaistu, sakoptu vietu,» saka uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Vides objekti ir izvietoti uz viņam piederošā zemes gabala un turpmāk būs pieejami ikvienam pilsētas iedzīvotājam un ciemiņam.

Uz zemes gabala atrodas arī tikko restaurēta Jūrmalai tipiska koka ēka. Darbi ir pabeigti, un ēka gatava nodošanai ekspluatācijā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāsta J.Krūmiņa pārstāve Klinta Mežapuķe, tad ēka ļoti sliktā stāvoklī ir nopirkta izsolē un iepriekš tā bijusi dzīvojamā māja. Turpmāk atjaunotā ēka tiks izmantota J.Krūmiņa biznesa vajadzībām. «Laikam nebūtu korekti skaitīt kopā investīcijas ēkā, kas nebūs publiski izmantojama, taču, protams, iekļausies kopējā ainavā, un investīcijas zemes gabala iegādē, labiekārtošanā un objektu izveidē,» paskaidro K.Mežapuķe.

Sākoties vasarai, pasaules lielākajos akciju tirgos pēc pandēmijas izpārdošanas turpinās strauja cenu atveseļošanās. Cenu pieaugumam līdzējušas sekmes Covid-19 apkarošanā, kas attīstītajām valstīm ļāvis sākt atdzīvināt ekonomiku, kā arī pasaules valstu centrālo banku un valdību nodrošināto stimulu nepārtraukts pieplūdums.

Pastāv gan zināmas bažas, ka pašreizējā tirgus augšupeja nav cieši saistīta ar makroekonomikas situāciju, un, akcijām esot dārgām, joprojām pastāv risks, ka to cenu pieaugumu var nomainīt straujš kritums. Turklāt līdz ar šādu neseno cenu pieaugumu palielinās to investoru skaits, kuri sāk uzskatīt, ka visļaunākais jau ir aiz muguras, un ir pienācis laiks atkal uzņemties lielāku risku un veikt jaunus ieguldījumus.

Mājās pērk akcijas

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka šo pēdējo faktoru ir vērts aplūkot sīkāk. “Aprīlī noskaidrojās, ka uzkrājumiem novirzīto līdzekļu īpatsvars attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem ASV ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Tas ir samērā loģiski — kamēr bija spēkā pārvietošanās ierobežojumi un cilvēki lielāko daļu laika pavadīja mājās, patēriņš ievērojami samazinājās. Taču acīmredzot liela daļa šo cilvēku nolēma, ka labākais veids, kā likt lietā savus šos ietaupījumus, ir sākt pirkt akcijas. Ir vairākas lietotnes, kas nodrošina to lietotājiem ASV iespēju ātri un bez maksas veikt darījumus ar vērtspapīriem tiešsaistē. Šo starpniecības uzņēmumu jaunākie dati liecina, ka pēdējos mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajās platformās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir būtiski pieaugusi. Tas zināmā mērā arī izskaidro dažu tirgus dalībnieku lielo pieprasījumu pēc finanšu aktīviem un to cenu nepārtrauktu pieaugumu apstākļos, kad makroekonomiskie rādītāji ir sliktākie nesenā vēsturē,” skaidro bankas speciālists un piebilst, ka šādas pieaugošas intereses un darījumu aktivitātes ietekme uz finanšu aktīviem īstermiņā tiešām ir pozitīva. Tiesa gan, šajā pašā laikā tā arī galvenokārt esot jāuztver kā spekulatīvas dabas ietekme, jo šī brīža ekonomikas situācija neattaisno tik augstu akciju cenu līmeni.

Lēmums Rīgas lidostas terminālī ļaut iebraukt jebkuram taksometru pakalpojumu sniedzējam grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē kopumā, uzskata taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš.

«Potenciālās negatīvās situācijas uzskatam par pārāk lielu risku. Šī iemesla dēļ Taxify iekšējā politika paredz, ka sistēmā esošajiem vadītājiem ir aizliegts iebraukt lidostas maksas terminālī un tur gaidīt pasažierus un potenciālos klientus. Pasažieru uzņemšana notiek tikai lidostas augšējā stāvā un tikai gadījumā, ja klients ir izsaucis taksometru, izmantojot aplikāciju. Taxify interesēs noteikti nav vadītāju pastāvīga darbība lidostas terminālī, jo tā nav mūsu prioritāte. Šobrīd manāmi pietrūkst vienotu kvalitātes standartu, kas kontrolētu taksometru darbību lidostas teritorijā, un tas grauj nozares reputāciju kopumā. Ilgtermiņā mēs noteikti atbalstītu risinājumu, kas sakārtotu šo vidi,» komentē J.Krūmiņš.

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Mazinoties bažām par pasaules ekonomikas nākotni, uz arvien jauniem rekordiem turpina tiekties akciju cena. ASV šī tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš gada sākuma palielinājusies jau vairāk nekā par 23%.

Lai gan tirgus dalībnieku noskaņojums ir uzlabojies, ne viss pārliecina par akcijām spožu tuvāko nākotni. Piemēram, Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka globālās ekonomikas recesijas iestāšanās risks joprojām ir paaugstināts. Līdz ar to - šā brīža cenu pieaugums, neskatoties uz investoru optimismu, var nebūt noturīgs.

Bažas nepiepildījās

Pēdējās nedēļās akciju mijēji priecājušies par pagaidām mutisku progresu ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Pieejamā informācija liecina, ka šī konflikta «deeskalācija» varētu notikt vairākās fāzēs, kur sākumā gaidāma pakāpeniska iepriekšējo abu valstu noteikto tarifu atcelšana.

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Šorīt pie «PNB Bankas» Liepājas klientu centra pulcējās ļaudis, kas pauda neizpratni par turpmāko situāciju un raizējās par iespēju tikt pie saviem naudas līdzekļiem. Ļaudis zvanīja uz norādīto telefona numuru, taču atbildi nesaņēma, kā arī bankas filiālē nebija neviena darbinieka, kas sniegtu atbildes.

Kā vēstīts, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Kāda bankas kliente, biznesa portālam db.lv sacīja, ka nogājusi garām bankai, lai pārliecinātos, ka tā ir slēgta, jo informāciju, ka finanšu līdzekļi tikšot izsniegti pēc vairākām darba dienām, uzzinājusi no plašsaziņas līdzekļiem.

Vairāki bankas klienti bija atnākuši cerībā piekļūt saviem finanšu līdzekļiem pēc nesekmīgiem mēģinājumiem izmantot naudas izmaksas automātus. Bankas klients stāstīja: «Uz šo banku saņemu invaliditātes pabalstu. Šorīt no rīta gāju uz bankomātu un mana karte bija slēgta. Nācu painteresēties, kas notiks tālāk, un vai man ir jāmaina banka.»

Bijušajam Rīgas mēram un jaunievēlētajam Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam (S) ir piemērots aizdomās turētā statuss SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu krimināllietā, apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Tāpat birojā norādīja, ka, veicot procesuālās darbības konkrētajā kriminālprocesā, KNAB Ušakova darba kabinetā Rīgas domē izņēma priekšmetu, kurš ar kompetentās institūcijas atzinumu atzīts par stratēģiskās nozīmes ierīci.

Atbilstoši Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumam, fiziskajām personām stratēģiskās nozīmes preču iegādāšanās, glabāšana un lietošana ir aizliegta. Par stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšanu Krimināllikuma 237.1 pantā ir paredzēta kriminālatbildība.

KNAB atturējās sniegt plašāku informāciju par izņemto ierīci, taču pats Ušakovs sociālajā medijā «Facebook» norādījis, ka izņemtā ierīce bijusi «paštaisīta ierakstoša ierīce», kas atradusies plauktā. «Kā es sapratu no apraksta, runa ir par līmētu albumu, kurā bija iebūvēti kamera un mikrofons,» skaidrojis Ušakovs. Viņš arī norādījis, ka ierīces atrašanās kabinetā viņam radījusi izbrīnu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noteica 70 000 eiro lielu drošības naudu «Rīgas satiksmes» iepirkumu krimināllietā aizdomās turētajam uzņēmējam Edgaram Teterovskim.

Attiecīgi Teterovskis tiks atbrīvots no apcietinājuma tad, kad Valsts kasē tiks iemaksāta tiesas noteiktā drošības nauda.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.

Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, Igors Volkinšteins, bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersona Vladislavs Kozaks, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Teterovskis.

Piektdienas rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais - kāds uzņēmējs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju abas personas aizturēja trešdien.

Kā vēstīts, KNAB norādīja, ka kriminālprocess sākts 25.septembrī pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas, 323.panta pirmās daļas un 195.panta pirmās daļas. Proti, par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Birojā arī skaidroja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Daugavpils domes amatpersona laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada augustam, iespējams, pieņēma kukuļus ne mazāk kā 6000 eiro apmērā no uzņēmuma pārstāvja par atbalsta sniegšanu Daugavpils novada domes iepirkuma procedūrās, kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.