Tikko daļa Latvijas aizturēja elpu un negulēja visu nakti, lai pirmie uzzinātu pašvaldību vēlēšanu provizoriskos rezultātus, jo, sekojot līdzi pirmsvēlēšanu laikam un diezgan asajai cīņai atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, pavīdēja cerība, ka varētu notikt varas maiņas. Tomēr rezultāti lika vilties, jo politiskie apvērsumi nav notikuši un lielajās pilsētās pie stūres ratiem joprojām būs līdzšinējās partijas. Protams, atklāts paliek jautājums, ar ko uzvarētāji veidos koalīciju un kuras partijas, kas pārvarējušas piecu procentu robežu, paliks opozīcijā.
Iespējams, ka gaidītākie pašvaldību vēlēšanu rezultāti bija tieši galvaspilsētā, jo aptauju rezultāti pie vēlēšanu iecirkņiem rādīja, ka par partiju apvienību Saskaņa/Gods kalpot Rīgai varētu būt nobalsojis krietni mazāks vēlētāju skaits. Uz īsu brīdi pat pavīdēja cerību stars, ka galvaspilsētu nākamos četrus gadus varētu vadīt cits mērs, tomēr līdz ar rīta gaismu tas izdzisa, jo tapa skaidrs, ka tomēr lielākā daļa nobalsojušo rīdzinieku atdevuši savu balsi par esošo varu. Tomēr nez vai partijai ir liels pamats svinībām, ņemot vērā, ka šajās vēlēšanās par to nobalsoja mazāk vēlētāju. Par to, ka atbalsts varētu nebūt vairs tik liels, liecināja arī jau iepriekš Rīgas iedzīvotāju paustā neapmierinātība ar domes vadību un dažādu projektu virzību. Piemēram, slavenā Barona ielas rekonstrukcija, kas, iespējams, bija viens no šāvieniem, ko Rīgas domes vadība pati trāpīja savā kājā. Tieši kļūdu neatzīšana varētu būt nokaitinājusi potenciālos vēlētājus. Līdz ar to partija zaudējusi deputātu vietas jaunajā sasaukumā. Interesanti, ka diezgan labus rezultātus uzrādījušas tādas jaunpienācēju partijas kā Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai ar pirmsvēlēšanu periodā hiperaktīvo līderi Mārtiņu Bondaru un Jaunā konservatīvā partija ar Jutu Strīķi priekšgalā. Tas liecina, ka cilvēki meklē jaunas asinis.
Arī citās Latvijas lielajās pilsētās aina ir līdzīga. Lai gan pirms vēlēšanām iedzīvotāji atzīst, ka nepieciešamas pārmaiņas, vēlēšanu rezultāti parāda, ka beigu beigās pie urnām viņi izvēlas to pašu veco. Spilgts piemērs ir Jūrmala, kur uzvarējusi Zaļo un Zemnieku savienība, kuras līderis ir bēdīgi slavenais Gatis Truksnis. Tāpat arī Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Jelgava saglabājušas līderos iepriekš vadošās partijas, un, visticamāk, arī mēra krēslos sēdīsies tie paši «dinozauri».
Atskatoties uz vēlēšanām, nepamet sajūta, ka daudzi no potenciālajiem vēlētājiem par to tikai skaļi runā, bet galu galā savu pilsonisko pienākumu iemaina pret atvaļinājumu siltajās zemēs. Runājot par partijām, ir redzams, ka pirmsvēlēšanu laikā bija gana daudz slēptās aģitācijas un partijas izmantoja arī citus veidus, kā iegūt balsis. Iespējams, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar jauno vadītāju priekšgalā būtu jāpievērš lielāka uzmanība iespējamiem pārkāpumiem un jāsoda pārkāpēji stingrāk.
